TIESAS SPRIEDUMS (ceturtā palāta)
2012. gada 24. maijā (*)
Apelācija – Kopienas preču zīme – Absolūts atteikuma pamatojums – Atšķirtspējas neesamība – Trīsdimensiju apzīmējums, ko veido šokolādes zaķa ar sarkanu lenti forma
Lieta C‑98/11 P
par apelācijas sūdzību atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas Statūtu 56. pantam, ko 2011. gada 28. februārī iesniedza
Chocoladefabriken Lindt & Sprüngli AG, Kilhberga [Kilchberg] (Šveice), ko pārstāv R. Lange, Rechtsanwalt,
apelācijas sūdzības iesniedzēja,
otrs lietas dalībnieks –
Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv G. Schneider,
atbildētājs pirmajā instancē.
TIESA (ceturtā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs Ž. K. Bonišo [J.‑C. Bonichot], tiesneši A. Prehala [A. Prechal], K. Šīmans [K. Schiemann], (referents), K. Toadere [C. Toader] un E. Jarašūns [E. Jarašiūnas],
ģenerāladvokāte V. Trstenjaka [V. Trstenjak],
sekretāre L. Hjūleta [L. Hewlett], galvenā administratore,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2012. gada 2. februāra tiesas sēdi,
ņemot vērā pēc ģenerāladvokātes uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Ar savu apelācijas sūdzību Chocoladefabriken Lindt & Sprüngli AG (turpmāk tekstā – “Lindt”) lūdz atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2010. gada 17. decembra spriedumu lietā T‑336/08 Chocoladefabriken Lindt & Sprüngli/ITSB (Šokolādes zaķa ar sarkanu lenti forma) (turpmāk tekstā – “pārsūdzētais spriedums”), ar kuru minētā tiesa ir noraidījusi tās prasību atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju ceturtās padomes 2008. gada 11. jūnija lēmumu lietā R 1332/2005‑4 attiecībā uz pieteikumu kā Kopienas preču zīmi reģistrēt trīsdimensiju apzīmējumu, ko veido šokolādes zaķa ar sarkanu lenti forma.
Atbilstošās tiesību normas
2 Uz šo strīdu attiecas Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) tiesību normas.
3 Atbilstoši Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktam nereģistrē preču zīmes, kam nav atšķirtspējas.
4 Turklāt saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 3. punktu šī panta 1. punkta b) apakšpunktu nepiemēro, ja preču zīme tās izmantošanas rezultātā ir ieguvusi atšķirtspēju saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz ko ir pieteikta reģistrācija.
Tiesvedības priekšvēsture
5 2004. gada 18. maijā Lindt saskaņā ar Regulu Nr. 40/94 iesniedza ITSB Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu. Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir trīsdimensionāls apzīmējums, kas attēlots zemāk, ko veido šokolādes zaķa ar sarkanu lenti forma un kas saskaņā ar pieteikumā izklāstīto aprakstu ir sarkanā, zeltainā un brūnā krāsā:
6 Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 30. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un atbilst šādam aprakstam: “šokolāde, šokolādes izstrādājumi”.
7 Ar 2005. gada 14. oktobra lēmumu ITSB pārbaudītājs ir noraidījis Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu uzskatot, ka attiecīgajam apzīmējumam nav atšķirtspējas. Turklāt reģistrācijai pieteiktā preču zīme neesot ieguvusi atšķirtspēju izmantošanas rezultātā saskaņā ar minētās regulas 7. panta 3. punktu, jo pierādījumi attiecoties vienīgi uz Vāciju.
8 2005. gada 10. novembrī prasītāja par pārbaudītāja lēmumu iesniedza apelācijas sūdzību ITSB.
9 Ar 2008. gada 11. jūnija lēmumu ITSB Apelāciju ceturtā padome noraidīja šo apelācijas sūdzību. Tā būtībā uzskatīja, ka neviens no elementiem, kuru veido reģistrācijai pieteiktā preču zīme, proti, forma, apzeltītā folija un sarkanā lenta ar zvaniņu, apskatīti atsevišķi vai kopā, nevar tai piešķirt atšķirtspēju saistībā ar attiecīgajām precēm. Zaķi esot daļa no tipiskajām formām, kādā var būt šokolāde, it īpaši Lieldienu laikā. Līdz ar to, pēc attiecīgās Apelāciju padomes domām, reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei nav atšķirtspējas Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē visā Eiropas Savienības teritorijā, jo nav nekāda iemesla prezumēt, ka Vācijā un Austrijā dzīvojošie patērētāji uztver attiecīgo formu atšķirīgi salīdzinājumā ar citās valstīs dzīvojošajiem patērētājiem.
10 Turklāt, pēc ITSB Apelāciju ceturtās padomes domām, apelācijas sūdzības iesniedzējas iesniegtie dokumenti, kas attiecas vienīgi uz Vāciju, neļauj secināt, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme izmantošanas rezultātā saistībā ar attiecīgajām precēm ir ieguvusi atšķirtspēju visā Savienības teritorijā saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 3. punktu.
Tiesvedība Vispārējā tiesā un pārsūdzētais spriedums
11 Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2008. gada 18. augustā, Lindt cēla prasību par ITSB 2008. gada 11. jūnija lēmumu, izvirzot divus pamatus attiecīgi par Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu un minētās regulas 7. panta 3. punkta pārkāpumu.
12 Saistībā ar pirmo pamatu Vispārējā tiesa, konstatējusi, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme sastāv no trīs elementiem, proti, sēdoša zaķa formas, apzeltītas folijas, kurā ietīts šokolādes zaķis, un sarkanas plisētas lentes, pie kuras ir piestiprināts zvaniņš, pirms šīs preču zīmes vērtējuma kopumā ir izvērtējusi katru no šiem elementiem saistībā ar to eventuālo atšķirtspēju.
13 Saistībā ar sēdoša vai tupoša zaķa formu Vispārējā tiesa ir akceptējusi ITSB Apelāciju ceturtās padomes konstatācijas šajā sakarā un pārsūdzētā sprieduma 34. punktā secinājusi, ka minētā forma var tikt uzskatīta par tipisku šokolādes zaķa formu un līdz ar to par tādu, kurai nav atšķirtspējas.
14 Saistībā ar apzeltīto foliju Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 38. punktā ir secinājusi, ka šokolādes zaķis, ko tirgo prasītāja, nav vienīgais zaķis, kas ietīts apzeltītā folijā, un minētā sprieduma 39. punktā atgādinājusi, ka eventuāla oriģinalitāte nav pietiekama, lai tiktu pierādīta atšķirtspēja.
15 Saistībā ar sarkano plisēto lentu, kas sasieta mezglā un kurā ir iekārts zvaniņš, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 44. punktā ir norādījusi, ka lietas materiālos nav neviena apstākļa, ar kuru varētu apstrīdēt ITSB Apelāciju ceturtās padomes vai šī biroja pārbaudītāja vērtējumus, kurš ir konstatējis, ka šokolādes dzīvniekus vai to iesaiņojumus ir ierasts izgreznot ar mezgliem, lentām un zvaniņiem un ka līdz ar to zvaniņi un mezgli ir parasti elementi saistībā ar šokolādes dzīvniekiem.
16 Saistībā ar reģistrācijai pieteiktās zīmes visaptverošo vērtējumu Vispārējā tiesa apstrīdētā lēmuma 48. punktā ir uzskatījusi, ka formas, krāsas un plisētās lentas ar zvaniņu kombinācijas īpašības nav pietiekami attālinātas no bāzes formu īpašībām, kuras bieži tiek izmantotas, lai iesaiņotu šokolādi vai šokolādes produktus, konkrētāk, šokolādes zaķus. Līdz ar to šīs īpašības nav tādas, kuras konkrētā sabiedrības daļa atcerēsies kā komerciālās izcelsmes norādi. Sēdoša zaķa formas apzeltītais iesaiņojums ar sarkanu plisētu lenti un zvaniņu būtiski neatšķiras no attiecīgo preču iesaiņojuma, kāds plaši tiek izmantots tirdzniecībā, kas arī dabiski nāk prātā kā tipisks minēto preču iepakojums.
17 Pārsūdzētā sprieduma 49. punktā Vispārējā tiesa ir norādījusi, ka arī grafiskie elementi, it īpaši acis, ūsas un ķepas, nevarētu padarīt attiecīgo apzīmējumu par aizsargājamu, kā to pamatoti ir konstatējusi ITSB Apelāciju ceturtā padome. Runa ir par parastiem elementiem, kuri piemīt jebkurai šokolādes zaķa formai, un tie nav izpildīti tādā mākslinieciskā līmenī, lai patērētājs varētu tos uztvert kā attiecīgo preču izcelsmes norādi.
18 Pārsūdzētā sprieduma 51. punktā Vispārējā tiesa ir uzskatījusi, ka prasītājai nav izdevies ne apstrīdēt faktu, kas ir zināmi vai kurus pierādījis ITSB, precizitāti, ne pierādīt, ka reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei ir raksturīgā atšķirtspēja.
19 Tādējādi Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 59. punktā ir secinājusi, ka ITSB Apelāciju ceturtā padome pamatoti ir uzskatījusi, ka reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei nav atšķirtspējas Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē. Līdz ar to Vispārējā tiesa ir noraidījusi pirmo pamatu.
20 Saistībā ar otro pamatu Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 67. punktā ir noraidījusi prasītājas argumentu, saskaņā ar kuru ārpus Vācijas Lieldienu zaķis neesot īpaši pazīstams un līdz ar to tam esot raksturīga iekšējā atšķirtspēja citās dalībvalstīs. Vispārējā tiesa uzskata, ka ir plaši zināms, ka šokolādes zaķus, kas galvenokārt tiek pārdoti Lieldienu laikā, pazīst ārpus Vācijas.
21 Tādēļ Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 68. punktā ir norādījusi, ka ir jāprezumē, ka, neesot konkrētām norādēm par pretējo, iespaids, ko rada patērētājam reģistrācijai pieteiktā preču zīme, kura sastāv no trīsdimensionāla apzīmējuma, ir viens un tas pats visā Savienībā, un ka tādējādi šai preču zīmei nav atšķirtspējas visā Savienības teritorijā.
22 Pārsūdzētā sprieduma 69. punktā Vispārējā tiesa ir uzskatījusi, ka minētajai preču zīmei, lai šī preču zīme būtu reģistrējama saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 3. punktu, būtu jābūt ieguvušai atšķirtspēju izmantošanas rezultātā visā Savienībā.
23 Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 70. punktā ir norādījusi, ka, pat pieņemot, ka prasītāja pierādītu, ka attiecīgais apzīmējums prasītājas trīs minētajās dalībvalstīs, proti, Vācijā, Austrijā un Apvienotajā Karalistē, ir ieguvis atšķirtspēju izmantošanas rezultātā, prasītājas iesniegtie dokumenti nespēj sniegt pierādījumus par to, ka minētais apzīmējums ir ieguvis atšķirtspēju visās dalībvalstīs attiecīgās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datumā.
24 Šajos apstākļos Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 71. punktā ir nospriedusi, ka nav jāizvērtē, vai dokumenti patiešām pierāda, ka pastāv atšķirtspēja, kas iegūta izmantošanas rezultātā trīs dalībvalstīs, kuras min prasītāja, jo tas nebūtu pietiekami, lai pierādītu, ka šis apzīmējums ir ieguvis atšķirtspēju izmantošanas rezultātā visā Savienībā.
25 Līdz ar to Vispārējā tiesa ir noraidījusi arī otro pamatu.
Lietas dalībnieku prasījumi
26 Ar savu apelācijas sūdzību Lindt lūdz Tiesu atcelt apstrīdēto lēmumu un piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
27 ITSB lūdz Tiesu apelācijas sūdzību noraidīt un piespriest Lindt atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Par apelācijas sūdzību
28 Lindt izvirza divus pamatus par, pirmkārt, Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu un, otrkārt, minētās regulas 7. panta 3. punkta pārkāpumu.
Par pirmo pamatu – Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu
Lietas dalībnieku argumenti
29 Apelācijas sūdzības iesniedzēja pārmet Vispārējai tiesai, ka tā ir uzskatījusi, ka attiecīgajai trīsdimensiju preču zīmei nav atšķirtspējas, un savu analīzi ir balstījusi uz ITSB vērtējumiem, kuri īstenībā esot izplūduši pieņēmumi.
30 Apelācijas sūdzības iesniedzēja kritizē Vispārējo tiesu, ka tā pārsūdzētā sprieduma 29. punktā ir spriedusi šādi:
“Pirmkārt, saistībā ar sēdoša vai tupoša zaķa formu Apelāciju padome uzskatīja, ka no ITSB administratīvās lietas izriet, ka zaķi ir daļa no tipiskajām formām, kādas var būt šokolādei un šokolādes izstrādājumiem, it īpaši Lieldienu laikā; to lietas dalībnieki neapstrīd. Apelāciju padome savu konstatāciju attiecina ne tikai uz Vāciju un Austriju, bet arī uz citām Savienības valstīm.”
31 Šis ITSB apgalvojums esot tīrs pieņēmums, kuru apelācijas sūdzības iesniedzēja esot tieši apstrīdējusi savā 2007. gada 6. jūnija procesuālajā rakstā, kas iesniegts ITSB. Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka ITSB un Vispārējai tiesai būtu bijis jāpamatojas uz šo analīzi, lai pareizi veiktu pārbaudi saskaņā ar Regulu Nr. 40/94.
32 Tā arī apstrīd secinājumu, pie kura Vispārējā tiesa nonākusi pārsūdzētā sprieduma 38. punktā un saskaņā ar kuru ir ierasts izmantot apzeltītu foliju saistībā ar Lieldienu šokolādes zaķiem. Apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka ir konstatēts, ka ir vēl vienīgi trīs citi izstrādājumi, kas ietīti apzeltītā folijā. Divi no šiem izstrādājumiem esot tirgū vienīgi tādēļ, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja to esot atļāvusi. Tik mazs skaits izstrādājumu nevarot likt uzskatīt, ka attiecīgā īpašība tirgū ir ierasta. Līdz ar to juridiskajā vērtējumā šajā sakarā esot pieļauta kļūda.
33 Apelācijas sūdzības iesniedzēja atgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo Tiesas judikatūru preču zīmei, kas būtiski atšķiras no attiecīgās nozares ieradumiem, ir nepieciešamā atšķirtspēja (2004. gada 29. aprīļa spriedums apvienotajās lietās C‑456/01 P un C‑457/01 P Henkel/ITSB, Recueil, I‑5089. lpp.). Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka Vispārējā tiesa ir pamatojusies uz principu, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme atbilst nozares normai vai ieradumiem. Vispārējā tiesa pie šī secinājuma esot nonākusi, pamatojoties uz kļūdainu pieņēmumu, ka nav nozīmes, ka minēto zaķu nav attiecīgajā tirgū, jo ar apelācijas sūdzības iesniedzēju ir noslēgti līgumi. Vispārējās tiesas juridiskais vērtējums, saskaņā ar kuru runa ir par parastu formu, esot balstīts uz trīs citu izstrādājumu, kuriem ir līdzīgi elementi, pastāvēšanu. Šis vērtējums neesot juridiski pareizs.
34 Turklāt apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes atšķirtspēju apstiprina apstāklis, ka tā ir reģistrēta piecpadsmit dalībvalstīs.
35 ITSB apstrīd apelācijas sūdzības iesniedzējas argumentāciju un vispirms atgādina, ka apelācijas sūdzībai ir jāattiecas vienīgi uz tiesību jautājumiem. Taču šī apelācijas sūdzība galvenokārt attiecoties uz prasītājas faktu apgalvojumu, kurš jau rūpīgi ir ticis izvērtēts iepriekšējās instancēs. Runa esot par zaķa formas un apzeltītās folijas parasto raksturu šokolādes izstrādājumu jomā.
36 ITSB uzskata, ka, pārmetot Vispārējai tiesai, ka tā ir akceptējusi iepriekšējo instanču lēmumu, to nekritizējot, apelācijas sūdzības iesniedzēja būtībā lūdz no jauna izvērtēt faktus; līdz ar to attiecīgais arguments esot jānoraida kā nepieņemams. Tas, vai tirgū esošās zaķu formas ir līdzīgas vai arī vai no attiecīgā patērētāja skatpunkta atšķirība starp attiecīgā zaķa formu un citām zaķa formām rada to, ka attiecīgajai zaķa formai ir atšķirtspēja, esot jautājums par patērētāja uztveres vērtējumu un līdz ar to jautājums par faktu vērtējumu.
37 Jautājums par to, kā patērētājs uztver attiecīgo šokolādes izstrādājumu apzeltītās folijas iesaiņojumu, arī esot jautājums par faktu vērtējumu, kurš, izņemot eventuālu faktu sagrozīšanas gadījumu, nevarot vairs tikt izvērtēts apelācijas tiesvedībā. Attiecīgais arguments tādēļ esot jānoraida kā nepieņemams.
38 Pēc ITSB domām, katrā ziņā Vispārējā tiesa nav sagrozījusi faktus.
39 Konkrētāk, saistībā ar pirmo pamatu ITSB atgādina, ka atšķirtspēja Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē ir tikai preču zīmei, kas būtiski atšķiras no nozarē pastāvošas normas vai ieradumiem un kura šī fakta dēļ var pildīt būtisko izcelsmes norādes funkciju (2006. gada 12. janvāra spriedums lietā C‑173/04 P Deutsche SiSi‑Werke/ITSB, Krājums, I‑551. lpp., 31. punkts, un 2006. gada 22. jūnija spriedums lietā C‑24/05 Storck/ITSB, Krājums, I‑5677. lpp., 26. punkts).
40 ITSB uzskata, ka Vispārējā tiesa pamatoti, piemērojot minēto judikatūru, ir konstatējusi, ka reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei nav atšķirtspējas. Vispārējā tiesa neesot paļāvusies uz iepriekšējo instanču lēmumiem, bet rūpīgi esot izvērtējusi apelācijas sūdzības iesniedzējas argumentus, kā arī dokumentus, kas ietilpst ITSB Apelāciju ceturtās padomes lietas materiālos.
Tiesas vērtējums
41 Ir jāatgādina, ka atbilstoši Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktam nereģistrē preču zīmes, kam nav atšķirtspējas. No pastāvīgās judikatūras izriet, ka preču zīmes atšķirtspēju šīs tiesību normas nozīmē ir jāizvērtē, pirmkārt, saistībā ar precēm un pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem ir pieteikta reģistrācija, un, otrkārt, saistībā ar attiecīgās sabiedrības daļas uztveri (it īpaši skat. iepriekš minēto spriedumu apvienotajās lietās Henkel/ITSB, 35. punkts; 2006. gada 22. jūnija spriedumu lietā C‑25/05 P Storck/ITSB, Krājums, I‑5719. lpp., 25. punkts, un 2007. gada 25. oktobra spriedumu lietā C‑238/06 P Develey/ITSB, Krājums, I‑9375. lpp., 79. punkts).
42 Atšķirtspēja Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē ir tikai preču zīmei, kas būtiski atšķiras no nozarē pastāvošas normas vai ieradumiem un kura šī fakta dēļ var pildīt būtisko izcelsmes norādes funkciju (iepriekš minētais spriedums lietā Deutsche SiSi‑Werke/ITSB, 31. punkts).
43 Šajā lietā no pārsūdzētā sprieduma 12.–14. punkta izriet, ka, izvērtējot reģistrācijai pieteiktās preču zīmes atšķirtspēju, Vispārējā tiesa ir pareizi identificējusi un piemērojusi kritērijus, kas šajā sakarā paredzēti attiecīgajā judikatūrā.
44 Atgādinājusi būtiskās iezīmes, kādas ir trīsdimensiju preču zīmes, ko veido produkta forma, atšķirtspējas noteikšanai, Vispārējā tiesa detalizēti ir izvērtējusi katru no reģistrācijai pieteiktās preču zīmes trīs elementiem, proti, sēdoša zaķa formu, apzeltīto foliju, kurā ir ietīts šokolādes zaķis, un sarkano plisēto lentu, pie kuras ir piestiprināts zvaniņš, un pēc tam pārsūdzētā sprieduma 34., 38. un 44. punktā ir secinājusi, ka nevienam no šiem elementiem nav atšķirtspējas.
45 Vispārējā tiesa pie tāda paša secinājuma ir nonākusi arī saistībā ar kopiespaidu, kāds ir reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei, pārsūdzētā sprieduma 47. punktā apstiprinot ITSB Apelāciju ceturtās padomes lēmumu.
46 Pabeidzot šo analīzi, Vispārējā tiesa apstrīdētā lēmuma 51. punktā ir secinājusi, ka apelācijas sūdzības iesniedzējai nav izdevies apstrīdēt ne zināmu faktu vai ITSB pierādīto faktu precizitāti, ne pierādīt, ka reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei ir raksturīgā atšķirtspēja.
47 Lai nonāktu pie šī secinājuma, Vispārējā tiesa ir izanalizējusi gan apelācijas sūdzības iesniedzējas, gan ITSB argumentus, un līdz ar to Vispārējai tiesai, pretēji tam, ko apgalvo apelācijas sūdzības iesniedzēja, nevar pārmest, ka tā vienkārši ir pamatojusies uz ITSB pieņēmumiem un apgalvojumiem. Tieši pretēji, ir jākonstatē, ka pirms secināšanas, ka reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei nav atšķirtspējas, Vispārējā tiesa, pamatojoties uz kritērijiem, kas izriet no pastāvīgās judikatūras, ir izvērtējusi gan attiecīgās nozares pašreizējo praksi, gan vidusmēra patērētāja uztveri.
48 Turklāt apelācijas sūdzības iesniedzēja pārmet Vispārējai tiesai, ka tā Lieldienu šokolādes zaķa formu, kā arī apzeltītās folijas iesaiņojumu ir uzskatījusi par tādiem pašreizējiem fenomeniem tirgū, kuri atbilst attiecīgās nozares ieradumiem.
49 Ir jākonstatē, ka ar šo argumentu faktiski tiek mēģināts panākt, lai Tiesa ar savu faktu vērtējumu aizstātu Vispārējās tiesas veikto faktu vērtējumu. Lūdzot no jauna izvērtēt reģistrācijai pieteiktās preču zīmes atšķirtspēju, apelācijas sūdzības iesniedzēja, neapgalvojot, ka šajā aspektā būtu sagrozīti fakti, apstrīd to Vispārējās tiesas veikto konstatāciju pareizumu, kuras attiecas uz faktu vērtējumu, un līdz ar to Tiesa tās nevar izvērtēt apelācijas tiesvedībā.
50 Saistībā ar apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvojumu, saskaņā ar kuru tas, ka piecpadsmit dalībvalstīs ir reģistrēta preču zīme, apstiprinot saskaņā ar Regulu Nr. 40/94 reģistrācijai pieteiktās preču zīmes atšķirtspēju, ir jānorāda, ka Vispārējā tiesa nav pieļāvusi nekādu kļūdu tiesību piemērošanā, saskaņā ar Tiesas judikatūru pārsūdzētā sprieduma 55. punktā nospriežot, ka dalībvalstīs esošās reģistrācijas ir vienīgi fakts, kas var tikt ņemts vērā saistībā ar Kopienas preču zīmes reģistrēšanu, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir jāizvērtē saskaņā ar atbilstošajiem Savienības tiesību aktiem un ka no tā neizriet ne tas, ka ITSB būtu saistoši valsts kompetento iestāžu prasības vai vērtējumi, ne arī tas, ka tam, pamatojoties uz šādiem apsvērumiem, būtu jāreģistrē attiecīgā preču zīme kā Kopienas preču zīme (šajā ziņā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Develey/ITSB, 72. un 73. punkts).
51 No visa iepriekš minētā izriet, ka pirmais pamats ir jānoraida kā daļēji nepieņemams un daļēji nepamatots.
Par otro pamatu – Regulas Nr. 40/94 7. panta 3. punkta pārkāpumu
Lietas dalībnieku argumenti
52 Apelācijas sūdzības iesniedzēja pārmet Vispārējai tiesai, ka tā pārsūdzētā sprieduma 70. punktā ir nospriedusi, ka, lai varētu notikt reģistrēšana izmantošanas, kas varētu būt notikusi, dēļ, attiecīgajai preču zīmei ir jābūt ieguvušai atšķirtspēju izmantošanas rezultātā visās dalībvalstīs. Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka šis pieņēmums ir kļūdains divu iemeslu dēļ.
53 Pirmkārt, Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā, ka reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei atšķirtspēja izmantošanas rezultātā ir jāiegūst vienīgi dalībvalstīs, kurās šai preču zīmei nav raksturīgās atšķirtspējas. Taču reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei esot raksturīgā atšķirtspēja piecpadsmit dalībvalstīs. Līdz ar to nebūtu jāpieprasa, lai šajās valstīs attiecīgā preču zīme būtu ieguvusi atšķirtspēju izmantošanas rezultātā. Tādējādi Vispārējai tiesai būtu bijis jāsecina, ka šai preču zīmei lielākajā daļā Savienības ir raksturīgā atšķirtspēja vai izmantošanas rezultātā iegūtā atšķirtspēja. Attiecīgās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datumā Savienībā ietilpa 25 dalībvalstis, kurās kopā bija 465,7 miljoni iedzīvotāju. Attiecīgajai preču zīmei esot raksturīgā atšķirtspēja vai izmantošanas rezultātā iegūtā atšķirtspēja kopā attiecībā uz 351,3 miljoniem iedzīvotāju, kas atbilstot 75,4 % no visiem Savienības iedzīvotājiem šajā datumā.
54 Otrkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka Regulas Nr. 40/94 1. panta 2. punktā ir noteikts, ka Kopienas preču zīme ir vienota un ka tai ir vienas un tās pašas sekas visā Savienībā. Tādējādi, lai novērtētu, vai preču zīme var tikt reģistrēta, un tostarp noteiktu tās atšķirtspēju, Savienība ir jāuzskata par vienotu kopēju tirgu. Būtu kļūdaini balstīties uz valsts tirgiem, apskatītiem atsevišķi. Tas, vai preču zīme ir ieguvusi atšķirtspēju, ir jānosaka, pamatojoties uz visiem iedzīvotājiem kopumā, nenošķirot tos pēc valstu tirgiem. Tādējādi, ja preču zīmei būtu atšķirtspēja, kas iegūta saistībā ar Savienības iedzīvotāju lielāko daļu kopumā, ar to būtu jāpietiek, lai šai preču zīmei tiktu piešķirta aizsardzība saistībā ar visu Eiropas tirgu.
55 ITSB kritizē apelācijas sūdzības iesniedzējas argumentus, kā arī tās minētos neprecīzos skaitļus, kuru avots nav precizēts un kuri nekādi neļauj secināt, ka Vispārējā tiesa būtu pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.
56 ITSB uzskata, ka pārsūdzētā sprieduma 64. un nākamajos punktos Vispārējā tiesa pareizi ir piemērojusi judikatūru, saskaņā ar kuru, pirmkārt, lai preču zīme iegūtu atšķirtspēju izmantošanas rezultātā saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 3. punktu, tiek pieprasīts, lai būtiska attiecīgās sabiedrības daļa, pateicoties attiecīgajai preču zīmei, identificētu attiecīgās preces un pakalpojumus kā tādus, kas nāk no noteikta uzņēmuma, un, otrkārt, saistībā ar atšķirtspējas iegūšanas teritoriālo apjomu preču zīme var tikt reģistrēta saskaņā ar šo tiesību normu vienīgi tad, ja ir iesniegti pierādījumi, ka tā izmantošanas rezultātā ir ieguvusi atšķirtspēju Savienības daļā, kurā tai ab initio nebija šādas atšķirtspējas.
57 Šajā kontekstā Vispārējā tiesa vēl esot nonākusi pie secinājuma, ka nav jāizvērtē, vai dokumenti, kurus iesniegusi apelācijas sūdzības iesniedzēja, patiešām pierāda, ka reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei ir atšķirtspēja, kas iegūta izmantošanas rezultātā trīs dalībvalstīs, kuras minējusi apelācijas sūdzības iesniedzēja, jo tas nekādi nevar būt pietiekami, lai pierādītu, ka šī preču zīme izmantošanas rezultātā ir ieguvusi atšķirtspēju visā Savienībā.
58 Līdz ar to ITSB lūdz noraidīt otro pamatu kā acīmredzami nepamatotu.
Tiesas vērtējums
59 Ir jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 3. punktu minētās regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētie absolūtie reģistrācijas atteikuma pamatojumi neliedz reģistrēt preču zīmi, ja tā attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, saistībā ar kuriem pieteikta reģistrācija, ir ieguvusi atšķirtspēju tās izmantošanas rezultātā.
60 Tiesa jau ir nospriedusi, ka atbilstoši Regulas Nr. 40/94 7. panta 3. punktam preču zīmi var reģistrēt tikai tad, ja ir sniegti pierādījumi, ka tās izmantošanas rezultātā tā ir ieguvusi atšķirtspēju Savienības daļā, kurā šai preču zīmei atšķirtspējas ab initio nav bijis (skat. iepriekš minēto 2006. gada 22. jūnija spriedumu lietā C‑25/05 Storck/ITSB, 83. punkts).
61 Piemērojot šo judikatūru, Vispārējā tiesa ir nonākusi pie pārsūdzētā sprieduma 69. punktā izklāstītā secinājuma, ka reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei ir jābūt ieguvušai atšķirtspēju visā Savienībā. Šajā secinājumā nav pieļauta kļūdu tiesību piemērošanā tiktāl, ciktāl, gluži kā tas izriet no pārsūdzētā sprieduma 51. un 68. punkta, lasot tos kopā, apelācijas sūdzības iesniedzējai nav izdevies pierādīt, ka minētajai preču zīmei ir raksturīgā atšķirtspēja un ka šī konstatācija ir attiecināma uz visu Savienības teritoriju. Šī iemesla dēļ nebūtu akceptējams apelācijas sūdzības iesniedzējas arguments, kā arī tās iesniegtie statistikas dati, lai pamatotu šo argumentu, saskaņā ar kuriem reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei esot raksturīgā atšķirtspēja piecpadsmit dalībvalstīs un ka līdz ar to nebūtu jāpieprasa, lai šajās dalībvalstīs minētā preču zīme būtu ieguvusi atšķirtspēju izmantošanas rezultātā.
62 Saistībā ar apelācijas sūdzības iesniedzējas argumentu, ka, tā kā Kopienas preču zīmei ir vienots raksturs, izvērtēšana par to, vai preču zīme ir ieguvusi atšķirtspēju izmantošanas rezultātā, nebūtu jāveic saistībā ar valsts tirgiem, apskatītiem atsevišķi, ir jānorāda, ka – pat ja ir taisnība, ka saskaņā ar šī sprieduma 60. punktā minēto judikatūru tas, vai preču zīme izmantošanas rezultātā ir ieguvusi atšķirtspēju, ir jāpierāda saistībā ar Savienības daļu, kurā šai preču zīmei šādas atšķirtspējas ab initio nav bijis, – būtu pārmērīgi pieprasīt, lai šādas atšķirtspējas iegūšanas pierādījumi tiktu sniegti par katru dalībvalsti atsevišķi.
63 Tomēr šajā lietā Vispārējā tiesa nav pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, jo katrā ziņā apelācijas sūdzības iesniedzēja nav kvantitatīvi pietiekami pierādījusi, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir ieguvusi atšķirtspēju izmantošanas rezultātā visā Savienības teritorijā.
64 Tādējādi otrais pamats ir jānoraida kā nepamatots.
65 Ņemot vērā šos apstākļus, šī apelācijas sūdzība ir jānoraida.
Par tiesāšanās izdevumiem
66 Atbilstoši Reglamenta 69. panta 2. punktam, kas piemērojams apelācijas tiesvedībā, pamatojoties uz tā paša reglamenta 118. pantu, lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā ITSB ir prasījis piespriest Lindt atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā spriedums tai ir nelabvēlīgs, tai ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež:
1) apelācijas sūdzību noraidīt;
2) Chocoladefabriken Lindt & Sprüngli AG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
[Paraksti]