Prasība, kas celta 2017. gada 10. jūlijā – Komisija/Francija

(lieta C-416/17)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – J.-F. Brakeland, W. Roels)

Atbildētāja: Francijas Republika

Prasītājas prasījumi:

atzīt, ka, atstājot spēkā pašreizējos noteikumus, kuru mērķis ir novērst nodokļu dubulto ekonomisko uzlikšanu dividendēm un kuri ļauj mātes sabiedrībai no priekšnodokļa, kas tai ir jāmaksā, sadalot tālāk starp saviem akcionāriem dividendes, kuras tā ir saņēmusi no savām meitas sabiedrībām, atskaitīt nodokļa kredītu, kas ir saistīts ar šo dividenžu izmaksāšanu, ja tās nāk no Francijā reģistrētas meitas sabiedrības, bet šādu iespēju nepiedāvā, ja šīs dividendes ir izmaksājusi citā dalībvalstī reģistrēta meitas sabiedrība, jo šajā pēdējā gadījumā minētie tiesību akti nedod tiesības uz nodokļa kredītu, kas ir saistīts ar šādas meitas sabiedrības izmaksātajām dividendēm, tāpēc ka atbilstoši Conseil d’État [Valsts padomes] judikatūrai prasījumu par tāda priekšnodokļa atmaksu, kas iekasēts, pārkāpjot Savienības tiesības Tiesas sprieduma lietā C-310/09 Accor ¹ izpratnē, apmierināšanā tiek ievēroti šie trīs ierobežojumi:

tiesības saņemt nelikumīgi iekasētā priekšnodokļa atmaksu ir ierobežotas ar atteikumu ņemt vērā ārpus Francijas reģistrētām zemāka līmeņa meitas sabiedrībām uzlikto nodokli;

tiesības saņemt nelikumīgi iekasētā priekšnodokļa atmaksu ir ierobežotas ar nesamērīgām pierādīšanas prasībām;

tiesības saņemt nelikumīgi iekasētā priekšnodokļa atmaksu ir ierobežotas ar nodokļa kredīta limitu līdz vienai trešdaļai no Francijā samaksāto dividenžu apjoma, kuras ir saņemtas no ārpus Francijas reģistrētas meitas sabiedrības, un tā kā Conseil d'État [Valsts padome] kā pēdējās instances administratīvā tiesa ir ieviesusi šos ierobežojumus, neiztaujājot Tiesu nolūkā noskaidrot šo ierobežojumu atbilstību Savienības tiesībām,

Francijas Republika nav izpildījusi no līdzvērtības un efektivitātes principa un no Līguma par Eiropas Savienības darbību 49., 63. un 267. panta trešās daļas izrietošos pienākumus;

piespriest Francijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Eiropas Komisija pārmet Francijai, ka savā pastāvīgā judikatūrā Conseil d'État [Valsts padome] kā pēdējās instances administratīvā tiesa ir atteikusies pilnībā izpildīt Tiesas spriedumu lietā C-310/09 Ministre du Budget, des Comptes publics et de la Fonction publique pret Accor SA, proti, nosakot Savienības tiesībām pretējus ierobežojumus attiecībā uz nepamatoti iekasēta nodokļa, t.i., kustamās mantas priekšnodokļa, atmaksu.

Tiesa savā spriedumā lietā Accor, kas tika pieņemts, atbildot uz prejudiciālu jautājumu, konstatēja, ka Francijas fiskālie noteikumi dividenžu dubultās ekonomiskās aplikšanas ar nodokli novēršanai ir diskriminējoši attiecībā uz nodokļu piemērošanu citu ES dalībvalstu izcelsmes dividendēm. Tiesas atzīto nodokļu uzlikšana, kas ir pretrunā Savienības tiesībām, tātad ir jāatlīdzina.

Komisija uzskata, ka Francija neievēro Tiesas spriedumu, norādot trīs konkrētus apsvērumus:

tā nav ņēmusi vērā ārvalstu zemāka līmeņa meitas sabiedrību jau samaksāto nodokli;

lai ierobežotu attiecīgo sabiedrību tiesības uz nodokļa atmaksu, tā saglabā prasības par sniedzamajiem pierādījumiem, neievērojot Tiesas noteiktos kritērijus;

nodokļa kredīta sistēmu tā absolūti ierobežo līdz trešdaļai no ārvalstu meitas sabiedrības tālāk sadalītās dividendes.

Šie pārkāpumi turklāt ir pieļauti tāpēc, ka le Conseil d'État [Valsts padome] nav izpildījusi savu pienākumu uzdot Tiesai prejudiciālu jautājumu saskaņā ar LESD 267. pantu.

____________

¹     Tiesas (pirmā palāta) 2011. gada 15. septembra spriedums lietā C-310/09, Ministre du Budget, des Comptes publics et de la Fonction publique/Accor SA, EU:C:2011:581.