Apvienotās lietas C‑539/10 P un C‑550/10 P
Stichting Al‑Aqsa
pret
Eiropas Savienības Padomi
un
Nīderlandes Karaliste
pret
Stichting Al‑Aqsa
Apelācijas sūdzība – Kopējā ārpolitika un drošības politika – Cīņa pret terorismu – Ierobežojoši pasākumi, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām – Līdzekļu iesaldēšana – Kopējā nostāja 2001/931/KĀDP – 1. panta 4. un 6. punkts – Regula (EK) Nr. 2580/2001 – 2. panta 3. punkts – Organizācijas iekļaušana un atstāšana terora aktos iesaistīto personu, grupu un organizāciju sarakstā – Nosacījumi – Kompetentas iestādes pieņemts lēmums – Valsts pasākuma atcelšana – Prasība atcelt tiesību aktu – Apelācijas sūdzības pieņemamība – Tiesības uz īpašumu – Samērīguma princips – EKL 253. pants – Pienākums norādīt pamatojumu
Kopsavilkums – Tiesas (trešā palāta) 2012. gada 15. novembra spriedums
1. Apelācijas sūdzība – Pamati – Prasījumi ar mērķi panākt motīvu daļas aizstāšanu – Nepieņemamība
(Tiesas Reglamenta 113. panta 1. punkts)
2. Tiesvedība – “Res judicata” spēks – Apjoms
3. Kopējā ārpolitika un drošības politika – Īpaši ierobežojoši pasākumi, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām – Lēmums par līdzekļu iesaldēšanu – Kompetentā iestāde
(Padomes Kopējās nostājas 2001/931 1. panta 4. punkts; Padomes Regula Nr. 2580/2001)
4. Kopējā ārpolitika un drošības politika – Īpaši ierobežojoši pasākumi, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām – Lēmums par līdzekļu iesaldēšanu – Valsts lēmuma par līdzekļu iesaldēšanu atcelšana – Savienības regulā noteiktā ietekmes neesamība uz līdzekļu iesaldēšanu
(Padomes Kopējās nostājas 2001/931 1. panta 4. un 6. punkts)
5. Eiropas Savienības tiesības – Tieša iedarbība – Dalībvalstu pienākumi
6. Apelācijas sūdzība – Pretapelācijas sūdzība – Mērķis – Pārsūdzētā sprieduma pilnīga vai daļēja atcelšana apelācijas sūdzībā neminēta pamata dēļ
(Tiesas Reglamenta 117. panta 2. punkts)
7. Kopējā ārpolitika un drošības politika – Īpaši ierobežojoši pasākumi, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām – Terora aktos iesaistītas organizācijas līdzekļu iesaldēšana – Īpašumtiesību ierobežojumi – Samērīguma principa pārkāpums – Neesamība
(Padomes Kopējās nostājas 2001/931 1. panta 4. punkts; Padomes Regulas Nr. 2580/2001 5. un 6. pants)
8. Eiropas Savienības tiesības – Principi – Samērīgums – Pasākuma samērīgums – Vērtējuma kritēriji
9. Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Apjoms – Lēmums par terora aktos iesaistītu personu, grupu un organizāciju līdzekļu iesaldēšanu
(EKL 253. pants; Padomes Kopējās nostājas 2001/931 1. panta 4. punkts; Padomes Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 1. un 3. punkts)
1. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 43.–45. punktu)
2. Res judicata spēks attiecas vien uz sprieduma motīviem, kam vajadzīgais apstiprinājums ir atrodams tā rezolutīvajā daļā, un tādējādi tie ir nedalāmi.
(sal. ar 49. punktu)
3. Ar Kopējās nostājas 2001/931 par konkrētu pasākumu īstenošanu cīņā pret terorismu 1. panta 4. punktu Padomei ir ļauts balstīties uz lēmumu, ar kuru pēc izmeklēšanas saistībā ar attiecīgās personas iesaistīšanos terora aktu finansēšanā tiek noteikti tādi preventīvi pasākumi kā līdzekļu iesaldēšana.
No šīs kopējās nostājas apsvērumiem, kā arī Regulas Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, izriet, ka to galvenais mērķis ir cīņa pret starptautisko terorismu, it īpaši tam liedzot izmantot finanšu resursus, iesaldējot personu vai organizāciju, par kurām ir aizdomas, ka tās ir iesaistītas ar terorismu saistītās darbībās, naudas līdzekļus un saimnieciskos resursus. Tādējādi šie tiesību akti ir domāti, nevis lai papildinātu vai atbalstītu valsts kriminālprocesus, bet gan lai novērstu jaunu terora aktu rašanos.
Tāpat no Kopējās nostājas 2011/931 1. panta 4. punktā minētās atsauces uz valsts lēmumu, kā arī jēdzieniem “precīza informācija” un “nopietni un ticami pierādījumi” izriet, ka tā mērķis ir aizsargāt attiecīgās personas, nodrošinot, ka to iekļaušana strīdīgajā sarakstā ir saistīta tikai ar pietiekami drošu faktu bāzi un minētā kopējā nostāja ir vērsta uz šī mērķa sasniegšanu, par priekšnosacījumu izvirzot valsts iestādes pieņemtu lēmumu. Minētā attiecīgo personu aizsardzība netiek apšaubīta, ja valsts iestādes pieņemts lēmums ietilpst nevis procedūrā, kuras mērķis ir noteikt sankcijas, bet gan procedūrā, kuras mērķis ir noteikt preventīva rakstura pasākumus. Šī aizsardzība tiek nodrošināta arī tad, ja valsts iestādes pieņemts lēmums nav lēmums, ar kuru tiek uzsākta izmeklēšana, bet lēmums, kurā attiecīgajai personai ir noteikti preventīva rakstura pasākumi, nenosakot sankciju. Šo secinājumu apstiprina fakts, saskaņā ar kuru iekļaušanu strīdīgajā sarakstā var arī pamatot ar Apvienoto Nāciju Drošības padomes noteiktu sankciju. Tā kā šāda veida sankcijas vispārīgi nav krimināltiesiskas sankcijas, līdzekļu iesaldēšana katrā ziņā ir salīdzināma ar Drošības padomes noteiktu sankciju.
(sal. ar 67., 68., 70.–73. un 104. punktu)
4. Kopējās nostājas 2001/931 par konkrētu pasākumu īstenošanu cīņā pret terorismu 1. panta 4. punktā ir atsauce uz valsts iestādes pieņemtu lēmumu, izvirzot prasību par precīzas informācijas vai lietas materiālu esamību, kas norāda, ka šāds lēmums ir ticis pieņemts. Ne no tā, ne arī Kopējās nostājas 2001/931 1. panta 6. punkta formulējuma neizriet, ka papildus šim nosacījumam agrāk pieņemtam lēmumam noteikti ir jābūt spēkā vai jārada juridiskas sekas brīdī, kad Padome pieņem lēmumu par personas atstāšanu strīdīgajā sarakstā. Turklāt ir jāņem vērā, ka atsauces uz tādu valsts lēmumu mērķis ir nodrošināt, lai Padomes lēmums tiktu pieņemts, balstoties uz pietiekamu faktoloģisku pamatojumu, kas šai pēdējai minētajai ļautu izsecināt draudus par to, ka, ja netiks noteikti nekādi pretpasākumi, tad attiecīgā persona turpinās savu iesaistīšanos terora aktos. Šajos apstākļos svarīgs jautājums vērtējumā par personas saglabāšanu strīdīgajā sarakstā ir tas, vai kopš šīs personas vārda iekļaušanas minētajā sarakstā vai kopš agrāka atkārtota vērtējuma situācija no faktu viedokļa ir mainījusies tādējādi, ka no tās vairs nevar izdarīt to pašu secinājumu par aplūkojamās personas iesaistīšanos teroristiskajās darbībās.
Tā kā valsts lēmuma par līdzekļu iesaldēšanu atcelšana nekādi nebija pamatota ar tādu faktu iestāšanos vai jaunu pierādījumu rašanos, atbilstoši kuriem persona, kuras līdzekļi ir iesaldēti, vairs nebija iesaistījusies terorisma finansēšanā, vai šādiem kompetentas valsts iestādes veiktiem grozījumiem šādas iesaistīšanās vērtējumā, bet gan tikai pamatota ar mērķi izvairīties no valsts pasākuma par līdzekļu iesaldēšanu pārklāšanās ar Savienības līmenī noteiktu pasākumu, tad šī atcelšana nav pietiekama, lai personu atstātu attiecīgajā sarakstā, kas nav saderīgs ar minētā Kopējās nostājas 2001/931 1. panta 4. un 6. punktu.
(sal. ar 79.–84. un 89. punktu)
5. Dalībvalstis nevar pieņemt tiesību aktu, ar kuru tiek apslēpts tā Kopienas raksturs un no tā izrietošās sekas.
(sal. ar 87. punktu)
6. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 94. punktu)
7. Īpašumtiesības Savienības tiesībās nav aizsargātas absolūti. Līdz ar to īpašumtiesībām var noteikt ierobežojumus, ciktāl šādi ierobežojumi atbilst Eiropas Savienības vispārējo interešu mērķiem un attiecībā uz sasniedzamo mērķi nerada pārmērīgu un nepieņemamu iejaukšanos, kas apdraud šādi garantēto tiesību būtību. Ievērojot tādu vispārējo interešu mērķi, kas ir tik būtisks starptautiskajai sabiedrībai kā visa veida cīņa saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem pret starptautiskā miera un drošības apdraudējumu, ko rada terora akti, personu, kas saskaņā ar Regulā Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, un Kopējā nostājā 2001/931 par konkrētu pasākumu īstenošanu cīņā pret terorismu paredzētajiem noteikumiem identificētas kā iesaistītas terorisma finansēšanā, naudas līdzekļu, finanšu aktīvu un citu saimniecisko resursu iesaldēšana pati par sevi nav uzskatāma par neatbilstošu.
Runājot par samērīgumu saistībā ar to, ka organizācija ir atstāta terora aktos iesaistīto personu, grupu un organizāciju sarakstā, ir jāatgādina, ka Regulas Nr. 2580/2001 5. un 6. pantā ir paredzēta iespēja, pirmkārt, atļaut izmantot iesaldētos līdzekļus galvenajām vajadzībām vai noteiktu saistību izpildei un, otrkārt, piešķirt īpašas atļaujas atsaldēt līdzekļus, citus finanšu aktīvus vai citus saimnieciskos resursus. Šī atstāšana sarakstā periodiski tiek izvērtēta, lai nodrošinātu to, ka personas un organizācijas, kas vairs neatbilst kritērijiem to iekļaušanai strīdīgajā sarakstā, tiktu no tā izņemtas.
(sal. ar 121., 123., 127. un 129. punktu)
8. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 122. punktu)
9. EKL 253. pantu, kurā paredzēts, ka Savienības iestāžu pieņemtie tiesību akti ir jāpamato, nevar interpretēt tādējādi, ka tajā Padomei ir noteikts pienākums detalizēti sniegt atbildi uz apelācijas sūdzības iesniedzējas sniegtajiem apsvērumiem konsultēšanās laikā pirms attiecīgā lēmuma pieņemšanas. Tā kā šai personai nosūtītajā pamatojuma izklāstā bija norādīti individuāli un īpaši iemesli, kas Padomi saskaņā ar Kopējās nostājas 2001/931 par konkrētu pasākumu īstenošanu cīņā pret terorismu 1. panta 4. punktu bija mudinājuši, pamatojoties uz informāciju, ko valsts iestāde atzina par ticamu, uzskatīt, ka minētā persona bija iesaistīta terorisma finansēšanā, šī persona ir spējīga saprast to, kas tai tika pārmests.
No Apvienoto Nāciju Drošības padomes Rezolūcijas 1373 (2001) 1. panta c) punkta un Regulas Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, 2. panta 1. un 3. punkta izriet, ka terora aktos iesaistīto personu līdzekļu iesaldēšana ir parasta parādība. Tādēļ Padomei nevar pārmest, ka tā nav norādījusi papildu iemeslus, kas to mudināja uzskatīt, ka attiecīgās personas līdzekļi tik tiešām ir jāiesaldē.
(sal. ar 141., 142. un 144. punktu)