Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 28. aprīlī iesniedza Rechtbank van koophandel te Brussel (Beļģija) - Eiropas Savienība, ko pārstāv Eiropas Komisija/Otis NV u. c.

(lieta C-199/11)

Tiesvedības valoda - holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank van koophandel te Brussel

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Eiropas Savienība, ko pārstāv Eiropas Komisija

Atbildētāji: Otis NV

    Kone Belgium NV

    Schindler NV

    ThyssenKrupp Liften Ascenseurs NV

    General Technic-Otis Sàrl

    Kone Luxembourg Sàrl

    Schindler Sàrl

    ThyssenKrupp Ascenseurs Luxembourg Sàrl

Prejudiciālie jautājumi

1.    a) Līguma 282. pantā (pašlaik [3]35. pants) ir noteikts, ka Savienību pārstāv Komisija; - Līguma par Eiropas Savienības darbību ("LESD") 335. pantā, no vienas puses, kā arī Finanšu regulas 103. un 104. pantā, no otras puses, ir noteikts, ka jautājumos, kas saistīti ar konkrētu iestāžu darbību, Savienību pārstāv attiecīgās iestādes, ņemot vērā to administratīvo autonomiju, no kā, iespējams, izriet, ka šīs iestādes - ekskluzīvi vai nē - var būt par pusi tiesas procesā; - nav šaubu par to, ka karteļa izveides rezultātā pārmērīgi augstu cenu maksāšana uzņēmējam utt. ir ietverta jēdzienā "krāpšana"; - Beļģijas tiesībās spēkā ir princips lex specialis generalibus derogat; - vai, ja šis tiesību princips ir ieviests arī Eiropas Savienības tiesībās, attiecīgo iestāžu pienākums nav uzņemties iniciatīvu attiecībā uz prasību celšanu (izņemot gadījumus, kuros Komisija pati ir bijusi līgumslēdzēja iestāde)?

b) (Jautājums uzdots pakārtoti) Vai Komisijai nevajadzētu būt vismaz pilnvarojumam pārstāvēt iestādes, lai nodrošinātu to interešu aizstāvību tiesā?

2.    a) Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. panta 1. punkts garantē ikvienai personai tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu un ar to saistīto principu, ka neviens nevar būt par tiesnesi savā paša lietā. Vai tas ir savienojams ar principu, ka Komisija pirmajā posmā rīkojas kā publiskā sektora pasūtītājs un par kritizēto darbību, proti, karteļa izveidi, kas ir Līguma 81. panta, pašlaik 101. panta, pārkāpums, uzliek sankciju pēc tam, kad tā pati šajā procedūrā ir veikusi izmeklēšanu, lai pēc tam otrajā posmā sakarā ar zaudējumu atlīdzību sagatavotos tiesvedībai valsts tiesā un pieņemtu lēmumu par prasības celšanu, bet tajā pašā laikā viena un tā paša Komisijas locekļa kompetencē ir abas lietas, kas savstarpēji ir saistītas, un vēl jo vairāk tāpēc, ka minētā valsts tiesa nevar neņemt vērā nolēmumu par soda uzlikšanu?

b) (Jautājums uzdots pakārtoti) Ja atbilde uz 2.a jautājumu ir apstiprinoša - tātad pastāv nesavienojamība - kā tādā gadījumā saskaņā ar Eiropas Savienības tiesībām persona (Komisija vai/un iestādes, un/vai Savienība), kas cietusi no pretlikumīgas darbības (karteļa izveides), var prasīt zaudējumu atlīdzību, kas arī ir vienas no pamattiesībām?

____________