Prasība, kas celta 2006. gada 14. decembrī - Aalberts Industries u.c. pret Komisiju
(lieta T-385/06)
Tiesvedības valoda - angļu
Lietas dalībnieki
Prasītājas: Aalberts Industries NV, Utrehta (Nīderlande), Aquatis France, La Chapelle St. Mesmin (Francija), un Simplex Armaturen + Fittings GmbH & Co. KG, Argenbühl-Eisenharz (Vācija) (pārstāvji - R. Wesseling un M. van der Woude, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija
Prasītāju prasījumi:
atcelt 1. pantu, 2. panta a) punktu un 3. pantu;
atcelt 2. panta b) punkta 2) apakšpunktu tiktāl, ciktāl tas attiecas uz Aquatis un Simplex;
vai, pakārtoti, ievērojami samazināt prasītājām uzlikto naudas sodu;
katrā ziņā piespriest Komisiju atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasītājas lūdz daļēji atcelt Komisijas 2006. gada 20. septembra Lēmumu C(2006) 4180, galīgā redakcija, lietā COMP/F-1/38.121 - Veidgabali, ar kuru Komisija konstatēja, ka prasītājas kopā ar citiem uzņēmumiem ir pārkāpušas EKL 81. pantu un Līguma par Eiropas Ekonomikas zonas 53. pantu, nosakot cenas, vienojoties par cenu sarakstiem, vienojoties par atlaidēm un atvieglojumiem, vienojoties par cenu paaugstināšanas ieviešanas mehānismiem, sadalot valstu tirgus, sadalot klientu lokus un apmainoties ar citu komerciālu informāciju.
Savas prasības pamatojumā prasītājas atsaucas uz pieciem pamatiem, lai pierādītu, ka Komisijas lēmums ir pamatots uz acīmredzamām kļūdām vērtējumā un EKL 81. panta un vispārīgu labas pārvaldības principu pārkāpumiem.
Pirmkārt, prasītājas apgalvo, ka Aalberts nebija izšķirošas ietekmes pār savu portfeļa sabiedrību Aquatis un Simplex Armaturen + Fittings komerciālo darbību, un ka Aalberts ir atspēkojusi izšķirošas ietekmes prezumpciju. Prasītāja Aalberts līdz ar to nav jāuzskata par atbildīgu par Aquatis un Simplex Armaturen + Fittings iespējamajiem pārkāpumiem.
Otrkārt, prasītājas apgalvo, ka a) daži dokumenti un paziņojumi, kas izvirzīti pret prasītājām, neattiecas uz strīdīgo laika posmu, jo tie attiecas uz laika posmu pēc 2004. gada 1. aprīļa, un b) pret prasītājām nevar izvirzīt citus pierādījumus, jo tie nebija ietverti paziņojumā par iebildumiem, kas tika adresēts prasītājām. Tāpat prasītājas apgalvo, ka šie dokumenti un paziņojumi, katrs atsevišķi vai skatot tos kopā, nepierāda prasītāju EKL 81. panta pārkāpumu.
Treškārt, prasītājas apgalvo, ka Komisijas izmantotie pierādījumi atbilstoši noteiktajam pierādīšanas standartam nepierāda, ka vispārējais kartelis turpināja pastāvēt pēc izmeklēšanas 2001. gada aprīlī. Prasītājas norāda arī to, ka apstrīdētajā lēmumā nav norādīts pamatojums attiecībā uz prasītāju darbību tirgū saistīšanu ar šādu iespējamu shēmu.
Ceturtkārt, prasītājas apgalvo, ka naudas sods ir jāsamazina, jo Komisija nav pareizi piemērojusi vadlīnijas par naudas sodu noteikšanu un pieļāvusi kļūdas naudas soda aprēķināšanā, prettiesiski nosakot pamatsummu, jo a) iespējamo pārkāpumu nevar kvalificēt kā "ļoti smagu", b) nav pienācīgi ņemta vērā pārkāpuma faktiskā iedarbība un c) attiecīgais ģeogrāfiskais tirgus nepareizi ir noteikts kā visa EEZ teritorija.
Turklāt prasītājas apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi EKL 253. pantu, jo apstrīdētajā lēmumā nav norādīts nekāds pamatojums attiecībā uz papildu naudas soda noteikšanu prasītājām Aquatis un Simplex Armaturen + Fittings EUR 2,04 miljonu apmērā.
Piektkārt, prasītājas apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi Regulas Nr. 1/2003
1 2. pantu un pušu procesuālo tiesību vienlīdzības principu, uzliekot prasītājām pierādīšanas pienākumu, pamatojoties tikai uz paziņojumiem par sadarbību un atsakoties izmantot savas faktu noskaidrošanas pilnvaras. Turklāt prasītājas apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi Regulas Nr. 773/2004
2 11. panta 2. punktu, apstrīdētajā lēmumā iekļaujot iebildumus, kas prasītājām nebija izvirzīti paziņojumā par iebildumiem.