Language of document :

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2016. gada 28. aprīļa spriedumu lietā T-52/15 Sharif University of Technology/Eiropas Savienības Padome 2016. gada 11. jūlijā iesniedza Sharif University of Technology

(lieta C-385/16 P)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Sharif University of Technology (pārstāvis – M. Happold, Barrister)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Savienības Padome

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

atcelt Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2016. gada 28. aprīļa spriedumu lietā T-52/15 Sharif University of Technology/Eiropas Savienības Padome;

apmierināt apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumus, kuri ir izvirzīti tiesvedībā Vispārējā tiesā; un

piespriest Padomei atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesāšanās izdevumus abās instancēs.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja lūdz Tiesai atcelt Vispārējās tiesas spriedumu un atcelt apstrīdētos aktus (Padomes Lēmuma 2014/776/KĀDP 1 un Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1202/2014 2 pielikumus, Padomes Lēmuma 2010/413/KĀDP 3 II pielikumu un Padomes Regulas (ES) Nr. 267/2012 4 IX pielikumu (redakcijās, kas grozītas attiecīgi ar Lēmuma 2014/776/KĀDP 1. pantu un Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1202/2014 1. pantu)), ciktāl tajos apelācijas sūdzības iesniedzēja ir norādīta kā vienība, uz kuru attiecas ierobežojoši pasākumi atbilstoši Padomes Regulas (ES) Nr. 267/2012 23. panta 2. punktam, piespriest tai atlīdzinājumu par kaitējumu, kas tās reputācijai ir nodarīts ar Padomes aktiem, un piespriest Padomei atlīdzināt tai pirmajā instancē un apelācijas instancē radušos tiesāšanās izdevumus.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza šādus divus pamatus, lai pamatotu savu prasījumu, ka Vispārējās tiesas spriedumā esot pieļauta kļūda tiesību piemērošanā un ka Tiesai būtu tas jāatceļ un pašai jāizspriež šī lieta.

Pirmkārt, Vispārējai tiesai esot bijis jānospriež, ka, lēmumu par [apelācijas sūdzības iesniedzējas] iekļaušanu sarakstā pieņemdama neatbilstoši kārtībai, kādā tas bija jāpieņem Padome nav ievērojusi būtisku procesuālu prasību un/vai ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

Otrkārt, Vispārējā tiesa esot kļūdaini interpretējusi juridisko kritēriju “atbalsts” Irānas valdībai Padomes Lēmuma 2010/413/KĀDP (grozītās redakcijas) 20. panta 1. punkta c) apakšpunktā un 2012. gada 23. marta Regulas (ES) Nr. 267/2012 (grozītās redakcijas) 23. panta 2. punkta d) apakšpunktā, uz kuru Padome atsaucas, lai attaisnotu ierobežojošu pasākumu attiecināšanu uz apelācijas sūdzības iesniedzēju, kā rezultātā tā esot kļūdaini secinājusi, ka Padomes sniegtie pierādījumi pamato apelācijas sūdzības iesniedzējas iekļaušanu sarakstā.

____________

1     Padomes 2014. gada 7. novembra Lēmums 2014/776/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV 2014, L 325, 19. lpp.).

2     Padomes 2014. gada 7. novembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1202/2014, ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu (OV 2014, L 325, 3. lpp.).

3     Padomes 2010. gada 26. jūlija Lēmums [2010/413/KĀDP], ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Kopējo nostāju 2007/140/KĀDP (OV 2010, L 195, 39. lpp.).

4     Padomes 2012. gada 23. marta Regula (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu un Regulas (ES) Nr. 961/2010 atcelšanu (OV 2012, L 88, 1. lpp.).