TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)
2014. gada 13. novembrī (*)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Sociālā politika – Vienlīdzīga attieksme nodarbinātības un profesijas jomā – Eiropas Savienības Pamattiesību harta – 21. pants – Direktīva 2000/78/EK – 2. panta 2. punkts, 4. panta 1. punkts un 6. panta 1. punkts – Diskriminācija vecuma dēļ – Valsts tiesību norma – Pašvaldības policijas darbinieku darbā pieņemšanas nosacījums – Maksimālās 30 gadu vecuma robežas noteikšana – Pamatojumi
Lieta C‑416/13
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Juzgado de lo Contencioso-Administrativo nº 4 de Oviedo (Spānija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2013. gada 16. jūlijā un kas Tiesā reģistrēts 2013. gada 23. jūlijā, tiesvedībā
Mario Vital Pérez
pret
Ayuntamiento de Oviedo.
TIESA (otrā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētāja R. Silva de Lapuerta [R. Silva de Lapuerta], Tiesas priekšsēdētāja vietnieks K. Lēnartss [K. Lenaerts], kas pilda otrās palātas tiesneša pienākumus, tiesneši Ž. K. Bonišo [J.‑C. Bonichot], A. Arabadžijevs [A. Arabadjiev] un Ž. L. da Krušs Vilasa [J. L. da Cruz Vilaça] (referents),
ģenerāladvokāts P. Mengoci [P. Mengozzi],
sekretārs A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],
ņemot vērā rakstveida procesu,
ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:
– Vital Pérez vārdā – M. Noval Pato un I. Fernández-Jardón Fernández, abogados,
– Spānijas valdības vārdā – M. J. García-Valdecasas Dorrego un L. Banciella Rodríguez-Miñon, pārstāvji,
– Vācijas valdības vārdā – T. Henze un J. Möller, pārstāvji,
– Francijas valdības vārdā – D. Colas un R. Coesme, pārstāvji,
– Itālijas valdības vārdā – G. Palmieri, pārstāve, kurai palīdz S. Varone, avvocato dello Stato,
– Eiropas Komisijas vārdā – L. Lozano Palacios un D. Martin, pārstāvji,
noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2014. gada 17. jūlija tiesas sēdē,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV L 303, 16. lpp.), 2. panta 2. punktu, 4. panta 1. punktu un 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 21. panta 1. punktu.
2 Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar strīdu starp M. Vital Pérez un Ayuntamiento de Oviedo (Ovjedo pašvaldība, turpmāk tekstā – “Ayuntamiento”) par pēdējās minētās lēmumu apstiprināt paziņojumu par konkursu, kurā ir prasīts, lai kandidāti uz pašvaldības policijas darbinieku vietām nebūtu vecāki par 30 gadiem.
Atbilstošās tiesību normas
Savienības tiesības
3 Direktīvas 2000/78 preambulas 18., 23. un 25. apsvērumā ir noteikts:
“(18) Šī direktīva neparedz, ka bruņotajos spēkos, policijā, cietumā vai avārijas dienestos būtu jāpieņem darbā vai jāsaglabā nodarbinātība personām, kam nav vajadzīgās spējas veikt uzdevumus, kuru izpildi no tām var prasīt saistībā ar likumīgo mērķi saglabāt šo dienestu operativitāti.
[..]
(23) Atšķirīgu attieksmi var attaisnot ļoti retos gadījumos, ja no īpašībām, kas saistītas ar [..] vecumu [..], izriet īsta un izšķirīga prasība attiecībā uz profesiju, ja vien mērķis ir likumīgs un prasība ir proporcionāla. [..]
[..]
(25) Vecuma diskriminācijas aizliegums ir nozīmīgs solis, lai sasniegtu nodarbinātības pamatnostādnēs izvirzītos mērķus un veicinātu darbaspēka dažādību. Tomēr zināmos apstākļos atšķirīgu attieksmi saistībā ar vecumu var attaisnot, tādēļ ir vajadzīgi īpaši noteikumi, kas var mainīties atkarībā no situācijas dalībvalstīs. Tādēļ ir svarīgi nošķirt atšķirīgo attieksmi, kas ir attaisnota, konkrēti, ar likumīgu nodarbinātības politiku, darba tirgu un profesionālās izglītības mērķiem, un diskrimināciju, kura jāaizliedz.”
4 Saskaņā ar Direktīvas 2000/78 1. panta noteikumiem, lai vienlīdzīgas attieksmes princips stātos spēkā dalībvalstīs, šīs direktīvas mērķis attiecībā uz nodarbinātību un profesiju ir noteikt sistēmu, lai apkarotu diskrimināciju reliģijas, uzskatu, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ.
5 Šīs direktīvas 2. pantā ir noteikts:
“1. Šajā direktīvā “vienlīdzīgas attieksmes princips” nozīmē to, ka nav ne tiešas, ne netiešas diskriminācijas, kuras pamatā ir jebkurš 1. pantā minēts iemesls.
2. Šā panta 1. punkta nolūkā:
a) uzskata, ka tiešā diskriminācija notiek tad, ja salīdzināmā situācijā pret vienu personu izturas, ir izturējušies vai izturētos sliktāk nekā pret citu personu jebkura 1. punktā minēta iemesla dēļ;
[..].”
6 Direktīvas 2000/78 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā ir precizēts.
“Nepārsniedzot Kopienas kompetenci, šo direktīvu piemēro visām personām gan valsts, gan privātajā sektorā, tostarp valsts iestādēs, attiecībā uz:
a) nosacījumiem darba, pašnodarbinātības un profesijas iegūšanai, to skaitā atlases kritērijiem un darbā pieņemšanas nosacījumiem, lai kāda būtu darbības nozare, un visos profesionālās hierarhijas līmeņos, ietverot paaugstināšanu amatā.”
7 Šīs direktīvas 4. panta 1. punkts ir formulēts šādi:
“Neatkarīgi no 2. panta 1. un 2. punkta dalībvalstis var paredzēt, ka dažāda attieksme, kuras pamatā ir īpašība, kas saistīta ar jebkuru no 1. pantā minētajiem iemesliem, neveido diskrimināciju, ja attiecīgo profesionālo darbību būtības dēļ vai tajā sakarā, kurā tās veic, no šādas īpašības izriet īsta un izšķirīga prasība attiecībā uz profesiju ar noteikumu, ka mērķis ir likumīgs un prasība ir proporcionāla.”
8 Direktīvas 2000/78 6. pantā ir paredzēts:
“1. Neatkarīgi no 2. panta 2. punkta dalībvalstis var paredzēt, ka dažāda attieksme, kuras pamatā ir vecums, neveido diskrimināciju, ja attiecīgās valsts tiesību kontekstā tā ir objektīvi un saprātīgi attaisnota ar likumīgu mērķi, tostarp likumīgu nodarbinātības politiku, darba tirgu un profesionālās izglītības mērķiem, un ja šā mērķa sasniegšanas līdzekļi ir atbilstīgi un vajadzīgi.
Šāda dažāda attieksme cita starpā var ietvert:
[..]
c) to, ka nosaka maksimālo vecumu pieņemšanai darbā, pamatojoties uz izglītības prasībām attiecīgajam amatam vai uz vajadzību pēc saprātīga darba laikposma pirms pensijas.
[..]”
Spānijas tiesības
9 Spānijā katra no 17 autonomajām kopienām ir pieņēmusi likumus vai tiesību aktus, kas attiecas uz pašvaldības policijas statusu un kas atšķiras saistībā ar maksimālo vecumu darbam šajā profesijā. Faktiski dažos likumos maksimālā vecuma robeža ir noteikta 30 vai vairāk gadi, bet citos robeža nav noteikta vispār.
10 Astūrijas firstistes autonomās kopienas 2007. gada 23. marta Likuma 2/2007 par pašvaldības policiju koordinēšanu (Ley 2/2007 de Coordinación de las Policías Locales de la Comunidad Autonóma del Principado de Asturias; 2007. gada 16. jūlija BOE Nr. 169) 18. panta 6. punktā pašvaldības policijas darbinieku funkcijas ir precizētas šādi:
“Palīdzība iedzīvotājiem, personu un mantas aizsardzība, noziedzīgu nodarījumu izdarītāju aizturēšana un apcietināšana, profilakses patrulēšana, satiksmes regulēšana un citi līdzīgi pienākumi, kurus tam nosaka priekšniecība.”
11 Šī likuma 32. panta b) punktā kā vispārējs nosacījums iespējai iestāties darbā pašvaldības policijas dienestā ir paredzēts:
“[..]
b) personai ir jābūt vismaz 18 gadus vecai, bet ne vecākai par 30 gadiem.”
12 Likums 2/2007 tika pieņemts atbilstoši kompetencei, kas Spānijas Konstitūcijā ir piešķirta autonomajām kopienām saskaņā ar 1986. gada 13. marta Konstitutīvo likumu 2/1986 par drošības spēkiem un dienestiem (Ley Orgánica 2/1986 de Fuerzas y Cuerpos de Seguridad; 1986. gada 14. marta BOE Nr. 63).
13 Konstitutīvā likuma 2/1986 11. panta 1. punktā valsts drošības spēkiem un dienestiem ir noteiktas šādas funkcijas:
“Valsts drošības spēku un dienestu uzdevums ir aizsargāt tiesību un brīvību brīvu īstenošanu un nodrošināt iedzīvotāju drošību, pildot šādas funkcijas:
a) nodrošināt, ka tiek ievēroti likumi un vispārējie tiesību akti, izpildot rīkojumus, ko viņi saņem no iestādēm, atbilstoši savai attiecīgajai kompetencei;
b) palīdzēt personām un aizsargāt tās, un nodrošināt tās mantas aizsardzību un uzraudzību, kas jebkāda iemesla dēļ ir apdraudēta;
c) uzraudzīt un aizsargāt sabiedriski nozīmīgus objektus un ēkas, kam tas ir nepieciešams;
d) nodrošināt vadošo amatpersonu aizsardzību un drošību;
e) saglabāt un attiecīgā gadījumā atjaunot sabiedrisko kārtību un drošību;
f) novērst noziegumus;
g) izmeklēt noziedzīgus nodarījumus, lai atklātu un apzinātu to iespējamos izdarītājus, konfiscēt noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas rīkus, priekšmetus un pierādījumus par to un nodot tos kompetentajam tiesnesim vai tiesai, un sagatavot atbilstošus tehniskos un eksperta ziņojumus;
h) apkopot, savākt un analizēt visu informāciju, kam ir nozīme sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā, un izpētīt, plānot un īstenot noziedzības novēršanas metodes un paņēmienus;
i) sadarboties ar civilās aizsardzības dienestiem nopietna riska, katastrofas vai stihiskas nelaimes gadījumā saskaņā ar tiesību aktos par civilo aizsardzību paredzētajiem nosacījumiem.”
14 Konstitutīvā likuma 2/1986 53. panta 1. punkts, kurā ir noteiktas pašvaldības policijas dienesta funkcijas, ir formulēts šādi:
“Pašvaldības policijas dienests veic šādas funkcijas:
a) aizsargā vietējo kopienu iestādes un nodrošina to ēku un iekārtu uzraudzību vai aizsardzību;
b) regulē ceļu satiksmi pilsētas centrā un uzstāda ceļa zīmes atbilstīgi ceļu satiksmes noteikumiem;
c) sagatavo protokolus par ceļu satiksmes negadījumiem, kas ir notikuši pilsētas centrā;
d) veic administratīvo lietu policijas funkcijas saistībā ar rīkojumiem, nolikumiem un citiem aktiem, ko pieņem pašvaldības savu kompetenču ietvaros;
e) piedalās kriminālizmeklēšanas departamenta funkciju veikšanā [..];
f) sniedz palīdzību nelaimes gadījumu, katastrofu vai stihisku nelaimju gadījumos, piedaloties civilās aizsardzības plānu īstenošanā, kā tas ir paredzēts likumā;
g) veic preventīvas darbības un jebkuru pasākumu, lai novērstu noziegumu izdarīšanu [..];
h) uzrauga publisko telpu un pēc pieprasījuma sadarbojas ar valsts drošības spēkiem un dienestiem un autonomo kopienu policiju, lai nodrošinātu demonstrāciju aizsardzību un kārtības uzturēšanu lielas ļaužu pulcēšanās laikā;
i) pēc pieprasījuma sadarbojas privātu konfliktu atrisināšanā.”
Pamatlieta un prejudiciālais jautājums
15 2013. gada 8. aprīlī M. Vital Pérez iesniedzējtiesā iesniedza prasību par Ayuntamiento 2013. gada 7. marta lēmumu, ar ko ir apstiprināti īpašie nosacījumi, kuri ir paredzēti paziņojumā par konkursu, kas ir izsludināts, lai aizpildītu piecpadsmit pašvaldības policijas darbinieku amata vietas.
16 M. Vital Pérez apstrīd minētā paziņojuma par konkursu 3.2. punkta likumību, kurā ir prasīts, lai kandidāti nebūtu vecāki par 30 gadiem. Prasītājs pamatlietā uzskata, ka šī prasība ir pretrunā viņa pamattiesībām – kas ir paredzētas Spānijas Konstitūcijā un Direktīvā 2000/87 – ar vienlīdzīgiem nosacījumiem iegūt amatu valsts iestādēs.
17 M. Vital Pérez lūdz atcelt minēto 3.2. punktu tāpēc, ka tajā ir ietverts nosacījums, kas nav ne pamatots, ne attaisnots, jo atbilstošu fizisko sagatavotību funkciju pildīšanai nodrošina fiziskie pārbaudījumi, kuri ir paredzēti paziņojumā par konkursu. Faktiski viņš norāda, ka saskaņā ar minētā paziņojuma 3.5. punktu kandidātiem ir jābūt “atbilstošā fiziskā un psiholoģiskā formā, lai veiktu atbilstošās amata funkcijas un lai nokārtotu fiziskos pārbaudījumus”, kas ir norādīti pamatlietā aplūkotajā paziņojumā par konkursu.
18 M. Vital Pérez norāda, ka dažādos dekrētos vai likumos, ko ir pieņēmušas autonomās kopienas, vai nu nav noteikta nekāda vecuma robeža (Andalūzija, Aragona, Baleāru salas, Kanāriju salas, Kastīlija-Lamanča, Katalonija vai Estremadura), vai arī tā ir noteikta 35 gadi (Basku zeme) vai 36 gadi (Galisija un Valensija).
19 Ayuntamiento norāda, ka, paredzot šādu vecuma nosacījumu, tā tikai ir izpildījusi Likumu 2/2007. Turklāt tā esot pamatojusies uz Direktīvas 2000/78 6. pantu, lai pamatotu šo pasākumu, un katrā ziņā Tiesa jau esot lēmusi par labu minētajam nosacījumam spriedumā Wolf (C‑229/08, EU:C:2010:3).
20 Kaut arī iesniedzējtiesa uzsver, ka Tribunal Supremo [Augstākā tiesa] savos 2011. gada 21. marta un 17. oktobra spriedumos ir atcēlusi tiesību aktu, kurā bija paredzēts no atklātā konkursa uz Valsts policijas dienesta inspektora kategorijas kandidātu vietu izslēgt tos kandidātus, kuri ir pārsnieguši 30 gadu vecumu, tā uzskata, ka pamatlietā aplūkotais vecuma nosacījums var neatbilst samērīguma kritērijam. Šī tiesa apgalvo, ka pastāv mazāk ierobežojoši līdzekļi kā maksimālā vecuma noteikšana, kas ļauj sasniegt paredzēto mērķi, proti, ka pašvaldības policijas darbiniekiem ir īpaša fiziskā sagatavotība, kāda ir vajadzīga viņu darba pienākumu veikšanai. Taču tieši smagi fiziski pārbaudījumi ir īpašais nosacījums, kas ir ietverts paziņojumā par konkursu.
21 Šī tiesa arī uzskata, ka fiziskā sagatavotība, kas ir prasīta, lai varētu ieņemt pašvaldības policijas darbinieka amatu, nevar tikt salīdzināta ar “īpaši labu fizisko sagatavotību”, kas ir vajadzīga ugunsdzēsēju gadījumā, jo viņu funkcijas atšķiras, līdz ar to spriedumu Wolf (EU:C:2010:3) šajā gadījumā nevar piemērot tieši.
22 Šajos apstākļos Juzgado de lo Contencioso-Administrativo n° 4 de Oviedo nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:
“Vai [..] Direktīvas 2000/78 [..] 2. panta 2. punktam, 4. panta 1. punktam un 6. panta 1. punkta c) apakšpunktam, kā arī [Hartas] 21. panta 1. punktam, kuros ir aizliegta jebkāda diskriminācija vecuma dēļ, ir pretrunā tas, ka pašvaldības paziņojumā par konkursu, kurā skaidri ir piemērots kādas dalībvalsts reģionālais likums, tiek noteikts, ka maksimālais vecums, līdz kuram ir iespējams stāties darbā pašvaldības policijas darbinieka amatā, ir 30 gadi?”
Par prejudiciālo jautājumu
Ievada apsvērums
23 Atbilstoši šim lūgumam sniegt prejudiciālu nolēmumu iesniedzējtiesa jautā Tiesai, kā interpretēt gan Hartas 21. pantu, gan Direktīvas 2000/78 noteikumus.
24 Jāatgādina, ka Tiesa ir atzinusi, ka pastāv diskriminācijas vecuma dēļ aizlieguma princips, kas ir uzskatāms par Savienības tiesību vispārēju principu un kas ir precizēts Direktīvā 2000/78 attiecībā uz nodarbinātību un profesiju (spriedumi Kücükdeveci, C‑555/07, EU:C:2010:21, 21. punkts, kā arī Prigge u.c., C‑447/09, EU:C:2011:573, 38. punkts).
25 No tā izriet, ka, ja Tiesā ir iesniegts prejudiciāls jautājums par to, kā interpretēt vispārējo diskriminācijas vecuma dēļ aizlieguma principu, kas ir paredzēts Hartas 21. pantā, kā arī Direktīvas 2000/78 noteikumos, saistībā ar strīdu starp privātpersonu un valsts administrāciju, tā jautājumu izskata, ņemot vērā tikai šo direktīvu (šajā ziņā skat. spriedumu Tyrolean Airways Tiroler Luftfahrt, C‑132/11, EU:C:2012:329, 21.–23. punkts).
Par prejudiciālo jautājumu
26 Uzdodot savu jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Direktīvas 2000/78 2. panta 2. punkts, 4. panta 1. punkts un 6. panta 1. punkta c) apakšpunkts ir interpretējami tādējādi, ka tie nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kāds ir aplūkots pamatlietā un kurā pašvaldības policijas darbinieku pieņemšanai darbā ir noteikta maksimālā 30 gadu vecuma robeža.
27 Lai atbildētu uz uzdoto jautājumu, ir jāpārbauda, vai pamatlietā aplūkotais tiesiskais regulējums ietilpst Direktīvas 2000/78 piemērošanas jomā un – apstiprinošas atbildes gadījumā – vai tajā ir paredzēta atšķirīga attieksme vecuma dēļ, ko attiecīgā gadījumā varētu uzskatīt par tādu, kas ar šo direktīvu ir attaisnota.
28 Vispirms ir jāuzsver, ka gan no Direktīvas 2000/78 nosaukuma un preambulas, gan arī no tās satura un mērķa izriet, ka tā ir vērsta uz vispārējas sistēmas radīšanu, lai ikvienai personai garantētu vienlīdzīgu attieksmi “nodarbinātības un profesijas” jomā, tai nodrošinot efektīvu aizsardzību pret jebkādu diskrimināciju šīs direktīvas 1. pantā paredzēto iemeslu dēļ, kuru skaitā ietilpst vecums (spriedumi Hütter, C‑88/08, EU:C:2009:381, 33. punkts, kā arī Georgiev, C‑250/09 un C‑268/09, EU:C:2010:699, 26. punkts).
29 Konkrētāk runājot par šīs direktīvas piemērošanu pamatlietas kontekstā, ir jākonstatē, ka no šīs direktīvas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta izriet, ka tā ir piemērojama visām personām gan valsts, gan privātajā sektorā, tostarp valsts iestādēs, attiecībā uz nosacījumiem darba, pašnodarbinātības un profesijas iegūšanai, to skaitā atlases kritērijiem un darbā pieņemšanas nosacījumiem, lai kāda būtu darbības nozare, un visos profesionālās hierarhijas līmeņos.
30 Paredzot, ka personas, kas ir vecākas par 30 gadiem, nevar tikt pieņemtas darbā pašvaldības policijas dienestā, Likuma 2/2007 32. panta b) punkts ietekmē šo darba ņēmēju pieņemšanas darbā nosacījumus. Tāpēc ir jāuzskata, ka šāds tiesiskais regulējums nosaka noteikumus attiecībā uz darbā pieņemšanu valsts sektorā Direktīvas 2000/78 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē.
31 No tā izriet, ka šī direktīva ir piemērojama tādai situācijai kā tā, kura ir iesniedzējtiesas izskatāmā strīda pamatā.
32 Attiecībā uz to, vai ar pamatlietā aplūkoto tiesisko regulējumu tiek radīta atšķirīga attieksme vecuma dēļ, ir jāatgādina, ka saskaņā ar Direktīvas 2000/78 2. panta 1. punktu “vienlīdzīgas attieksmes princips” nozīmē, ka nav ne tiešas, ne netiešas diskriminācijas, kuras pamatā ir jebkurš [šīs direktīvas] 1. pantā minēts iemesls”. Šīs direktīvas 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā ir precizēts, ka atbilstoši šī panta 1. punktam tiešā diskriminācija notiek tad, ja salīdzināmā situācijā pret vienu personu izturas sliktāk nekā pret citu personu jebkura šīs pašas direktīvas 1. pantā minētā iemesla dēļ.
33 Likuma 2/2007 32. panta b) punkta sekas ir tādas, ka pret vienām personām izturas sliktāk nekā pret citām, kas atrodas salīdzināmā situācijā, tikai tāpēc vien, ka tās ir pārsniegušas 30 gadu vecumu. Ar šāda veida tiesisko regulējumu tiek ieviesta acīmredzami atšķirīga attieksme, kura ir tieši balstīta uz vecumu Direktīvas 2000/78 1. panta un 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta, aplūkojot tos kopā, izpratnē.
34 Vēl ir jānoskaidro, vai šāda atšķirīga attieksme var būt pamatota, ņemot vērā Direktīvas 2000/78 4. panta 1. punktu un 6. panta 1. punktu.
35 Pirmkārt, runājot par Direktīvas 2000/78 4. panta 1. punktu, ir jānorāda, ka saskaņā ar pašu šo tiesību normu “dažāda attieksme, kuras pamatā ir īpašība, kas saistīta ar jebkuru no [šīs direktīvas] 1. pantā minētajiem iemesliem, neveido diskrimināciju, ja attiecīgo profesionālo darbību būtības dēļ vai tāpēc, ka tās veic, no šādas īpašības izriet īsta un izšķirīga prasība attiecībā uz profesiju ar noteikumu, ka mērķis ir likumīgs un prasība ir proporcionāla”.
36 Šajā ziņā Tiesa jau ir atzinusi, ka no Direktīvas 2000/78 4. panta 1. punkta izriet, ka nevis iemesls, ar kuru ir pamatota atšķirīga attieksme, bet gan ar šo iemeslu saistītā īpašība ir īsta un izšķirīga prasība attiecībā uz profesiju (skat. spriedumus Wolf, EU:C:2010:3, 35. punkts, kā arī Prigge u.c., EU:C:2011:573, 66. punkts).
37 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru īpašas fiziskās sagatavotības esamība ir ar vecumu saistīta īpašība (spriedumi Wolf, EU:C:2010:3, 41. punkts, kā arī Prigge u.c., EU:C:2011:573, 67. punkts).
38 Šajā gadījumā no Likuma 2/2007 18. panta 6. punkta izriet, ka pašvaldības policijas darbinieka funkcijas ir saistītas ar palīdzību iedzīvotājiem, personu un mantas aizsardzību, noziedzīgu nodarījumu izdarītāju aizturēšanu un apcietināšanu, profilakses patrulēšanu un ceļu satiksmes regulēšanu.
39 Kaut arī dažām no šīm funkcijām, piemēram, palīdzībai iedzīvotājiem vai ceļu satiksmes regulēšanai, acīmredzami nav vajadzīga būtiska fiziska rakstura iejaukšanās, tomēr ir jāsecina, ka funkcijas saistībā ar personu un mantas aizsardzību, noziedzīgu nodarījumu izdarītāju aizturēšanu un apcietināšanu, kā arī profilakses patrulēšanu var prasīt fiziska spēka pielietošanu.
40 Šo pēdējo minēto funkciju raksturs prasa īpašu fizisko sagatavotību, ciktāl fiziskie trūkumi minēto funkciju veikšanas laikā var būtiski ietekmēt ne tikai pašus policijas darbiniekus un trešās personas, bet arī sabiedriskās kārtības saglabāšanu (šajā ziņā skat. spriedumu Prigge u.c., EU:C:2011:573, 67. punkts).
41 No tā izriet, ka to, ka personai ir īpaša fiziskā sagatavotība, var uzskatīt par “īstu un izšķirīgu prasību attiecībā uz profesiju” Direktīvas 2000/78 4. panta 1. punkta izpratnē, kas ir nepieciešama, lai veiktu pašvaldības policijas darbinieka amata pienākumus.
42 Runājot par mērķi, kāds ir izvirzīts pamatlietā aplūkotajā tiesiskajā regulējumā, Spānijas valdība norādīja, ka, nosakot 30 gadu vecuma robežu, lai varētu stāties darbā pašvaldības policijas dienestā, Likums 2/2007 paredz garantēt šī policijas dienesta operativitāti un pienācīgu darbību, nodrošinot, ka no jauna darbā pieņemtie ierēdņi ir spējīgi veikt fiziski vissmagākos uzdevumus salīdzinoši ilgā savas karjeras laikā.
43 Šajā ziņā ir jānorāda, ka Direktīvas 2000/78 preambulas 18. apsvērumā ir precizēts, ka tā neparedz, ka policijā būtu jāpieņem darbā vai jāsaglabā nodarbinātība personām, kam nav vajadzīgās spējas veikt uzdevumus, kuru izpildi no tām var prasīt saistībā ar likumīgo mērķi saglabāt šo dienestu operativitāti.
44 Tādējādi šķiet, ka vēlme nodrošināt policijas dienesta operativitāti un pienācīgu darbību ir likumīgs mērķis Direktīvas 2000/78 4. panta 1. punkta izpratnē (šajā ziņā skat. spriedumu Wolf, EU:C:2010:3, 39. punkts).
45 Tomēr ir svarīgi noskaidrot, vai, nosakot šādu vecuma robežu, ar pamatlietā aplūkoto valsts tiesisko regulējumu ir ieviesta samērīga prasība, proti, vai šī robeža ir atbilstoša, lai sasniegtu izvirzīto mērķi, un vai tā nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs tā sasniegšanai.
46 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Direktīvas 2000/78 preambulas 23. apsvērumu atšķirīgu attieksmi var attaisnot “ļoti retos gadījumos”, ja no īpašībām, kas saistītas tostarp ar vecumu, izriet īsta un izšķirīga prasība attiecībā uz profesiju.
47 Turklāt, ciktāl minētās direktīvas 4. panta 1. punktā ir ļauts atkāpties no nediskriminācijas principa, tas ir interpretējams šauri (spriedums Prigge u.c., EU:C:2011:573, 72. punkts).
48 Šajā ziņā ir jāpārbauda, vai, ņemot vērā šī sprieduma 39.–41. punktā izklāstīto, īpaša fiziskā sagatavotība, kas ir vajadzīga pašvaldības policijas darbinieka funkciju pildīšanai, noteikti ir saistīta ar konkrētu vecuma grupu un nepiemīt personām, kuras ir sasniegušas zināmu vecumu.
49 Šīs pārbaudes veikšanas nolūkā ir jāņem vērā šādi apstākļi.
50 Pirmkārt, no iesniedzējtiesas lēmuma izriet, ka pastāv acīmredzama atšķirība starp autonomo kopienu tiesību aktiem par pašvaldības policijas darbiniekiem saistībā ar maksimālā vecuma noteikšanu darbam šajā profesijā. Atsevišķos tiesību aktos maksimālais vecums ir noteikts 30 gadi vai vairāk (35 gadi, 36 gadi vai 40 gadi), savukārt citas autonomās kopienas ir izvēlējušās nenoteikt nekādu vecuma robežu.
51 Otrkārt, savā atbildē uz Tiesas uzdoto rakstveida jautājumu Spānijas valdība apstiprināja, ka nosacījums par maksimālo 30 gadu vecumu darbam valsts policijas darbinieka amatā – kura uzdevumi, kas ir noteikti Likuma 2//1986 11. pantā, ir līdzīgi tiem, kādi ir uzticēti pašvaldības policijai,– ir ticis atcelts.
52 Treškārt, ir jānorāda, ka spriedumā Wolf (EU:C:2010:3, 44. punkts) Tiesa secināja, ka pasākums, kas izpaužas kā maksimālā 30 gadu vecuma noteikšana darbinieku pieņemšanai darbā ugunsdzēsības vidējā līmeņa tehniskajā dienestā, ir samērīgs, jo šāda robeža izrādījās nepieciešama, lai nodrošinātu attiecīgā dienesta operativitāti un pienācīgu darbību.
53 Tomēr Tiesa šo secinājumu izdarīja tikai pēc tam, kad, pamatojoties uz tās rīcībā nodotajiem zinātniskajiem datiem, bija konstatējusi, ka atsevišķu ugunsdzēsības vidējā līmeņa tehniskā dienesta locekļiem uzticēto uzdevumu veikšanai, piemēram, cīņai ar ugunsgrēkiem, ir nepieciešama “īpaši laba” fiziskā sagatavotība un ka ļoti nedaudziem ierēdņiem, kas ir vecāki par 45 gadiem, piemīt fiziskā sagatavotība šādu darbību veikšanai. Tiesa uzskata, ka, pieņemot darbā personas lielākā vecumā, pārāk lielam ierēdņu skaitam nevar uzdot pildīt pienākumus, kam ir nepieciešama augsta līmeņa fiziskā sagatavotība. Tāpat arī šāda pieņemšana darbā neļautu šādi darbā pieņemtiem ierēdņiem minētos uzdevumus noteikt uz pietiekami ilgu laiku. Visbeidzot profesionālu ugunsdzēsēju dienesta saprātīgai organizācijai saistībā ar vidējā tehniskā līmeņa dienestu ir nepieciešama saistība starp amatiem, kuru izpildei ir nepieciešama augsta līmeņa fiziskā sagatavotība un kuri nav piemēroti vecākiem ierēdņiem, un amatiem, kuru izpildei nav nepieciešama tik augsta līmeņa fiziskā sagatavotība un kuri ir piemēroti šiem ierēdņiem (spriedums Wolf, EU:C:2010:3, 41. un 43. punkts).
54 Saskaņā ar iesniedzējtiesas konstatēto, ņemot vērā pašvaldības policijas darbiniekiem uzticētos uzdevumus, kas ir aprakstīti šī sprieduma 38. punktā, sagatavotība, kādai ir jābūt šiem darbiniekiem, lai viņi spētu pildīt atsevišķus no šiem uzdevumiem, ne vienmēr ir salīdzināma ar “īpaši labu” fizisko sagatavotību, kāda sistemātiski tiek prasīta ugunsdzēsējiem it īpaši cīņā ar ugunsgrēkiem.
55 Šajā ziņā ir jāuzsver, kā tas ir norādīts šī sprieduma 17. punktā, ka paziņojuma par konkursu, kas ir paredzēts, lai aizpildītu Ayuntamiento pašvaldības policijas darbinieku amata vietas, 3.5. punktā ir noteikts, ka kandidātiem uz šiem amatiem ir jābūt “atbilstošā fiziskā un psiholoģiskā formā, lai veiktu atbilstošās amata funkcijas un lai nokārtotu fiziskos pārbaudījumus”, kas ir norādīti šajā paziņojumā. Runa ir par smagiem un izslēdzošiem fiziskajiem pārbaudījumiem, kas, kā uzskata iesniedzējtiesa, ļauj sasniegt mērķi, ka pašvaldības policijas darbiniekiem ir īpaša fiziskā sagatavotība, kāda ir vajadzīga viņu darba pienākumu veikšanai, mazāk ierobežojošā veidā nekā maksimālā vecuma noteikšana.
56 Turklāt nekas ne Tiesai nodotajos lietas materiālos, ne arī tai sniegtajos rakstveida apsvērumos neļauj apgalvot, ka mērķis garantēt pašvaldības policijas darbinieku dienesta operativitāti un pienācīgu darbību prasa saglabāt zināmu vecumu struktūru tā iekšienē, kas liek pieņemt darbā tikai tos ierēdņus, kas ir jaunāki par 30 gadiem.
57 No šiem apsvērumiem izriet, ka, nosakot šādu vecuma robežu, ar Likumu 2/2007 tika noteikta nesamērīga prasība.
58 Tādējādi Direktīvas 2000/78 4. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kāds ir aplūkots pamatlietā un kurā maksimālais vecums pieņemšanai darbā pašvaldības policijas darbinieka amatā ir noteikts 30 gadi.
59 Otrkārt, runājot par Direktīvas 2000/78 6. panta 1. punktu, ir jānorāda, ka šajā tiesību normā ir paredzēts, ka dažāda attieksme, kuras pamatā ir vecums, neveido diskrimināciju, ja attiecīgās valsts tiesību kontekstā tā ir objektīvi un saprātīgi attaisnota ar likumīgu mērķi, kas ir saistīts ar nodarbinātības politiku, darba tirgu un profesionālās izglītības mērķiem, un ja šā mērķa sasniegšanas līdzekļi ir atbilstīgi un vajadzīgi. Šī paša punkta otrās daļas c) apakšpunktā, uz ko iesniedzējtiesa tieši atsaucas savā jautājumā, ir paredzēts, ka šī atšķirīgā attieksme var ietvert “to, ka tiek noteikts maksimālais vecums pieņemšanai darbā, pamatojoties uz izglītības prasībām attiecīgajam amatam vai uz vajadzību pēc saprātīga darba laikposma pirms pensijas”.
60 Tādējādi ir jāpārbauda, vai nosacījums par maksimālo 30 gadu vecumu darbam pašvaldības policijas darbinieka amatā, kas izriet no Likuma 2/2007 32. panta b) punkta, ir pamatots ar likumīgu mērķi Direktīvas 2000/78 6. panta 1. punkta izpratnē un vai šā mērķa sasniegšanas līdzekļi ir atbilstīgi un vajadzīgi.
61 Pamatlietā Likumā 2/2007 nav ietverta neviena atsauce uz mērķiem, kas ir izvirzīti tā 32. panta b) punktā.
62 Tomēr, kā Tiesa to ir atzinusi, no Direktīvas 2000/78 6. panta 1. punkta nevar izsecināt, ka tas, ka pamatlietā aplūkotajā tiesiskajā regulējumā nav precizēts izvirzītais mērķis, automātiski izslēdz, ka pēdējais minētais varētu būt pamatots saskaņā ar šo tiesību normu. Ja nav precizēts šāds mērķis, ir svarīgi, ka citi attiecīgā pasākuma elementi, ņemot vērā tā vispārējo kontekstu, ļauj noteikt pasākuma mērķi, lai varētu īstenot tiesas kontroli pār tā likumību, kā arī šī mērķa īstenošanai izmantoto līdzekļu atbilstību un vajadzību (spriedumi Palacios de la Villa, C‑411/05, EU:C:2007:604, 56. un 57. punkts, kā arī Komisija/Ungārija, C‑286/12, EU:C:2012:687, 58. punkts).
63 Šajā ziņā vispirms ir jānorāda, ka, lai gan Spānijas valdība uz līdzsvarotu vecumu struktūru ir atsaukusies kā uz attiecīgā pasākuma mērķi, no Tiesai nodotajiem lietas materiāliem neizriet, ka šī pasākuma mērķis ir sekmēt pieņemšanu darbā no jauna. Tādējādi to nevar uzskatīt par tādu, kas sekmē nodarbinātības politikas mērķus Direktīvas 2000/78 6. panta 1. punkta izpratnē.
64 Tomēr no apsvērumiem, ko ir paudusi iesniedzējtiesa, kura ir vienīgā kompetentā, lai interpretētu piemērojamos valsts tiesību aktus, ņemot vērā iespējamo Direktīvas 2000/78 6. panta 1. punkta piemērošanu pamatlietā, izriet, ka Likumā 2/2007 paredzētais nosacījums par vecumu ir pamatots ar izglītības prasību attiecīgajam amatam un ar vajadzību pēc saprātīga darba laikposma pirms pensijas vai pārejas uz citu darbību veikšanu.
65 Ciktāl minētie mērķi ir ietverti Direktīvas 2000/78 6. panta 1. punkta otrās daļas c) apakšpunktā, tie var “objektīvi un saprātīgi” “attiecīgās valsts tiesību kontekstā”, kā tas ir paredzēts šī 6. panta 1. punktā, attaisnot atšķirīgu attieksmi, kuras pamatā ir vecums.
66 Vēl ir jāpārbauda, vai šo mērķu īstenošanai izmantotie līdzekļi ir atbilstoši un vajadzīgi.
67 Šajā ziņā ir jāuzsver, ka dalībvalstīm ir plaša rīcības brīvība, izvēloties pasākumus, ar kuriem var tikt sasniegti to mērķi sociālās politikas un nodarbinātības jomā. Tomēr šīs rīcības brīvības dēļ nediskriminācijas vecuma dēļ principa īstenošana nedrīkst zaudēt savu jēgu (spriedumi Age Concern England, C‑388/07, EU:C:2009:128, 51. punkts, un Ingeniørforeningen i Danmark, C‑499/08, EU:C:2010:600, 33. punkts).
68 Runājot, pirmkārt, par mērķi, kas ir saistīts ar izglītību, kāda ir vajadzīga pašvaldības policijas darbinieka amata ieņemšanai, no Ayuntamiento apstiprinātā paziņojuma par konkursu 7. punkta izriet, ka pirms stāšanās amatā kandidātiem, kas ir šī konkursa veiksmīgie laureāti, ir jāiziet “selektīvās sagatavošanas” periods, kura ilgumu nosaka vietējo policiju reģionālā skola vai Ayuntamiento.
69 Likuma 2/2007 36. pantā, kas ir vienīgā šī likuma tiesību norma, kuras priekšmets ir pašvaldības policijas darbinieku izglītība, ir tikai norādīts, ka Astūrijas firstistes sabiedrības drošības skola “nodrošina pašvaldības policijas dienesta locekļu izglītību [..], attīstības veicināšanu un specializāciju”, nekādā veidā neprecizējot attiecīgās izglītības īpašības.
70 Neviens Tiesai iesniegtais dokuments neļauj uzskatīt, ka vecuma robeža pieņemšanai darbā ir atbilstoša un vajadzīga, ņemot vērā mērķi nodrošināt attiecīgo darbinieku izglītību.
71 Runājot, otrkārt, par mērķi nodrošināt saprātīgu darba laikposmu pirms pensijas, vispirms ir svarīgi norādīt, ka saskaņā ar iesniedzējtiesas sniegtajām norādēm pašvaldības policijas darbinieku pensionēšanās vecums ir noteikts 65 gadi. Pat ja iesniedzējtiesa atsaucas arī uz pāreju uz citu darbību veikšanu 58 gadu vecumā, runa ir par iespēju, kura pašvaldības policijas darbiniekiem tiek sniegta pēc viņu lūguma, kas turklāt neietekmē pensionēšanās vecumu.
72 No tā izriet, ka tādu valsts tiesisko regulējumu, kāds ir aplūkots pamatlietā un kurā ir noteikts maksimālais 30 gadu vecums pašvaldības policijas darbinieku pieņemšanai darbā, nevar uzskatīt par vajadzīgu, lai minētajiem darbiniekiem nodrošinātu saprātīgu darba laikposmu pirms pensijas Direktīvas 2000/78 6. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē. Tam, ka “parastais” pensionēšanās vecums, kas izriet no vispārējās sociālā nodrošinājuma shēmas, ir noteikts 67 gadi, šajā ziņā nav nozīmes.
73 Tādējādi no tādas tiesību normas kā Likuma 2/2007 32. panta b) punkts izrietošo atšķirīgo attieksmi nevar attaisnot, pamatojoties uz Direktīvas 2000/78 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu.
74 Šajos apstākļos uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2000/78 2. panta 2. punkts, 4. panta 1. punkts un 6. panta 1. punkta c) apakšpunkts ir interpretējami tādējādi, ka tie nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kāds ir aplūkots pamatlietā un kurā maksimālais vecums pašvaldības policijas darbinieku pieņemšanai darbā ir noteikts 30 gadi.
Par tiesāšanās izdevumiem
75 Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:
Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, 2. panta 2. punkts, 4. panta 1. punkts un 6. panta 1. punkta c) apakšpunkts ir interpretējami tādējādi, ka tie nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kāds ir aplūkots pamatlietā un kurā maksimālais vecums pašvaldības policijas darbinieku pieņemšanai darbā ir noteikts 30 gadi.
[Paraksti]