Lieta C‑96/09 P

Anheuser-Busch Inc.

pret

Budějovický Budvar, národní podnik

Apelācija – Kopienas preču zīme – Regula (EK) Nr. 40/94 – 8. panta 4. punkts – Vārdiskas un grafiskas preču zīmes “BUD” reģistrācijas pieteikums – Iebildumi – Ģeogrāfiskās izcelsmes norāde “Bud” – Aizsardzība saskaņā ar Lisabonas vienošanos un starp divām dalībvalstīm noslēgtiem divpusējiem līgumiem – Izmantošana komercdarbībā – Apzīmējums, kas nav tikai vietēja mēroga

Sprieduma kopsavilkums

1.        Kopienas preču zīme – Kopienas preču zīmes definīcija un iegūšana – Relatīvi atteikuma pamatojumi – Nereģistrētas preču zīmes vai cita apzīmējuma, ko izmanto komercdarbībā, īpašnieka iebildumi – Nosacījumi – Agrāku tiesību, kuras nav atzītas par spēkā neesošām ar galīgu tiesas spriedumu, esamība

(Padomes Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punkts)

2.        Kopienas preču zīme – Kopienas preču zīmes definīcija un iegūšana – Relatīvi atteikuma pamatojumi – Nereģistrētas preču zīmes vai cita apzīmējuma, ko izmanto komercdarbībā, īpašnieka iebildumi – Apzīmējuma izmantošana komercdarbībā – Jēdziens

(Padomes Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punkts un 43. panta 2. un 3. punkts)

3.        Kopienas preču zīme – Kopienas preču zīmes definīcija un iegūšana – Relatīvi atteikuma pamatojumi – Nereģistrētas preču zīmes vai cita apzīmējuma, ko izmanto komercdarbībā, īpašnieka iebildumi – Apzīmējuma vietējs mērogs

(Padomes Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punkts)

4.        Kopienas preču zīme – Kopienas preču zīmes definīcija un iegūšana – Relatīvi atteikuma pamatojumi – Nereģistrētas preču zīmes vai cita apzīmējuma, ko izmanto komercdarbībā, īpašnieka iebildumi – Apzīmējuma izmantošana komercdarbībā – Laika kritērijs

(Padomes Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punkta a) apakšpunkts)

5.        Kopienas preču zīme – Kopienas preču zīmes definīcija un iegūšana – Relatīvi atteikuma pamatojumi – Nereģistrētas preču zīmes vai cita apzīmējuma, ko izmanto komercdarbībā, īpašnieka iebildumi – Apzīmējums, kas dod tā īpašniekam tiesības aizliegt jaunākas preču zīmes izmantošanu – Pierādīšanas pienākums

(Padomes Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punkta b) apakšpunkts un 74. panta 1. punkts)

1.        Lai, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi 8. panta 4. punktu, iebildumu iesniedzējs varētu nepieļaut Kopienas preču zīmes reģistrāciju, ir vajadzīgs un pietiek ar to, lai dienā, kad Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) pārbauda, vai visi iebildumu nosacījumi ir izpildīti, varētu tikt izvirzītas agrākas tiesības, kuras nav atzītas par spēkā neesošām ar galīgu tiesas spriedumu.

Pastāvot šādiem nosacījumiem, lai gan Birojam, kad tas spriež par iebildumiem, kas pamatoti ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punktu, ir jāņem vērā attiecīgo dalībvalstu tiesu nolēmumi attiecībā uz izvirzīto agrāko tiesību spēkā esamību vai kvalifikāciju, lai nodrošinātu, ka šīm tiesībām joprojām ir ar šo tiesību normu prasītā iedarbība, tam nav kompetentu valsts tiesu vērtējums jāaizstāj ar savu vērtējumu, kas turklāt ir pilnvaras, kuras ar Regulu Nr. 40/94 tam nav piešķirtas.

(sal. ar 94. un 95. punktu)

2.        Runājot par Regulas Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi 8. panta 4. punktā norādīto izteicienu “tirdzniecībā [komercdarbībā] izmantots”, šajā tiesību normā nav domāta iebildumu pamatojumam izvirzīta apzīmējuma “faktiskā” izmantošana, un norādītās regulas 43. panta 2. un 3. punkta formulējumā nekas neliecina, ka šādam apzīmējumam būtu piemērojama faktiskās izmantošanas prasība.

Lai gan ir taisnība, ka izteicienam “komercdarbībā izmantots” nav obligāti piemērojama tāda pati interpretācija, kāda ir šīs regulas 9. panta 1. punkta vai Direktīvas 89/104, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm, 5. panta 1. punkta un 6. panta 1. punkta kontekstā izmantotā interpretācija, jo ir jāņem vērā attiecīgais šo tiesību normu mērķis, tad tomēr tāda šī izteiciena interpretācija, atbilstoši kurai tas būtībā nozīmē, ka apzīmējums jāizmanto vienīgi komerciāli, atbilst vārdu parastajai nozīmei.

Ja faktiskās izmantošanas prasība Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punktā minētajiem apzīmējumiem būtu izvirzīta ar tādiem pašiem nosacījumiem kā tie, kas paredzēti šīs regulas 43. panta 2. un 3. punktā, šādas interpretācijas rezultātā uz šiem apzīmējumiem būtu attiecināmi nosacījumi, kas ir saistīti ar iebildumiem, kuru pamatā ir agrākas preču zīmes, un atšķirībā no šiem iebildumiem minētā 8. panta 4. punkta ietvaros iebildumu iesniedzējam ir jāpierāda arī, ka attiecīgais apzīmējums tam saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesībām dod tiesības aizliegt izmantot jaunāku preču zīmi.

Turklāt agrākām preču zīmēm paredzētā faktiskās izmantošanas nosacījuma piemērošana pēc analoģijas minētās regulas 8. panta 4. punktā minētajām agrākajām tiesībām būtu pretrunā arī šī relatīvā reģistrācijas atteikuma pamatojuma principā autonomajam raksturam, kuram ir raksturīgi specifiski nosacījumi un kurš ir interpretējams, ņemot vērā agrāko tiesību, uz kurām šāds pamatojums var attiekties, lielo neviendabību.

Saistībā ar jautājumu, vai vārdi “komercdarbībā izmantots” nozīmē, ka saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punktu izvirzītas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes izmantošanai ir jābūt veiktai atbilstoši šāda apzīmējuma būtiskajai funkcijai, proti, garantēt patērētājiem preču ģeogrāfisko izcelsmi un īpašas tām raksturīgas īpašības, pietiek konstatēt, ka iebildumu pamatojumam izvirzītais apzīmējums ir izmantots komercdarbībā, turklāt fakts, ka šis apzīmējums ir identisks preču zīmei, nenozīmē, ka tas šim nolūkam netiek izmantots. Saistībā ar funkciju, uz kuru jābūt vērstai apzīmējuma izmantošanai, – tas ir jāizmanto kā atšķirtspējīgs elements tādā ziņā, ka tam ir jākalpo, lai identificētu tā īpašnieka veicamo ekonomisko darbību.

Lai pārbaudītu izvirzīto agrāko tiesību izmantošanas komercdarbībā nosacījumu, varēja ņemt vērā bez maksas veiktās piegādes, jo tās varēja tikt veiktas komerciālas darbības, kas ir vērsta uz ekonomiska labuma gūšanu, kontekstā, proti, lai iegūtu jaunu noieta tirgu.

(sal. ar 142.–149. un 152. punktu)

3.        Apzīmējums, kura aizsardzības ģeogrāfiskā izplatība ir tikai vietēja mēroga, katrā ziņā ir aplūkojams kā tikai vietēja mēroga apzīmējums. Tomēr no tā neizriet, ka Regulas Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi 8. panta 4. punktā paredzētais nosacījums visos gadījumos ir izpildīts jau tāpēc, ka attiecīgā apzīmējuma aizsardzība attiecas uz teritoriju, ko nevar uzskatīt par tādu, kas ir tikai vietēja mēroga, tāpēc, ka aizsardzības teritorija pārsniedz izcelsmes teritoriju.

Divu minētajā 8. panta 4. punktā paredzēto nosacījumu kopējais mērķis ir ierobežot konfliktus starp apzīmējumiem, nepieļaujot, lai ar agrākām tiesībām, kas nav pietiekami izteiktas, t.i., svarīgas un nozīmīgas komercdarbībā, varētu likt šķērsli jaunas Kopienas preču zīmes reģistrācijai. Šādai iebildumu iespējai ir jābūt rezervētai apzīmējumiem, kas faktiski un reāli tiek izmantoti to attiecīgajos tirgos.

Tātad apzīmējuma mērogs nevar būt atkarīgs tikai no tā aizsardzības ģeogrāfiskās izplatības, jo, ja tas tā būtu, ar apzīmējumu, kura aizsardzība nav tikai vietēja mēroga, vienīgi šī fakta dēļ varētu likt šķērsli Kopienas preču zīmes reģistrācijai pat tad, ja komercdarbībā tas tiktu izmantots vienīgi margināli.

No minētā izriet, ka, lai ar apzīmējumu varētu iebilst pret jauna apzīmējuma reģistrāciju, pirmajam minētajam apzīmējumam, ko izmanto, lai pamatotu iebildumus, jābūt faktiski un pietiekami nozīmīgā mērā izmantotam komercdarbībā un tam jābūt ģeogrāfiskai izplatībai, kas nav tikai vietēja mēroga, kas nozīmē, ka, ja šī apzīmējuma aizsardzības teritoriju var uzskatīt par vairāk nekā tikai vietēja mēroga teritoriju, šai izmantošanai jābūt veiktai nozīmīgā šīs teritorijas daļā.

Lai noteiktu, vai tas tā ir, ir jāņem vērā šī apzīmējuma kā atšķirtspējīga elementa izmantošanas ilgums un intensitāte attiecībā pret tā adresātiem, kas ir gan pircēji un patērētāji, gan arī piegādātāji un konkurenti. Šajā ziņā nozīme it īpaši ir apzīmējuma izmantošanai reklāmā un komerciālā sarakstē.

Turklāt tikai apzīmējuma aizsardzības teritorijā, neatkarīgi no tā, vai runa ir par to kopumā vai vienīgi daļu, piemērojamās tiesības piešķir apzīmējumam ekskluzīvas tiesības, kas var radīt konfliktu ar Kopienas preču zīmi. Nosacījuma attiecībā uz izmantošanu komercdarbībā vērtējums attiecībā uz katru no teritorijām, kur ir aizsargātas iebildumu pamatojumam izvirzītās tiesības, ir jāveic atsevišķi. Tādējādi apzīmējuma mērogu nevar secināt, kopīgi novērtējot apzīmējuma izmantošanu visās attiecīgajās teritorijās.

(sal. ar 156.–160., 162. un 163. punktu)

4.        Iebildumu pamatojumam izvirzīta apzīmējuma izmantošanai komercdarbībā ir jāpiemēro tāds pats temporālais kritērijs, kāds Regulas Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi 8. panta 4. punkta a) apakšpunktā ir tieši paredzēts tiesību uz minēto apzīmējumu iegūšanai, proti, Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datuma kritērijs.

It īpaši ievērojot nozīmīgo laikposmu, kāds var paiet no reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas līdz tā publicēšanai, šī kritērija piemērošana pēc sava rakstura var labāk nodrošināt, ka attiecīgā apzīmējuma izmantošana, uz kuru tiek norādīts, ir reāla izmantošana, nevis tāda prakse, kuras mērķis ir tikai nepieļaut jaunas preču zīmes reģistrāciju.

Turklāt saskaņā ar vispārīgu principu apzīmējuma izmantošana, kas pilnībā vai lielākoties tikusi veikta laikposmā no Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datuma līdz šī pieteikuma publicēšanai, nav atzīstama par pietiekamu, lai noteiktu, ka šis apzīmējums ticis izmantots komercdarbībā tādējādi, lai parādītu, ka tam ir pietiekams mērogs.

(sal. ar 166.–168. punktu)

5.        Regulas Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi 8. panta 4. punkta b) apakšpunktā ir paredzēts nosacījums, kas prasa, lai atbilstoši dalībvalsts tiesību aktiem, kuri attiecas uz saistībā ar šo tiesību normu izvirzītu apzīmējumu, šis apzīmējums dotu tā īpašniekam tiesības aizliegt jaunākas preču zīmes izmantošanu. Turklāt saskaņā ar minētās regulas 74. panta 1. punktu pierādīšanas, ka šis nosacījums ir izpildīts, pienākums ir iebildumu Iekšējā tirgus saskaņošanas birojā (preču zīmes, paraugi un modeļi) iesniedzējam.

Šajā kontekstā un, runājot par agrākajām tiesībām, ir jāņem vērā tostarp valsts tiesību akti, uz kuriem ir norādīts iebildumu pamatojumam, un attiecīgajā dalībvalstī taisītie tiesu spriedumi. Balstoties uz šo pamatu, iebildumu iesniedzējam ir jāpierāda, ka attiecīgais apzīmējums ietilpst attiecīgās dalībvalsts tiesību piemērošanas jomā un ka tas ļauj aizliegt jaunākas preču zīmes izmantošanu. No tā izriet, ka iebildumu iesniedzējam ir tikai jāpierāda, ka tam ir tiesības aizliegt jaunākas preču zīmes izmantošanu, un ka no tā nevar prasīt, lai tas pierādītu, ka šīs tiesības ir tikušas izmantotas tādā ziņā, ka iebildumu iesniedzējs ir faktiski varējis īstenot šādas izmantošanas aizliegumu.

(sal. ar 188.–191. punktu)