Lieta T‑385/06

Aalberts Industries NV u.c.

pret

Eiropas Komisiju

Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Vara un vara sakausējumu savienotājelementu nozare – Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta pārkāpums – Vienots un turpināts pārkāpums – Līdzdalība pārkāpumā

Sprieduma kopsavilkums

1.      Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Pierādījumi

(EKL 81. panta 1. punkts)

2.      Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Nolīgumi starp uzņēmumiem – Pierādījumi

(EKL 81. panta 1. punkts)

3.      Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Aizliegums – Pārkāpumi – Vienošanās un saskaņotas darbības, ko var uzskatīt par tādām, kuras veido vienotu pārkāpumu – Jēdziens

(EKL 81. panta 1. punkts)

4.      Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Nolīgumi un saskaņotas darbības, kas veido vienotu pārkāpumu – Uzņēmumi, kuriem var pārmest pārkāpuma izdarīšanu, ko veido dalība pasaules mēroga aizliegtā vienošanās – Kritēriji

(EKL 81. panta 1. punkts)

5.      Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Vērā ņemtais apgrozījums – Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punktā noteiktais maksimālais apmērs

(Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts)

1.      Attiecībā uz pierādījumu sniegšanu par EKL 81. panta 1. punkta pārkāpumu Komisijai ir jāsniedz precīzi un saskaņoti pierādījumi, lai radītu stingru pārliecību par to, ka apgalvotais pārkāpums ir noticis. Savienības tiesas šaubas ir jātulko par labu uzņēmumam, kas ir lēmuma, ar kuru konstatēts pārkāpums, adresāts. Tādējādi Savienības tiesai nav jāsecina, ka Komisija no tiesību viedokļa ir pietiekami pierādījusi attiecīgā pārkāpuma esamību, ja tiesai joprojām pastāv šaubas par šo jautājumu, tostarp lemjot par prasību atcelt lēmumu par naudas soda noteikšanu. Tomēr ne visiem Komisijas sniegtajiem pierādījumiem ir noteikti jāatbilst šiem kritērijiem attiecībā uz katru no pārkāpuma elementiem. Pietiek, ka iestādes sniegto pierādījumu kopums, izvērtēts visaptveroši, atbilst šai prasībai.

Turklāt parasti darbības, ko ietver pret konkurenci vērstie nolīgumi, notiek slepeni, sapulces notiek slepus un ar tām saistītā dokumentācija ir ierobežota līdz minimumam. No tā izriet, ka pat tad, ja Komisija atrod dokumentus, kas skaidri pierāda nepieļaujamu kontaktu nodibināšanu starp uzņēmējiem, tādus kā sanāksmju protokoli, parasti tie ir vienīgi nepilnīgi un no konteksta atrauti pierādījumi, tādējādi bieži vien atsevišķas detaļas jārekonstruē ar secinājumu palīdzību. Tādēļ vairumā gadījumu pret konkurenci vērstu darbību vai nolīguma esamība ir jāizsecina no vairākām sakritībām un norādēm, kuras, vērtējot kopumā, var būt pierādījums konkurences tiesību normu pārkāpumam, ja nepastāv cits loģisks izskaidrojums.

(sal. ar 44.–46. punktu)

2.      Būtiska loma ir paziņojumiem, kas veikti iecietības politikas ietvaros. Šiem uzņēmumu vārdā veiktajiem paziņojumiem ir nozīmīgs pierādījuma spēks tādēļ, ka tie rada būtiskus juridiskus un ekonomiskus riskus. Tomēr tāda uzņēmuma paziņojumu, kuru apsūdz par dalību aizliegtajās vienošanās, kuras faktu ir apstrīdējuši vairāki citi arī apsūdzētie uzņēmumi, nevar uzskatīt par pietiekamu pierādījumu šo iepriekš minēto uzņēmumu pieļautā pārkāpuma esamībai, ja to neapstiprina citi pierādījumi.

(sal. ar 47. un 66. punktu)

3.      Vienota pārkāpuma jēdziens aptver situāciju, kurā vairāki uzņēmumi ir piedalījušies pārkāpumā, ko veido turpināta rīcība, kura vērsta uz vienu ekonomisko mērķi, kas paredz izkropļot konkurenci, vai pat individuāli pārkāpumi, kas savstarpēji saistīti to mērķa identiskuma dēļ (elementu kopuma vienots mērķis) un subjektu identiskuma dēļ (attiecīgo uzņēmumu, kuri apzinās, ka piedalās kopējā mērķī, identiskums). Šo interpretāciju nevar apstrīdēt tādēļ, ka viens vai vairāki šīs darbību virknes vai šīs turpinātās rīcības elementi paši par sevi katrs atsevišķi var būt EKL 81. panta pārkāpums. Ja dažādas darbības ietilpst “kopējā plānā” to identiskā mērķa dēļ, kas izkropļo konkurenci kopējā tirgū, Komisijai ir tiesības noteikt atbildību par šīm darbībām atkarībā no piedalīšanās attiecīgajā pārkāpumā kopumā. Lai kvalificētu dažādas darbības kā vienotu un turpinātu pārkāpumu, ir jāpārbauda, vai tās veido papildinošu saikni tādā nozīmē, ka katra no tām ir vērsta pret vienu vai vairākām normālas konkurences sekām un mijiedarbojoties veicina visu to pret konkurenci vērsto seku īstenošanu, kuras vēlējās pārkāpuma izdarītāji kopējā plāna, kam ir vienots mērķis, ietvaros. Šajā ziņā ir jāņem vērā visi apstākļi, kas varētu pierādīt vai likt apšaubīt minēto saikni, tādi kā piemērošanas laikposms, saturs (tostarp izmantotās metodes) un atbilstoši – dažādo attiecīgo darbību mērķi.

Attiecībā uz rīcību, kas izpaužas kā regulāra, vairākus gadus ilga daudzpusējo un divpusējo kontaktu starp konkurējošiem ražotājiem organizēšana, kuras mērķis ir prettiesiskas prakses izveidošana, lai mākslīgi organizētu savienotājelementu tirgus funkcionēšanu, tostarp cenu līmenī, – fakts, ka pēc Komisijas veiktajām pārbaudēm bija mainījušās atsevišķas šo darbību iezīmes vai intensitāte, nav izšķirošs tādēļ, ka bija saglabājies nemainīgs pret konkurenci vērsto darbību mērķis, proti, cenu saskaņošana saistībā ar savienotājelementiem. Šajā ziņā ir ticams, ka pēc Komisijas pārbaudēm aizliegtā vienošanās izpaužas mazāk strukturētā formā un tai raksturīga mainīgākas intensitātes aktivitāte. Tomēr fakts, ka aizliegtās vienošanās aktivitātes periodi var būt mainīgas intensitātes, nenozīmē, ka var secināt, ka tā ir izbeigta.

(sal. ar 86.–88., 91. un 105. punktu)

4.      Lai pierādītu uzņēmuma dalību aizliegtās vienošanās īstenošanā, Komisijai ir jāpierāda, ka šis uzņēmums pats ar savu rīcību vēlējās veicināt kopējos mērķus, kurus īsteno visi dalībnieki, un ka tam bija zināms par faktisko rīcību, ko iecerējuši vai īstenojuši pārējie uzņēmumi minēto mērķu sasniegšanai, vai ka tas varēja saprātīgi paredzēt šo rīcību, un ka tas bija gatavs uzņemties ar to saistītos riskus. Faktam, ka uzņēmums nav piedalījies visos aizliegto vienošanos veidojošajos elementos, nav nozīmes, lai attiecībā uz to konstatētu pārkāpuma esamību. Šis apstāklis ir jāņem vērā, vienīgi izvērtējot pārkāpuma smagumu un attiecīgā gadījumā nosakot naudas soda apmēru.

(sal. ar 89. un 90. punktu)

5.      Ja vairāki lēmuma, ar kuru noteikts naudas sods par konkurences normu pārkāpumu, adresāti veido “uzņēmumu” kā ekonomisku vienību, kas atbildīga par pārkāpumu, kurā dēļ uzlikts sods, un ja tas tā ir arī šī paša lēmuma pieņemšanas dienā, Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punktā paredzēto maksimālo robežu 10 % var aprēķināt, pamatojoties uz šī uzņēmuma kopējo apgrozījumu. Savukārt, ja šī ekonomiskā vienība ir sadalījusies, lai lēmuma pieņemšanas brīdī veidotu divas atsevišķas vienības, katrs no lēmuma adresātiem ir tiesīgs pretendēt uz individuālu minētās maksimālās robežas piemērošanu.

(sal. ar 125. punktu)