Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 7. jūlijā iesniedza Korkein hallinto-oikeus (Somija) – A

(lieta C-410/17)

Tiesvedības valoda – somu

Iesniedzējtiesa

Korkein hallinto-oikeus

Pamatlietas puses

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: A

Cita lietas dalībniece: Veronsaajien oikeudenvalvontayksikkö

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu ¹ 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts, lasot to kopsakarā ar 24. panta 1. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka nojaukšanas darbi, kurus veic uzņēmums, kura uzņēmējdarbībā ietilpst nojaukšanas darbu veikšana, ir tikai viens darījums, ja uzņēmuma, kurš veic nojaukšanu, pienākums saskaņā ar līguma starp to un pasūtītāju noteikumiem ir aizvest nojaukšanas atkritumus, un – ciktāl nojaukšanas atkritumos ietilpst arī metāllūžņi – tas var pārdot tālāk metāllūžņus uzņēmumiem, kas uzpērk pāri palikušos lūžņus?

Vai arī šāds līgums par nojaukšanas darbiem, ņemot vērā PVN direktīvas 2006/112/EK 2. panta 1. punkta a) apakšpunktu, lasot to kopsakarā ar 14. panta 1. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas sastāv no diviem darījumiem, proti, pirmkārt, no uzņēmuma, kas veic nojaukšanu, pakalpojuma sniegšanas nojaukšanas darbu pasūtītājam un, otrkārt, uzņēmuma, kas veic nojaukšanu, tālākpārdodamo metāllūžņu pirkuma no nojaukšanas darbu pasūtītāja?

Vai šajā gadījumā nozīme ir tam, ka uzņēmums, kas veic nojaukšanu, nosakot nojaukšanas darbu cenu, par cenu samazinošu faktoru uzskata to, ka tam ir iespēja iegūt ienākumus arī no nojaukšanas atkritumu pārstrādes?

Vai šajā gadījumā nozīme ir tam, ka līgumā par nojaukšanas darbiem nav notikusi vienošanās par pārstrādājamo nojaukšanas atkritumu daudzumu un vērtību un nav notikusi arī vienošanās par to, ka minētais vēlāk tiks darīts zināms nojaukšanas darbu pasūtītājam, un ka nojaukšanas atkritumu daudzums un vērtība ir nosakāma tikai tad, kad uzņēmums, kas veic nojaukšanu, tos pārdod tālāk?

Vai PVN direktīvas 2006/112/EK 2. panta 1. punkta a) apakšpunkts, lasot to kopsakarā ar 14. panta 1. punktu, situācijā, kad uzņēmums, kura uzņēmējdarbībā ietilpst nojaukšanas darbu veikšana, ar nojaucama objekta īpašnieku līgumā vienojas, ka uzņēmums, kas veic nojaukšanu, pērk nojaucamo objektu, un, vienojoties par līgumsodu, uzņemas pienākumu nojaukt objektu līgumā noteiktā laikposmā un aizvest nojaukšanas atkritumus, ir jāinterpretē tādējādi, ka runa ir tikai par vienu darījumu, kurš aptver preču pārdošanu, ko veic nojaucamā objekta īpašnieks uzņēmumam, kas veic nojaukšanu?

Vai arī šāds līgums, ņemot vērā PVN direktīvas 2006/112/EK 2. panta 1. punkta c) apakšpunktu, lasot to kopsakarā ar 24. panta 1. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas sastāv no diviem darījumiem, proti, pirmkārt, nojaucamā objekta īpašnieka veiktas preču pārdošanas uzņēmumam, kas veic nojaukšanu, un, otrkārt, nojaukšanas pakalpojuma, ko uzņēmums, kas veic nojaukšanu, sniedz preču pārdevējam?

Vai šajā gadījumā nozīme ir tam, ka uzņēmums, kas veic nojaukšanu, nosakot cenu sava pirkuma piedāvājumā par precēm, kā cenu samazinošu faktoru ņem vērā izmaksas, kas tam rodas, demontējot un aizvedot preces?

Vai ir nozīme tam, ka preču pārdevējs apzinās, ka izmaksas, kas uzņēmumam, kurš veic nojaukšanu, rodas, preces demontējot un aizvedot, tiek ņemtas vērā kā šo preču cenas samazinošs faktors, ņemot vērā to, ka starp pusēm nenotiek vienošanās par šīm izmaksām un preču pārdevējam nevienā brīdī nav jāuzzina šo izmaksu apmērs, kas ir tikušas noteiktas vai kas ir faktiski radušās?

____________

¹ OV 2006, L 347, 1. lpp.