Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 24. septembrī iesniedza College van Beroep voor het Bedrijfsleven (Nīderlande) – Bayer CropScience SA-NV, Stichting De Bijenstichting/College voor de toelating van gewasbeschermingsmiddelen en biociden
(lieta C-442/14)
Tiesvedības valoda – holandiešu
Iesniedzējtiesa
College van Beroep voor het Bedrijfsleven
Pamatlietas puses
Prasītājas: Bayer CropScience SA-NV, Stichting De Bijenstichting
Atbildētāja: College voor de toelating van gewasbeschermingsmiddelen en biociden
Prejudiciālie jautājumi
Vai attiecīgas Direktīvas 91/414 1 14. panta, (2009. gada 21. oktobra) Regulas par augu aizsardzības līdzekļiem 2 (Nr. 1107/2009) 63. panta, aplūkojot to kopsakarā ar 59. pantu, un Direktīvas 98/8 3 19. panta normas paredz, ka par šajos pantos norādīto pieteikuma iesniedzēja konfidencialitātes lūgumu, par ko ir iepriekš minētais 14., 63. un 19. pants, ir jālemj attiecībā uz katru informācijas avotu pirms atļaujas piešķiršanas vai to piešķirot, respektīvi, pirms atļaujas grozīšanas vai to grozot, ar lēmumu, kas pieejams visām ieinteresētajām trešajām personām?
Ja atbilde uz iepriekšējo jautājumu ir apstiprinoša, vai Vides informācijas direktīvas 4 4. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, neesot iepriekšējā jautājumā aplūkotajam lēmumam, atbildētājai kā valsts iestādei ir jāpublisko prasītā vides informācija, ja šāds pieprasījums ir izdarīts respektīvi pēc atļaujas piešķiršanas un pēc tās grozīšanas?
Kā ir jāinterpretē jēdziens “emisijas vidē” Vides informācijas direktīvas 4. panta 2. punktā, ņemot vērā to, ko šajā ziņā izklāstīja puses šī starpsprieduma 5.5. punktā saistībā ar 5.2. punktā izklāstīto dokumentu saturu?
a. Vai dati, kas ietver produkta lietošanas rezultātā notikušo produkta, tā aktīvās (-o) vielas (-u) un citu sastāvdaļu izlaišanu vidē novērtējumu, var tikt uzskatīti par “informāciju par emisiju vidē”?
b. Ja tā, vai nozīme ir tam, ka šie dati ir iegūti, izmantojot (pus)praktiskus pētījumus vai cita veida pētījumus (tādus, piemēram, kā laboratorijas pētījumi un translokācijas pētījumi)?
Vai par “informāciju par emisiju vidē” var tikt uzskatīti laboratorijas pētījumi, kuru izmēģinājumu mērķis ir standartizētos apstākļos pārbaudīt atsevišķus aspektus, šajā ziņā izslēdzot vairākus faktorus kā, piemēram, klimata ietekme, un izmantojot palielinātas devas salīdzinājumā ar praksē izmantotajām?
Vai šajā ziņā arī nogulsnes pēc līdzekļa izmantošanas eksperimentālos apstākļos, piemēram, gaisā vai augsnē, uz auga (kas pats ir apstrādātu sēklu produkts) lapām, ziedputekšņiem vai nektārā, medū vai organismos, kas nav mērķorganismi, arī jāuzskata par “emisijām vidē”?
Un vai tas tā ir arī attiecībā uz (vielas) atvasinājumu mērījumiem, izmantojot produktu eksperimentālos apstākļos?
Vai vārdu “informācija par emisiju vidē”, kā paredzēts Vides informācijas direktīvas 4. panta 2. punkta otrās daļas otrajā teikumā, rezultātā, ja runa ir par emisijām vidē, jāpublisko informācijas avots pilnībā un nevis tikai (mērījumu) dati, kas no tā var tikt izņemti?
Vai izņēmuma piemērošanai komerciālajai vai rūpnieciskajai informācijai iepriekš minētā 4. panta 2. punkta d) apakšpunkta izpratnē, jānošķir “emisijas”, no vienas puses, un “izplūde un cita veida novadīšana”, no otras puses, Vides informācijas direktīvas 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē?
____________1 Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīva 91/414 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 230, 1. lpp.).
2 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 1. lpp.).
3 Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīva 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (OV L 123, 1. lpp.).
4 Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīva 2003/4/EK par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes Direktīvas 90/313/EEK atcelšanu (OV L 41, 26. lpp.).