Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 8. novembra spriedumu lietā T-536/10 Kessel Marketing & Vertriebs GmbH/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) 2014. gada 21. janvārī iesniedza Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)
(lieta C-31/14 P)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – D. Walicka)
Pārējās lietas dalībnieces: Kessel Marketing & Vertriebs GmbH, Janssen-Cilag GmbH
Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:
atcelt pārsūdzēto spriedumu;
noraidīt prasību par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2010. gada 21. septembra lēmumu lietā R 708/2010–4, pakārtoti, nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai;
piespriest prasītājai pirmajā instancē atlīdzināt tostarp pirmās instances, kā arī apelācijas instances tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Vispārējā tiesa esot apstiprinājusi Apelāciju padomes lēmumu, ka prasītājas veiktā preču un pakalpojumu saraksta ierobežošana ir neskaidra, ja kā kritēriju tā izmanto prasības par ārsta recepti neesamību. Tomēr Vispārējā tiesa esot izskaidrojusi, ka šis skaidrības trūkums pieteikumu par ierobežošanu kopumā nevar padarīt par nebūtisku. ITSB uzskata, ka skaidrības trūkuma gadījumā preču un pakalpojumu saraksta ierobežošana nevarot tikt nedz reģistrēta, nedz izmantota kā pamats preču un pakalpojumu salīdzināšanai. Tā kā šis trūkums šajā gadījumā esot ticis konstatēts, Apelāciju padome neesot varējusi ņemt vērā attiecīgo pieteikumu.
Tāpat Vispārējā tiesa esot lēmusi, ka prasītājas pieteikums par ierobežošanu ir nepieņemams, ciktāl tas ir balstīts uz prasības par ārsta recepti neesamību attiecīgajām precēm. Prasības par ārsta recepti neesamības kritērijs esot nepiemērots reģistrācijai pieteikto preču apakšpozīcijas izveidošanai. Tas neesot piemērots kritērijs ar preču zīmi apzīmēto farmācijas produktu apakšpozīcijas izveidei. Tas, vai ir vai nav prasība par ārsta recepti, ņemot vērā, ka Eiropas līmenī nav veikta saskaņošana, esot atkarīgs no farmaceitiskajiem produktiem piemērojamiem valsts tiesību aktiem, kurus valsts likumdevējs jebkura brīdī var grozīt. Taču tiesības uz aizsardzību, ko sniedz Kopienas preču zīme, nevarot būt atkarīgas nedz no kritērija, kas paredzēts valsts tiesības, nedz no kritērija, ko laika gaitā var grozīt. To ITSB neapstrīdot. Tomēr Vispārējā tiesa esot arī lēmusi, ka Apelāciju padome nepamatoti kopumā nav ņēmusi vērā ierobežošanu. Apelāciju padome neesot drīkstējusi ierobežošanu aplūkot kā kopumā nebūtisku. Preču salīdzināšana tai esot bijis jāveic, pamatojoties uz precēm, uz kurām attiecas reģistrācijai pieteiktā preču zīme pēc prasītājas veiktās ierobežošanas, ar precēm, uz kurām attiecas agrākā preču zīme, turklāt neņemot vērā prasības par ārsta recepti kritēriju.
Šajā ziņā ITSB skatījumā ar spriedumu tiekot pārkāpts Regulas par Kopienas preču zīmi 1 43. panta 1. punkts kopsakarā ar Īstenošanas regulas 2 2. noteikuma 2. punktu, jo skaidrības trūkums padara preču un pakalpojumu sarakstu par kopumā nepieļaujamu. Nepieļaujamu ierobežošanu nevarot nedz reģistrēt, nedz ņemt vērā preču salīdzināšanā. Ar spriedumu tiekot pārkāpts arī Kopienas preču zīmju sistēmas pamatā esošais pieteikuma saistošā rakstura princips. Preču un pakalpojumu saraksts esot jāizvērtē šādā – pieteikuma iesniedzēja lūgtajā – veidā. ITSB neesot piešķirtas pilnvaras saraksta pārformulēšanai.
____________1 Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi, OV L 78, 1. lpp.
2 Komisijas 1995. gada 13. decembra Regula (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi, OV L 303, 1. lpp.