Lieta T‑86/11
Nadiany Bamba
pret
Eiropas Savienības Padomi
Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi, kas pieņemti saistībā ar situāciju Kotdivuārā – Naudas līdzekļu iesaldēšana – Pienākums norādīt pamatojumu
Sprieduma kopsavilkums
1. Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Piemērojamība
(LESD 296. pants; Padomes Regulas Nr. 560/2005, kas grozīta ar Regulu Nr. 25/2011, IA pielikums; Padomes Lēmuma 2010/656, kas grozīts ar Lēmumu 2011/18, II pielikums)
2. Pamattiesības – Tiesības uz aizstāvību – Tiesības efektīvi vērsties tiesā – Piemērojamība
(Padomes Regulas Nr. 560/2005, kas grozīta ar Regulu Nr. 25/2011, IA pielikums; Padomes Lēmuma 2010/656, kas grozīts ar Lēmumu 2011/18, II pielikums)
3. Prasība atcelt tiesību aktu – Spriedums, ar kuru tiek atcelts tiesību akts – Sekas
(LESD 264. panta otrā daļa un 280. pants; Tiesas Statūtu 56. panta pirmā daļā un 60. panta otrā daļa; Padomes Regula Nr. 560/2005, kas grozīta ar Regulu Nr. 25/2011; Padomes Lēmums 2010/656, kas grozīts ar Lēmumu 2011/18)
1. Pienākums norādīt pamatojumu ir saistīts ar principa par tiesību uz aizstāvību ievērošanu. Tādējādi, pienākuma norādīt pamatojumu nelabvēlīgajā lēmumā mērķis, pirmkārt, ir nodrošināt ieinteresētajai personai pietiekamu informāciju, lai noteiktu, vai lēmums ir labi pamatots vai arī tajā acīmredzami ir pieļautas kļūdas, kas ļauj apstrīdēt lēmuma spēkā esamību Savienības tiesā, un, otrkārt, ļaut Kopienu tiesai veikt kontroli pār šā akta tiesiskumu.
Pārbaudes tiesā efektivitāte, kurai tostarp ir jāattiecas uz tāda pamatojuma tiesiskumu, uz kuru šajā lietā balstīta personas vārda, vienības vai organizācijas nosaukuma iekļaušana sarakstā, kas ietverts Lēmuma 2010/656, ar ko atjauno ierobežojošus pasākumus pret Kotdivuāru, II pielikumā un Regulas Nr. 560/2005, ar ko nosaka dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kuri vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Kotdivuārā, IA pielikumā un kura dēļ šiem adresātiem ir uzlikti ierobežojoši pasākumi, nozīmē, ka attiecīgajai Savienības iestādei ir jāpaziņo šis pamatojums attiecīgajai personai vai vienībai brīdī, kad ir nolemts veikt šādu iekļaušanu, ja tas ir iespējams, vai vismaz pēc iespējas ātrāk pēc šīs iekļaušanas, lai šie adresāti termiņā varētu izmantot savas apstrīdēšanas tiesības. Tā kā ieinteresētajai personai nav tiesību tikt uzklausītai pirms sākotnējā lēmuma, kas nosaka šādus pasākumus, pieņemšanas, pienākuma norādīt pamatojumu ievērošana ir vēl jo būtiskāka, jo tā ir vienīgā garantija – vismaz pēc šā pasākuma pieņemšanas –, kas ļauj ieinteresētajai personai lietderīgi izmantot tās rīcībā esošos pārsūdzības veidus, lai apstrīdētu minētā pasākuma likumību.
Lēmumā 2010/656 un Regulā Nr. 560/2005 ir paredzēts, ka personām, vienībām un struktūrām, uz kurām attiecina ierobežojošus pasākumus, jāsaņem paziņojums ar pamatojumu to iekļaušanai minētā lēmuma II pielikumā un minētās regulas IA pielikumā.
Būtībā tāda Padomes akta pamatojumam, kurš uzliek šādus ierobežojošus pasākumus, ir jāattiecas ne tikai uz šī akta piemērošanas tiesiskajiem nosacījumiem, bet arī uz īpašajiem un konkrētajiem iemesliem, kuru dēļ Padome, īstenojot savu rīcības brīvību, uzskata, ka ieinteresētajai personai ir jāpiemēro šie pasākumi. Tā kā Padomei ir liela rīcības brīvība attiecībā uz faktiem, kas ir jāņem vērā, paredzot vai saglabājot līdzekļu iesaldēšanas pasākumu, nevar pieprasīt, lai tā vēl konkrētāk norādītu, kā konkrēti personas līdzekļu iesaldēšana palīdz apkarot šķēršļus miera un nacionālā izlīguma procesam, vai lai tā iesniegtu pierādījumus par to, ka ieinteresētā persona varētu izmantot savus līdzekļus, lai radītu šādus šķēršļus nākotnē.
Tomēr ar tādiem neskaidriem un vispārīgiem apsvērumiem, kā norādi, ka attiecīgā persona ir grupas Cyclone direktore, laikraksta “Le temps” redaktore, nevar pietiekami un īpaši pamatot attiecībā uz viņu pieņemtos aktus. Šī norāde būtībā neļauj saprast, kādā veidā attiecīgā persona ir likusi šķēršļus miera un izlīguma procesam, publiski kurinot naidu un mudinot uz vardarbību, kā arī piedaloties dezinformācijas kampaņās saistībā ar 2010. gada prezidenta vēlēšanām.
(sal. ar 38.–40., 42., 47., 48., 51. un 52. punktu)
2. Ierobežojoši pasākumi, kas veikti pret personu tādēļ, ka tā ir iekļauta Lēmuma 2010/656, ar ko atjauno ierobežojošus pasākumus pret Kotdivuāru, II pielikumā un Regulas Nr. 560/2005, ar ko nosaka dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kuri vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Kotdivuārā, IA pielikumā ietvertajā sarakstā, neveido krimināltiesisku sankciju un turklāt tie nerada šāda veida apsūdzību.
Līdz ar to apgalvojums, ka šajā lēmumā un šajā regulā nav paredzēts precīzi un detalizēti paziņot apsūdzības iemeslus un raksturu, nav pieņemams, ņemot vērā, ka tas balstās uz pieņēmumu, ka šajā lietā apskatāmajiem ierobežojošajiem pasākumiem ir krimināltiesisks raksturs un ir piemērojams ECPAK 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts. Šī tiesību norma, saskaņā ar kuru ikvienam apsūdzētajam ir tiesības tikt nekavējoties informētam viņam saprotamā valodā un detalizēti par viņam izvirzītās apsūdzības raksturu un iemeslu, ir piemērojama tikai krimināltiesību jomā.
(sal. ar 43. punktu)
3. Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas Statūtu 60. panta otro daļu, atkāpjoties no LESD 280. panta, Vispārējās tiesas lēmumi, kas pasludina regulas par spēkā neesošām, tomēr stājas spēkā tikai pēc tam, kad beidzies šo statūtu 56. panta pirmajā daļā minētais termiņš, vai, ja šajā termiņā iesniegta apelācijas sūdzība, tad pēc tam, kad apelācija noraidīta. Padomes rīcībā tātad ir vismaz divu mēnešu laikposms, kuram, pamatojoties uz apsvērumiem par attālumu, ir jāpieskaita desmit dienas, sākot no tāda Vispārējās tiesas sprieduma paziņošanas, ar ko tiktāl, ciktāl, tas attiecas uz prasītāju, atceļ regulu, ar ko nosaka dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kuri vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Kotdivuārā, lai atlīdzinātu konstatētos pārkāpumus, nepieciešamības gadījumā pieņemot jaunu ierobežojošu pasākumu attiecībā pret minēto prasītāju.
Turklāt LESD 264. panta otro daļu, saskaņā ar kuru Vispārējā tiesa, ja uzskata par vajadzīgu, var noteikt, kuras no atceltās regulas sekām ir jāuzskata par galīgām, pēc analoģijas var piemērot arī lēmuma gadījumā, ja pastāv būtiski tiesiskās drošības apsvērumi, kas ir salīdzināmi ar tiem, kurus ņem vērā, atceļot noteiktas regulas, un kas var pamatot to, ka Savienības tiesa izmanto pilnvaras, kas tai šajā kontekstā ir noteiktas LESD 264. panta otrajā daļā.
Atšķirība starp datumiem, kad stāsies spēkā Regulas Nr. 25/2011, ar kuru groza Regulu Nr. 560/2005, ar ko nosaka dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kuri vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Kotdivuārā, atcelšana un Lēmuma 2011/18, ar kuru groza Lēmumu 2010/656, ar ko atjauno ierobežojošus pasākumus pret Kotdivuāru, atcelšana, tiktāl, ciktāl tā attiecas uz to pašu prasītāju un tā izdarīta ar to pašu Vispārējās tiesas spriedumu, varētu izraisīt nopietnu apdraudējumu tiesiskajai drošībai, tā kā šie abi akti nosaka prasītājai identiskus pasākumus. Tādēļ Lēmuma 2011/18 sekas attiecībā uz prasītāju ir jāsaglabā līdz brīdim, kad stāsies spēkā Regulas 25/2011 atcelšana.
(sal. ar 58. un 59. punktu)