Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās (piektā palāta) tiesas 2016. gada 20. oktobra spriedumu lietā T-141/15 Čehijas Republika/Komisija 2017. gada 4. janvārī iesniedza Čehijas Republika
(lieta C-4/17 P)
Tiesvedības valoda – čehu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Čehijas Republika (pārstāvji – M. Smolek, J. Vláčil un J. Pavliš)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija
Priekšmets
Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas 2016. gada 20. oktobra spriedumu T-141/15 Čehijas Republika/Komisija (turpmāk tekstā – “pārsūdzētais spriedums”), kurā Čehijas Republika lūdza atcelt Komisijas 2015. gada 16. janvāra Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/103 1 , ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (izziņots ar dokumenta numuru C(2015) 53) (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”), daļā, ar kuru tiek izslēgti Čehijas Republikas attiecinātie izdevumi par 2010. līdz 2012. gadu kopējā summā EUR 2 123 199,04.
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
atcelt pārsūdzēto spriedumu;
atcelt apstrīdēto lēmumu tiktāl, ciktāl ar to tiek izslēgti Čehijas Republikas attiecinātie izdevumi kopējā summā EUR 2 123 199,04, un
piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Savas apelācijas]sūdzības pamatojumam, tās iesniedzējs norāda trīs pamatus.
Pirmais apelācijas pamats ir par Padomes 2008. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 479/2008 2 par vīna tirgus kopējo organizāciju (turpmāk tekstā – “Regula 479/2008”) 11. panta pārkāpumu, jo Vispārējā tiesa, iespējams, ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nospriežot, ka šīs regulas 11. pants neattiecās uz vīnogulāju aizsardzību pret bojājumiem, ko rada dzīvnieki un/vai putni.
Otrais apelācijas pamats ir par Regulas Nr. 479/2008 5. panta 2. punkta un tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības principu pārkāpumu. Tiek apgalvots, ka pārsūdzētajā spriedumā Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, konstatējot, ka Eiropas Komisija var atzīt konkrētus pasākumus par pilnībā nepieļaujamiem Eiropas Savienības finansējumā un tādēļ izslēgt no finansējuma visus izdevumus, kas radušies saistībā ar šiem pasākumiem, neskatoties uz to, ka pati Eiropas Komisija pārbaudīja šo pasākumu pieļaujamību, novērtējot atbalsta programmas sākotnējo versiju un neizvirzīja nekādus iebildumus.
Trešais apelācijas pamats ir par Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta, to aplūkojot kopā ar Padomes 2005. gada 21. jūnija Regulas (EK) Nr. 1290/2005 3 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu 31. pantu, ja nepieciešams, to aplūkojot kopā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1306/2013 4 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību 52. pantu un Komisijas 2006. gada 21. jūnija Regulas (EK) Nr. 885/2006 5 , ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1290/2005 attiecībā uz maksājumu aģentūru un citu struktūru akreditāciju un ELGF un ELFLA grāmatojumu noskaidrošanu, 11. un 16. pantu, pārkāpumu. Tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, pārsūdzētajā spriedumā konstatējot, ka Eiropas Komisija varēja izslēgt no Eiropas Savienības finansējuma izdevumus, kas atbilst tam laika posmam, kurā Čehijas Republika nevarēja izteikt savu nostāju finanšu korekciju procedūrā, kas uzsākta saistībā ar lauksaimniecību.
____________1 OV 2015 L 16, 33. lpp.
2 OV 2008 L 148, 1. lpp.
3 OJ 2005 L 209, 1. lpp.
4 OJ 2013 L 347, 549. lpp.
5 OJ 2006 L 171, 90. lpp.