Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 26. maijā iesniedza Curtea de Apel Alba Iulia (Rumānija) – Eugenia Florescu u.c./Casa Judeţeană de Pensii Sibiu u.c.
(lieta C-258/14)
Tiesvedības valoda – rumāņu
Iesniedzējtiesa
Curtea de Apel Alba Iulia
Pamatlietas puses
Prasītāji: Eugenia Florescu, Ioan Poiană, Cosmina Diaconu (Bădilă Mircea mantinieces statusā), Anca Vidrighin (Bădilă Mircea mantinieces statusā) un Eugenia Elena Bădilă (Bădilă Mircea mantinieces statusā)
Atbildētāji: Casa Județeană de Pensii Sibiu, Casa Națională de Pensii și alte Drepturi de Asigurări Sociale, Ministerul Muncii, Familiei și Protecției Sociale, Statul Român prin Ministerul Finanțelor Publice un Ministerul Finanțelor Publice prin D.G.F.P. Sibiu
Prejudiciālie jautājumi
Vai tāds memorands kā 2009. gada 23. jūnija saprašanās memorands, kas ir noslēgts starp Eiropas Kopienām un Rumāniju un publicēts 2009. gada 1. jūlija Monitorul Oficial Nr. 455, var tikt uzskatīts par aktu, lēmumu, paziņojumu utml. ar juridisku spēku Tiesas judikatūras izpratnē (1976. gada 3. februāra spriedums lietā 59/75 Flavia Manghera un 1997. gada 20. marta spriedums lietā C-57/95 Francija/Komisija) un var tikt nodots Eiropas Savienības Tiesai interpretācijai?
Apstiprinošas atbildes gadījumā, vai 2009. gada 23. jūnija Eiropas Kopienu un Rumānijas saprašanās memorands, kas ir publicēts 2009. gada 1. jūlija Monitorul Oficial Nr. 455, ir interpretējams tādējādi, ka, lai mazinātu ekonomikas krīzes sekas, samazinot personāla izmaksas, Eiropas Komisija likumīgi var uzlikt pienākumu pieņemt valsts likumu, ar kuru tiek atsauktas personas tiesības saņemt uz iemaksām balstītu pensiju, kas ir uzkrāta vairāk nekā 30 gadu laikā un kas likumīgi bija noteikta un tika saņemta pirms likuma pieņemšanas, tāpēc, ka šī persona saņem atalgojumu par darbību, kas tiek veikta, pamatojoties uz darba līgumu, un kas nav tā, no kuras veikšanas tā ir pensionējusies?
Vai 2009. gada 23. jūnija Eiropas Kopienu un Rumānijas saprašanās memorands ir interpretējams tādējādi, ka, lai mazinātu ekonomikas krīzi, Eiropas Komisija likumīgi var uzlikt pienākumu pieņemt valsts likumu, ar kuru pilnībā un uz nenoteiktu laiku tiek atsauktas personas tiesības saņemt uz iemaksām balstītu pensiju, kas ir uzkrāta vairāk nekā 30 gadu laikā un kas likumīgi bija noteikta un tika saņemta pirms likuma pieņemšanas, tāpēc, ka šī persona saņem atalgojumu par darbību, kas tiek veikta, pamatojoties uz darba līgumu, un kas nav tā, no kuras veikšanas tā ir pensionējusies?
Vai memorands kopumā un it īpaši tā 5. punkta d) apakšpunkts, kas attiecas uz valsts administrācijas reorganizāciju un efektivitātes uzlabošanu, ir interpretējami tādējādi, ka, lai mazinātu ekonomikas krīzi, Eiropas Komisija likumīgi ir noteikusi pienākumu pieņemt valsts likumu, ar ko attiecībā uz ierēdņiem, kuri ir pensionējušies no valsts iestādēm, tiek ieviests aizliegums vienlaikus saņemt pensiju un atalgojumu?
Vai Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17., 20., 21. un 47. pants, Līguma par Eiropas Savienību (LES) 6. pants, Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 110. pants, Kopienu tiesībās paredzētais tiesiskās noteiktības princips un Eiropas Savienības Tiesas judikatūra var tikt interpretēti tādējādi, ka tie nepieļauj tādu tiesību normu kā Likuma Nr. 554/2004 21. panta 2. punkts, kurā gadījumā, ja nav ievērots Eiropas Savienības tiesību pārākuma princips, ir paredzēta iespēja atsaukt valsts tiesu nolēmumus tikai administratīvo strīdu jomā un kurā nav pieļauta iespēja atsaukt valsts tiesu nolēmumus, kas ir pasludināti citās jomās (civiltiesību, krimināltiesību, komerctiesību jomā), gadījumā, ja ar šiem nolēmumiem ir pārkāpts minētais Eiropas Savienības tiesību pārākuma princips?Vai LES 6. pants nepieļauj tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu, kas profesionālu tiesnešu pensijas izmaksāšanai, kura ir noteikta, pamatojoties uz viņu iemaksām, kas ir veiktas, vairāk nekā 30 gadus strādājot par tiesnesi, izvirza nosacījumu par viņu darba līguma izbeigšanu par universitātes izglītības nodrošināšanu tiesību zinātņu jomā?Vai LES 6. pants, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. panta 1. punkts un Eiropas Savienības Tiesas judikatūra nepieļauj tādu tiesisko regulējumu, kas pensijas saņēmējam atņem viņa tiesības uz pensiju, kaut arī tā ir noteikta, pamatojoties uz iemaksām, kuras ir veiktas vairāk nekā 30 gadus un par akadēmisko darbu universitātē tiesneši atsevišķi ir veikuši pensiju iemaksas un turpina tās veikt?Vai LES 6. pants, kā arī Direktīvas 2000/78 2. panta 2. punkta b) apakšpunkta noteikumi par vienlīdzīgu attieksmi pret personām neatkarīgi no rases un etniskās piederības un Eiropas Savienības Tiesas judikatūra nepieļauj spriedumu, ko ir pasludinājusi kādas dalībvalsts Konstitu
cionālā tiesa un kurā, pārbaudot likuma atbilstību konstitūcijai, ir noteikts, ka tiesības uz vienlaicīgu pensijas un atalgojuma saņemšanu ir tikai tām personām, kas ir ieceltas amatā uz noteiktu pilnvaru termiņu, tādējādi šīs tiesības liedzot profesionāliem tiesnešiem, kuriem ir aizliegts saņemt pensiju, kas ir noteikta, pamatojoties uz p
ersoniskām iemaksām, kuras ir veiktas vairāk nekā 30 gadus, tāpēc, ka pēdējie minētie ir saglabājuši mācībspēka amatu, nodrošinot universitātes izglītību tiesību zinātņu jomā?Vai LES 6. pants un Eiropas Savienības Tiesas judikatūra nepieļauj tādu tiesisko regulējumu, kas tiesnešu pensijas izmaksāšanai, kura ir noteikta, pamatojoties uz iemaksām vairāk nekā 30 gadus, uz nenoteiktu laiku izvirza nosac
ījumu par akadēmiskā darba universitātē izbeigšanu?Vai LES 6. pants un Eiropas Savienības Tiesas judikatūra nepieļauj tādu tiesisko regulējumu, kas izjauc pienācīgu līdzsvaru, kāds ir jānodrošina starp personu īpašuma aizsardzību un prasībām vispārējās interesēs, tikai noteiktai personu kategorijai liekot zaudēt tiesnešu pensiju tāpēc, ka tās veic akadēmisku darbu universitātē?