Lieta C‑507/12

Jessy Saint Prix

pret

Secretary of State for Work and Pensions

(Supreme Court of the United Kingdom lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – LESD 45. pants – Direktīva 2004/38/EK – 7. pants – “Darba ņēmēja” jēdziens – Eiropas Savienības pilsone, kas ir pārtraukusi strādāt fizisku ierobežojumu dēļ, kuri ir saistīti ar vēlīno grūtniecības stadiju un pēcdzemdību periodu

Kopsavilkums – Tiesas (pirmā palāta) 2014. gada 19. jūnija spriedums

1.        Personu brīva pārvietošanās – Darba ņēmēji – Jēdziens – Sieviete, kas pārtraukusi strādāt vai meklēt darbu fizisku ierobežojumu dēļ, kuri ir saistīti ar vēlīno grūtniecības stadiju un pēcdzemdību periodu – Darba ņēmēja statusa saglabāšana – Nosacījums – Darba atsākšana saprātīgā laikposmā – Valsts tiesas veikta pārbaude

(LESD 45. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/38 7. panta 1. punkts, 3. punkta a) apakšpunkts un 16. panta 3. punkts)

2.        Savienības pilsonība – Tiesības uz brīvu pārvietošanos un uzturēšanos dalībvalstu teritorijā – Direktīva 2004/38 – Personu, kuru skārusi darbnespēja uz laiku slimības dēļ – Jēdziens – Sieviete, kas uz laiku pārtraukusi strādāt vēlīnās grūtniecības stadijas un pēcdzemdību perioda dēļ – Izslēgšana – Iespēja turpināt izmantot darba ņēmēja statusu

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/38 7. panta 3. punkta a) apakšpunkts)

1.        LESD 45. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka sieviete, kas pārtrauc strādāt vai meklēt darbu fizisko ierobežojumu dēļ, kuri ir saistīti ar vēlīno grūtniecības stadiju un pēcdzemdību periodu, saglabā “darba ņēmēja” statusu šī panta izpratnē, ar nosacījumu, ka viņa atsāk strādāt vai atrod citu darbu saprātīgā termiņā pēc viņas bērna piedzimšanas.

Šajā ziņā ne no Direktīvas 2004/38 par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā 7. panta, skatot to kopsakarā, ne no citām šīs pašas direktīvas normām neizriet, ka šādos apstākļos Savienības pilsonim, kurš nav izpildījis minētajā pantā paredzētos nosacījumus, šī iemesla dēļ sistemātiski būtu atņemts “darba ņēmēja” statuss LESD 45. panta izpratnē.

Faktiski ar minēto direktīvu iecerētā pirms tās pieņemto Savienības instrumentu kodifikācija, kuras mērķis ir it īpaši atvieglot Savienības pilsoņu tiesību brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā īstenošanu, pati par sevi nevar ierobežot “darba ņēmēja” jēdziena LESD izpratnē apjomu.

Lai noteiktu, vai laikposms starp dzemdībām un darba atsākšanu ir uzskatāms par saprātīgu, attiecīgajai valsts tiesai ir jāņem vērā visi pamatlietas īpašie apstākļi un valsts noteikumi, kas regulē grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma ilgumu atbilstoši Direktīvas 92/85 par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, 8. pantam.

Faktiski, Savienības pilsone varētu tikt atturēta īstenot savas tiesības brīvi pārvietoties gadījumā ja, būdama stāvoklī uzņēmējā dalībvalstī un šī iemesla dēļ kaut arī tikai uz īsu laiku pārtraucot savu darbu, viņa riskētu zaudēt darba ņēmēja statusu šajā valstī.

Saskaņā īpašo aizsardzību, kas sievietēm garantēta maternitātes dēļ, un it īpaši Direktīvas 2004/38 16. panta 3. punktu, ja prombūtne, kuru pamato tāds svarīgs notikums kā grūtniecība vai dzemdības, neietekmē piecu gadu ilgu nepārtrauktas uzturēšanās laiku uzņēmējā dalībvalstī, kas nepieciešams, lai piešķirtu minētās tiesības, fiziskie ierobežojumi, kuri ir saistīti ar vēlīno grūtniecības stadiju un tūlītējo pēcdzemdību periodu un kuru dēļ sievietei uz laiku ir jāpārtrauc strādāt, a fortiori nevar izraisīt situāciju, ka šī sieviete zaudē darba ņēmēja statusu.

(sal. ar 31., 32., 42., 44., 46. un 47. punktu un rezolutīvo daļu)

2.        Sievieti, kas uz laiku pārtrauc strādāt vēlīnās grūtniecības stadijas un pēcdzemdību perioda dēļ, nevar uzskatīt par personu, kuru būtu skārusi darbnespēja slimības dēļ atbilstoši Direktīvas 2004/38 par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā 7. panta 3. punkta a) apakšpunktam.

Tomēr nevar apgalvot, ka minētajā punktā būtu plaši izklāstīti apstākļi, kādos migrējošs darba ņēmējs, kurš vairs neatrodas darba tiesiskajās attiecībās, tomēr var turpināt izmantot minēto statusu.

(sal. ar 30. un 38. punktu)