Lieta C‑205/11 P

Fédération internationale de football association (FIFA)

pret

Eiropas Komisiju

Apelācija – Televīzijas apraide – Direktīva 89/552/EEK – 3.a pants – Apvienotās Karalistes pasākumi saistībā ar šīs dalībvalsts sabiedrībai īpaši svarīgiem notikumiem – Pasaules kausa izcīņa futbolā – Lēmums atzīt pasākumus par saderīgiem ar Savienības tiesībām – Pamatojums – EKL 43., 49. un 86. pants – Tiesības uz īpašumu

Kopsavilkums – Tiesas (trešā palāta) 2013. gada 18. jūlija spriedums

1.        Pakalpojumu sniegšanas brīvība – Televīzijas apraides darbības – Direktīva 89/552 –Sabiedrībai īpaši svarīgu notikumu noteikšana – Vērtēšanas kritēriji – Plaša dalībvalstu rīcības brīvība

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/36 1. pants un Padomes Direktīvas 89/552 3.a pants)

2.        Pakalpojumu sniegšanas brīvība – Televīzijas apraides darbības – Direktīva 89/552 – Sabiedrībai īpaši svarīgu notikumu noteikšana – Dalībvalstu kompetence – Komisijas kontrole – Attiecināšana tikai uz acīmredzamām kļūdām vērtējumā – Neizbēgamus šķēršļus Savienības principiem pārsniedzošu seku izvērtēšana

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/36 1. pants un Padomes Direktīvas 89/552 3.a pants)

3.        Pakalpojumu sniegšanas brīvība – Televīzijas apraides darbības – Direktīva 89/552 – Īpaši svarīgi notikumi – Jēdziens – Attiecināšana tikai uz Pasaules kausa izcīņas futbolā noslēguma posmu – Neesamība – Notikums, kas iedalāms dažādās spēlēs un posmos, no kuriem ne visi ir kvalificējami kā īpaši svarīgs notikums

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/36 preambulas 18. apsvērums un Padomes Direktīvas 89/552 3.a pants)

4.        Pakalpojumu sniegšanas brīvība – Televīzijas apraides darbības – Direktīva 89/552 – Īpaši svarīgi notikumi – Iemesli, kāpēc Pasaules kausa izcīņas futbolā noslēguma posmu var uzskatīt par īpaši svarīgu kādas dalībvalsts sabiedrības konkrētajā gadījumā – Šīs dalībvalsts pienākums šos iemeslus darīt zināmus Komisijai

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/36 1. pants un Padomes Direktīvas 89/552 3.a pants)

5.        Apelācija – Pamati – Sprieduma motīvu daļa, kurā pieļauts Savienības tiesību pārkāpums – Citu juridisku apsvērumu dēļ pamatota rezolutīvā daļa – Noraidīšana

(LESD 256. panta 1. punkts un Tiesas statūtu 58. panta pirmā daļa)

6.        Pakalpojumu sniegšanas brīvība – Televīzijas apraides darbības – Direktīva 89/552 – Sabiedrībai īpaši svarīgu notikumu noteikšana – Dalībvalstu kompetence – Komisijas kontrole – Dalībvalsts sniegts lakonisks, taču iederīgs pamatojums notikuma apzīmēšanai par īpaši svarīgu – Pieļaujamība – Komisijas tiesības lūgt paskaidrojumus attiecīgajai dalībvalstij

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/36 preambulas 18. apsvērums un 1. pants un Padomes Direktīvas 89/552 3.a pants)

7.        Apelācija – Pamati – Pamats, kas pirmoreiz izvirzīts apelācijas tiesvedībā – Nepieņemamība

(LESD 256. panta 1. punkts un Tiesas statūtu 58. panta pirmā daļa)

8.        Apelācija – Pamati – Nepietiekams vai pretrunīgs pamatojums – Pieņemamība – Pienākuma norādīt pamatojumu apjoms

(LESD 256. panta 1. punkts un Tiesas statūtu 58. panta pirmā daļa)

9.        Apelācija – Pamati – Kāda Vispārējās tiesas argumentācijas aspekta precīzas kritikas nepieciešamība

(LESD 256. panta 1. punkts; Tiesas statūtu 58. panta pirmā daļa un Tiesas Reglamenta 112. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

10.      Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Apjoms – Lēmums, kas pieņemts ieinteresētajam subjektam zināmā kontekstā, kas tam ļauj saprast attiecībā uz to veiktā pasākuma vērienu – Īsa pamatojuma pieļaujamība

(LESD 296. panta otrā daļa)

11.      Pakalpojumu sniegšanas brīvība – Televīzijas apraides darbības – Direktīva 89/552 – Sabiedrībai īpaši svarīgu notikumu noteikšana – Dalībvalstu kompetence – Skaidrības un pārskatāmības pienākums – Apjoms – Dalībvalstu tiesības pēc īpaši svarīgu notikumu saraksta apstiprināšanas sniegt papildinformāciju

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/36 1. pants un Padomes Direktīvas 89/552 3.a pants)

12.      Pakalpojumu sniegšanas brīvība – Televīzijas apraides darbības – Direktīva 89/552 – Sabiedrībai īpaši svarīgu notikumu noteikšana – Dalībvalstu rīcības brīvība – Pienākums norādīt iemeslus, kādēļ nav ņemti vērā valsts padomdevēju institūciju atzinumi – Neesamība

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/36 1. pants un Padomes Direktīvas 89/552 3.a pants)

13.      Apelācija – Pamati – Nepietiekams vai pretrunīgs pamatojums – Pienākuma norādīt pamatojumu apjoms – Vispārējās tiesas izmantots netiešs pamatojums – Pieļaujamība – Nosacījumi

(LESD 256. panta 1. punkts un Tiesas statūtu 58. panta pirmā daļa)

14.      Prasība atcelt tiesību aktu – Savienības tiesas kompetence – Apjoms – Vispārējās tiesas tiesības apstrīdētā akta autora pamatojumu aizstāt ar savējo – Izslēgšana

(LESD 263. pants)

15.      Apelācija – Pamati – Kļūdains faktu vērtējums – Nepieņemamība – Vispārējā tiesā izvirzīto faktu vērtējuma pārbaude Tiesā – Izslēgšana, izņemot sagrozīšanas gadījumu

(LESD 256. panta 1. punkts un Tiesas statūtu 58. panta pirmā daļa)

16.      Pakalpojumu sniegšanas brīvība – Televīzijas apraides darbības – Direktīva 89/552 – Īpaši svarīgi notikumi – Pasaules kausa izcīņas futbolā noslēguma posms – Valsts tiesiskais regulējums, kurā netieši ir aizliegta šā notikuma ekskluzīva translēšana maksas kanālos – Fédération internationale de football tiesību uz īpašumu aizskārums – Attaisnojums ar vispārēju interešu apsvērumiem – Komisijas kontroles pilnvaras – Ierobežojumi

(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/36 1. pants un Padomes Direktīvas 89/552 3.a pants)

1.        Īpaši svarīgos notikumus noteikt ir tikai dalībvalstu ziņā un tām šajā jautājumā ir plaša rīcības brīvība.

Proti, tā vietā, lai šādu notikumu uzskaitījumu saskaņotu, Direktīva 89/552 par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos, ir balstīta uz premisu, ka jautājumā par to svarīgumu plašākai sabiedrībai Savienībā ir ievērojamas sociālas un kulturālas atšķirības. Ņemot vērā, ka kritēriji, pēc kuriem izvērtējams šāds notikuma īpašais svarīgums sabiedrībai, ir samērā neprecīzi, katrai dalībvalstij tie ir jākonkretizē un jāizvērtē, cik lielu interesi attiecīgie notikumi izraisa plašākai sabiedrībai, ievērojot savas sabiedrības sociālās un kulturālās īpatnības.

(sal. ar 14., 15. un 17. punktu)

2.        Direktīvas 89/552 par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos, 3.a pantā paredzētajās Komisijas pilnvarās kontrolēt īpaši svarīgo notikumu noteikšanai veikto valsts pasākumu likumīgumu, ievērojot dalībvalstīm šajā ziņā esošās rīcības brīvības plašumu, ir jābūt tikai noskaidrot, vai dalībvalstis, apzīmējot notikumus par īpaši svarīgiem, ir pieļāvušas acīmredzamas kļūdas vērtējumā.

Konkrēti, jautājumā par to, vai attiecīgā notikuma apzīmēšana par īpaši svarīgu ir saderīga ar tādiem Savienības tiesību vispārīgajiem principiem kā samērīguma princips un nediskriminēšanas princips, ar pamattiesībām, ar pakalpojumu sniegšanas brīvības un brīvības veikt uzņēmējdarbību principiem, kā arī ar brīvas konkurences noteikumiem, jāapzinās, ka notikuma pienācīga apzīmēšana par īpaši svarīgu rada neizbēgamus šķēršļus pakalpojumu sniegšanas brīvībai, brīvībai veikt uzņēmējdarbību, brīvai konkurencei un tiesībām uz īpašumu, kurus Savienības likumdevējs ir uzskatījis par attaisnotiem ar vispārēju interešu mērķi aizsargāt tiesības uz informāciju un nodrošināt sabiedrībai plašu piekļuvi šo notikumu pārraidēm televīzijā.

Tālab, lai nodrošinātu Direktīvas 89/552 3.a panta lietderīgo iedarbību, ja notikumu attiecīgā dalībvalsts ir pienācīgi apzīmējusi par īpaši svarīgu, Komisijai ir jāizvērtē tikai tās no šīs apzīmēšanas izrietošās sekas attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas brīvību, brīvību veikt uzņēmējdarbību, brīvu konkurenci un tiesībām uz īpašumu, kuras pārsniedz no šā notikuma iekļaušanas šā 3.a panta 1. punktā paredzētajā sarakstā dabiski izrietošās.

(sal. ar 18., 19., 21.–23. punktu)

3.        Savienības likumdevējs nav gribējis norādīt, ka Pasaules kausa izcīņa futbolā Direktīvas 97/36, ar kuru groza Direktīvu 89/552 par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos, preambulas 18. apsvēruma izpratnē nozīmē tikai noslēguma posmu un ka tas ir vienots un nedalāms notikums. Gluži pretēji, Pasaules kausa izcīņa ir jāuzskata par notikumu, kas principā ir iedalāms dažādās spēlēs jeb posmos, no kuriem ne visi būtu katrā ziņā uzskatāmi par īpaši svarīgu notikumu.

(sal. ar 35. punktu)

4.        Tā kā Pasaules kausa izcīņas futbolā noslēguma posms kopumā nevar tikt pienācīgi iekļauts īpaši svarīgo notikumu sarakstā neatkarīgi no tā, kādu interesi spēles rosina attiecīgajā dalībvalstī, šī pēdējā nav atbrīvota no sava pienākuma paziņot Komisijai iemeslus, kas ļauj uzskatīt, ka konkrētajā šīs valsts sabiedrības gadījumā Pasaules kausa izcīņas noslēguma posms ir vienots notikums, kas savā kopumā uzskatāms par šai sabiedrībai īpaši svarīgu, nevis atsevišķu dažādu pakāpju interesantuma spēlēs iedalītu notikumu virkni.

(sal. ar 41. punktu)

5.        Vispārējās tiesas pieļauta kļūda tiesību piemērošanā nepadara pārsūdzēto spriedumu par spēkā neesošu, ja tā rezolutīvā daļa izrādās esam pareiza citu juridisku iemeslu dēļ.

(sal. ar 44. un 59. punktu)

6.        Lai ļautu Komisijai izmantot savas kontroles pilnvaras, dalībvalsti notikumu par īpaši svarīgu Direktīvas 89/552 par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos, 3.a panta izpratnē apzīmēt pamudinājušo iemeslu izklāsts var būt lakonisks, ja vien tas ir iederīgs. Tādējādi nav prasāms arī, lai pašā attiecīgo pasākumu paziņojumā dalībvalsts norādītu detalizētas ziņas un aplēses par katru Komisijai paziņotā notikuma segmentu vai daļu. Šajā ziņā jāpaskaidro, ka, ja Komisijai, ņemot vērā tās rīcībā esošo informāciju, ir šaubas par notikuma apzīmēšanu par īpaši svarīgu, tai ir jālūdz šo apzīmēšanu veikušajai dalībvalstij paskaidrojumi.

(sal. ar 45. un 46. punktu)

7.        Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 54., 90. un 102. punktu)

8.        Jautājums par to, vai Vispārējās tiesas sprieduma pamatojums ir nesaskanīgs, protams, ir tiesību jautājums, kas var tikt izvirzīts apelācijas tiesvedībā, jo sprieduma pamatojumā skaidri un nepārprotami ir jābūt norādītai Vispārējās tiesas argumentācijai. Tomēr šis pamatojuma saskanīguma pienākums nav pašmērķis, bet gan domāts tam, lai ļautu ieinteresētajām personām uzzināt pieņemtā nolēmuma attaisnojumu. Līdzko Tiesa, secinājusi, ka Vispārējās tiesas konstatējumi ir kļūdaini, veic pieņemto nolēmumu attaisnojošā pamatojuma aizstāšanu, šis Vispārējās tiesas pamatojums vairs nav pieņemtā nolēmuma pamats.

(sal. ar 60.–63. punktu)

9.        Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 66. punktu)

10.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 67. punktu)

11.      Direktīvas 89/552 par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos, 3.a panta 1. punkta trešajā teikumā noteiktais skaidrības un pārskatāmības pienākums ir domāts tālab, lai novērstu, ka valsts kompetento iestāžu rīcības rezultātā pamatbrīvību garantējošām Savienības tiesību normām tiek atņemta to lietderīgā iedarbība. Tāpēc notikuma apzīmēšana par īpaši svarīgu notikumu ir jāveic, izmantojot objektīvus un iepriekš zināmus kritērijus, lai nodrošinātu, ka šo valsts iestāžu rīcības brīvības izmantošana tiek ierobežota tādā veidā, lai tā netiktu izmantota patvaļīgi. Šo pašu iemeslu dēļ šīs tiesību normas izpildīšanai paredzētajā valsts procedūrā ir iepriekš jānosaka par minēto apzīmēšanu atbildīgā iestāde un jāparedz nosacījumi, ar kādiem ieinteresētās personas vai vajadzības gadījumā noteiktas padomdevēju institūcijas var tai iesniegt apsvērumus, pirms tā pieņem savu lēmumu. Šajā ziņā, ņemot vērā šāda lēmuma ietekmi uz notikuma translēšanas tiesībām, arī attiecīgajām raidorganizācijām un šo tiesību īpašniekiem jābūt iespējai šai iestādei sniegt apsvērumus.

Taču skaidrības un pārskatāmības nosacījums prasa, lai minētās ieinteresētās personas un padomdevējas institūcijas varētu izklāstīt apsvērumus tikai par tiem būtiskajiem faktoriem, uz kuriem balstoties minētajai iestādei ir jāpieņem savs lēmums. Līdz ar to nekas neliedz dalībvalstij vēlāk iesniegt Komisijai papildinformāciju, kas šo lēmumu apstiprina un kas var arī attiekties uz laikposmu pēc īpaši svarīgu notikumu saraksta pieņemšanas.

(sal. ar 72.–74. punktu)

12.      Īstenojot Direktīvas 89/552 par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos, 3.a pantu, valsts iestāde, kuras pienākumos ir apzīmēt notikumu par sabiedrībai īpaši svarīgu, ir apveltīta ar plašu rīcības brīvību to raidorganizāciju noteikšanā, kurām ir uzdots šos notikumus pārraidīt televīzijā. Lai arī gluži tāpat, kā tas tiek prasīts Savienības aktu autoriem, iemesli notikuma apzīmēšanai par īpaši svarīgu šai iestādei patiešām ir jānorāda tādā veidā, lai ļautu, pirmkārt, ieinteresētajām personām noskaidrot veiktā pasākuma pamatojumu tālab, lai tās varētu aizstāvēt savas tiesības, un, otrkārt, Komisijai un tiesām, kuru kompetencē ir attiecīgā lieta, veikt pārbaudi, tomēr, lai sasniegtu šo mērķi, nav vajadzīgs, lai minētā iestāde norādītu konkrētos iemeslus, kādēļ tā nav ņēmusi vērā kādu padomdevēju institūciju izteiktos atzinumus, pat ja tai tie nav jāņem vērā. Šajā ziņā nav nozīmes, ka šos atzinumus ir izteikušas vairākas vienādu attieksmi paudošas padomdevējas institūcijas.

(sal. ar 77.–79. punktu)

13.      Vispārējās tiesas pamatojums var būt izteikts netieši, ja vien ieinteresētajām personām ar to tiek dota iespēja uzzināt iemeslus, kuru dēļ tā nav atzinusi viņu argumentus, un Tiesai gūt pietiekamu informāciju, lai tā varētu veikt savu pārbaudi. Konkrēti, Vispārējai tiesai nav jāatbild uz lietas dalībnieka izvirzītajiem argumentiem, kas, nebūdami nekā citādi sīkāk paskaidroti un kopā ar konkrētu tos pamatojošu argumentāciju, nav pietiekami skaidri un konkrēti.

(sal. ar 89. punktu)

14.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 95. punktu)

15.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 101. un 103. punktu)

16.      Jautājumā par Pasaules kausa izcīņas futbolā noslēguma posma kvalificēšanu par dalībvalsts sabiedrībai īpaši svarīgu notikumu un no tās izrietošo neiespējamību, kas šo notikumu ekskluzīvi pārraidītu maksas televīzijas apraides organizācijas, no Direktīvas 89/552 par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos, 3.a panta izriet gan Fédération internationale de football (FIFA) tiesību uz īpašumu aizskārums, gan tas, ka šis aizskārums var principā tikt attaisnots ar mērķi aizsargāt tiesības uz informāciju un nodrošināt auditorijai plašas iespējas redzēt sabiedrībai svarīgus notikumus. Turklāt, tā kā visu Pasaules kausa izcīņas noslēguma posma spēļu kopumu attiecīgā dalībvalsts ir pienācīgi apzīmējusi par īpaši svarīgu notikumu, Komisijai ir jāizvērtē tikai tās no šīs apzīmēšanas izrietošās sekas attiecībā uz FIFA tiesībām uz īpašumu, kuras pārsniedz no šā notikuma ierakstīšanas šo iestāžu apzīmēto notikumu sarakstā dabiski izrietošās.

(sal. ar 126. punktu)