Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 2. jūnijā iesniedza Riigikohus (Igaunija) – Starman Aktsiaselts/Tarbijakaitseamet
(lieta C-332/17)
Tiesvedības valoda – igauņu
Iesniedzējtiesa
Riigikohus
Pamatlietas puses
Prasītāja: Starman Aktsiaselts
Atbildētāja: Tarbijakaitseamet
Prejudiciālie jautājumi
Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Direktīvas 2011/83/ES 1 21. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tirgotājs var piedāvāt saziņai tālruņa numuru, kam ir piemērojama augstāka maksa, nekā noteikta parastajā tarifā, ja tirgotājs saziņai saistībā ar noslēgto līgumu līdzās paaugstinātas maksas tālruņa numuram saprotamā un viegli pieejamā veidā piedāvā patērētājiem arī fiksētā tīkla tālruņa numuru par parastajā tarifā noteikto maksu?
Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai Direktīvas 2011/83/ES 21. pants nepieļauj, ka patērētājam, kurš pēc brīvas gribas saziņai saistībā ar noslēgto līgumu izmanto paaugstinātas maksas tālruņa numuru, kaut arī tirgotājs saprotamā un viegli pieejamā veidā ir piedāvājis fiksētā tīkla tālruņa numuru par parastajā tarifā noteikto maksu, ir pienākums par saziņu ar tirgotāju maksāt paaugstinātās maksas tarifu?
Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai Direktīvas 2011/83/ES 21. pantā noteiktais ierobežojums rada tirgotājam pienākumu kopā ar īso tālruņa numuru vienmēr norādīt arī fiksētā tīkla tālruņa numuru par parastajā tarifā noteikto maksu un informāciju par cenu atšķirībām?
____________
1 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Direktīva 2011/83/ES par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK (OV 2011, L 304, 64. lpp.).