Lieta C‑414/11
Daiichi Sankyo Co. Ltd
un
Sanofi-Aventis Deutschland GmbH
pret
DEMO Anonymos Viomichaniki kai Emporiki Etairia Farmakon
(Polymeles Protodikeio Athinon lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
Kopējā tirdzniecības politika – LESD 207. pants – Intelektuālā īpašuma komerciālie aspekti – Līgums par ar tirdzniecību saistītām intelektuālā īpašuma tiesībām (TRIPs) – 27. pants – Patentējams saturs – 70. pants – Esošā satura aizsardzība
Kopsavilkums – Tiesas (virspalāta) 2013. gada 18. jūlija spriedums
1. Prejudiciāli jautājumi – Pieņemamība – Nosacījumi – Jautājumi, kuriem ir saistība ar pamatlietas faktiskajiem apstākļiem vai priekšmetu – Lūgums, kurā Tiesai ir sniegti pietiekami precizējumi par faktiskajiem apstākļiem un tiesisko regulējumu
(LESD 267. pants)
2. Kopējā tirdzniecības politika – Piemērošanas joma – Līgums par ar tirdzniecību saistītām intelektuālā īpašuma tiesībām (TRIPs) – Intelektuālā īpašuma komerciālie aspekti – Ietveršana
(EKL 113. un 133. pants; LESD 3. panta 1. punkta e) apakšpunkts un 207. panta 1. punkts; TRIPs līguma 27. pants)
3. Starptautiskie līgumi – Līgums par ar tirdzniecību saistītām intelektuālā īpašuma tiesībām (TRIPs) – Intelektuālā īpašuma komerciālie aspekti – Farmaceitisko produktu izgudrojumu patentspēja – Iekļaušana
(TRIPs līguma 27. pants)
4. Tiesību aktu tuvināšana – Vienveidīgi tiesību akti – Rūpnieciskais un komercīpašums – Patenta tiesības – Papildu aizsardzības sertifikāts zālēm – Piemērošanas joma – Patenta pieteikums par ražošanas paņēmienu, kā arī farmaceitisko produktu – Patents, kas izsniegts tikai attiecībā uz ražošanas paņēmienu – Arī farmaceitiskā produkta iekļaušana, piemērojot TRIPs līguma 27. un 70. pantā paredzētās normas – Izslēgšana
(TRIPs līguma 27. pants, 65. panta 1. punkts un 70. panta 2. punkts; Padomes Regulas Nr. 1768/92 4. un 5. pants)
1. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 35.–39. punktu)
2. Līguma par ar tirdzniecību saistītām intelektuālā īpašuma tiesībām (TRIPs), kas ietverts 1.C pielikumā Līgumam par Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) izveidošanu, kurš apstiprināts ar Lēmumu 94/800 par daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā panākto nolīgumu slēgšanu Eiropas Kopienas vārdā jautājumos, kas ir tās kompetencē, 27. pants ietilpst kopējā tirdzniecības politikā.
LESD 207. panta 1. punkts būtiski atšķiras no noteikumiem, kurus tas būtībā aizstājis, tādēļ jautājums par kompetenču sadalījumu starp Savienību un dalībvalstīm ir jāizvērtē, pamatojoties uz pašreiz spēkā esošo Līgumu.
Šajā ziņā, pirmkārt, no LESD 207. panta 1. punkta izriet, ka kopējā tirdzniecības politika ietilpst Savienības ekskluzīvajā kompetencē un it īpaši attiecas uz intelektuālā īpašuma komerciālajiem aspektiem. Šādā ziņā ar to vien, ka tādam Savienības tiesību aktam kā tās noslēgtam nolīgumam var būt zināma iedarbība uz starptautisko tirdzniecību, nepietiek, lai secinātu, ka šis akts būtu pieskaitāms tiem, kas ietilpst kopējā tirdzniecības politikā; savukārt Savienības tiesību akts ietilpst ekskluzīvajā kompetencē kopīgās tirdzniecības politikas jomā, ja tas konkrēti attiecas uz starptautisko tirdzniecību tādā ziņā, ka šis akts ir it īpaši domāts, lai veicinātu, atvieglotu vai reglamentētu šo tirdzniecību, un tieši un tūlītēji to ietekmē. No tā izriet, ka Savienības intelektuālā īpašuma jomā pieņemto tiesību normu vidū tikai tās, kurām ir īpaša saikne ar starptautisko tirdzniecību, var ietilpt LESD 207. panta 1. punktā paredzētajā intelektuālā īpašuma komerciālo aspektu jēdzienā un tādējādi – kopējās tirdzniecības politikas jomā.
Otrkārt, tas, ka TRIPs līguma 27. pantā esošie patentspējas noteikumi tiek uzskatīti par ietilpstošiem kopējās tirdzniecības politikas, nevis iekšējā tirgus jomā, pareizi atspoguļo apstākli, ka šie noteikumi ir saistīti ar starptautiskās tirdzniecības liberalizāciju, nevis Savienības dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu.
(sal. ar 46., 48., 49., 51., 52., 60. un 61. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)
3. Līguma par ar tirdzniecību saistītām intelektuālā īpašuma tiesībām (TRIPs) 27. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tāda farmaceitiskā produkta kā zāļu aktīvā ķīmiskā viela izgudrojums, nepastāvot atkāpei saskaņā ar šī panta 2. vai 3. punktu, šī panta 1. punktā uzskaitītajos apstākļos ir patentējams.
Šāda interpretācija izriet no šī līguma redakcijas. TRIPs līguma slēdzēji uzskata farmakoloģiju par tehnoloģijas jomu 27. panta 1. punkta izpratnē. Tas turklāt izriet no TRIPs līguma 70. panta 8. punkta, kas ir pārejas noteikums un kurā ir noteikts, ka TRIPs līguma 27. pants ietver pienākumu padarīt farmaceitisko produktu izgudrojumus patentējamus. Tāpat TRIPs līguma 27. panta 2. un 3. punktā paredzētās atkāpes nav interpretējamas tādējādi, ka tās ļautu paredzēt, ka farmaceitisko produktu izgudrojumi ir izslēdzami vispārīgi.
(sal. ar 64., 66.–68. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)
4. Patents, kas ir saņemts, pamatojoties uz izgudrojuma pieteikumu attiecībā gan uz farmaceitiskā produkta ražošanas paņēmienu, gan uz šo farmaceitisko produktu pašu par sevi, bet ir piešķirts tikai attiecībā uz šo ražošanas paņēmienu, Līguma par ar tirdzniecību saistītām intelektuālā īpašuma tiesībām (TRIPs) 27. un 70. pantā paredzēto noteikumu dēļ nav jāuzskata par tādu, kas kopš šā nolīguma stāšanās spēkā aptvertu šā farmaceitiskā produkta izgudrojumu.
Nav uzskatāms, ka TRIPs līguma 70. pantā paredzētā esošā satura aizsardzība varētu piešķirt patentam tādu iedarbību, kādas tam nav un nekad nav bijis. Tā uzskatīt farmaceitiskā produkta izgudrojumu par aizsargātu ar patentu kopš dienas, kad TRIPs līgums kļuva saistošs, lai gan šis izgudrojums ne gluži bija aizsargāts atbilstīgi šo patentu līdz tam reglamentējušajām normām, būtu iespējams tikai tad, ja šis nolīgums tiktu interpretēts kā tāds, kurš liek Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) loceklēm tikai un vienīgi šī nolīguma stāšanās spēkā dēļ pārvērst pieteiktus izgudrojumus aizsargātos izgudrojumos. Tomēr šāds pienākums nav secināms no TRIPs līguma un būtu plašāks par vārdkopas “esošais saturs” parasto nozīmi, kas izriet no TRIPs līguma 65. panta 1. punkta un 70. panta 2. punkta aplūkošanas kopsakarā. Lai arī TRIPs līguma 27. pantā PTO loceklēm patiešām ir noteikts pienākums paredzēt iespēju saņemt patentu farmaceitisko produktu izgudrojumiem, tomēr šis pienākums nav jāsaprot tādējādi, ka PTO loceklēm, kuras līdz brīdim, kad šis nolīgums stājies spēkā, izslēdza pieteikto farmaceitisko produktu izgudrojumu aizsardzību patentos, kas izsniegti par šādu produktu ražošanas paņēmienu izgudrojumiem, kopš šā brīža šie patenti būtu jāuzskata par šos farmaceitisko produktu izgudrojumus aptverošiem.
(sal. ar 79., 81.–83. punktu un rezolutīvās daļas 3) punktu)