TIESAS SPRIEDUMS (piektā palāta)
2014. gada 20. martā (*)
Valsts pienākumu neizpilde – Mehānisko transportlīdzekļu reģistrācija – LESD 34. un 36. pants – Direktīva 70/311/EEK – Direktīva 2007/46/EK – Satiksme dalībvalstī pa ceļa labo pusi – Pienākums reģistrācijas nolūkā pārvietot uz kreiso pusi tādu vieglo automobiļu stūres iekārtu, kuros tā atrodas labajā pusē
Lieta C‑639/11
par prasību sakarā ar valsts pienākumu neizpildi atbilstoši LESD 258. pantam, ko 2011. gada 13. decembrī cēla
Eiropas Komisija, ko pārstāv G. Wilms un G. Zavvos, kā arī K. Herrmann, pārstāvji, kas norādīja adresi Luksemburgā,
prasītāja,
pret
Polijas Republiku, ko pārstāv B. Majczyna un M. Szpunar, pārstāvji,
atbildētāja,
ko atbalsta
Lietuvas Republika, ko pārstāv D. Kriaučiūnas un R. Krasuckaitė, pārstāvji,
persona, kas iestājusies lietā.
TIESA (piektā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs T. fon Danvics [T. von Danwitz], tiesneši E. Juhāss [E. Juhász] (referents), A. Ross [A. Rosas], D. Švābi [D. Šváby] un K. Vajda [C. Vajda],
ģenerāladvokāts N. Jēskinens [N. Jääskinen],
sekretārs A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],
ņemot vērā rakstveida procesu,
noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2013. gada 7. novembra tiesas sēdē,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Ar savu prasības pieteikumu Eiropas Komisija lūdz Tiesu atzīt, ka, pakārtojot jaunu vai citā dalībvalstī reģistrētu vieglo automobiļu, kuru stūres iekārta atrodas labajā pusē, reģistrāciju savā teritorijā prasībai par to, ka stūre ir jāpārceļ uz kreiso pusi, Polijas Republika nav izpildījusi Padomes 1970. gada 8. jūnija Direktīvas 70/311/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju stūres iekārtu (OV L 133, 10. lpp.) 2.a pantā, Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīvas 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (“pamatdirektīva”) (OV L 263, 1. lpp.), 4. panta 3. punktā, kā arī LESD 34. pantā paredzētos pienākumus.
Atbilstošās tiesību normas
Savienības tiesības
2 Direktīvas 2007/46 preambulas 2., 3. un 14. apsvērumā ir noteikts:
“(2) Lai izveidotu Kopienas iekšējo tirgu un lai tas varētu labi darboties, būtu lietderīgi dalībvalstu apstiprināšanas sistēmas aizstāt ar Kopienas apstiprināšanas procedūru, kuras pamatā būtu pilnīgas saskaņošanas princips.
(3) Normatīvajos aktos būtu jāsaskaņo un jākonkretizē tehniskas prasības, ko piemēro sistēmām, sastāvdaļām, atsevišķām tehniskām vienībām un transportlīdzekļiem. Tādiem normatīviem aktiem galvenokārt būtu jānodrošina augsta līmeņa ceļu satiksmes drošība, veselības aizsardzība, vides aizsardzība, energoefektivitāte un aizsardzība pret nelikumīgu lietojumu.
[..]
(14) Pieņemot tiesību aktus par transportlīdzekļu apstiprināšanu, galvenais mērķis ir nodrošināt, lai tirgū laisti jauni transportlīdzekļi, to sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības garantētu augsta līmeņa drošību un nekaitētu apkārtējai videi. To nevajadzētu sarežģīt, dažas sastāvdaļas vai aprīkojumu uzstādot pēc tam, kad transportlīdzekļi ir laisti tirgū vai ir sākta to ekspluatācija. Tālab būtu jāveic attiecīgi pasākumi, lai nodrošinātu to, ka apstiprinātāja iestāde pirms tirdzniecības sākuma pārbauda sastāvdaļas vai aprīkojumu, ko var uzstādīt transportlīdzekļiem un kas var nopietni traucēt tādu sistēmu darbību, kuras ir būtiskas drošībai vai saistībā ar vides aizsardzību. Tādiem pasākumiem būtu jāietver tehniski noteikumi par to, kādām prasībām ir jāatbilst tādām sastāvdaļām vai aprīkojumam.”
3 Direktīvas 2007/46 1. pantā “Temats” ir paredzēts:
“Ar šo direktīvu ir izveidota saskaņota administratīvu noteikumu un vispārēju tehnisku prasību sistēma, kā apstiprināt visus jaunos transportlīdzekļus, kas ir tās darbības jomā, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētas sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības, lai Kopienā atvieglotu to reģistrāciju, pārdošanu un nodošanu ekspluatācijā.
Ar šo direktīvu ir paredzēti arī noteikumi tādu sastāvdaļu un aprīkojuma pārdošanai un ekspluatācijas sākšanai, kas ir paredzēts saskaņā ar šo direktīvu apstiprinātiem transportlīdzekļiem.
Piemērojot šo direktīvu, normatīvajos aktos, kuru pilnīgs saraksts ir IV pielikumā, ietver īpašas tehniskas prasības transportlīdzekļu uzbūvei un darbībai.”
4 Šīs direktīvas 4. panta “Dalībvalstu pienākumi” 3. punktā ir paredzēts:
“Dalībvalstis reģistrē vai ļauj pārdot vai nodot ekspluatācijā vienīgi tādus transportlīdzekļus, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības, kas atbilst šīs direktīvas prasībām.
Tās neaizliedz, neierobežo un netraucē reģistrēt, pārdot, nodot ekspluatācijā vai lietot uz ceļiem transportlīdzekļus, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības ar pamatojumu, kas saistīts ar uzbūves un darbības aspektiem, uz ko attiecas šī direktīva, ja tie atbilst tajā ietvertajām prasībām.”
5 Šīs pašas direktīvas 9. panta “Īpaši noteikumi par transportlīdzekļiem” 1. punkta a) apakšpunktā ir noteikts:
“Dalībvalstis piešķir EK apstiprinājumu attiecībā uz:
a) transportlīdzekļa tipu, kas atbilst datiem informācijas mapē, kā arī tehniskām prasībām, kuras norādītas attiecīgos IV pielikumā uzskaitītajos normatīvajos aktos.”
6 Šīs direktīvas IV pielikuma I daļa ietver sarakstu ar t.s. “atsevišķajām direktīvām”, ar kurām tiek noteiktas EK tipa apstiprināšanai nepieciešamās tehniskās prasības.
7 Direktīvas 2007/46 18. panta “Atbilstības sertifikāts” 1. punkta pirmajā daļā noteikts:
“Izgatavotājs kā transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājuma turētājs piešķir atbilstības sertifikātu katram pabeigtam, nepabeigtam vai vairākos posmos pabeigtam transportlīdzeklim, kas izgatavots atbilstīgi apstiprinātam transportlīdzekļa tipam.”
8 Šīs direktīvas 26. panta “Transportlīdzekļu reģistrācija, pārdošana un nodošana ekspluatācijā” 1. panta pirmajā daļā paredzēts:
“Neskarot 29. un 30. pantu, dalībvalstis reģistrē transportlīdzekļus un ļauj tos pārdot un nodot ekspluatācijā vienīgi tad, ja tiem ir saskaņā ar 18. pantu izsniegts derīgs atbilstības sertifikāts.”
9 Šīs pašas direktīvas I pielikuma nosaukums ir “Pilnīgs transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājumam vajadzīgās informācijas uzskaitījums”. Šī pielikuma 1. punktā “Vispārīgs transportlīdzekļa uzbūves raksturojums” paredzēts:
“[..]
1.8. Vadības ierīču novietojums: kreisā/labā puse (1).
1.8.1. Transportlīdzeklis aprīkots braukšanai pa labo/kreiso (1) ceļa pusi.
[..]”
Saskaņā ar paskaidrojumiem par šo pielikumu:
“(1) Nevajadzīgo svītrot (ir gadījumi, kad nekas nav jāsvītro, jo der vairāk nekā viens variants).”
10 Šīs direktīvas III pielikuma nosaukums ir “Informācijas dokuments transportlīdzekļu EK tipa apstiprinājumam”. Šī pielikuma 1. punktā “Vispārīgs transportlīdzekļa uzbūves raksturojums” ir noteikts:
“[..]
1.8. Vadības ierīču novietojums: kreisajā/labajā pusē (1).
1.8.1. Transportlīdzeklis aprīkots braukšanai pa ceļa labo/kreiso (1) pusi
[..].”
Paskaidrojums, kas attiecas uz atsauci (1) III pielikuma 1. punktā, ir tāds pats kā piezīmēm, kas attiecas uz I pielikuma 1. punktu, kā tas minēts šī sprieduma 9. punktā.
11 Direktīvas 2007/46 IX pielikuma, kāds tas ir pēc aizstāšanas ar Komisijas 2009. gada 7. maija Regulu (EK) Nr. 385/2009 (OV L 118, 13. lpp.), lai tos piemērotu zinātnes un tehnikas attīstībai, nosaukums ir “EK atbilstības sertifikāts”. Šī pielikuma 0. punktā “Mērķi” ir noteikts:
“Atbilstības sertifikāts ir dokuments, ko transportlīdzekļa izgatavotājs izsniedz pircējam, lai apliecinātu, ka iegādātais transportlīdzeklis atbilst Eiropas Savienības tiesību aktiem, kas bija spēkā transportlīdzekļa ražošanas laikā.
Atbilstības sertifikāts vienlaikus nodrošina arī to, ka dalībvalstu kompetentās iestādes var reģistrēt transportlīdzekļus, nepieprasot pieteikuma iesniedzējam sniegt papildu tehnisko dokumentāciju.
[..]”
12 Sertifikāta 1. lappusē ir minēts:
“Es, apakšā parakstījies [..], ar šo apliecinu, ka transportlīdzeklis:
[..]
visos aspektos atbilst transportlīdzekļa tipam, kas aprakstīts apstiprinājumā [..] un
to var pastāvīgi reģistrēt dalībvalstīs ar labās/kreisās (b) puses satiksmi [..].”
13 Paskaidrojumu attiecībā uz Direktīvas 2007/46 IX pielikumu b) un d) punktā ir paredzēts:
“b) Norādīt, vai transportlīdzeklis ir piemērots lietošanai labās vai, attiecīgi, kreisās puses satiksmei, vai gan labās, gan kreisās puses satiksmei.
[..]
d) Šis apgalvojums neierobežo dalībvalstu tiesības pieprasīt tehnisko pielāgošanu, lai atļautu transportlīdzekļa reģistrēšanu dalībvalstī, kas nav tā valsts, kurā bija paredzēta reģistrācija, ja satiksmes kustības virziens ir pa otru ceļa pusi.”
14 Direktīva 70/311 ir viena no Direktīvas 2007/46 IV pielikumā minētajām atsevišķajam direktīvam. Direktīvas 70/311 2.a pantā, kas tajā tika iekļauts ar Aktu par Dānijas Karalistes, Īrijas un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes pievienošanās nosacījumiem un Līguma pielāgojumiem (OV 1972, L 73, 14. lpp.), ir noteikts:
“Neviena dalībvalsts nevar atteikt vai aizliegt transportlīdzekļa pārdošanu, reģistrāciju, nodošanu ekspluatācijā vai lietošanu, atsaucoties uz stūres iekārtu, ja tā atbilst pielikumā noteiktajām prasībām.”
15 Šīs direktīvas I pielikuma nosaukums ir “Darbības joma, definīcijas, EK tipa apstiprinājuma piešķiršanas konstrukcijas noteikumi, testēšanas noteikumi, tipa modifikācijas un apstiprinājumu grozījumi, ražošanas atbilstība”.
16 Šī pielikuma 1.3. punkts ir formulēts šādi:
“Šajā direktīvā:
[..]
“Stūres iekārta” ir visa iekārta, kuras funkcija ir mainīt transportlīdzekļa braukšanas virzienu.
Stūres iekārta sastāv no:
– stūres vadības ierīces,
– stūres pārvada,
– vadāmiem riteņiem,
– enerģijas pievada, ja tāds ir.”
17 Šī pielikuma 4.1.1. punktā ir noteikts:
“Stūres iekārtai jānodrošina viegla un droša transportlīdzekļa vadīšana līdz maksimālajam paredzētajam ātrumam vai piekabei līdz tai tehniski pieļautajam maksimālajam ātrumam [..].”
18 Direktīvas 70/311 I pielikuma 1. papildinājuma nosaukums ir “Informācijas dokuments [..] saskaņā ar I pielikumu Padomes Direktīvā 70/156/EK par EK tipa apstiprināšanu transportlīdzeklim attiecībā uz tā stūres iekārtu [..]”. Šī papildinājuma 1. punktā “Transportlīdzekļa konstrukcijas vispārējs raksturojums” ir noteikts:
“[..]
1.8. Vadības ierīču novietojums: kreisā puse/labā puse [..]
[..].”
Polijas tiesības
19 Saskaņā ar 1997. gada 20. jūnija Likuma par ceļu satiksmi (2005. gada Dz. U., Nr. 108, 908. pozīcija) 68. pantu jauna transportlīdzekļa ražotājam vai importētājam ir pienākums attiecībā uz katru jaunu transportlīdzekļa tipu saņemt par transportu atbildīgā ministra izsniegtu apstiprinājuma sertifikātu, taču šis pienākums nav piemērojams, ja ražotājs vai importētājs ir saņēmis apstiprinājuma sertifikātu, ko atbilstoši Kopienas apstiprināšanas procedūrai ir izsniegusi kādas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā iestāde.
20 Tehnisko apskati transportlīdzekļa reģistrācijas un laišanas apgrozībā nolūkā veido pārliecināšanās par to, vai transportlīdzeklis atbilst minētajā likumā un infrastruktūru ministra 2002. gada 31. decembra Noteikumos par transportlīdzekļiem piemērojamajām tehniskajām prasībām un to obligāto aprīkojumu, redakcijā ar grozījumiem (2003. gada Dz. U., Nr. 32, 262. pozīcija), noteiktajām prasībām.
21 Minēto noteikumu 9. panta otrajā daļā noteikts:
“Tāda transportlīdzekļa, kuram ir vairāk par trīs riteņiem un kura konstrukcija ļauj sasniegt ātrumu, kas pārsniedz 40 km/h, stūre nedrīkst atrasties transportlīdzekļa labajā pusē.”
22 Tehniskās apskates apjoms un veikšanas kārtība ir noteikti infrastruktūru ministra 2003. gada 16. decembra noteikumos, redakcijā ar grozījumiem (2003. gada Dz. U., Nr. 227, 2250. pozīcija). Saskaņā ar šo noteikumu I pielikuma 5.1. punktu stūres izvietojums labajā pusē ir būtisks kritērijs, kas ļauj noteikt, ka transportlīdzekļa, kuram ir vairāk par trīs riteņiem un kura konstrukcija ļauj sasniegt ātrumu, kas pārsniedz 40 km/h, tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs un neatbilst tehniskajām prasībām. Šāda pati tiesību norma ir ietverta infrastruktūru ministra 2009. gada 18. septembra noteikumu (2009. gada Dz. U., Nr. 155, 1232. pozīcija), ar kuriem no 2009. gada 22. septembra tika aizstāti un atcelti minētie 2003. gada 16. decembra noteikumi, I pielikuma 6.1. punktā.
Pirmstiesas procedūra
23 2008. gadā Komisija saņēma virkni sūdzību no personām, kuras vēlējās reģistrēt Polijā Apvienotajā Karalistē vai Īrijā iegādātas automašīnas. Runa ir par Polijas izcelsmes personām, kuras veica profesionālo darbību šajās dalībvalstīs un bija tur iegādājušās vieglos automobiļus, kurus tās pēc atgriešanās Polijā vēlējās reģistrēt. Pamatojoties uz Polijas tiesisko regulējumu, tās bija spiestas pārvietot transportlīdzekļa stūri uz kreiso pusi, kas bija ļoti apgrūtinošs pārveidojums.
24 Komisija uzskatīja, ka šī prasība ir līdzvērtīga aizliegumam Polijā reģistrēt transportlīdzekļus, kuru stūre atrodas labajā pusē. Tā uzskata, ka, ja transportlīdzeklis atbilst Direktīvas 2007/46 IV pielikumā minētajās atsevišķajās direktīvās noteiktajām tehniskajām prasībām, dalībvalsts, kuras teritorijā satiksme notiek pa ceļa labo pusi, nav tiesīga atteikties reģistrēt transportlīdzekli tā iemesla dēļ, ka tā stūre atrodas labajā pusē. Komisija uzskata, ka šāds atteikums attiecībā uz jauniem transportlīdzekļiem ir Direktīvas 2007/46 4. panta 3. punktā un Direktīvas 70/311 2.a pantā – kuros paredzēts valsts iestāžu pienākums reģistrēt jaunu transportlīdzekli neatkarīgi no tā stūres atrašanās vietas, ciktāl stūres iekārta atbilst šīs pēdējās direktīvas prasībām, – paredzēto pienākumu neizpilde. Šāds atteikums attiecībā uz citā dalībvalstī jau reģistrētiem transportlīdzekļiem esot arī LESD 34. pantā paredzēto pienākumu neizpilde. Tādējādi Komisija 2009. gada 9. oktobrī Polijas Republiku brīdināja, lūdzot izbeigt šīs apgalvotās pienākumu neizpildes.
25 2009. gada 8. decembrī Polijas Republika apstrīdēja Komisijas izteikto iebildumu pamatotību, apgalvodama tostarp, ka, tā kā Direktīvas I un III pielikuma 1.8. un 1.8.1. punktā nošķirtas vadības ierīču novietojuma puses, dalībvalsts drīkst atļaut transportlīdzekļa reģistrāciju savā teritorijā tikai tad, ja transportlīdzeklis ir pielāgots braukšanai pa šajā dalībvalstī spēkā esošo ceļu satiksmes pusi. Katrā ziņā atteikums reģistrēt transportlīdzekļus, kas neatbilst šim nosacījumam, neesot prettiesisks brīvas preču aprites ierobežojums, jo to attaisno primāri vispārējo interešu apsvērumi, proti, nodrošināt ceļu satiksmes drošību, kā arī aizsargāt personu veselību un dzīvību.
26 Nebūdama pārliecināta par šīs atbildes pamatotību, Komisija 2010. gada 1. oktobrī Polijas valdībai nosūtīja argumentētu atzinumu, uz kuru šī valdība atbildēja 2010. gada 30. novembrī. Nebūdama apmierināta ar šo atbildi, Komisija nolēma celt šo prasību.
27 Ar Tiesas priekšsēdētāja 2012. gada 8. jūnija rīkojumu Lietuvas Republikai tika atļauts iestāties lietā Polijas Republikas prasījumu atbalstam.
Par prasību
28 Ievadam jānorāda, ka Komisija savā prasības pieteikumā nošķir jaunus vieglos automobiļus, attiecībā uz kuriem attiecīgais valsts pasākums būtu jānovērtē no Direktīvas 2007/46 un Direktīvas 70/311 viedokļa, un citā dalībvalstī iepriekš jau reģistrētus automobiļus, attiecībā uz kuriem vērtējums jāveic no LESD 34. panta viedokļa. Tiesa savā pārbaudē izmantos šo dalījumu.
Par Direktīvas 2007/46 un Direktīvas 70/311 piemērošanu jauniem vieglajiem automobiļiem
Lietas dalībnieku argumenti
29 Komisija būtībā apgalvo, ka Direktīva 70/311 un Direktīva 2007/46, kā arī šīs pēdējās direktīvas IV pielikumā minētās atsevišķās direktīvas izsmeļoši reglamentē tehniskās prasības, kādām ir jāatbilst jauniem vieglajiem automobiļiem, un neatstāj dalībvalstīm nekādu novērtējuma brīvību šajā jomā. Uz transportlīdzekļa stūres iekārtu attiecas šīs tehniskās prasības, un tādējādi valsts tiesiskajā regulējumā paredzētais pienākums mainīt šīs stūres iekārtas atrašanās vietu ir tehniska rakstura prasība, kādu dalībvalstis nav tiesīgas izvirzīt. Komisija piebilst, ka šajās direktīvās paredzētas tehniskās prasības ir vērstas uz augsta līmeņa ceļu satiksmes drošības nodrošināšanu.
30 Komisija uzskata, ka no Direktīvas 70/311 2.a panta un Direktīvas 2007/46 4. panta 3. punkta formulējuma izriet, ka puse, kurā atrodas transportlīdzekļa vadītāja vieta, nav tehniska prasība direktīvu par jaunu transportlīdzekļu apstiprināšanu izpratnē saistībā ar transportlīdzekļa pielāgošanu vadīšanai pa ceļa kreiso vai labo pusi. Daudzos Direktīvas 2007/46 un Direktīvas 70/311 noteikumos izdarītā atsauce uz “vadības ierīču novietojumu: kreisajā/labajā pusē” nozīmējot vienīgi to, ka transportlīdzekļa uzbūve attiecībā uz tā vadības ierīci atbilst direktīvās paredzētajām tehniskajām prasībām par vadības pusi, un nenorādot, ka braukšana pa ceļa labo pusi stūres iekārtai būtu jāatrodas kreisajā pusē.
31 Polijas valdība, kuru atbalsta Lietuvas valdība, apgalvo, ka aizliegums reģistrēt transportlīdzekļus, kuru stūres iekārta atrodas labajā pusē, nav saistīts ar apsvērumiem par šo transportlīdzekļu stūres iekārtas darbību vai tās atbilstību Direktīvas 2007/46 un Direktīvas 70/311 tehniskajām prasībām, bet gan ar vadītāja iespēju šādus transportlīdzekļus droši vadīt pa ceļiem, kur satiksme notiek pa ceļa labo pusi. Šīs direktīvas paredzot vienīgi prasības attiecībā uz transportlīdzekļu ražošanu, montāžu un apstiprināšanu un neskarot jautājumu par stūres novietojumu, jo tas būtu saistīts nevis ar tehnisku prasību, kas attiecas uz transportlīdzekli, bet gan ar ceļu satiksmes drošību. Arī tehnisko prasību mērķis ir ceļu satiksmes drošība, bet tās nav vienīgie pasākumi, kas ļauj to nodrošināt. Tādējādi attiecīgais valsts pasākums neietilpst šo direktīvu piemērošanas jomā un jāvērtē no LESD 34. un 36. panta viedokļa neatkarīgi no tā, vai runa ir par jauniem vai lietotiem transportlīdzekļiem.
32 Polijas valdība uzskata, ka Direktīvas 2007/46 I un III pielikuma 1.8. un 1.8.1. punktā, kā arī Direktīvas 70/311 I pielikuma 1. papildinājuma 1.8. punktā ir paredzēta atšķirība starp transportlīdzekļiem atkarībā no tā, vai tie domāti vadīšanai pa labo vai kreiso pusi. Neviena no šo direktīvu normām neļaujot apgalvot, ka dalībvalstij būtu pienākums reģistrēt transportlīdzekli, nespējot ņemt vērā šajā valstī pieņemto ceļu satiksmes pusi. Turklāt Direktīvas 2007/46 IX pielikuma paskaidrojumu d) punktā dalībvalstij, kurā ir obligāta satiksme pa ceļa labo pusi, pirms transportlīdzekļa reģistrēšanas ir atļauts pieprasīt stūres pārvietošanu uz kreiso pusi.
Tiesas vērtējums
33 No šo argumentu pretnostatījuma izriet, ka lietas dalībnieku viedokļu atšķirību galvenais punkts ir jautājums par to, vai transportlīdzekļa vadītāja vietas novietojums ietilpst ar Direktīvu 2007/46 un Direktīvu 70/311 saskaņotajā sistēmā vai arī uz to šī saskaņošana neattiecas un tādējādi dalībvalstis ir tiesīgas jauna transportlīdzekļa reģistrēšanai viņu teritorijā drošības apsvērumu dēļ pieprasīt, lai šī transportlīdzekļa vadītāja vieta tiktu pārvietota uz pusei, pa kuru notiek ceļu satiksme, pretējo pusi.
34 Šajā ziņā jānorāda, ka Direktīva 2007/46, saukta par “pamatdirektīvu”, kā izriet no tās 1. panta, to lasot saistībā ar tās preambulas 2., 3. un 14. apsvērumu, nosaka vienveidīgu jaunu transportlīdzekļu apstiprināšanas procedūru, kuras pamatā ir pilnīgas saskaņošanas princips attiecībā uz to tehniskajām īpašībām, un īpašas tehniskās prasības transportlīdzekļu uzbūvei un darbībai ir noteiktas šīs direktīvas IV pielikumā minētajās atsevišķajās direktīvās.
35 No iepriekš minētajam tiesību normām izriet, ka saskaņotās sistēmas mērķis ir iekšējā tirgus izveidošana un tā darbība, tajā pašā laikā garantējot augsta līmeņa ceļu satiksmes drošību, ko nodrošina pilnīga tehnisko prasību, tostarp par transportlīdzekļu uzbūvi, saskaņošana.
36 Tā Direktīvas 2007/46 4. panta 3. punktā noteikts, ka dalībvalstis nekādā veidā nevar traucēt tostarp reģistrēt transportlīdzekļus ar pamatojumu, kas saistīts arī ar uzbūves aspektiem, uz ko attiecas šī direktīva, ja tie atbilst tajā ietvertajām prasībām.
37 Stūres iekārta un līdz ar to vadītāja vieta, kas ir daļa no šīs iekārtas, ir transportlīdzekļa uzbūves pamatelementi.
38 Lai gan Direktīvā 2007/46 un Direktīvā 70/311 nav noteikts transportlīdzekļa vadītāja vietas izvietojums, piemēram, nosakot, ka tai vienmēr jāatrodas pusei, pa kuru notiek ceļu satiksme, pretējā pusē, no tā tomēr neizriet, ka šis faktors neietilpst to piemērošanas jomā. Jāuzskata, ka Savienības likumdevējs šajā ziņā mehānisko transportlīdzekļu ražotajiem piešķīris brīvību, kuru ar valsts tiesiskajiem regulējumiem nevar atcelt vai kavēt.
39 Par transportlīdzekļu stūres iekārtu konkrēti ir runāts Direktīvā 70/311, kuras 2.a pantā dalībvalstīm ir noteikts neaizliegt it īpaši transportlīdzekļa reģistrāciju, “atsaucoties uz stūres iekārtu”, ja tā atbilst šīs direktīvas prasībām.
40 Minētajā 2.a pantā ietvertais reģistrācijas atteikuma aizliegums ir kategorisks un vispārīgs, un formulējums “atsaucoties uz stūres iekārtu” ir skaidrs attiecībā uz tā saturu, un jēdziens “stūres iekārta” attiecas arī uz vadītāja vietu, proti, transportlīdzekļa stūres – kas ir neatņemama stūres iekārtas daļa – atrašanās vietu.
41 2.a pants Direktīvā 70/311 tika iekļauts ar aktu par nosacījumiem par tostarp Īrijas un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes pievienošanos Eiropas Kopienām – un tās tobrīd bija vienīgās dalībvalstis, kurās ceļu satiksme notika pa ceļa kreiso pusi, – nepapildinot šīs direktīvas I pielikumā ietverto prasību sarakstu.
42 Šajā kontekstā nevar sapratīgi uzskatīt, ka Savienības likumdevējs nebūtu apzinājies, ka tādu dalībvalstu pievienošanās, kuru teritorijā transportlīdzekļu satiksme notiek pa ceļa kreiso pusi un no kurām viena ir tādu transportlīdzekļu ražotāja, kuros principā vadītāja vieta atrodas labajā pusē, tiesības uz brīvu apriti paredzošā iekšējā tirgus sistēmā varētu ietekmēt transportlīdzekļu vadīšanas paradumus un pat radīt zināmu ar ceļu satiksmi saistītu risku. Gluži pretēji – jāatzīst, ka likumdevējs ir ņēmis vērā šo iespējamo risku un izvēlējies pieņemt Direktīvas 70/311 2.a pantu.
43 No šiem apsvērumiem izriet, ka dažos Direktīvas 2007/46 un Direktīvas 70/311 noteikumos izdarītā atsauce uz “vadības ierīču novietojumu: kreisajā/labajā pusē”, kas jānorāda informācijas dokumentā transportlīdzekļu apstiprinājumam, kā arī norāde, kas jāveic atbilstības sertifikātā, saskaņā ar kuru transportlīdzeklis ir “piemērots” lietošanai labās vai kreisās puses satiksme, nevar attiekties uz tādiem transportlīdzekļa uzbūves pamatelementiem kā stūres atrašanās vieta, bet vienīgi uz citiem elementiem, tādiem kā apgaismojuma ierīču, stikla tīrītāju un netiešās redzamības sistēmu izvietojums.
44 Šis pats secinājums ir spēkā arī attiecībā uz paskaidrojumu par Direktīvas 2007/46 IX pielikuma d) punktu, saskaņā ar kuru tad, ja pircējs izvēlējies šādu transportlīdzekli, atbilstības sertifikātā ietvertais ražotāja apliecinājums neierobežo dalībvalstu tiesības pieprasīt “tehnisko pielāgošanu”, lai atļautu transportlīdzekļa reģistrēšanu.
45 Kā norādījis ģenerāladvokāts savu secinājumu 48. punktā, šādi pieprasītie pielāgojumi nevar attiekties uz vadītāja vietas pārvietošanu, kas pretēji Direktīvas 70/311 mērķiem maina pašu transportlīdzekļa uzbūvi, bet gan vienīgi uz iejaukšanos, kuras ietekme ir minimāla, kā šī sprieduma 43. punkta minētā.
46 Turklāt arguments, ka uz Direktīvas 70/311 2.a pantā ietverto reģistrācijas atteikuma aizliegumu attiecas vienīgi ar tehniska rakstura prasībām saistīti iemesli, nevis ar ceļu satiksmes drošību saistīti iemesli, nevar tikt pieņemts. Pirmkārt, kā pamatoti norāda Komisija, direktīvās par jaunu transportlīdzekļu apstiprināšanu noteiktās tehniskās prasības ir domātas, lai nodrošinātu augsta līmeņa ceļu satiksmes drošību, un tādējādi Direktīvas 70/311 2.a pantā ietvertā aizlieguma piemērojamību nevar ierobežot citu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar ceļu satiksmes drošību. Otrkārt, Polijas un Lietuvas valdības aizstāvētā interpretācija 2.a pantam liegtu tā lietderīgo iedarbību, jo tā ļautu likt šķēršļus tehniskajām prasībām atbilstošu jaunu transportlīdzekļu reģistrācijai ar ceļu satiksmes drošību saistītu iemeslu dēļ – un tieši to šīs tehniskās prasības nodrošina.
47 Tādējādi jāatzīst, ka uz vadītāja vietas izvietojumu, kas ir transportlīdzekļa vadības iekārtas neatņemama sastāvdaļa, attiecas ar Direktīvu 2007/46 un Direktīvu 70/311 noteiktā saskaņošana un līdz ar to dalībvalstis jauna transportlīdzekļa reģistrēšanai viņu teritorijā nevar drošības apsvērumu dēļ pieprasīt, lai šī transportlīdzekļa vadītāja vieta tiktu pārvietota uz pusei, pa kuru notiek ceļu satiksme, pretējo pusi.
Par LESD 34. panta piemērošanu citā dalībvalstī iepriekš reģistrētiem vieglajiem automobiļiem
Lietas dalībnieku argumenti
48 Komisija norāda, ka uz citā dalībvalstī iepriekš reģistrētu transportlīdzekļu reģistrāciju neattiecas Savienības atvasinātās tiesības, bet gan primārās tiesības par preču brīvu apriti. Tā uzskata, ka strīdīgais valsts tiesiskais regulējums, lai gan būdams piemērojams bez izšķirības visiem transportlīdzekļiem, ir pasākums ar importa kvantitatīvajiem ierobežojumiem līdzvērtīgu iedarbību, jo tā mērķis vai sekas ir, ka attieksme pret precēm no citām dalībvalstīm ir nelabvēlīgāka.
49 Komisija apgalvo, ka strīdīgais tiesiskais regulējums nav piemērots izvirzītā ceļu satiksmes drošības mērķa sasniegšanai, ņemot vērā citus atbilstošos faktorus, kas ietekmē šo drošību. Komisija uzskata, ka ceļu satiksmes drošības līmenis nav atkarīgs no tā, kurā transportlīdzekļa pusē izvietota tā stūres iekārta, bet gan ir saistīts ar vadītāju uzvedību un pieredzi, kā arī ar ceļu un transportlīdzekļu stāvokli. Katrā ziņā Polijas valdība neesot spējusi pierādīt – kā tas tai bija jāizdara –, ka atļauja reģistrēt transportlīdzekļus, kuru stūres iekāra atrodas labajā pusē, palielina ceļu satiksmes negadījumu skaitu un samazina drošības līmeni uz Polijas ceļiem. Visbeidzot, attiecīgais pasākums esot nesamērīgs, jo izvirzītā mērķa sasniegšanai varētu būt citi, mazāk ierobežojoši pasākumi, tādi kā papildu atpakaļskata spoguļu uzstādīšana un apgaismojuma ierīču un stikla tīrītāju pielāgošana.
50 Polijas valdība uzskata, ka strīdīgais tiesiskais reglamentējums neietver nelabvēlīgu attieksmi un netiešu diskrimināciju pret transportlīdzekļiem no citām dalībvalstīm, jo arī Polijā tiek ražoti transportlīdzekļi, kuros vadītāja vieta atrodas labajā pusē. Katrā ziņā šis tiesiskais reglamentējums ir pamatots no ceļu satiksmes drošības viedokļa, kura Tiesas judikatūrā uzskatīta par imperatīvu vispārējo interešu prasību ceļu izmantotāju dzīvības un veselības aizsardzībai.
51 Pēc Polijas valdības domām, attiecīgais tiesiskais regulējums no šī viedokļa ir piemērots izvirzītā mērķa sasniegšanai, ņemot vērā to, ka, ja ceļu satiksme notiek pa ceļa labo pusi, tāda transportlīdzekļa, kura stūre atrodas labajā pusē, vadītāja redzeslauks ir ievērojami mazāks nekā vadītāja, kura transportlīdzekļa stūre atrodas kreisajā pusē, redzeslauks, un Komisija to neapstrīd. Tas radot briesmas ceļu satiksmes drošībai, kuras aizsardzības līmenis ir dalībvalstu ziņā. Komisijas piedāvātie alternatīvie pasākumi būtu vai nu pilnīgi nesamērīgi un pat bīstami, vai arī nenodrošinātu tāda paša līmeņa aizsardzību.
Tiesas vērtējums
52 Raugoties no Tiesas pastāvīgās judikatūras viedokļa, strīdīgais pasākums ir pasākums ar importa kvantitatīvam ierobežojumam līdzvērtīgu iedarbību, kas ir aizliegts ar LESD 34. pantu, ciktāl tā sekas ir transportlīdzekļu, kuros vadītāja vieta atrodas kreisajā pusē un kuri ir likumīgi ražoti un reģistrēti citās dalībvalstīs, kas nav Polijas Republika, piekļuves Polijas tirgum kavēšana (par šīs judikatūras izcelsmi skat. 1974. gada 11. jūlija spriedumu lietā 8/74 Dassonville, Recueil, 837. lpp., 5. punkts; 1979. gada 20. februāra spriedumu lietā 120/78 Rewe-Zentral, saukts “Cassis de Dijon”, Recueil, 649. lpp., 14. punkts, kā arī nesenāk – 2009. gada 10. februāra spriedumu lietā C‑110/05 Komisija/Itālija, Krājums, I‑519. lpp., 58. punkts).
53 Saskaņā ar šo pašu judikatūru šādu tiesisko regulējumu var pamatot ar imperatīvām prasībām, ar nosacījumu, ka tas ir piemērots izvirzītā mērķa īstenošanai un nepārsniedz tā sasniegšanai nepieciešamo (iepriekš minētais spriedums lietā Komisija/Itālija, 59. punkts un tajā minētā judikatūra).
54 Polijas valdība kā pamatojumu attiecīgajam tiesiskajam regulējumam min nepieciešamību nodrošināt ceļu satiksmes drošību, par kuru nav strīda, ka atbilstoši judikatūrai tā ir primārs vispārējo interešu iemesls, kurš var pamatot šķērsli preču brīvai apritei (iepriekš minētais spriedums lietā Komisija/Itālija, 60. punkts un tajā minētā judikatūra).
55 Jāatgādina, ka saskaņā ar judikatūru, kas tāpat ir pastāvīga, tad, ja nepastāv pilnīga saskaņošana Eiropas Savienības līmenī, kā tas ir attiecībā uz citā dalībvalstī jau reģistrētu transportlīdzekļu reģistrāciju dalībvalstī, dalībvalstu ziņā ir lemt par līmeni, kādā tās vēlas nodrošināt ceļu satiksmes drošību to teritorijā, tajā pašā laikā ņemot vērā ar brīvu preču apriti Savienībā saistītās prasības. Šajā ziņā kompetentajām valsts iestādēm ir jāpierāda, ka to tiesiskais regulējums ir piemērots izvirzītā mērķa īstenošanai un nepārsniedz tā sasniegšanai nepieciešamo (šajā ziņā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Komisija/Itālija, 61. un 62. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).
56 Kas attiecas uz, pirmkārt, attiecīgā tiesiskā regulējuma piemērotību, Polijas valdība apgalvo, ka transportlīdzekļa stūres novietojums tajā pašā pusē kā tā, pa kuru notiek ceļu satiksme, samazina vadītāja redzeslauku, ievērojami apgrūtina apdzīšanu un manevrus, it īpaši uz divvirzienu ceļiem ar vienu brauktuvi katrā virzienā, kādi ir tie, kas veido lielāko daļu Lietuvas autoceļu tīkla, un tādējādi palielina negadījumu risku.
57 Šajā ziņā jānorāda, ka valsts tiesiskais regulējums, ar kuru dalībvalsts teritorijā tiek aizliegts reģistrēt tādu transportlīdzekli, kura stūres iekārta atrodas tajā pašā pusē kā tā, pa kuru notiek ceļu satiksme, var samazināt šādu transportlīdzekļu, kas piedalās satiksmē šajā dalībvalstī, skaitu un tādējādi ar šādu satiksmi saistīto risku. Savukārt šāds risks atbilst pieredzei, ka stūres izvietojumam ir tieša saikne ar vadītāja redzeslauku, turklāt to apstiprina automobiļu ražotāju un koncesionāru prakse katrā valstī principā piedāvāt pārdošanai transportlīdzekļus, kuru stūre atrodas pusei, pa kuru notiek ceļu satiksme, pretējā pusē.
58 Kas attiecas uz, otrkārt, jautājumu par to, vai attiecīgais tiesiskais regulējums nepārsniedz izvirzītā mērķa sasniegšanai nepieciešamo, Polijas valdība apgalvo, ka neviens cits pasākums un neviens cits tehnisks aizstāšanas līdzeklis nenodrošina tāda paša līmeņa aizsardzību kā strīdīgais pasākums attiecībā uz risku ceļu satiksmei, ko rada stūres atrašanās labajā pusē.
59 Šajā ziņā vispirms jānorāda, ka risks, ko rada tādu transportlīdzekļu dalība ceļu satiksmē Polijas teritorijā, kuru stūre atrodas labajā pusē, ir tāds pats neatkarīgi no tā, vai šie transportlīdzekļi ir jauni vai iepriekš reģistrēti citā dalībvalstī. Attiecībā uz jauniem transportlīdzekļiem šī sprieduma 42. punktā tika uzskatīts, ka likumdevējs ir ņēmis vērā šo iespējamo risku, pieņemot Direktīvas 70/311 2.a pantu.
60 Turpinājumā jānorāda, ka attiecīgajā tiesiskajā regulējumā ir paredzēti izņēmumi attiecībā uz tādu transportlīdzekļu, kuru stūre atrodas labajā pusē, izmantošanu, kurus izmanto personas, kuru dzīvesvieta ir citās dalībvalstīs, piemēram, tūristi, kuri ierodas Polijā uz ierobežotu laiku, kas norāda, ka šajā tiesiskajā regulējumā ar šādu dalību ceļu satiksmē radītie riski tiek pieciesti. Taču risks ceļu satiksmes drošībai šajos gadījumos ir tāds pats, jo vairāk tāpēc, ka šo apmeklētāju plūsma Polijas teritorijā ir pastāvīga, un šo risku nevar uzskatīt par zemāku tā iemesla dēļ, ka apmeklētāji, kas ar šādu transportlīdzekli ierodas Polijā uz ierobežotu laiku, izvēlētos piesardzīgāku vadības stilu nekā tie, kuru transportlīdzeklis ir reģistrēts šajā dalībvalstī.
61 Turklāt saskaņā ar Tiesas rīcība esošo informāciju 22 dalībvalstu tiesiskajā regulējumā – proti, lielā vairumā dalībvalstu – transportlīdzekļu, kuru vadītāja vieta atrodas tajā pašā pusē kā tā, pa kuru notiek ceļu satiksme, reģistrācija ir vai nu skaidri atļauta, vai arī tiek pieciesta, pat ja dažās no šīm dalībvalstīm autoceļu tīkla stāvoklis ir pielīdzināms Polijas autoceļu tīkla stāvoklim (pēc analoģijas skat. 2010. gada 28. janvāra spriedumu lietā C‑333/08 Komisija/Francija, Krājums, I‑757. lpp., 105. punkts).
62 Turklāt jāatzīst, ka statistikas dati, uz kuriem atsaucās Polijas valdība, pietiekami nepierāda saikni starp minēto negadījumu skaitu un transportlīdzekļu, kuru vadītāja vieta atradās labajā pusē, iesaistītību.
63 Visbeidzot jāuzsver, ka pastāv līdzekļi un pasākumi, kas preču brīvu apriti aizskar mazāk nekā pasākums, par kuru ir runa šajā lietā, un kuri tajā pašā laikā spēj ievērojami samazināt risku, ko var radīt tādu transportlīdzekļu dalība ceļu satiksmē, kuru stūre atrodas tajā pašā pusē kā tā, pa kuru notiek ceļu satiksme. It īpaši jāuzsver, ka dalībvalstīm šajā ziņā ir novērtējuma brīvība noteikt pasākumus, tostarp Komisijas ierosinātos, kas atbilstoši tehnoloģiju attīstībai būtu piemēroti tam, lai transportlīdzekļa, kura stūre atrodas tajā pašā pusē kā tā, pa kuru notiek ceļu satiksme, vadītajam nodrošinātu pietiekamu redzamību gan aizmugurē, gan priekšā.
64 Tādējādi pretēji situācijai, attiecībā uz kuru tika pasludināts iepriekš minētais spriedums lietā Komisija/Itālija, ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, nešķiet, ka pasākums, par kuru ir runa šajā lietā, varētu tikt uzskatīts par izvirzītā mērķa sasniegšanai nepieciešamu. Ņemot vērā šos apsvērumus, attiecīgais pasākums nav saderīgs ar samērīguma principu.
65 Tādējādi jāatzīst, ka atbilstoši Komisijas prasības pieteikumā minētajam Polijas Republika nav izpildījusi savus pienākumus.
Par tiesāšanās izdevumiem
66 Atbilstoši Tiesas Reglamenta 138. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā Komisija ir prasījusi piespriest Polijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā šai pēdējai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. Saskaņā ar šī paša reglamenta 140. panta 1. punktu, saskaņā ar kuru dalībvalstis, kas iestājušās tiesvedībā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas, ir jānolemj, ka Lietuvas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež:
1) pakārtojot jaunu vai citā dalībvalstī reģistrētu vieglo automobiļu, kuru stūres iekārta atrodas labajā pusē, reģistrāciju savā teritorijā prasībai par to, ka stūre ir jāpārceļ uz kreiso pusi, Polijas Republika nav izpildījusi Padomes 1970. gada 8. jūnija Direktīvas 70/311/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju stūres iekārtu 2.a pantā, Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīvas 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (“pamatdirektīva”), 4. panta 3. punktā, kā arī LESD 34. pantā paredzētos pienākumus;
2) Polijas republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus;
3) Lietuvas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
[Paraksti]