C20302LVARRRPConversion2-30DEFPAGAIDU TULKOJUMS0Texte pour publication0Document1Canevas 3.1.0 8/11/2005 17:28:19-IJU@TRA-DOC-LV-ARRET-C-0203-2002-200405905-06_02“”TIESAS SPRIEDUMS (virspalāta)

2004. gada 9. novembrī  (NaN)

Direktīva 96/9/EK – Datubāzu tiesiskā aizsardzība – Sui generis tiesības – Datubāzes satura iegūšana, pārbaude vai noformēšana – Datubāzes satura (ne) būtiska daļa – Iegūšana un atkārtota izmantošana – Normāla izmantošana – Datubāzes veidotāja likumīgo interešu nepamatota apdraudēšana – Zirgu datubāze – Skriešanās sacīkšu saraksts – Derības

Lieta C‑203/02

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam,

ko Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) (Apvienotā Karaliste) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2002. gada 24. maijā un kas Tiesā reģistrēts 2002. gada 31. maijā, tiesvedībā

The British Horseracing Board Ltd u.c.

pret

William Hill Organization Ltd.

TIESA (virspalāta)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs V. Skouris [V. Skouris], palātas priekšsēdētāji P. Janns [P. Jann], K. V. A. Timmermanss [C. W. A. Timmermans], A. Ross [A. Rosas] un K. Lēnartss [K. Lenaerts] (referents), tiesneši Ž. P. Puisošē [J.‑P. Puissochet], R. Šintgens [R. Schintgen], N. Kolnerika [N. Colneric] un H. N. Kunja Rodrigess [J. N. Cunha Rodrigues],

ģenerāladvokāte K. Štiksa‑Hakla [C. Stix‑Hackl],

sekretāres M. Muhika Arsamendi [M. Múgica Arzamendi] un M. F. Kontē [M.‑F. Contet], galvenās administratores,

ņemot vērā rakstveida procesu un tiesas sēdi 2004. gada 30. martā,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

–

The British Horseracing Board Ltd u.c. vārdā – P. Preskots [P. Prescott], QC, L. Leina [L. Lane], barrister, un H. Porters [H. Porter], solicitor,

–

William Hill Organization Ltd vārdā – M. Plats‑Mills [M. Platts‑Mills], QC, Dž. Abrahamss [J. Abrahams], barrister, S. Kons [S. Kon], T. Ušers [T. Usher] un S. Tērnbula [S. Turnbull], solicitors,

–

Beļģijas valdības vārdā – A. Snoeksa [A. Snoecx], pārstāve, kurai palīdz P. Vleminks [P. Vlaemminck], advocaat,

–

Vācijas valdības vārdā – V. D. Plesings [W. D. Plessing], pārstāvis,

–

Portugāles valdības vārdā – L. Fernandišs [L. Fernandes] un A. P. Matuša Baruša [A. P. Matos Barros], pārstāvji,

–

Eiropas Kopienu Komisijas vārdā – K. Benksa [K. Banks], pārstāve,

noklausījusies ģenerāladvokātes secinājumus tiesas sēdē 2004. gada 8. jūnijā,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 11. marta Direktīvas 96/9/EK par datubāzu tiesisko aizsardzību (OV L 77, 20. lpp., turpmāk tekstā – “Direktīva”) 7. pantu un 10. panta 3. punktu.

2

Šis lūgums ir iesniegts The British Horseracing Board Ltd, Jockey Club un Weatherbys Group Ltd (turpmāk tekstā – “BHB u.c.”) prāvā pret William Hill Organization Ltd (turpmāk tekstā – “William Hill”). Šīs prāvas pamatā ir William Hill zirgu sacīkšu derību organizēšanai izmantotie dati no BHB datubāzes.

Atbilstošās tiesību normas

3

Direktīvas mērķis atbilstoši tās 1. panta 1. punktam ir visu formu datubāzu tiesiskā aizsardzība. Datubāze ir definēta šīs direktīvas 1. panta 2. punktā kā “neatkarīgs darbs, datu vai citu materiālu individuāli elektroniski vai citādi pieejams krājums, kas sakārtots sistemātiski vai metodiski”.

4

Direktīvas 3. pants nodibina autortiesību aizsardzību attiecībā uz “datubāzēm, kuras to satura atlases vai izkārtojuma ziņā ir autora paša intelekta radīts darbs”.

5

Direktīvas 7. pants nodibina sui generis tiesības šādā veidā:

“Aizsardzības objekts

1. Tādas datubāzes veidotājam, kuras satura iegūšanā, pārbaudē vai noformēšanā ir veikts kvalitātes un/vai kvantitātes aspektā būtisks ieguldījums, dalībvalstis nodrošina tiesības novērst visa datubāzes satura vai kvalitātes un/vai kvantitātes aspektā būtiskas tā daļas iegūšanu.

2. Šajā nodaļā:

a)

“iegūšana” nozīmē visa datubāzes satura vai būtiskas tā daļas īslaicīgu vai pastāvīgu [pastāvīgu vai īslaicīgu] pārvietošanu uz citu nesēju jebkādiem paņēmieniem un jebkurā formā;

b)

“atkārtota izmantošana” nozīmē jebkādā formā nodrošinātu brīvu piekļuvi visam datubāzes saturam vai tā daļai, izplatot tās eksemplārus, to iznomājot vai nodrošinot tās tiešsaisti vai citas pārraides formas. Pirmā datubāzes eksemplāra pārdošana Kopienā, ko izdara tiesību subjekts vai kāds ar viņa piekrišanu, izbeidz tiesības kontrolēt šo eksemplāru atkārtotu pārdošanu Kopienā.

Publiska iznomāšana nav uzskatāma par iegūšanu vai atkārtotu izmantošanu.

3. Pirmajā punktā minētās tiesības var tikt nodotas citiem, deleģētas vai piešķirtas ar licences līgumiem.

4. Pirmajā punktā minētās tiesības piemēro neatkarīgi no tā, vai datubāze ir vai nav aizsargājama ar autortiesībām vai citām tiesībām. Turklāt tās piemēro neatkarīgi no tā, vai datubāzes saturs ir vai nav aizsargājams ar autortiesībām vai citām tiesībām. Datubāzu aizsardzība saskaņā ar 1. punktā minētajām tiesībām neierobežo tiesības, kas ir spēkā attiecībā uz to saturu.

5. Nav atļauts atkārtoti un sistemātiski iegūt un/vai atkārtoti izmantot nebūtiskas datubāzes satura daļas, ja tas saistīts ar darbībām, kas traucē normālai šīs datubāzes izmantošanai vai nepamatoti apdraud šīs datubāzes veidotāja likumīgās intereses.”

6

Direktīvas 8. panta 1. punkts nosaka:

“Publiski pieejamas datubāzes veidotājs nedrīkst atturēt datubāzes likumīgu lietotāju no tās satura kvalitātes un/vai kvantitātes aspektā nebūtisku daļu iegūšanas un/vai atkārtotas lietošanas jebkādos nolūkos. Ja likumīgajam lietotājam atļauts iegūt un/vai atkārtoti izmantot tikai daļu no datubāzes, šis noteikums attiecas tikai uz šo daļu.”

7

Saskaņā ar Direktīvas 9. pantu “[d]alībvalstis var paredzēt, ka publiski pieejamas datubāzes likumīgie lietotāji var bez tās veidotāja atļaujas iegūt vai atkārtoti izmantot tās satura būtisku daļu:

a)

ja tā nav elektroniska datubāze un ja tās saturu izmanto privātos nolūkos;

b)

ja to izmanto kā piemēru mācībās vai zinātniskā pētniecībā, norādot avotu un tikai tādā apmērā, kas vajadzīgs nekomerciāla mērķa sasniegšanai;

c)

ja iegūšana un/vai atkārtota izmantošana paredzēta valsts drošības nolūkos vai administratīviem vai tiesas procesiem.”

8

Direktīvas 10. pants nosaka:

“1. Šīs direktīvas 7. pantā paredzētās tiesības ir spēkā no dienas, kad pabeigta datubāzes izveide. Tās beidzas pēc piecpadsmit gadiem, skaitot no tā gada pirmā janvāra, kas seko datubāzes izveides pabeigšanas dienai.

[..]3. Jebkādas kvalitātes vai kvantitātes aspektā būtiskas pārmaiņas datubāzes saturā, tostarp jebkādas būtiskas pārmaiņas, kas rodas no uzkrātiem secīgiem papildinājumiem, svītrojumiem vai grozījumiem, kuru dēļ var uzskatīt, ka datubāze ir kvalitātes vai kvantitātes aspektā būtisks jauns ieguldījums, piešķir datubāzei, kas radusies šī ieguldījuma rezultātā, jaunu aizsardzības laiku.”

9

Apvienotajā Karalistē Direktīvu transponēja, pieņemot Copyright and Rights in Databases Regulations 1997, kas stājās spēkā 1998. gada 1. janvārī. To noteikumi ir identiski Direktīvā ietvertajiem noteikumiem.

Pamata prāva un prejudiciālie jautājumi

10

BHB u.c. ir atbildīgi par zirgu skriešanās sacīkšu organizēšanu Apvienotajā Karalistē un šajā sakarā, izpildot dažādas funkcijas, nodrošina BHB tādas datubāzes attīstību un vadību, kura sagrupē ievērojamu informācijas daudzumu, kas saņemta no zirgu īpašniekiem, treneriem, zirgu skriešanās sacīkšu organizatoriem un citām personām, kas darbojas zirgu skriešanās sacīkšu sfērā. Šī datubāze iekļauj informāciju tostarp par aptuveni miljons zirgu ciltsrakstiem, kā arī informāciju, kas nosaukta par “informāciju pirms skriešanās sacīkstēm” un kas attiecas uz zirgu skriešanās sacīkstēm, kuras paredzētas Apvienotajā Karalistē. Šī pēdējā minētā informācija tostarp iekļauj skriešanās sacīkšu nosaukumu, vietu un datumu, skrienamo distanci, piedalīšanās kritērijus, pieteikšanās noslēguma datumu, dalības maksu un noteiktu naudas summu, kuru saņem kā skriešanās sacīkšu sacensību noslēgumā izsniegtu balvu.

11

Weatherbys Group Ltd, kas ir uzņēmums, kurš uztur un pārvalda BHB datubāzi, veic trīs galvenās darbības saistībā ar informāciju pirms skriešanās sacīkstēm.

12

Pirmkārt, šis uzņēmums ievada informāciju tostarp par īpašniekiem, treneriem, žokejiem, zirgiem un zirgu sasniegumiem dažādās skriešanas sacīkstēs.

13

Otrkārt, šis uzņēmums dažādām skriešanās sacīkstēm piereģistrētajiem zirgiem piešķir vērtību un nosaka handikapu.

14

Treškārt, šis uzņēmums sastāda to zirgu sarakstu, kuri piedalās šajās skriešanās sacīkstēs. Šo darbību veic telefona centrāle, kas ietilpst šī uzņēmuma sastāvā un kurā nodarbinātas apmēram trīsdesmit personas. Šīs personas, izmantojot telefonu, reģistrē zirgus katrām organizētajām skriešanās sacīkstēm. Tālāk tiek pārbaudīta tās personas identitāte un statuss, kas ir pieteikusi reģistrāciju, tāpat arī tiek pārbaudīta zirga īpašību atbilstība kritērijiem, lai pielaistu skriešanās sacīkstēm. Pēc šīm pārbaudēm reģistrācija tiek publicēta pagaidu versijā. Lai piedalītos skriešanās sacīkstēs, trenerim telefoniski ir jāapstiprina zirga piedalīšanās, aizpildot deklarāciju par šo zirgu, vēlākais, līdz iepriekšējam vakaram pirms skriešanās sacīkstēm. Pēc tam operatoriem ir jāpārbauda, vai var atļaut zirgam piedalīties skriešanās sacīkstēs, ņemot vērā jau piereģistrēto deklarāciju skaitu. Centrālais dators tālāk katram zirgam piešķir jakas numuru un nosaka tā izjāšanas steliņģi. Dalībnieku galīgais saraksts tiek publicēts iepriekšējā vakarā pirms skriešanās sacīkstēm.

15

BHB datubāze satur informāciju, kas ir būtiska ne tikai personām, kuras ir tieši saistītas ar zirgu skriešanās sacīkstēm, bet arī radio un televīzijas iestādēm, kā arī uzņēmumiem, kas organizē derības, un to klientiem. Izmaksas, kas saistītas ar BHB datubāzes pārvaldīšanu, veido aptuveni 4 miljonus Anglijas sterliņu mārciņu (GBP) gadā. No trešajām personām pieprasītā samaksa par šajā datubāzē esošās informācijas lietošanu sedz aptuveni ceturto daļu no šīs summas.

16

Minētā datubāze ir pieejama tiešsaitē BHB un Weatherbys Group Ltd kopīgajā interneta adresē. Daļa no tās satura katru nedēļu tiek izplatīta arī BHB oficiālajā avīzē. Šīs datubāzes saturs pilnībā vai daļēji tiek nodots arī Racing Pages Ltd rīcībā, kuru kopīgi kontrolē Weatherbys Group Ltd un Press Association un kura iepriekšējā vakarā pirms skriešanās sacīkstēm, izmantojot “Declaration Feed” formu, nodod informāciju dažādiem klientiem, tostarp uzņēmumiem, kas organizē derības. Racing Pages Ltd ir devis tiesības uzņēmumam Satellite Informations Services Ltd (turpmāk tekstā – “SIS”) nodot tā attiecīgajiem klientiem informāciju neapstrādātā veidā (“raw data feed”, turpmāk tekstā – “RDF”). RDF satur ievērojamu daudzumu informācijas, tostarp to zirgu vārdus, kas piedalās skriešanās sacīkstēs, žokeju vārdus, jaku numurus un katram zirgam piešķirto vērtību. To zirgu vārdi, kas piedalās attiecīgajās skriešanās sacīkstēs, ir publiski pieejami pēcpusdienā pirms skriešanās sacīkšu dienas presē un izmantojot Ceefax un Teletext pakalpojumus.

17

William Hill, kas abonē Declaration Feed un RDF, ir viens no galvenajiem derību “hors hippodrome” organizētājiem Apvienotajā Karalistē, piesaistot klientus no Lielbritānijas un no visas pasaules. Tas derību pakalpojumu sāka sniegt divās interneta adresēs. Šajās adresēs ieinteresētās personas var iepazīties ar dažādām organizētajām skriešanās sacīkstēm, attiecīgiem hipodromiem, zināmiem zirgiem un William Hill dotajiem novērtējumiem.

18

William Hill sniegtā informācija šajās interneta adresēs ir ņemta, pirmkārt, no avīzēm, kuras izdotas iepriekšējā vakarā pirms skriešanās sacīkstēm, un, otrkārt, no SIS skriešanās sacīkšu rītā sniegtās RDF.

19

Saskaņā ar iesniedzējtiesas rīkojumu William Hill interneta adresēs esošā informācija veido tikai mazu daļu no BHB datubāzē esošo datu kopējā apjoma, jo šī informācija ietver tikai šādus šīs datubāzes materiālus: visu to zirgu vārdus, kas piedalās attiecīgajās skriešanās sacīkstēs, skriešanās sacīkšu datumu, laiku un/vai nosaukumu, kā arī hipodroma nosaukumu. Tāpat no iesniedzējtiesas rīkojuma izriet, ka zirgu skriešanās sacīkšu un zirgu, kas tajās piedalās, saraksti netiek atspoguļoti vienādi William Hill interneta adresēs un BHB datubāzē.

20

2000. gada martā BHB u.c. cēla prasību High Court of Justice (England & Wales), Chancery Division [Augstākās tiesas (Anglijas un Velsas) Kancelejas nodaļa] (Apvienotā Karaliste) pret William Hill, pamatojoties uz tā sui generis tiesību iespējamo pārkāpumu. BHB u.c. apgalvo, pirmkārt, ka fakts, ka William Hill katru dienu izmanto informāciju par zirgu skriešanās sacīkstēm, ņemot to no avīzēm un RDF, ir BHB datubāzes būtiskas daļas iegūšana vai tās atkārtota izmantošana, kas ir pretrunā ar Direktīvas 7. panta 1. punktu. Otrkārt, BHB u.c. uzskata, ka, pat ja tiek atzīts, ka William Hill veiktā individuālā iegūšana nav būtiska, tā ir aizliedzama saskaņā ar Direktīvas 7. panta 5. punktu.

21

Ar 2001. gada 9. februāra spriedumu High Court of Justice (England & Wales), Chancery Division atzina par pamatotu BHB u.c. prasību. William Hill iesniedza apelācijas sūdzību iesniedzējtiesā.

22

Saskaroties ar Direktīvas interpretācijas problēmām, Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) [Apelācijas tiesas (Anglijas un Velsas) Civillietu palāta] nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

“1)

Vai viens no izteicieniem, proti,

–

“datubāzes satura būtiska daļa” vai

–

“datubāzes satura nebūtiska daļa”,

kuri minēti Direktīvas 7. pantā, ietver darbus, datus vai citus materiālus, kuri nāk no datubāzes, bet kuri nav tādā pašā veidā sakārtoti sistemātiski vai metodiski un tāpat individuāli pieejami kā datubāzes darbi, dati vai citi materiāli?

2)

Ko nozīmē vārds “iegūšana” Direktīvas 7. panta 1. punktā? Jo īpaši, vai [šī sprieduma 14. punktā minētie materiāli] var nozīmēt šāda veida “iegūšanu”?

3)

Vai Direktīvas 7. panta 1. punktā minētā “pārbaude” aprobežojas ar to, ka tā laiku pa laikam nodrošina, ka datubāzē ietvertā informācija ir vai paliek pareiza?

4)

Kā saprotami 7. panta 1. punktā minētie izteicieni:

–

“datubāzes satura būtiska daļa kvalitātes aspektā” un

–

“datubāzes satura būtiska daļa kvantitātes aspektā”?

5)

Kā saprotams Direktīvas 7. panta 5. punktā ietvertais izteiciens “nebūtiskas datubāzes daļas”?

6)

Jo īpaši, vai vienmēr

–

vārds “būtisks” nozīmē kaut ko vairāk par vārdu “nenozīmīgs” un, ja atbilde ir apstiprinoša, tad – ko?

–

Vai vārdi “nebūtiska daļa” nozīmē vienkārši to, ka daļa nav “būtiska”?

7)

Vai Direktīvas 7. pantā minētā “iegūšana” ir ierobežota ar datubāzes satura nodošanu tieši no datubāzes uz citu nesēju vai arī tā ietver tādu darbu, datu vai citu materiālu nodošanu, kuri netieši nāk no datubāzes, bez tiešas pieejas datubāzei?

8)

Vai Direktīvas 7. pantā minētā “atkārtotā izmantošana” ir ierobežota ar datubāzes satura nodošanu publiskai pieejamībai tieši no datubāzes, vai arī tā ietver tādu darbu, datu vai citu materiālu publisku pieejamību, kuri netieši nāk no datubāzes, bez tiešas pieejas datubāzei?

9)

Vai Direktīvas 7. pantā minētā “atkārtotā izmantošana” ir ierobežota ar publiskas piekļuves datubāzei nodrošināšanas pirmo reizi?

10)

Kā saprotamas Direktīvas 7. panta 5. punktā ietvertās “darbības, kas traucē normālai šīs datubāzes izmantošanai vai nepamatoti apdraud šīs datubāzes veidotāja likumīgās intereses”? Jo īpaši, vai [šī sprieduma no 17. līdz 19. punktam aprakstītā rīcība] attiecībā uz [šī sprieduma 15. punktā minētajiem materiāliem] var nozīmēt šāda veida darbības?

11)

Vai Direktīvas 10. panta 3. punkts nozīmē to, ka gadījumā, ja datubāzes saturā notiek “būtiskas pārmaiņas”, kas šo pārmaiņu rezultātā katrai izveidotajai datubāzei dod savu aizsardzības laiku, šo pārmaiņu rezultātā izveidotā datubāze ir uzskatāma par jaunu un atšķirīgu datubāzi, ieskaitot tās, kuras paredzētas 7. panta 5. punkta vajadzībām?”

Par prejudiciālajiem jautājumiem

Ievada apsvērumi

23

Direktīvas 7. panta 1. punkts piešķir īpašu, sui generis tiesību rakstura aizsardzību tam, kas veido datubāzi minētās direktīvas 1. panta 2. punkta izpratnē, ar nosacījumu, ka “[tās] satura iegūšanā, pārbaudē vai noformēšanā ir veikts kvalitātes vai kvantitātes aspektā būtisks ieguldījums”.

24

Uzdodot otro un trešo jautājumu, kuri ir izvērtējami kopā, iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, kā interpretējams jēdziens “ieguldījums, kas saistīts ar attiecīgi datubāzes satura iegūšanu un pārbaudi” Direktīvas 7. panta 1. punkta izpratnē.

25

Direktīvas 7. panta 1. punkts ļauj tam, kas veido ar sui generis tiesībām aizsargāto datubāzi, aizliegt visas datubāzes vai tās satura būtiskas daļas iegūšanu un/vai atkārtotu izmantošanu. Turklāt 7. panta 5. punkts aizliedz atkārtoti un sistemātiski iegūt un/vai atkārtoti izmantot nebūtiskas datubāzes satura daļas, tādējādi traucējot normālai šīs datubāzes izmantošanai vai nepamatoti apdraudot šīs datubāzes veidotāja likumīgās intereses.

26

Septītais, astotais un devītais jautājums, kuri ir izvērtējami kopā, attiecas uz iegūšanas un atkārtotas izmantošanas jēdzieniem. Datubāzes satura būtiskas daļas un nebūtiskas daļas jēdzieni ir pamatā pirmajam, ceturtajam, piektajam un sestajam jautājumam, kuri ir izvērtējami kopā.

27

Desmitais jautājums skar Direktīvas 7. panta 5. punktā ietvertā aizlieguma tvērumu. Lai Direktīvas 7. panta 5. punkta kontekstā izvērtētu iegūšanas un/vai atkārtotas izmantošanas atkārtoto un sistemātisko raksturu attiecībā uz datubāzes nebūtiskajām daļām, vienpadsmitā jautājuma mērķis ir noskaidrot, vai datubāzes veidotāja radīta būtiska pārmaiņa datubāzes saturā nozīmē to, ka pastāv jauna datubāze.

Par otro un trešo jautājumu attiecībā uz ieguldījuma, kas saistīts ar datubāzes satura iegūšanu vai pārbaudi, jēdzienu Direktīvas 7. panta 1. punkta izpratnē

28

Uzdodot otro un trešo jautājumu, iesniedzējtiesa jautā par ieguldījuma, kas saistīts ar datubāzes satura iegūšanu vai pārbaudi, jēdzienu Direktīvas 7. panta 1. punkta izpratnē.

29

Šajā sakarā jāatgādina, ka Direktīvas 7. panta 1. punkts aizsardzību ar sui generis tiesībām piešķir datubāzēm, kas atbilst konkrētam kritērijam, proti, ja to satura iegūšana, pārbaude vai noformēšana apstiprina būtisku ieguldījumu kvalitātes vai kvantitātes aspektā.

30

Saskaņā ar Direktīvas devīto, desmito un divpadsmito apsvērumu tās mērķis, kā to norāda William Hill, ir veicināt un aizsargāt ieguldījumus tādu datu “uzkrāšanas” un “apstrādes” sistēmās, kas attīsta informācijas tirgu apstākļos, ko iezīmē ik gadu visās nozarēs radīto un apstrādāto datu apjoma straujais pieaugums. No tā izriet, ka jēdziens “ieguldījums, kas saistīts ar datubāzes satura iegūšanu, pārbaudi vai noformēšanu”, ir jāsaprot, vispārīgi runājot, kā ieguldījums minētās datubāzes kā tādas radīšanā.

31

Šādos apstākļos jēdziens “ieguldījums, kas saistīts ar datubāzes satura iegūšanu”, ir, kā to uzsver William Hill un Beļģijas, Vācijas un Portugāles valdība, saprotams kā tāds, kas apzīmē līdzekļus, kuri domāti esošu neatkarīgu materiālu meklēšanai un to sakārtošanai minētajā datubāzē, izņemot līdzekļus, kuri izmantoti pašu materiālu radīšanai. Direktīvā ar sui generis tiesībām noteiktās aizsardzības mērķis ir veicināt esošās informācijas uzkrāšanas un apstrādes sistēmu ieviešanu, nevis tādu materiālu radīšanu, kuri vēlāk var tikt sakārtoti datubāzē.

32

Šādu interpretāciju atbalsta Direktīvas trīsdesmit devītais apsvērums, saskaņā ar kuru sui generis tiesību mērķis ir garantēt aizsardzību pret tādu rezultātu piesavināšanos, kas saņemti no finansiālā un profesionālā ieguldījuma, ko sniegusi persona, kas “meklēja un apkopoja datubāzes saturu”. Kā to atzīst ģenerāladvokāte savu secinājumu 41.–46. punktā, neskatoties uz nelielām terminoloģiskām izmaiņām, visas šī trīsdesmit devītā apsvēruma valodas versijas atbalsta interpretāciju, saskaņā ar kuru no iegūšanas jēdziena ir izslēgta datubāzē esošo materiālu radīšana.

33

Direktīvas deviņpadsmitais apsvērums, saskaņā ar kuru vairāku mūzikas izpildījumu ierakstu kompilācija kompaktdiskā nav pietiekami ievērojams ieguldījums sui generis tiesību baudīšanai, sniedz papildu argumentu šīs interpretācijas atbalstam. No tā faktiski izriet, ka līdzekļi, kas izmantoti pašu darbu vai datubāzē esošo materiālu radīšanai, šajā gadījumā – kompaktdiskā ietvertu, nav pielīdzināmi ieguldījumam, kas saistīts ar minētās datubāzes satura iegūšanu, un tādējādi nevar tikt ņemti vērā, lai izvērtētu tāda ieguldījuma būtiskumu, kas saistīts ar šīs datubāzes izveidošanu.

34

Jēdziens “ieguldījums, kas saistīts ar datubāzes satura pārbaudi”, ir jāsaprot kā tāds, kas attiecas uz līdzekļiem, kuri nolūkā nodrošināt minētajā datubāzē ietvertās informācijas uzticamību domāti meklēto materiālu precizitātes kontrolei šīs datubāzes veidošanas, kā arī tās darbības laikā. Savukārt līdzekļi, kas tādu datu vai citu materiālu radīšanas laikā, kuri pēc tam tiek sakārtoti datubāzē, veltīti pārbaudei, veido līdzekļus, kas saistīti ar šo radīšanas procesu, un tādējādi nevar tikt ņemti vērā, lai izvērtētu būtiska ieguldījuma esamību Direktīvas 7. panta 1. punkta ietvaros.

35

Šādā gadījumā apstāklis, ka datubāzes izveidošana varētu būt saistīta ar tādas pamatdarbības veikšanu, kuras ietvaros datubāzes veidotājs ir arī šajā datubāzē esošo materiālu radītājs, pats par sevi neizslēdz, ka šī persona var prasīt ar sui generis tiesībām noteikto aizsardzību ar nosacījumu, ka tā pierāda, ka minēto materiālu iegūšana, to pārbaude vai to noformēšana šī sprieduma 31.–34. punktā precizētajā izpratnē ir tāds būtisks ieguldījums kvantitatīvā vai kvalitatīvā aspektā, kas ir autonoms attiecībā pret līdzekļiem, kas izmantoti šo materiālu radīšanai.

36

Šajā sakarā, ja datu meklēšana un to precizitātes pārbaude datubāzes izveidošanas laikā pēc būtības neprasa no datubāzes veidotāja īpašu līdzekļu izmantošanu tāpēc, ka runa ir par datiem, kurus tas ir radījis un kuri ir tā rīcībā, tad šo datu sakārtošana, to sistemātiska vai metodiska izkārtošana datubāzes ietvaros, to individuālas pieejamības nodrošināšana un to precizitātes pārbaude visas datubāzes darbības laikā var tomēr prasīt būtisku ieguldījumu kvantitatīvā un/vai kvalitatīvā aspektā Direktīvas 7. panta 1. punkta izpratnē.

37

Iesniedzējtiesa pamata prāvā jautā, vai šī sprieduma 14. punktā aprakstītie ieguldījumi ir pielīdzināmi ieguldījumam, kas saistīts ar BHB datubāzes satura iegūšanu. Prasītāji pamata prāvā šajā sakarā uzsver minēto ieguldījumu būtisko raksturu.

38

Tomēr ieguldījumi, kas zirgu skriešanās sacīkšu organizēšanas nolūkā saistīti ar to zirgu noteikšanu, kuriem ir dota atļauja piedalīties attiecīgajās skriešanās sacīkstēs, rada datus, no kuriem sastāv ar šīm skriešanās sacīkstēm saistītie saraksti, kuri ir atrodami BHB datubāzē. Tie nav pielīdzināmi ieguldījumam, kas saistīts ar datubāzes satura iegūšanu. Tādējādi tie nav ņemami vērā, lai izvērtētu šīs datubāzes veidošanā veiktā ieguldījuma būtisko raksturu.

39

Skaidrs, ka zirga reģistrēšana skriešanās sacīkšu sarakstā prasa veikt noteiktu skaitu iepriekšēju pārbaužu par tās personas identitāti, kas reģistrē, par zirga īpašībām, kā arī par zirga, tā īpašnieka un žokeja kvalifikāciju.

40

Tomēr šis sākotnējās pārbaudes darbs notiek stadijā, kad tiek radīts saraksts attiecīgajām skriešanās sacīkstēm. Tādējādi tas veido ieguldījumu, kas saistīts ar datu radīšanu un nevis ar datubāzes satura pārbaudi.

41

No tā izriet, ka līdzekļi, kas tiek veltīti to zirgu saraksta izveidošanai, kuri piedalās skriešanās sacīkstēs, un šajā sakarā notiekošajām pārbaudēm, nav pielīdzināmi ieguldījumam, kas saistīts ar tādas datubāzes satura iegūšanu un pārbaudi, kurā atrodams šis saraksts.

42

Ņemot vērā iepriekš minēto, uz otro un trešo uzdoto jautājumu ir jāatbild šādi:

–

ieguldījuma, kas saistīts ar datubāzes satura iegūšanu Direktīvas 7. panta 1. punkta izpratnē, jēdziens saprotams kā tāds, kas apzīmē līdzekļus, kuri domāti esošu materiālu meklēšanai un to sakārtošanai minētajā datubāzē; šis jēdziens neietver līdzekļus, kuri izmantoti datubāzi veidojošo materiālu radīšanai;

–

ieguldījuma, kas saistīts ar datubāzes satura pārbaudi Direktīvas 7. panta 1. punkta izpratnē, jēdziens saprotams kā tāds, kas attiecas uz līdzekļiem, kuri nolūkā nodrošināt minētajā datubāzē ietvertās informācijas uzticamību domāti meklēto materiālu precizitātes kontrolei šīs datubāzes izveidošanas, kā arī tās darbības laikā; šis jēdziens neietver līdzekļus, kas veltīti pārbaudēm laikā, kad tiek radīti materiāli, kuri pēc tam tiek sakārtoti datubāzē;

–

līdzekļi, kas tiek veltīti to zirgu saraksta izveidošanai, kuri piedalās skriešanās sacīkstēs, un šajā sakarā notiekošajām pārbaudēm, nav pielīdzināmi ieguldījumam, kas saistīts ar tādas datubāzes satura iegūšanu un pārbaudi, kurā atrodams šis saraksts.

Par septīto, astoto un devīto jautājumu attiecībā uz iegūšanas un atkārtotas izmantošanas jēdzieniem Direktīvas 7. panta izpratnē

43

Uzdodot septīto, astoto un devīto jautājumu, iesniedzējtiesa pēc būtības jautā, vai tādas datubāzes kā tā, kuru izmantoja William Hill, lietošana nozīmē iegūšanu un/vai atkārtotu izmantošanu Direktīvas 7. panta izpratnē. Iesniedzējtiesa jo īpaši jautā, vai ar sui generis tiesībām piešķirtā aizsardzība attiecas arī uz tādu datu lietošanas gadījumiem, kurus, kaut arī tie nāk no aizsargātās datubāzes, lietotājs ir ieguvis no citiem avotiem.

44

Saskaņā ar Direktīvas četrdesmit pirmajā apsvērumā ietvertajiem noteikumiem Direktīvas 7. panta 1. punktā ietvertā aizsardzība ar sui generis tiesībām piešķir datubāzes veidotājam iespēju novērst visa datubāzes satura vai tā būtiskas daļas nesankcionētu iegūšanu un/vai atkārtotu izmantošanu. Turklāt Direktīvas 7. panta 5. punkts ar noteiktiem nosacījumiem aizliedz datubāzes satura nebūtisku daļu nesankcionētu iegūšanu un/vai atkārtotu izmantošanu.

45

Iegūšanas un atkārtotas izmantošanas jēdzieni ir interpretējami, ņemot vērā mērķi, kas sasniedzams ar sui generis tiesībām. To mērķis ir aizsargāt personu, kas ir veidojusi datubāzi, no “lietotāja darbībām, kas pārkāpj tā leģitīmās tiesības un kas nodara kaitējumu šīs personas ieguldījumam”, kā tas ir norādīts Direktīvas četrdesmit otrajā apsvērumā.

46

No šīs direktīvas četrdesmit astotā apsvēruma izriet, ka sui generis tiesību pamatā ir ekonomiska rakstura attaisnojums, kas datubāzes veidotājam garantē minētās datubāzes veidošanai un darbībai sniegtā ieguldījuma aizsardzību un atlīdzību.

47

Šādos apstākļos, lai izvērtētu aizsardzības ar sui generis tiesībām apjomu, nav būtiski, ka iegūšanas un/vai atkārtotas izmantošanas mērķis ir citas datubāzes izveidošana, neatkarīgi no tā, vai tā ir izcelsmes datubāzes konkurente, vai nav, vai tai ir vienāds apjoms ar izcelsmes datubāzi, vai nav, vai arī, ka šī darbība ir uzskatāma par kādu citu darbību, nevis par datubāzes veidošanu. Direktīvas četrdesmit otrais apsvērums šajā sakarā apstiprina, ka “tiesības aizliegt visa satura vai tā būtiskas daļas iegūšanu un/vai atkārtotu izmantošanu attiecas ne tikai uz parazītisku konkurējošu produktu izgatavotājiem, bet arī uz jebkuru lietotāju, kurš ar savām darbībām rada nozīmīgu, kvalitātes vai kvantitātes aspektā novērtējamu kaitējumu ieguldījumam”.

48

Tāpat ir jāatzīmē, ka, ja Komisijas 1992. gada 15. aprīlī iesniegtais priekšlikums Padomes Direktīvai par datubāzu tiesisko aizsardzību (OV 1992, C 156, 4. lpp.) saskaņā ar tās 2. panta 5. punktu ierobežoja aizsardzības ar sui generis tiesībām jomu ar nesankcionētām iegūšanas un/vai atkārtotas izmantošanas darbībām, kuras veiktas “komerciālos nolūkos”, atsauces uz šādu mērķi neietveršana Direktīvas 7. pantā nozīmē, ka darbības likumīguma izvērtēšanai šī panta izpratnē nav būtiski, vai darbības nolūks ir komerciāls, vai nekomerciāls.

49

Direktīvas 7. panta 2. punkta a) apakšpunktā iegūšana ir definēta kā “visa datubāzes satura vai būtiskas tā daļas pastāvīga vai īslaicīga pārvietošana uz citu nesēju jebkādiem paņēmieniem un jebkurā formā”, kamēr šī paša panta 2. punkta b) apakšpunktā atkārtota izmantošana ir definēta kā “jebkādā formā nodrošināta brīva piekļuve visam datubāzes saturam vai tā daļai, izplatot tās eksemplārus, to iznomājot vai nodrošinot tās tiešsaisti vai citas pārraides formas”.

50

Iegūšanas un atkārtotas izmantošanas jēdzienos ietvertā atsauce uz “būtisku daļu” rada apjukumu, jo no Direktīvas 7. panta 5. punkta izriet, ka iegūšana vai atkārtota izmantošana var attiekties arī uz nebūtisku datubāzes daļu. Kā to uzsver ģenerāladvokāte savu secinājumu 90. punktā, Direktīvas 7. panta 2. punktā ietvertā atsauce uz iegūtās vai atkārtoti izmantotās daļas būtisko raksturu neattiecas uz šo jēdzienu definīcijām kā tādām, bet ir jāsaprot kā tāda, kas nosaka vienu no Direktīvas 7. panta 1. punktā iekļauto sui generis tiesību piemērošanas nosacījumiem.

51

Tādu izteicienu lietošana kā “jebkādiem paņēmieniem un jebkurā formā” un “jebkādā formā nodrošināta brīva piekļuve” parāda, ka Kopienas likumdevējs vēlējās dot plašu nozīmi iegūšanas un atkārtotas izmantošanas jēdzieniem. Ņemot vērā ar Direktīvu sasniedzamo mērķi, šie jēdzieni tādējādi ir interpretējami kā tādi, ar kuriem domāta jebkura darbība, kas izpaužas kā datubāzes veidotāja veiktā ieguldījuma rezultātu piesavināšanās un brīvas piekļuves nodrošināšana, nesaņemot datubāzes veidotāja piekrišanu, tādējādi atņemot tam ienākumus, kuri tam ļautu atmaksāt šī ieguldījuma izmaksas.

52

Šādos apstākļos un pretēji William Hill un Beļģijas un Portugāles valdības aizstāvētajam viedoklim iegūšanas un atkārtotas izmantošanas jēdzieni nevar tikt ierobežoti ar tādiem iegūšanas un atkārtotas izmantošanas gadījumiem, kuri ir veikti tieši no izcelsmes datubāzes, un tas ir tāpēc, lai neatstātu datubāzes veidotāju bez aizsardzības pret nesankcionētām kopēšanas, kura tiek veiktas no tā datubāzes kopijas, darbībām. Šo interpretāciju apstiprina Direktīvas 7. panta 2. punkta b) apakšpunkts, saskaņā ar kuru datubāzes kopijas pirmreizējā pārdošana Kopienā, ko veikusi persona, kurai ir tiesības to darīt, vai arī kas notiek ar minētās personas piekrišanu, atņem tiesības kontrolēt šīs kopijas “vēlreizēju pārdošanu” Kopienā, bet ne tiesības kontrolēt šīs kopijas satura iegūšanu un atkārtotu izmantošanu.

53

Ņemot vērā, ka nesankcionētas iegūšanas un/vai atkārtotas izmantošanas darbības, kuras veikušas trešās personas no avota, kas nav attiecīgā datubāze, tieši tāpat kā tieši no minētās datubāzes veiktās darbības kaitē datubāzes veidotāja ieguldījumam, jāuzskata, ka iegūšanas un atkārtotas izmantošanas jēdzieni neprasa tiešu pieeju attiecīgajai datubāzei.

54

Tomēr būtiski ir uzsvērt to, ka aizsardzība ar sui generis tiesībām attiecas tikai un vienīgi uz iegūšanas un atkārtotas izmantošanas darbībām, kā tās ir definētas Direktīvas 7. panta 2. punktā. Šī aizsardzība nav attiecināma uz ieskatīšanos datubāzē.

55

Skaidrs, ka datubāzes veidotājs var rezervēt sev tiesības ekskluzīvi piekļūt savai datubāzei vai rezervēt šo piekļuvi noteiktām personām. Tomēr, ja datubāzes veidotājs pats padara publiski pieejamu savas datubāzes saturu vai tā daļu, viņa sui generis tiesības neļauj viņam iebilst pret to, ka trešās personas ieskatās šajā datubāzē.

56

Tas pats ir attiecināms uz gadījumu, kad datubāzes veidotājs ļauj trešām personām atkārtoti lietot savas datubāzes saturu, proti, izplatīt to. No atkārtotas izmantošanas jēdziena definīcijas, kas iekļauta Direktīvas 7. panta 2. punkta b) apakšpunktā, piemērojot to kopā ar Direktīvas četrdesmit pirmo apsvērumu, faktiski izriet, ka šīs personas atļauja atkārtoti lietot savu datubāzi vai tās būtisku daļu nozīmē, ka tā piekrīt tam, ka tās datubāze vai attiecīgā datubāzes daļa būs pieejama trešām personām, kuras gūst labumu no šīs atļaujas. Atļaujot atkārtotu lietošanu, datubāzes veidotājs ieinteresētajām personām arī rada alternatīvu piekļuves avotu savas datubāzes saturam un iespēju ieskatīties tajā.

57

Fakts, ka datubāzē var ieskatīties trešās personas, papildus “vēlreizējam lietotājam”, kas ir saņēmis datubāzes veidotāja atļauju, netraucē datubāzes veidotājam atgūt sava ieguldījuma vērtību. Patiesībā datubāzes veidotājam, jo īpaši ņemot vērā atkārtotas ieskatīšanās iespējas, ir atļauts par datubāzes pilnīgu vai kādas tās daļas atkārtotu lietošanu noteikt maksu, kas datubāzes veidotājam garantē pietiekamu atlīdzību par viņa ieguldījumu.

58

No otras puses, saskaņā ar Direktīvas 7. panta 1. punktā noteiktajām sui generis tiesībām datubāzes veidotājs datubāzes likumīgajam lietotājam, proti, lietotājam, kura piekļuve datubāzes saturam ieskatīšanās nolūkā balstās uz tiešu vai netiešu datubāzes veidotāja piekrišanu, var liegt iegūt un/vai atkārtoti izmantot visu datubāzes saturu vai būtisku tā daļu. Datubāzes veidotāja piekrišanas par ieskatīšanos tajā saņemšana faktiski nenozīmē viņa sui generis tiesību izbeigšanos.

59

Šādu argumentāciju attiecībā uz iegūšanu apstiprina Direktīvas četrdesmit ceturtais apsvērums, saskaņā ar kuru, “ja datubāzes satura ekrānekspozīcija rada vajadzību pastāvīgi vai uz laiku pārsūtīt visu vai būtisku šāda satura daļu uz citu līdzekli, šai darbībai vajadzīga tiesību subjekta atļauja”. Attiecībā uz atkārtotu izmantošanu Direktīvas četrdesmit trešais apsvērums šajā pašā nozīmē precizē, ka “attiecībā uz pārraidi tiešsaistē neizbeidzas tiesības aizliegt atkārtoti izmantot gan datubāzi, gan datubāzes vai tās daļas fizisku kopiju, ko veicis pārraides adresāts ar tiesību subjekta piekrišanu”.

60

Tomēr svarīgi ir uzsvērt, ka Direktīvas 7. panta 1. punkta aizliegums attiecas tikai uz tādas datubāzes visa satura vai tā būtiskas daļas iegūšanu un/vai izmantošanu, kuras izveidošanai ir bijis nepieciešams būtisks ieguldījums. No Direktīvas 8. panta 1. punkta izriet, ka, izņemot šīs direktīvas 7. panta 5. punktā minētos gadījumus, sui generis tiesības neaizliedz likumīgajam lietotājam iegūt un atkārtoti izmantot datubāzes satura nebūtiskās daļas.

61

No iepriekš minētā izriet, ka tādai iegūšanai, proti, datubāzes satura pārvietošanai uz citu nesēju, un atkārtotai izmantošanai, proti, brīvas piekļuves nodrošināšanai datubāzes saturam, kura attiecas uz visu datubāzes saturu vai uz būtisku tā daļu, nepieciešama datubāzes veidotāja atļauja, kaut arī datubāzes veidotājs pilnībā vai daļēji ir padarījis to publiski pieejamu vai ir atļāvis noteiktai trešai vai noteiktām trešām personām to publiski izplatīt.

62

Direktīva satur izņēmumu attiecībā uz iepriekš minētajā punktā minēto principu. Tās 9. pants izsmeļošā veidā paredz trīs gadījumus, kuros dalībvalstis var noteikt, ka jebkādā veidā publiski pieejamas datubāzes likumīgais lietotājs var bez datubāzes veidotāja piekrišanas iegūt un/vai atkārtoti izmantot šīs datubāzes “būtisku daļu”. Tas attiecas uz neelektroniskas datubāzes satura iegūšanu privātiem mērķiem, apmācības vai zinātniskās pētniecības mērķiem un uz iegūšanu un/vai atkārtotu izmantošanu valsts drošības vai administratīvā vai tiesas procesa vajadzībām.

63

Iesniedzējtiesas pamata prāvā rīkojums norāda, ka dati par zirgu skriešanās sacīkstēm, ko William Hill ievieto savā interneta mājas lapā un kas nāk no BHB datubāzes, ir ņemti, pirmkārt, no avīzēm, kas publicētas iepriekšējā vakarā pirms skriešanās sacīkstēm, un, otrkārt, no SIS sniegtās RDF.

64

Saskaņā ar iesniedzējtiesas rīkojumu avīzēs publicēto informāciju presei tieši sniedz Weatherbys Group Ltd, kas ir uzņēmums, kurš pārvalda BHB datubāzi. Attiecībā uz otru William Hill informācijas avotu jāatgādina, ka Racing Pages Ltd, kuru daļēji kontrolē Weatherbys Group Ltd, ir atļāvis SIS pārsūtīt attiecīgajiem klientiem, tostarp – William Hill, informāciju par zirgu skriešanās sacīkstēm RDF formā. Tādējādi BHB datubāze par zirgu skriešanās sacīkstēm ar BHB atļauju tiek padarīta par publiski pieejamu, lai tajā ieskatītos.

65

Kaut arī William Hill ir publiski pieejamās datubāzes likumīgais lietotājs, vismaz attiecībā uz to šīs datubāzes daļu, kas attiecas uz informāciju par skriešanās sacīkstēm, William Hill, kā izriet no iesniedzējtiesas rīkojuma, veic iegūšanas un atkārtotas izmantošanas darbības Direktīvas 7. panta 2. punkta izpratnē. Pirmkārt, William Hill iegūst BHB datubāzē esošos datus, pārvietojot tos no viena nesēja uz citu. Faktiski tas integrē šos datus savā elektroniskajā sistēmā. Otrkārt, William Hill atkārtoti izmanto šos datus, nodrošinot to publisku pieejamību savā interneta adresē, lai ļautu saviem klientiem slēgt derības par zirgu skriešanās sacīkstēm.

66

Taču no iesniedzējtiesas rīkojuma izriet, ka šī iegūšana un atkārtotā izmantošana tika veikta bez BHB u.c. atļaujas. Tā kā pamata prāva nav pielīdzināma nevienam no Direktīvas 9. pantā minētajiem gadījumiem, tādas darbības, kādas veica William Hill, BHB u.c. varētu aizliegt saskaņā ar savām sui generis tiesībām ar nosacījumu, ka tās skar visu BHB datubāzes saturu vai būtisku tā daļu Direktīvas 7. panta 1. punkta izpratnē. Ja šīs darbības skar nebūtiskas šīs datubāzes daļas, tās nav aizliegtas, ja vien ir izpildīti Direktīvas 7. panta 5. punkta nosacījumi.

67

Ņemot vērā iepriekš minēto, uz septīto, astoto un devīto uzdoto jautājumu jāatbild šādi:

–

iegūšanas un atkārtotas izmantošanas jēdzieni Direktīvas 7. panta izpratnē ir interpretējami tādējādi, ka tie attiecas uz jebkuru nesankcionētu visa datubāzes satura vai tā daļas piesavināšanos un publisku izplatīšanu; šie jēdzieni neprasa tiešu pieeju attiecīgajai datubāzei;

–

apstāklis, ka datubāzes veidotājs vai kāds ar tā piekrišanu ir padarījis datubāzes saturu par publiski pieejamu, neietekmē datubāzes veidotāja tiesības aizliegt iegūt un/vai atkārtoti izmantot visu datubāzes saturu vai tā būtisku daļu.

Par pirmo, ceturto, piekto un sesto jautājumu attiecībā uz datubāzes satura būtiskas daļas un nebūtiskas daļas jēdzieniem Direktīvas 7. panta izpratnē

68

Uzdodot ceturto, piekto un sesto jautājumu, iesniedzējtiesa šaubās par datubāzes satura būtiskas daļas un nebūtiskas daļas jēdzieniem Direktīvas 7. panta izpratnē. Ar pirmo jautājumu tā turklāt jautā, vai no datubāzes nākušie materiāli nav atzīstami par šīs datubāzes daļu – būtisku vai nebūtisku, ja persona, kas veic iegūšanu un/vai atkārtotu izmantošanu, ir mainījusi sistemātisko vai metodisko sakārtotību un nosacījumus šo materiālu individuālai pieejamībai.

69

Šajā sakarā jāatgādina, ka aizsardzība ar sui generis tiesībām attiecas uz datubāzēm, kuru izveidošana prasījusi būtisku ieguldījumu. Šādā kontekstā Direktīvas 7. panta 1. punkts aizliedz ne tikai visas datubāzes, kas ir aizsargātas ar sui generis tiesībām, bet arī kvalitātes vai kvantitātes aspektā būtiskas tās satura daļas iegūšanu un/vai atkārtotu izmantošanu. Saskaņā ar Direktīvas četrdesmit otro apsvērumu šī noteikuma mērķis ir izvairīties no tā, ka lietotājs “ar savām darbībām rada nozīmīgu, kvalitātes vai kvantitātes aspektā novērtējamu kaitējumu ieguldījumam”. No šī apsvēruma izriet, ka attiecīgās daļas būtiskuma novērtējumam kvalitātes aspektā tāpat kā novērtējumam kvantitātes aspektā ir jāņem vērā ieguldījums, kas saistīts ar datubāzes veidošanu, un kaitējums, kas nodarīts šim ieguldījumam, veicot iegūšanas un/vai atkārtotas izmantošanas darbības attiecībā uz šo daļu.

70

Kvantitātes aspektā novērtētas datubāzes satura būtiskas daļas jēdziens Direktīvas 7. panta 1. punkta izpratnē attiecas uz iegūto un/vai atkārtoti izmantoto bāzes datu apjomu un ir izvērtējams, salīdzinot to ar visu tās satura apjomu. Faktiski, ja lietotājs iegūst un/vai atkārtoti izmanto tādas datubāzes kvantitātes aspektā būtisku satura daļu, kuras izveidošana prasījusi ieguldīt būtiskus līdzekļus, ieguldījums attiecībā uz iegūto un/vai atkārtoti izmantoto daļu tāpat ir proporcionāli būtisks.

71

Kvalitātes aspektā novērtētas datubāzes satura būtiskas daļas jēdziens attiecas uz ieguldījuma, kas saistīts ar iegūšanas un/vai atkārtotas izmantošanas darbības objekta satura iegūšanu, pārbaudi vai noformēšanu neatkarīgi no tā, vai šis objekts ietver aizsargātās datubāzes vispārīgā satura būtisku daļu kvantitātes aspektā. Iegūšanas, pārbaudes vai noformēšanas kontekstā datubāzes satura kvantitatīvi nenozīmīga daļa patiesībā var ietvert būtisku cilvēku, tehnikas vai finanšu ieguldījumu.

72

Jāpiebilst, ka, tā kā saskaņā ar Direktīvas četrdesmit sesto apsvērumu sui generis tiesību esamība nav pamats, lai radītu jaunas tiesības uz darbiem, datiem vai pašiem datubāzes materiāliem, ar iegūšanas un/vai atkārtotas izmantošanas darbībām saistīto materiālu būtiskā vērtība nav atbilstošs kritērijs, lai izvērtētu attiecīgās daļas būtiskumu.

73

Attiecībā uz datubāzes satura nebūtiskās daļas jēdzienu jāatzīst, ka šis jēdziens attiecināms uz jebkuru daļu, kas neatbilst būtiskas daļas jēdzienam gan kvantitatīvā, gan kvalitatīvā aspektā.

74

Šajā sakarā no iesniedzējtiesas rīkojuma izriet, ka William Hill interneta adresē reproducētie materiāli, kuri nāk no BHB datubāzes, ir tikai neliela daļa no šīs datubāzes kopējā apjoma, kā tas tika norādīts šī sprieduma 19. punktā. Kvantitātes aspektā tādējādi jāuzskata, ka minētie materiāli neveido šīs datubāzes satura būtisku daļu.

75

Saskaņā ar iesniedzējtiesas rīkojumu William Hill publicētā informācija, kā tas arī tika norādīts šī sprieduma 19. punktā, attiecas tikai un vienīgi uz šādiem BHB datubāzes materiāliem: visiem to zirgu vārdiem, kas piedalās attiecīgajās skriešanās sacīkstēs, skriešanās sacīkšu datumu, laiku un/vai nosaukumu, kā arī hipodroma nosaukumu.

76

Lai izvērtētu, vai šie materiāli kvalitātes aspektā veido BHB datubāzes satura būtisku daļu, jāizvērtē, vai datubāzes veidotāja ieguldītie cilvēku, tehnikas un finanšu resursi šo datu iegūšanai, pārbaudei un noformēšanai veido būtisku ieguldījumu.

77

Šajā sakarā BHB u.c. uzskata, ka William Hill iegūtie un atkārtoti izmantotie dati ir ievērojami, jo bez dalībnieku sarakstiem zirgu skriešanās sacīkstes nevarētu notikt. Tie piebilst, ka šie dati veido būtisku ieguldījumu; to parāda telefona centrāles, kurā nodarbināti vairāk nekā 30 operatori, iesaistīšana.

78

Tomēr vispirms jāatgādina, ka ar iegūšanas un/vai atkārtotas izmantošanas darbībām piešķirtā attiecīgo datu būtiskā vērtība nav atbilstošs kritērijs, lai kvalitātes aspektā izvērtētu attiecīgās daļas būtiskumu. Fakts, ka William Hill iegūtie un atkārtoti izmantotie dati ir būtiski zirgu skriešanās sacīkšu organizēšanai, par ko BHB u.c. ir atbildīgi, nav svarīgs, lai izvērtētu, vai William Hill darbības attiecas uz BHB datubāzes satura būtisku daļu.

79

Tālāk jāatgādina, ka līdzekļi, kas izmantoti pašai datubāzē esošo materiālu radīšanai, nav ņemami vērā, izvērtējot ieguldījuma, kas saistīts ar šīs datubāzes radīšanu, būtiskumu, kā to norāda šī sprieduma 31.–33. punkts.

80

Tātad BHB u.c. izmantotie līdzekļi, lai zirgu skriešanās sacīkšu organizēšanas nolūkā noteiktu skriešanās sacīkšu datumu, laiku, vietu un/vai nosaukumu, kā arī zirgus, kas tajā piedalās, ir pielīdzināmi ieguldījumam, kas saistīts ar BHB datubāzē ietverto materiālu radīšanu. Tādējādi un gadījumā, ja, kā tas izriet no iesniedzējtiesas rīkojuma, William Hill iegūtie un atkārtoti izmantotie materiāli BHB u.c. nav prasījuši veikt ieguldījumu, kas ir autonoms attiecībā pret to radīšanai nepieciešamajiem līdzekļiem, jāuzskata, ka šie materiāli, novērtējot tos kvalitātes aspektā, neveido BHB datubāzes būtisku daļu.

81

Šādos apstākļos tādējādi nav nepieciešams atbildēt uz pirmo uzdoto jautājumu. Tādas pārmaiņas rezultāts, ko izdara persona, kas veic iegūšanas un atkārtotas izmantošanas darbības, tādā veidā individuāli piekļūstot attiecīgajiem datiem, jebkurā gadījumā nevar par attiecīgās datubāzes satura būtisku daļu pārveidot daļu, kura tāda nav.

82

Ņemot vērā iepriekš minēto, uz ceturto, piekto un sesto uzdoto jautājumu ir jāatbild šādi:

–

datubāzes satura kvantitātes aspektā novērtētas būtiskas daļas jēdziens Direktīvas 7. panta 1. punkta izpratnē attiecas uz iegūto un/vai atkārtoti izmantoto datu apjomu un ir izvērtējams, salīdzinot to ar visu datubāzes satura apjomu;

–

datubāzes satura kvalitātes aspektā novērtētas būtiskas daļas jēdziens attiecas uz ieguldījuma, kas saistīts ar iegūšanas un/vai atkārtotas izmantošanas darbības objekta satura iegūšanu, pārbaudi vai noformēšanu, nozīmīgumu neatkarīgi no tā, vai šis objekts veido aizsargātās datubāzes vispārīgā satura kvantitātes aspektā būtisku daļu;

–

datubāzes satura nebūtiskās daļas jēdziens attiecināms uz jebkuru daļu, kas neatbilst būtiskas daļas jēdzienam gan kvantitatīvā, gan kvalitatīvā aspektā.

Par desmito jautājumu attiecībā uz Direktīvas 7. panta 5. punktā ietverto aizliegumu

83

Ar desmito jautājumu iesniedzējtiesa jautā, kāda veida darbības aptver Direktīvas 7. panta 5. punktā paredzētais aizliegums. Turklāt tā vēlas noskaidrot, vai šis aizliegums ir attiecināms uz William Hill veiktajām darbībām.

84

Šajā sakarā no Direktīvas 8. panta 1. punkta un četrdesmit otrā apsvēruma izriet, ka pamatā datubāzes veidotājs nevar liegt šīs datubāzes likumīgajam lietotājam veikt iegūšanas un atkārtotas izmantošanas darbības attiecībā uz tās satura nebūtisku daļu. Direktīvas 7. panta 5. punkts, kas ļauj datubāzes veidotājam, pastāvot noteiktiem nosacījumiem, iebilst pret šādām darbībām, tādējādi ir izņēmums no šī principa.

85

Padomes 1995. gada 10. jūlijā pieņemtās kopējās nostājas (EK) Nr. 20/95 (OV C 288, 14. lpp.) motīvu izklāsta 14. punktā ir norādīts, ka “nolūkā izvairīties no tā, ka nebūtisko daļu aizsardzības trūkuma rezultātā šīs daļas tiek atkārtoti un sistemātiski iegūtas un/vai atkārtoti izmantotas ļaunprātīgā veidā, kopējās nostājas šī panta 5. punktā tika iekļauta aizsardzības klauzula”.

86

No tā izriet, ka Direktīvas 7. panta 5. punkta mērķis ir izvairīties no Direktīvas 7. panta 1. punkta aizlieguma apiešanas. Šīs tiesību normas mērķis ir traucēt atkārtoti un sistemātiski veikt datubāzes satura nebūtisko daļu iegūšanas un/vai atkārtotas izmantošanas darbības, kuras, pateicoties to kumulatīvajai ietekmei, nopietni kaitē datubāzes veidotāja ieguldījumam tāpat kā Direktīvas 7. panta 1. punktā paredzētā iegūšana un/vai atkārtota izmantošana.

87

Tādējādi tiesību norma aizliedz datubāzes lietotāju veiktu iegūšanu, kura, pateicoties savam atkārtotajam un sistemātiskajam raksturam, var novest pie tā, ka bez datubāzes veidotāja atļaujas tiek no jauna izveidota datubāze visā tās kopumā vai vismaz tās būtiskā daļa vai arī tiek izveidota cita datubāze vai veikta darbība, kas nav šādas datubāzes izveidošana.

88

Tāpat Direktīvas 7. panta 5. punkts aizliedz trešajām personām apiet Direktīvas 7. panta 1. punktā ietverto atkārtotas izmantošanas aizliegumu, nodrošinot datubāzes satura nebūtisko daļu publisku pieejamību sistemātiskā un atkārtotā veidā.

89

Šādos apstākļos “darbības, kas traucē normālai šīs datubāzes izmantošanai vai nepamatoti apdraud šīs datubāzes veidotāja likumīgās intereses”, attiecas uz nesankcionētu rīcību, kuras mērķis ir ar iegūšanas darbību kumulatīvo ietekmi no jauna izveidot visu ar sui generis tiesībām aizsargātās datubāzes saturu vai tā būtisku daļu un/vai ar atkārtotas izmantošanas darbību kumulatīvo ietekmi nodrošināt šādas datubāzes visa satura vai būtiskas tā daļas publisku pieejamību, un kura nopietni kaitē datubāzes veidotāja ieguldījumam.

90

Pamata prāva, ņemot vērā iesniedzējtiesas rīkojumā sniegtās norādes, pierāda, ka William Hill veiktās iegūšanas un atkārtotas izmantošanas darbības, kā tas tika norādīts šī sprieduma 74.–80. punktā, attiecas uz BHB datubāzes satura nebūtiskajām daļām. Atbilstoši iesniedzējtiesas rīkojumā teiktajam šīs darbības tiek veiktas attiecībā uz katrām organizētajam skriešanās sacīkstēm. Tādējādi tām piemīt atkārtota un sistemātiska daba.

91

Tomēr šādas darbības netiecas apiet Direktīvas 7. panta 1. punktā ietverto aizliegumu. Faktiski ir izslēgts, ka, ņemot vērā šo darbību kumulatīvo ietekmi, William Hill no jauna izveido visu BHB datubāzes saturu vai būtisku tā daļu un nodrošina tā publisku pieejamību, un tādējādi nopietni kaitē BHB u.c. ieguldījumam šīs datubāzes izveidē.

92

Šajā sakarā jāuzsver, ka atbilstoši iesniedzējtiesas rīkojumā teiktajam no BHB datubāzes nākušie materiāli, kas katru dienu tiek publicēti William Hill interneta adresē, skar tikai un vienīgi attiecīgās dienas skriešanās sacīkstes un ietver tikai šī sprieduma 19. punktā minēto informāciju.

93

Kā tas izklāstīts šī sprieduma 80. punktā, no iesniedzējtiesas rīkojuma izriet, ka ar William Hill darbību skarto materiālu esamībai prasītāju datubāzē nav bijis vajadzīgs BHB u.c. ieguldījums, kas ir autonoms attiecībā pret šo materiālu radīšanai veltītajiem līdzekļiem.

94

Tādējādi jāuzskata, ka Direktīvas 7. panta 5. punktā ietvertais aizliegums neattiecas uz tādām darbībām, kādas veicis William Hill.

95

Ņemot vērā iepriekš minēto, uz desmito uzdoto jautājumu jāatbild tādējādi, ka Direktīvas 7. panta 5. punktā ietvertais aizliegums attiecas uz nesankcionētas iegūšanas un/vai atkārtotas izmantošanas darbībām, kuru kumulatīvās ietekmes rezultātā bez datubāzes veidotāja atļaujas tiek no jauna izveidots viss datubāzes saturs vai tā būtiska daļa un/vai nodrošināta šādas datubāzes visa satura vai būtiskas tā daļas publiska pieejamība, kas nopietni kaitē datubāzes veidotāja ieguldījumam.

96

Šādos apstākļos nav nepieciešams atbildēt uz vienpadsmito uzdoto jautājumu.

Par tiesāšanās izdevumiem

97

Attiecībā uz lietas dalībniekiem pamata lietā šī tiesvedība ir stadija procesā, ko izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (virspalāta) nospriež:

1)

ieguldījuma, kas saistīts ar datubāzes satura iegūšanu, jēdziens Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 11. marta Direktīvas 96/9/EK par datubāzu tiesisko aizsardzību 7. panta 1. punkta izpratnē saprotams kā tāds, kas apzīmē līdzekļus, kuri domāti esošu materiālu meklēšanai un to sakārtošanai minētajā datubāzē; šis jēdziens neietver līdzekļus, kuri izmantoti datubāzi veidojošo materiālu radīšanai;

ieguldījuma, kas saistīts ar datubāzes satura pārbaudi Direktīvas 96/9 7. panta 1. punkta izpratnē, jēdziens saprotams kā tāds, kas attiecas uz līdzekļiem, kuri nolūkā nodrošināt minētajā datubāzē ietvertās informācijas uzticamību domāti meklēto materiālu precizitātes kontrolei šīs datubāzes izveidošanas, kā arī tās darbības laikā; šis jēdziens neietver līdzekļus, kas veltīti pārbaudēm laikā, kad tiek radīti materiāli, kuri pēc tam tiek sakārtoti datubāzē;

līdzekļi, kas tiek veltīti to zirgu saraksta izveidošanai, kuri piedalās skriešanās sacīkstēs, un šajā sakarā notiekošajām pārbaudēm, nav pielīdzināmi ieguldījumam, kas saistīts ar tādas datubāzes satura iegūšanu un pārbaudi, kurā atrodams šis saraksts;

2)

iegūšanas un atkārtotas izmantošanas jēdzieni Direktīvas 96/9 7. panta izpratnē ir interpretējami tādējādi, ka tie attiecas uz jebkuru nesankcionētu visa datubāzes satura vai tā daļas piesavināšanos un publisku izplatīšanu; šie jēdzieni neprasa tiešu pieeju attiecīgajai datubāzei;

apstāklis, ka datubāzes veidotājs vai kāds ar tā piekrišanu ir padarījis datubāzes saturu par publiski pieejamu, neietekmē datubāzes veidotāja tiesības aizliegt iegūt un/vai atkārtoti izmantot visu datubāzes saturu vai tā būtisku daļu;

3)

datubāzes satura kvantitātes aspektā novērtētas būtiskas daļas jēdziens Direktīvas 96/9 7. panta izpratnē attiecas uz iegūto un/vai atkārtoti izmantoto datu apjomu un ir izvērtējams, salīdzinot to ar visu datubāzes satura apjomu;

datubāzes satura kvalitātes aspektā novērtētas būtiskas daļas jēdziens attiecas uz ieguldījuma, kas saistīts ar iegūšanas un/vai atkārtotas izmantošanas darbības objekta satura iegūšanu, pārbaudi vai noformēšanu, nozīmīgumu neatkarīgi no tā, vai šis objekts veido aizsargātās datubāzes vispārīgā satura kvantitātes aspektā būtisku daļu;

datubāzes satura nebūtiskās daļas jēdziens attiecināms uz jebkuru daļu, kas neatbilst būtiskas daļas jēdzienam gan kvantitatīvā, gan kvalitatīvā aspektā;

4)

Direktīvas 96/9 7. panta 5. punktā ietvertais aizliegums attiecas uz nesankcionētas iegūšanas un/vai atkārtotas izmantošanas darbībām, kuru kumulatīvās ietekmes rezultātā bez datubāzes veidotāja atļaujas tiek no jauna izveidots viss datubāzes saturs vai tā būtiska daļa un/vai nodrošināta šādas datubāzes visa satura vai būtiskas tā daļas publiska pieejamība, kas nopietni kaitē datubāzes veidotāja ieguldījumam.

[Paraksti]

NaN –

angļu.