Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2011. gada 24. marta spriedumu lietā T-385/06 Aalberts Industries NV, Comap SA, agrāk - Aquatis France SAS, Simplex Armaturen + Fittings GmbH & Co. KG/Eiropas Komisija 2011. gada 6. jūnijā iesniedza Eiropas Komisija
(lieta C-287/11 P)
Tiesvedības valoda - angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji - F. Castillo de la Torre, V. Bottka un R. Sauer)
Pārējie lietas dalībnieki: Aalberts Industries NV, Comap SA, agrāk - Aquatis France SAS, Simplex Armaturen + Fittings GmbH & Co. KG
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
atcelt ar apelācijas sūdzību pārsūdzēto spriedumu;
pilnībā noraidīt prasību, kas celta Vispārējā tiesā;
piespriest trim prasītājām pirmajā instancē atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus šajā un pirmajā instancē.
Pamati un galvenie argumenti
Komisija pamato savu apelācijas sūdzību ar šādiem trim apelācijas sūdzības pamatiem.
Saistībā ar pirmo apelācijas sūdzības pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa ir pārkāpusi vairākas normas par pierādīšanas pienākumu un procesuālās normas par pierādījumiem, ir sagrozījusi atsevišķus pierādījumus un nav pamatojusi savus faktu konstatējumus. Lai gan Vispārējā tiesa atgādina judikatūru par visaptverošu pierādījumu vērtējumu, tās turpmākais vērtējums atklāj ļoti fragmentāru pieeju, izmantojot kuru pierādījumi ir aplūkoti izolēti cits no cita un cits pēc cita ir noraidīti. Tas attiecas uz kontaktu vērtējumu, kuri saskaņā ar Lēmumu ir uzskatīti par izpausmi Aalberts uzņēmumu līdzdalībai turpinātā pārkāpumā. Vispārējā tiesa ir izolēti vērtējusi pierādījumus par meitas sabiedrību Simplex un Aquatis ilgstošu līdzdalību pārkāpumā, lai gan šīs meitas sabiedrības piederēja vienam uzņēmumam (Aalberts). Turklāt, ņemot vērā šos kontaktus, Vispārējā tiesa ir sagrozījusi atsevišķus būtiskos pierādījumus vai vismaz nav sniegusi pietiekamu pamatojumu saviem secinājumiem attiecībā uz atsevišķu pierādījumu spēku.
Otrais apelācijas sūdzības pamats, kas ir izvirzīts pakārtoti, attiecas uz faktu, ka, pat ja Vispārējās tiesas faktu konstatējumi būtu jāapstiprina, tā ir pieļāvusi kļūdu, pilnībā atceļot Lēmumu, jo tā ir konstatējusi Lēmumā vienīgi daļēju kļūdu. Pārsūdzētajā spriedumā ir pieļautas vismaz divas kļūdas tiesību piemērošanā:
pirmkārt, Vispārējā tiesa atcēla Komisijas Lēmumu, pamatojoties uz to, ka Aquatis nebija zināms par aizliegto vienošanos tikpat daudz, cik pārējiem FNAS sanāksmju Francijā dalībniekiem. Tomēr saskaņā ar pastāvīgo judikatūru aizliegtās vienošanās dalībnieku atšķirīgā informētības pakāpe nevarot būt pamats, lai pilnībā atceltu vienotu un turpinātu pārkāpumu, bet tā varot būt ne vairāk kā pamats daļējai konstatējuma par pārkāpumu atcelšanai un, iespējams, naudas soda samazināšanai;
otrkārt, pilnībā atceļot Lēmumu attiecībā uz Aalberts un divām tās meitas sabiedrībām gadījumā, kad saskaņā ar judikatūru visatbilstošākais risinājums būtu daļēja atcelšana, Vispārējā tiesa ir pārsniegusi savas pilnvaras.
Visbeidzot, trešais apelācijas sūdzības pamats, kas arī ir pakārtots un ir spēkā, ja Tiesa noraidīs pirmo un otro apelācijas sūdzības pamatu, jo tas attiecas uz naudas soda aprēķinu attiecībā uz
Simplex un
Aquatis pirmajā periodā gadījumā, ja pilnībā tiks atcelts konstatējums par pārkāpumu otrajā periodā. Komisija apgalvo, ka Lēmuma 2. panta b) punkta 2. apakšpunkta atcelšana nav motivēta un ka, ja Vispārējā tiesa ir pamatojusies uz tā saukto maksimālo robežu 10 % apmērā saskaņā ar Regulas Nr. 1/2003
1 23. panta 2. punktu, tā ir pārsniegusi prasījuma robežas un pārkāpusi sacīkstes principu un tādējādi - tiesības uz lietas izskatīšanu taisnīgā tiesā, jo procesā pirmajā instancē šis jautājums netika apspriests.