Lieta T‑301/01

Alitalia – Linee aeree italiane SpA

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Valsts atbalsts – Itālijas iestāžu veikta Alitalia rekapitalizācija – Lēmums, ar kuru valsts atbalsts atzīts par saderīgu ar kopējo tirgu – Lēmums, kas pieņemts pēc tam, kad Pirmās instances tiesa atcēlusi iepriekšēju lēmumu – Pieņemamība – EKL 233. panta pārkāpums – EKL 87. un 88. panta pārkāpums – Atbalsta piešķiršanas nosacījumi – Pienākums norādīt pamatojumu

Sprieduma kopsavilkums

1.      Prasība atcelt tiesību aktu – Interese celt prasību

(EKL 230. panta ceturtā daļa)

2.      Iestāžu tiesību akti – Pamatojums – Pienākums – Piemērojamība

(EKL 253. pants)

3.      Prasība atcelt tiesību aktu – Spriedums, ar kuru tiek atcelts tiesību akts – Piemērojamība – Jauna tiesību akta pieņemšana, pamatojoties uz iepriekšējiem spēkā esošiem sagatavojošiem aktiem – Pieļaujamība

(EKL 88. panta 2. punkts; Padomes Regulas Nr. 659/1999 7. panta 2. un 3. punkts)

4.      Prasība atcelt tiesību aktu – Spriedums, ar kuru tiek atcelts tiesību akts – Sekas – Izpildes pasākumu noteikšana – Saprātīgs termiņš

(EKL 233. pants)

5.      Valsts atbalsts – Administratīvais process – Ieinteresēto personu tiesības iesniegt savus apsvērumus

(EKL 88. panta 2. punkts; Padomes Regula Nr. 659/1999)

6.      Valsts atbalsts – Jēdziens – Privātā ieguldītāja kritērijs

(EKL 87. panta 1. punkts)

7.      Prasība atcelt tiesību aktu – Pamati – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Kļūda bez noteicošas ietekmes uz rezultātu – Neefektīvs pamats

8.      Prasība atcelt tiesību aktu – Pamati – Pamati, kas varēja tikt izvirzīti pret Komisijas lēmumu jautājumā par valsts atbalstu

(EKL 230. panta ceturtā daļa)

9.      Valsts atbalsts – Aizliegums – Atkāpes – Komisijas rīcības brīvība – Vērtēšanas kritēriji – Komisijas pieņemto pamatnostādņu iedarbība

(EKL 87. panta 3. punkts; Komisijas Paziņojums 94/C 350/07)

10.    Valsts atbalsts – Aizliegums – Atkāpes – Atbalsts, ko var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu – Atbalsta saņēmēja uzņēmuma paredzēto restrukturizācijas pasākumu pārbaude

(EKL 87. panta 3. punkts)

1.      Lai prasītājs varētu celt prasību par lēmuma atcelšanu, tam ir jāsaglabā personīga interese tā atcelšanā. Tā ir gadījumā ar uzņēmumu, kurš, lai gan tas ir saņēmis visu valsts atbalsta restrukturizācijai maksājumu, cenšas panākt Komisijas lēmuma, ar kuru konstatē šī atbalsta saderīgumu ar kopējo tirgu, atcelšanu, šim lēmumam kalpojot par juridisko pamatu Komisijas turpmākam lēmumam, ar ko ļauj izmaksāt atbalsta pēdējo daļu. Ja Pirmās instances tiesa atceltu apstrīdēto lēmumu tādēļ, ka tā attiecīgo pasākumu uzskata par valsts atbalstu, šai atcelšanai būtu tiesiskas sekas attiecībā uz turpmāko lēmumu, kam nebūtu juridiska pamata.

(sal. ar 37. un 40.–42. punktu)

2.      Atbilde uz jautājumu, vai Kopienu akts atbilst EKL 253. pantā paredzētajam pienākumam norādīt pamatojumu, ir atkarīga no akta rakstura un konteksta, kādā tas ir pieņemts. Tādējādi, ja prasītājs ir bijis cieši iesaistīts apstrīdētā lēmuma izstrādes procesā un līdz ar to zina iemeslus, kuru dēļ administrācija nolēma tā lūgumu neapmierināt, pienākuma norādīt pamatojumu apjomu noteiks konteksts, ko būs radījusi šāda dalība. Šādā gadījumā judikatūras prasības šajā jautājumā tiek nozīmīgi atvieglotas.

Ja apstrīdētais lēmums ir ticis pieņemts pēc pirmā lēmuma, par kuru pasludināts spriedums par tiesību akta atcelšanu, kurā ir aprakstīti fakti, administratīvais process un atceltā lēmuma saturs, ir jāņem vērā fakts, ka apstrīdētais lēmums tika pieņemts prasītājam labi zināmā kontekstā.

(sal. ar 57. un 69. punktu)

3.      Kopienu akta atcelšana, kas izbeidz administratīvo procesu ar dažādiem posmiem, ne vienmēr izraisa visas procedūras pirms apstrīdētā akta atcelšanas anulēšanu neatkarīgi no atceļošā sprieduma motīviem, kas saistīti ar lietas būtību vai procesu.

Ja, neraugoties uz izmeklēšanas aktiem, kas ļauj pilnībā izvērtēt valsts atbalsta saderīgumu, Komisijas veiktā analīze izrādās nepilnīga un izraisa arī lēmuma par atbalsta atzīšanu par saderīgu nelikumību, procedūra, kuras mērķis ir aizstāt šo lēmumu, var atsākties no šī brīža, veicot jaunu izmeklēšanas aktu analīzi. Turklāt iespēja neatsākt visu procedūru pirms akta, ko aizstāj ar citu aktu, pieņemšanas, nav pakļauta nosacījumam, ka aizstājamajam aktam būtu jābūt atceltam procesuālu kļūdu dēļ.

Turklāt nav pienākuma Oficiālajā Vēstnesī publicēt jaunu paziņojumu un atsākt formālu izmeklēšanas procedūru, lai no jauna konsultētos ar finanšu ieguldītājiem un ekspertiem, jo neviena norma Regulā Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EKL 88. panta piemērošanai, neparedz procedūras atkārtotu uzsākšanu, ja formālās izmeklēšanas laikā sākotnējā projektā ir veiktas izmaiņas un ja vienlaikus šādas izmaiņas ir paredzētas šīs regulas 7. panta 2. un 3. punktā.

(sal. ar 100., 101., 103., 142. un 143. punktu)

4.      Kopienu iestādes pienākums izpildīt Kopienu tiesas atceļošu spriedumu izriet no EKL 233. panta. Šai izpildei vajadzīgs zināms skaits administratīvo pasākumu un parasti tā nevar notikt uzreiz. Attiecīgajai iestādei ir saprātīgs termiņš, lai panāktu atbilstību spriedumam, ar kuru atceļ kādu no tās lēmumiem. Jautājums par to, vai termiņš ir saprātīgs, vai nē, ir atkarīgs no veicamajiem pasākumiem, kā arī no lietas blakusapstākļiem.

Septiņu mēnešu paiešana no sprieduma, ar kuru atcelts Komisijas lēmums, ar kuru atzīts, ka paziņotais valsts atbalsta projekts ir atzīts par saderīgu, izpildot kopējā tirgus nosacījumus, pasludināšanas brīža līdz Komisijas jaunā lēmuma pieņemšanas brīdim nebūtu jāuzskata par pārmērīgi ilgu periodu, jo tas ir nepieciešams, lai praksē īstenotu atceļošo spriedumu, it īpaši, balstoties uz pieejamiem datiem, no jauna piemērojot privātā ieguldītāja tirgus ekonomikā kritēriju – kura priekšnosacījums ir izsmeļoša finanšu analīze.

No tā, ka netika iesniegta Komisijas apelācijas sūdzība par atceļošo spriedumu, uzņēmuma atbalsta saņēmējs nevar atvasināt tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu, jo šis spriedums neizslēdz iespējamo apstrīdētā lēmuma labošanu un termiņš Komisijai, lai praksē īstenotu šo spriedumu, bija svarīgāks nekā divu mēnešu termiņš, kurā tai bija jāiesniedz apelācijas sūdzība par šo spriedumu.

(sal. ar 155., 156. un 162. punktu)

5.      Neviena Regulas Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EKL 88. panta piemērošanai, norma neliek Komisijai no jauna piedāvāt ieinteresētajām trešām personām, kuru tiesības izteikt savus apsvērumus tika nodrošinātas, publicējot Oficiālajā Vēstnesī paziņojumu par Komisijas lēmumu par formālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu, un kuras bija cieši iesaistītas apstrīdētā atbalsta izmeklēšanā, kuras rezultātā tika pieņemts pirmais lēmums, kuru atcēla un aizstāja ar otro lēmumu, šādu iespēju tās izmeklēšanas laikā, kuras rezultātā pieņemts otrais lēmums, jo Komisijai bija jābalsta jaunā analīze tikai uz informāciju, kas tai bija, pieņemot pirmo lēmumu; informāciju, attiecībā uz kuru trešās personas bija jau ieņēmušas nostāju, tādējādi nebija nepieciešams tās uzklausīt no jauna.

(sal. ar 174. punktu)

6.      Komisijas vērtējumam par to, vai ieguldījums atbilst privāta ieguldītāja kritērijam, nepieciešams sarežģīts ekonomisks vērtējums. Komisijai, pieņemot aktu, kas ietver tik sarežģītu ekonomisko vērtējumu, ir plaša rīcības brīvība un šī akta kontrole tiesā, pat ja tas ir viens vesels saistībā ar jautājumu, vai pasākums ietilpst EKL 87. panta 1. punkta piemērošanas jomā, ierobežota ar procesuālo normu un pamatojuma normu ievērošanas pārbaudi, būtisko faktu, lai veiktu apstrīdēto izvēli, pārbaudi, acīmredzamas kļūdas faktu vērtējumā pārbaudi un pilnvaru nelikumīgas izmantošanas pārbaudi. Tostarp Pirmās instances tiesai nav pienākuma aizstāt lēmuma autora ekonomisko vērtējumu ar savējo.

(sal. ar 185. punktu)

7.      Prasības par tiesību akta atcelšanu ietvaros atsauce uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā ir neiedarbīga un ar to nepietiek, lai pamatotu apstrīdētā lēmuma atcelšanu, ja konkrētās lietas apstākļos tai nav izšķirošas ietekmes uz rezultātu.

(sal. ar 307. punktu)

8.      Prasības par tiesību akta atcelšanu, ko iesniedzis uzņēmums, kas ir valsts atbalsta saņēmējs, par lēmumu par atbalsta saderīgumu ar kopējo tirgu, kurš pieņemts ar nosacījumu par noteiktu nosacījumu ievērošanu, ietvaros pamatu, kas vērsts pret nosacījumiem, kuru ievērošanai ir pakārtots attiecīgā atbalsta saderīgums ar kopējo tirgu, nevar uzskatīt par nepieņemamu, pamatojot ar to, ka šie nosacījumi nav piedēvējami Komisijai, kurai ir ekskluzīva kompetence attiecībā uz atbalsta iespējamā nesaderīguma ar kopējo tirgu konstatēšanu.

Nav izslēgts, ka uzņēmums, kas ir atbalsta saņēmējs, varētu Kopienu tiesās apstrīdēt nosacījumus, ar kuriem ir saistīts lēmums, kas tam nodara kaitējumu gadījumā, kad tie ir pārrunāti starp Komisiju un valsts iestādēm, un pat saistības, ko uzņēmušās šīs valsts iestādes.

(sal. ar 380., 381. un 383. punktu)

9.      Komisija tādos tiesību aktos kā pamatnostādnes var sev paredzēt izvērtēšanas pilnvaru īstenošanas vadlīnijas, ciktāl tajās ir iekļauti norādoši noteikumi par pieeju, kāda ir jāievēro šai iestādei, un ciktāl tās nav pretrunā Līguma normām. Paziņojums par aviāciju izvirza prasību, lai restrukturizācijas atbalstus kontrolētu plāns, kas paredzēts lidsabiedrības stabilizēšanai, lai tā saprātīgā termiņā varētu atgūt dzīvotspēju. Saskaņā ar šī paziņojuma 38. punkta 1) un 2) apakšpunktu un 41. punktu Komisija var atļaut restrukturizācijas atbalstus tikai ārkārtējos apstākļos un ar ļoti stingriem nosacījumiem. No tā izriet, ka tādā lēmumā, kas pieņemts, pamatojoties uz EKL 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, Komisija var noteikt jebkādus nosacījumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem, lai nodrošinātu, ka uzņēmums atbalsta saņēmējs pēc restrukturizācijas ir dzīvotspējīgs. Savukārt neviena no šīm normām nenosaka, ka visiem šajā sakarā uzliktajiem nosacījumiem būtu jābūt vajadzīgiem uzņēmuma dzīvotspējas nodrošināšanai. No šī paziņojuma izriet gluži pretējais, ka Komisijai ir jācenšas ierobežot konkurences izkropļojumus un jārūpējas, lai valdība atturētos iejaukties sabiedrības pārvaldībā citu iemeslu dēļ, nevis to, kas izriet no tās īpašuma tiesībām, un ka atbalsts tiek izlietots tikai restrukturizācijas programmai un nav nesamērīgs ar vajadzībām.

(sal. ar 405.–408. punktu)

10.    Valsts atbalsta jomā, lai gan nevar izslēgt, ka Komisija var salīdzināt uzņēmuma atbalsta saņēmēja paredzētos restrukturizācijas pasākumus ar citu tās pašas ekonomikas nozares uzņēmumu veiktajiem pasākumiem, tomēr uzņēmuma restrukturizācijai ir jābūt mērķētai uz tās būtiskajām problēmām un citu uzņēmumu pieredze atšķirīgos ekonomiskos un politiskos apstākļos citos laikposmos var būt bez nozīmes.

(sal. ar 478. punktu)