Lieta C‑1/09

Centre d’exportation du livre français (CELF)

un

Ministre de la Culture et de la Communication

pret

Société internationale de diffusion et d’édition (SIDE)

(Conseil d’État (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Valsts atbalsts – EKL 88. panta 3. punkts – Nelikumīgs atbalsts, kas atzīts par saderīgu ar kopējo tirgu – Komisijas lēmuma atcelšana – Valstu tiesas – Prasība atgūt nelikumīgi īstenoto atbalstu – Tiesvedības apturēšana līdz jauna Komisijas lēmuma pieņemšanai – Atgūšanas pienākumu ierobežojoši ārkārtas apstākļi

Sprieduma kopsavilkums

1.        Valsts atbalsts – Nelikumīga atbalsta atgūšana – Atbalsts, kas piešķirts, pārkāpjot EKL 88. panta 3. punkta procesuālās tiesību normas – Komisijas lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par saderīgu ar kopējo tirgu – Šī lēmuma atcelšana Kopienu tiesā

(EKL 88. panta 3. punkts)

2.        Valsts atbalsts – Kopienu tiesību normu ievērošana – Valstu tiesu loma

(EKL 88. panta 3. punkts)

3.        Valsts atbalsts – Nelikumīga atbalsta atgūšana – Atbalsts, kas piešķirts, pārkāpjot EKL 88. panta 3. punkta procesuālās tiesību normas – Iespējamā saņēmēju tiesiskā paļāvība – Neesamība, izņemot ārkārtas apstākļos

(EKL 88. panta 3. punkts)

1.        Valsts tiesa, kurā, pamatojoties uz EKL 88. panta 3. punktu, ir celta prasība par nelikumīga valsts atbalsta atgūšanu, nevar apturēt lēmuma par šo prasību pieņemšanu līdz brīdim, kad pēc iepriekšēja pozitīva lēmuma atcelšanas Komisija būs lēmusi par atbalsta saderīgumu ar kopējo tirgu.

EKL 88. panta 3. punktā valstu tiesām ir noteikts uzdevums līdz Komisijas galīgā lēmuma pieņemšanai aizsargāt indivīdu tiesības gadījumā, ja valsts iestādes neievēro ar šo normu noteikto aizliegumu.

Līdz ar to valstu tiesām noteiktā uzdevuma mērķis ir noteikt piemērotus pasākumus atbalsta īstenošanas nelikumības novēršanai, lai laikā līdz Komisijas lēmuma pieņemšanai šis atbalsts nepaliktu ieguvēja brīvā rīcībā.

Lēmumam apturēt tiesvedību faktiski būtu tādas pašas sekas kā lēmumam noraidīt pieteikumu par aizsargpasākumu noteikšanu. Sekas tam būtu tādas, ka pirms Komisijas lēmuma nebūtu pieņemts neviens lēmums par šī pieteikuma pamatotību. Tas dotu iespēju saglabāt atbalstu laikā, kad ir aizliegta tā īstenošana, kas būtu nesaderīgi ar pašu EKL 88. panta 3. punkta mērķi un apdraudētu šīs normas lietderīgo iedarbību.

Tādējādi valsts tiesa nevar apturēt tiesvedību, jo pretējā gadījumā tiktu apdraudēta EKL 88. panta 3. punkta lietderīgā iedarbība un netiktu ievērots piemērojamo valsts procedūru efektivitātes princips.

Tas, ka Kopienu tiesa atceļ pirmo Komisijas lēmumu, kurš ir bijis pozitīvs, nevarētu būt pamats atšķirīgam risinājumam, ko pamatotu apsvērums, ka Komisija šādā gadījumā vēlāk varētu atkārtoti atzīt atbalstu par saderīgu ar kopējo tirgu. EKL 88. panta 3. punkta mērķi skaidri nosaka apsvērums, saskaņā ar kuru līdz brīdim, kad Komisija pieņem jaunu lēmumu, par tā pozitīvo saturu nevar spriest pāragri.

(sal. ar 26., 30.–34., 40. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2.        Valsts tiesai, kurā, pamatojoties uz EKL 88. panta 3. punktu, ir celta prasība par nelikumīga valsts atbalsta atgūšanu, ir pienākums noteikt aizsargpasākumus tikai tad, ja ir izpildīti nosacījumi, kuri pamato šādus pasākumus, proti, ja atzīšana par valsts atbalstu nerada šaubas, ja atbalsts tiek vai ir īstenots un ja nav konstatēti ārkārtas apstākļi, kuru dēļ atgūšana būtu nesamērīga. Ja šie nosacījumi nav izpildīti, valsts tiesai pieteikums ir jānoraida. Lemjot par pieteikumu, tā var izdot rīkojumu atprasīt atbalstu un procentus vai, piemēram, izdot rīkojumu iemaksāt līdzekļus bloķētā kontā, lai tie nebūtu atbalsta saņēmēja rīcībā, nenosakot procentu maksājumu par laiku no pāragrās atbalsta īstenošanas līdz tā iemaksai bloķētajā kontā. Savukārt, šajā stadijā nosakot pienākumu samaksāt procentus par summām, kuras paliek uzņēmuma kontos, netiktu ievērots EKL 88. panta 3. punktā noteiktais pienākums “atturēties no jebkādas darbības”. Nav ticis pierādīts, ka uzņēmums, kurš nelikumīgi ir saņēmis valsts atbalstu, varētu alternatīvi saņemt tādas pašas summas aizdevumu no kredītiestādes ar parastajiem tirgus nosacījumiem un rīkoties ar šo summu pirms Komisijas lēmuma.

(sal. ar 36.–38. punktu)

3.        Tas, ka Komisija trīs reizes pēc kārtas ir pieņēmusi lēmumu, atzīstot atbalstu par saderīgu ar kopējo tirgu, ko Kopienu tiesa pēc tam ir atcēlusi, pats par sevi nevar būt ārkārtas apstāklis, kas pamatotu atbalsta saņēmēja pienākuma atmaksāt šo atbalstu ierobežošanu, ja atbalsts ir īstenots, neievērojot EKL 88. panta 3. punktu.

Neparastā trīs atcelšanu virkne a priori raksturo lietas sarežģītību, kas nebūt nerada tiesisku paļāvību, šķiet, drīzāk varētu saņēmējam radīt šaubas par apstrīdētā atbalsta saderīgumu ar kopējo tirgu.

Patiesi var atzīt, ka trīs prasību virkne, kam sekas ir trīs tiesību aktu atcelšana, ir ļoti rets gadījums. Tomēr šādi apstākļi iekļaujas normālā tiesu sistēmas darbībā, kas tiesību subjektiem, kuri uzskata, ka cieš no sekām, ko radījis par nelikumīgu atzīts atbalsts, paredz iespēju prasīt secīgo lēmumu, kas, pēc to domām, ir šīs situācijas pamatā, atcelšanu.

(sal. ar 51., 52., 55. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)