TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)
2013. gada 24. janvārī (*)
Apelācija – Valsts atbalsts – Nodokļu parāda 65 % apmērā norakstīšana saistībā ar kolektīvās maksātnespējas procedūru – Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un noteikts pienākums to atgūt – Privātā kreditora kritērijs – Pārbaudes tiesā robežas – Vispārējās tiesas izdarīta apstrīdētā lēmuma pamatu aizstāšana ar saviem pamatiem – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Pierādījumu sagrozīšana
Lieta C‑73/11 P
par apelācijas sūdzību atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas Statūtu 56. pantam, kas iesniegta 2011. gada 17. februārī,
Frucona Košice a.s., Košice (Slovākija), ko pārstāv P. Lasok, QC, J. Holmes un B. Hartnett, barristers, kā arī O. Geiss, Rechtsanwalt,
prasītāja,
pārējiem lietas dalībniekiem esot šādiem:
Eiropas Komisija, ko pārstāv K. Walkerová un L. Armati, kā arī B. Martenczuk, pārstāvji, kas norādīja adresi Luksemburgā,
atbildētāja pirmajā instancē,
ko atbalsta
St. Nicolaus – trade a.s., Bratislava (Slovākija), ko pārstāv N. Smaho, advokāts,
persona, kas iestājusies lietā pirmajā instancē.
TIESA (otrā palāta)
šādā sastāvā: A. Ross [A. Rosas], kas pilda otrās palātas priekšsēdētāja pienākumus, tiesneši U. Lehmuss [U. Lõhmus], A. O’Kīfs [A. Ó. Caoimh], A. Arabadžijevs [A. Arabadjiev] (referents) un K. G. Fernlunds [C. G. Fernlund],
ģenerāladvokāte J. Kokote [J. Kokott],
sekretāre L. Hjūleta [L. Hewlett], galvenā administratore,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2012. gada 5. jūlija tiesas sēdi,
noklausījusies ģenerāladvokātes secinājumus 2012. gada 6. septembra tiesas sēdē,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Ar savu apelācijas sūdzību Frucona Košice a.s (turpmāk tekstā – “Frucona Košice”) lūdz atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2010. gada 7. decembra spriedumu lietā T‑11/07 Frucona Košice/Komisija (Krājums, II‑5453. lpp.; turpmāk tekstā – “pārsūdzētais spriedums”), ar kuru Vispārējā tiesa noraidīja tās prasību atcelt Komisijas 2006. gada 7. jūnija Lēmumu 2007/254/EK par valsts atbalstu C 25/2005 (ex NN 21/2005), ko īstenojusi Slovākijas Republika attiecībā uz Frucona Košice a.s (OV 2007, L 112, 14. lpp.; turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”).
Tiesvedības priekšvēsture un apstrīdētais lēmums
2 Frucona Košice ir saskaņā ar Slovākijas tiesībām dibināta sabiedrība, kura tostarp darbojās alkohola un degvīna ražošanas nozarē.
3 2004. gada 25. februārī Frucona Košice, kurai agrāk vairākkārt tika piešķirta tās nodokļu parādu maksājumu pagarināšana, nevarēja samaksāt akcīzes nodokli, kurš tai bija jāmaksā par 2004. gada janvāri.
4 Līdz ar to 2004. gada 6. martā tai tika anulēta alkohola un degvīna ražošanas un apstrādes licence. Kopš tā laika ar preču zīmi “Frucona” tā vienīgi izplatīja no cita uzņēmuma iepirktu alkoholu, kurš saskaņā ar vienošanos to ražoja ar licenci Frucona Košice ražotnēs.
5 Frucona Košice bija arī pārmērīgas parādsaistības Slovākijas Likuma Nr. 328/1991 par likvidāciju ar tiesas nolēmumu un mierizlīgumu (zákon č. 328/1991 Zb. o konkurze a vyrovnaní, turpmāk tekstā – “Likums par likvidāciju ar tiesas nolēmumu un mierizlīgumu”) izpratnē.
6 No apstrīdētā lēmuma izriet, ka likvidācijas ar tiesas nolēmumu un mierizlīguma procedūras ir pakļautas tiesas, kuras mērķis ir noregulēt parādos iekļuvušo sabiedrību finansiālo situāciju, pārbaudei. Ja likvidācija ar tiesas nolēmumu izraisa parādos iekļuvušās sabiedrības likvidēšanu, mierizlīgums tai ļauj turpināt savu darbību, vienojoties par to, ka sabiedrība atmaksās daļu no saviem parādiem, pretī saņemot atlikušā parāda dzēšanu.
7 Frucona Košice ģenerāldirektors 2003. gada 16. decembrī, kā arī 2004. gada 23. un 30. janvārī tikās ar Slovākijas Galvenās nodokļu pārvaldes pārstāvjiem un finanšu ministru, lai tostarp ierosinātu mierizlīguma ceļā noteikt minētajai sabiedrībai pienākumus saistībā ar nodokļiem.
8 2004. gada 8. janvārī šī sabiedrība par šo jautājumu arī sazinājās ar Košices IV biroju (turpmāk tekstā – “vietējā nodokļu pārvalde”), no kuras tā secināja, ka tā neiebilst pret mierizlīgumu.
9 2004. gada 8. martā Frucona Košice iesniedza Krajský súd v Košiciach (Košices apgabaltiesa) (Slovākija) pieteikumu par mierizlīguma procedūras uzsākšanu (turpmāk tekstā – “pieteikums par mierizlīgumu”), piedāvājot katram no saviem kreditoriem samaksāt 35 % no summas, kuru tā bija parādā. Frucona Košice kopējais parāds bija aptuveni SKK 644,6 miljoni, no kuriem aptuveni SKK 640,8 miljoni bija nodokļu parāds.
10 Ar 2004. gada 29. aprīļa lēmumu Krajský súd v Košiciach atļāva uzsākt mierizlīguma procedūru un tostarp aprakstīja pieteikuma par mierizlīgumu [saturu].
11 Lai ļautu vietējai nodokļu pārvaldei izvērtēt šī pieteikuma par mierizlīgumu attiecīgās priekšrocības, likvidācijas ar tiesas nolēmumu un nodokļu piedziņas attiecīgās priekšrocības, Frucona Košice 2004. gada 26. aprīlī tai iesniedza šīs sabiedrības iekšējās revīzijas izstrādātu audita ziņojumu (turpmāk tekstā – “K ziņojums”) un 2004. gada 7. jūlijā – neatkarīgas revīzijas kompānijas izstrādātu audita ziņojumu (turpmāk tekstā – “E ziņojums”).
12 2004. gada 21. jūnijā Slovākijas Nodokļu administrācija veica pārbaudi uz vietas prasītājas telpās. Šajā pārbaudē tā konstatēja, ka 2004. gada 17. jūnijā prasītājai bija skaidras naudas līdzekļi SKK 161,3 miljonu apmērā.
13 Ar 2004. gada 6. jūlija vēstuli Slovākijas Galvenās nodokļu pārvaldes ģenerāldirektore aicināja vietējo nodokļu pārvaldi neatbalstīt pieteikumu par mierizlīgumu, pamatojoties uz to, ka šis piedāvājums nav izdevīgs Slovākijas Republikai.
14 2004. gada 9. jūlija mierizlīguma sēdē Frucona Košice kreditori, tostarp vietējā nodokļu pārvalde, atbalstīja pieteikumu par mierizlīgumu.
15 Ar 2004. gada 14. jūlija lēmumu Krajský súd v Košiciach saskaņoja mierizlīgumu un tostarp norādīja, ka tajā paredzēts, ka Slovākijas Nodokļu administrācijas prasījumi ir jāapmierina 35 % apmērā jeb par summu aptuveni SKK 224,3 miljonu apmērā.
16 Tajā pašā dienā Slovākijas Galvenā nodokļu pārvalde atstādināja no amata un aizstāja vietējās nodokļu pārvaldes direktoru, un 2004. gada 14. decembrī viņš tika apsūdzēts par krāpšanu un piesavināšanos, vietējās nodokļu pārvaldes vārdā apstiprinot pieteikumu par mierizlīgumu. Ar 2006. gada 6. marta spriedumu Špeciálny súd v Pezinku (Pezinokas speciālā tiesa) (Slovākija) viņu attaisnoja visos apsūdzības punktos.
17 Ar 2004. gada 20. oktobra vēstuli vietējā nodokļu pārvalde norādīja Frucona Košice, ka mierizlīguma nosacījumi ir uzskatāmi par netiešu valsts atbalstu, kam ir vajadzīga Eiropas Kopienu Komisijas atļauja.
18 2004. gada 17. decembrī Frucona Košice vietējai nodokļu pārvaldei tostarp samaksāja summu SKK 224,3 miljonu apmērā, kas atbilst 35 % no tās kopējā parāda. 2004. gada 30. decembrī Krajský súd v Košiciach paziņoja par mierizlīguma procedūras slēgšanu. 2006. gada 18. augustā Krajský súd v Košiciach samazināja vietējai nodokļu pārvaldei maksājamo parāda summu uz SKK 224,1 miljonu.
19 Ar 2004. gada 15. oktobra vēstuli Komisijai tika nosūtīta sūdzība par iespējamu nelikumīgu valsts atbalstu par labu Frucona Košice.
20 Ar 2005. gada 4. janvāra vēstuli Slovākijas Republika, atbildot uz Komisijas informācijas pieprasījumu, informēja Komisiju par to, ka Frucona Košice, iespējams, saņēmusi nelikumīgu valsts atbalstu, un lūdza Komisiju atļaut šo atbalstu kā glābšanas atbalstu, kas piešķirts uzņēmumam, kuram ir grūtības.
21 Pēc tam, kad Komisija bija apkopojusi papildu informāciju, tā ar 2005. gada 5. jūlija vēstuli informēja Slovākijas Republiku par savu lēmumu attiecībā uz attiecīgo pasākumu uzsākt oficiālo izmeklēšanas procedūru, kas paredzēta EKL 88. panta 2. punktā. Šis lēmums tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (OV 2005, C 233, 47. lpp.).
22 2006. gada 7. jūnijā Komisija pieņēma apstrīdēto lēmumu, kura rezolutīvās daļas 1. pantā ir paredzēts, ka Slovākijas Republikas piešķirtais valsts atbalsts par labu Frucona Košice par summu SKK 416 515 990 apmērā ir nesaderīgs ar kopējo tirgu, un kura [rezolutīvās daļas] 2. pantā ir uzdots atgūt šo atbalstu.
23 Šī lēmuma daļā, ar kuru tika konstatēta valsts atbalsta esamība, Komisija norādīja, ka mierizlīgums ietvēra identiskus parāda noregulējuma nosacījumus attiecībā uz privātajiem kreditoriem un nodokļu administrāciju, lai gan nodokļu administrācija sava likvidācijas ar tiesas nolēmumu procedūras priviliģētā kreditora statusa dēļ atradās juridiski un ekonomiski labvēlīgākā situācijā nekā privātie kreditori.
24 Komisija tādējādi uzskatīja, ka privātā kreditora kritērija piemērošanas dēļ bija jāpārbauda, vai vietējā nodokļu pārvalde ir “ieguvusi vairāk, piekrītot [Frucona Košice] piedāvātajiem mierizlīguma nosacījumiem, nekā [tā] būtu varējusi saņemt [likvidācijas ar tiesas nolēmumu] vai nodokļu piedziņas procedūrā”.
25 Izvērtējot likvidācijas ar tiesas nolēmumu ieņēmumus, Komisija uzskatīja, ka E ziņojums nav ticams pamats, jo tas balstās uz Frucona Košice aktīvu vērtību 2004. gada 31. martā, nevis it īpaši uz to vērtību 2004. gada 17. jūnijā. Tādējādi E ziņojumā ietvertie likvidācijas koeficienti esot pārāk zemi. Turklāt to aprēķināšanas metode neesot izskaidrota. Papildus tam dažādu ar likvidācijas ar tiesas nolēmumu procedūru saistītu maksājumu, kas bija jāatskaita no aktīvu pārdošanas ieņēmumiem, aprēķins, ņemot vērā citus pieejamos aprēķinus, esot apšaubāms.
26 Pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem dokumentiem, Komisija secināja, ka “aktīvu pārdošana [likvidācijas ar tiesas nolēmumu] procedūrā ļoti iespējams būtu nodrošinājusi lielākus ieņēmumus” nekā mierizlīgumā un ka, ņemot vērā vietējās nodokļu pārvaldes priviliģētā [kreditora] statusu, “lielākā daļa saistībā ar [likvidāciju ar tiesas nolēmumu] gūto ieņēmumu būtu nonākuši” šai pārvaldei. Attiecībā uz ieņēmumiem no nodokļu piedziņas procedūras tā izdarīja tādu pašu secinājumu.
27 Turpinājumā Komisija uzsvēra, ka Slovākijas Republikas Galvenā nodokļu pārvalde iebilda pret piedāvāto mierizlīgumu un privātā kreditora kritērija piemērošanas mērķiem iespējamās valsts intereses ilgtermiņā, kā, piemēram, valsts nodokļu ieņēmumu no Frucona Košice darbībām nepārtrauktība par labu valstij, atzina par ņemšanai vērā nepiemērotām.
28 Komisija secināja, ka privātā kreditora kritērijs tirgus ekonomikā nav izpildīts un ka aplūkotais pasākums ir uzskatāms par valsts atbalstu vietējās nodokļu pārvaldes atceltā parāda summas apmērā. Visbeidzot tā uzskatīja, ka šis atbalsts ir nesaderīgs ar kopējo tirgu.
Tiesvedība Vispārējā tiesā un pārsūdzētais spriedums
29 Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2007. gada 12. janvārī, Frucona Košice lūdza atcelt apstrīdēto lēmumu.
30 Ar 2007. gada 8. jūnijā Vispārējās tiesas kancelejā iesniegto dokumentu sabiedrība St. Nicolaus – trade a.s (turpmāk tekstā – “St. Nicolaus – trade”) lūdza atļaut iestāties lietā Komisijas atbalstam. Šis lūgums tika apmierināts ar Vispārējās tiesas otrās palātas priekšsēdētāja 2007. gada 11. oktobra rīkojumu.
31 Savas prasības pamatojumam Frucona Košice izvirzīja desmit pamatus, no kuriem ceturtais attiecās uz kļūdu tiesību piemērošanā un faktos, ko pieļāvusi Komisija, kura konkrētā valsts atbalsta pasākuma kvalifikācijas mērķiem uzskatīja, ka likvidācija ar tiesas nolēmumu ir izdevīgāka nekā mierizlīgums un ka kompetenta privātā kreditora kritērijs tātad nebija izpildīts.
32 Ar šo pamatu Frucona Košice būtībā norādīja, ka Komisija tostarp attiecībā uz tās iesniegtajiem pierādījumiem nav ņēmusi vērā likvidācijas ar tiesas nolēmumu procedūras ilgumu un tā ietekmi uz izvēli, kas bija jāizdara privātajam kreditoram, ja tas atrastos nodokļu administrācijas vietā.
33 Vispārējā tiesa vispirms uzskatīja, ka, tā kā privātā kreditora kritērija piemērošanai ir vajadzīga sarežģīta ekonomiskā analīze, apstrīdētā lēmuma tiesiskuma pārbaudē ir vienīgi jāpārbauda, vai Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā.
34 Turpinājumā tā norādīja, ka konkrētajā gadījumā šīs pārbaudes mērķiem ir jāņem vērā Slovākijas nodokļu administrācijas kā priviliģētā kreditora statuss, Komisijas veiktā novērtējuma īpaši piesardzīgais raksturs attiecībā uz ieņēmumiem no Frucona Košice aktīvu pārdošanas likvidācijas ar tiesas nolēmumu procedūrā un tas, ka pretēji mierizlīgumam likvidācija ar tiesas nolēmumu neparedz parāda dzēšanu.
35 Ņemot vērā šos apsvērumus, Vispārējā tiesā pārsūdzētā sprieduma 123.–129. punktā norādīja:
“123 Pirmkārt, runājot par [Frucona Košice] argumentu, kas saistīts ar to, ka nav ņemts vērā likvidācijas ar tiesas nolēmumu procedūras ilgums Slovākijā un trešo personu ziņojumi šajā ziņā, ir vispirms jānorāda, ka, pretēji [šīs sabiedrības] norādītajam, Komisija ne tikai apstrīdētā lēmuma 54. apsvērumā ir norādījusi, ka saskaņā ar Slovākijas Republikas viedokli likvidācijas ar tiesas nolēmumu procedūras ilgums, ievērojot īpašos izskatāmās lietas apstākļus, būtu bijis mazāks par vidējo, bet tāpat arī apstrīdētā lēmuma 40. apsvērumā ir norādījusi, ka saskaņā ar [Frucona Košice] viedokli likvidācijas ar tiesas nolēmumu procedūra Slovākijā vidēji ilgst trīs līdz septiņus gadus. Tā ir precizējusi, ka [Frucona Košice] savu nostāju ir balstījusi uz pierādījumiem, statistiku un piemēru par Slovākijas sabiedrību, kas bija situācijā, kura ir identiska [Frucona Košice] situācijai. Attiecīgi Komisijai nevar pārmest, ka tā nav ņēmusi vērā šo jautājumu un [Frucona Košice] nostāju šajā ziņā.
124 Turklāt attiecībā uz pierādījumiem, kas bija Komisijas rīcībā, ir jānorāda, ka paši dati, ko iesniegusi [Frucona Košice], neatbilst ticamības un saskaņotības prasībām. Likvidācijas ar tiesas nolēmumu procedūras ilguma Slovākijā novērtējumi, ko [Frucona Košice] iesniegusi Komisijai, bija vispārīgi un tajos nebija ņemtas vērā izskatāmās lietas raksturīgās iezīmes. Tāpat šie vērtējumi noteikti bija aptuveni un zināmā mērā nebija savstarpēji saskaņoti. Faktiski [Frucona Košice] balstījās uz četriem ziņojumiem, kas minēti iepriekš 96. punktā, kuros šis ilgums attiecīgi vērtēts kā četri gadi un astoņi mēneši, kā laikposms no trim līdz septiņiem gadiem vai vairāk par sešiem gadiem.
125 Citi ziņojumi, uz kuriem norādījusi [Frucona Košice], ir Komisijas 2002. un 2003. gada progresa ziņojumi par Slovākijas Republikas sasniegto virzībā uz pievienošanos Savienībai. Saskaņā ar [šīs sabiedrības] viedokli šajos ziņojumos Komisija ir uzskaitījusi grūtības un nepieciešamos uzlabojumus attiecībā uz likvidācijas ar tiesas nolēmumu un maksātnespējas procedūrām Slovākijā. Ir jānorāda, ka šie Komisijas ziņojumi attiecas uz likvidācijas ar tiesas nolēmumu procedūru Slovākijā vispārīgi, neņemot vērā izskatāmās lietas raksturīgās iezīmes.
126 Turklāt ir jāatzīmē, ka [Frucona Košice] nav pieminējusi K ziņojuma rezultātus attiecībā uz ilgumu, kāds varētu būt to skarošajai likvidācijas ar tiesas nolēmumu procedūrai. [K ziņojumā], kuru pati [Frucona Košice] iesniegusi šajā lietā, minētais ilgums tika novērtēts kā “aptuveni divi gadi (atkarībā no apstākļiem un administratora darba)”. Ir jānorāda, ka, izņemot apstākli, ka šis vērtējums šādai likvidācijai ar tiesas nolēmumu ir acīmredzami daudz optimistiskāks nekā pārējie [Frucona Košice] iesniegtie vērtējumi, minētais vērtējums konkrēti attiecās uz [šo sabiedrību].
127 Tāpat ir jāuzskata, kā to norādījusi Komisija, ka gadījumā, kad, kā tas ir izskatāmajā lietā, parādnieka kreditoru skaits ir neliels un pastāv aktīvi ar pozitīvu likvidācijas vērtību, likvidācijas ar tiesas nolēmumu procedūra var tikt veikta ātrāk nekā vidējais [ilgums, kādā šāda procedūra tiek veikta]. Tas vēl jo vairāk tā ir izskatāmajā lietā, kur lietas dalībnieki ir vienisprātis, ka Slovākijas Nodokļu administrācijas prasījums pret [Frucona Košice] atspoguļoja aptuveni 99 % no pēdējās minētās pasīviem un minētajai administrācijai bija privileģētā prasītāja statuss. No tā izriet, ka Slovākijas Nodokļu administrācijai bija izšķiroša ietekme uz likvidācijas ar tiesas nolēmumu procedūras ilgumu. Tiesa, [Frucona Košice] apgalvo, ka lielākās daļas tās aktīvu ģeogrāfiskais novietojums un novecojušais raksturs esot apgrūtinājis pircēja meklēšanas procesu un attiecīgi palēninājis likvidācijas ar tiesas nolēmumu procedūras norisi. Tomēr, kā to norādījusi Komisija apstrīdētā lēmuma 88. apsvērumā, vairāki elementi, it īpaši apstāklis, ka noteiktiem [Frucona Košice] ražošanas aktīviem ir atrasts noņēmējs pēc spirta un dzērienu uz spirta bāzes ražošanas un apstrādes licences atsaukšanas, norāda uz to, ka šis [..] apgalvojums ir nepamatots.
[..]
129 No iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka attiecībā uz likvidācijas ar tiesas nolēmumu procedūras ilgumu Komisija nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā.”
36 Turpinot Vispārējā tiesa noraidīja arī pārējos Frucona Košice izvirzītos pamatus un līdz ar to tās prasību un piesprieda tai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Lietas dalībnieku prasījumi
37 Frucona Košice prasījumi Tiesai ir šādi:
– atcelt pārsūdzēto spriedumu, ciktāl tajā ir noraidīts ceturtais un sestais prasības pamats;
– atzīt šos pamatus par pamatotiem;
– nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā, lai tā lemtu par prasības piekto, sesto, septīto, astoto un devīto pamatu, ciktāl tie attiecas uz nodokļu iekasēšanas procedūru, un
– piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
38 Komisijas prasījumi Tiesai ir šādi:
– noraidīt apelācijas sūdzību un
– piespriest Frucona Košice atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
39 St. Nicolaus – trade lūdz Tiesu noraidīt apelācijas sūdzību, atstāt spēkā pārsūdzēto spriedumu un piespriest Frucona Košice atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Par apelācijas sūdzību
40 Savas apelācijas sūdzības pamatojumam Frucona Košice izvirza divus pamatus. Pirmais pamats ir saistīts ar Vispārējās tiesas kļūdu tiesību piemērošanā, piemērojot privātā kreditora kritēriju. Šis pamats iedalās divās daļās, no kurām pirmā attiecas uz likvidācijas ar tiesas nolēmumu procedūras ilgumu un otrā – uz ekspertu slēdziena vērā ņemšanas piemērotību likvidācijas koeficientu izvērtēšanas mērķiem.
41 Ar savu otro pamatu Frucona Košice pārmet Vispārējai tiesai, ka tā aizstājusi apstrīdētajā lēmumā norādīto argumentāciju ar savu argumentāciju un izdarījusi pierādījumu sagrozīšanu. Šis pamats būtībā iedalās četrās daļās, no kurām pirmā attiecas uz likvidācijas ar tiesas nolēmumu procedūras izmaksām, otrā uz šādas procedūras ilgumu, trešā uz Komisijas vērtējuma piesardzību un ceturtā – uz parāda pēc minētās likvidācijas vērā ņemšanas piemērotību.
42 Vispirms ir jāizskata kopā pirmā pamata pirmā daļa un otrā pamata otrā daļa attiecībā uz likvidācijas ar tiesas nolēmumu procedūras ilgumu.
Lietas dalībnieku argumenti
43 Ar pirmā pamata pirmo daļu Frucona Košice norāda, ka Vispārējā tiesa, piemērojot privātā kreditora kritēriju, esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.
44 Frucona Košice uzskata, ka savā vērtējumā Vispārējā tiesa neesot izskatījusi situāciju tādā pašā veidā, kā to būtu darījis privātais kreditors, ņemot vērā informāciju, kāda varētu būt šī kreditora rīcībā mierizlīguma noslēgšanas laikā. Vispārējā tiesa a posteriori esot apstiprinājusi Komisijas izdarītu vērtējumu, kurā neesot ņemti vērā attiecīgie riski un termiņi, kuri būtu ietekmējuši privātā kreditora lēmumu priekšrocību izvērtēšanā attiecībā uz likvidācijas ar tiesas nolēmumu procedūru un mierizlīgumu.
45 It īpaši Frucona Košice ieskatā Vispārējā tiesa vienīgi izvērtēja, vai Komisijas veiktā analīze ietver kļūdas, nevis vai šī analīze patiešām tikusi veikta no piesardzīga privātā kreditora skata punkta.
46 Frucona Košice uzskata, ka šis kritērijs pieprasa pārbaudīt, vai, ņemot vērā saprātīgi pieejamo informāciju mierizlīguma noslēgšanas brīdī, attiecīgais pasākums radīja acīmredzami lielākas priekšrocības nekā privātā kreditora, kas atradās līdzīgā situācijā, izraudzītais risinājums.
47 Tādējādi Vispārējai tiesai vispirms esot bijis jānosaka, vai informācija attiecībā uz likvidācijas ar tiesas nolēmumu procedūras ilgumu varēja ietekmēt hipotētiska privātā kreditora lēmuma pieņemšanas procesu. Pēc tam tai esot bijis jāpārbauda, vai Komisija ir ņēmusi vērā visu šo informāciju. Visbeidzot Vispārējai tiesai esot bijis jāpārbauda, vai tā ir piešķīrusi pietiekamu nozīmi šai informācijai.
48 Frucona Košice uzskata, ka, lai izdarītu izvēli starp dažādiem parāda atgūšanas veidiem, piesardzīgam privātajam kreditoram esot bijis jāņem vērā dažāda šajā lietā pieejamā informācija attiecībā uz likvidācijas ar tiesas nolēmumu procedūras ilgumu, kā arī ar to saistītajām neskaidrībām. Līdz ar to dažādi ziņojumi un dokumenti saistībā ar tajā pašā tirdzniecības sektorā agrāk notikušu sabiedrības Liehofruct likvidāciju ar tiesas nolēmumu Frucona Košice ieskatā ietvēra juridiski atbilstošu informāciju, kura Komisijai bija jāņem vērā, bet ko tā neizdarīja, tādējādi pieļaujot kļūdu tiesību piemērošanā, kuru Vispārējā tiesa nav labojusi.
49 Frucona Košice precizē, ka, ciktāl Vispārējā tiesa uzskatīja, ka Komisijas veiktā ziņojumu vērtēšana bija vērsta uz faktisku jautājumu, proti, maksātnespējas procedūras ilgumu, attiecībā uz kuru tai bija rīcības brīvība, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, jo izvirzītais jautājums bija par šīs informācijas ietekmi uz vērtējumu, kuru piesardzīgs privātais kreditors būtu veicis.
50 Ar otrā pamata otro daļu Frucona Košice norāda, ka attiecībā uz likvidācijas ar tiesas nolēmumu procedūras ilgumu Vispārējā tiesa tostarp ar saviem pamatiem argumentēja, kādēļ Komisija nebija veikusi šo elementu pārbaudi.
51 Faktiski pārsūdzētā sprieduma 123. punktā Vispārējā tiesa neesot pareizi sapratusi apstrīdētā lēmuma saturu, jo apsvērumi, uz kuriem atsaucas Vispārējā tiesa šajā punktā, nav vērsti uz to, lai izklāstītu Komisijas nostāju attiecībā uz dažādo procedūru ilgumu, bet gan atstāsta Frucona Košice un Slovākijas Republikas pozīcijas.
52 Pārsūdzētā sprieduma 124. punktā uzskatot, ka Frucona Košice sniegtā informācija neatbilst ticamības un saskaņotības prasībām, Vispārējā tiesa, lai noraidītu šos argumentus, esot prettiesiski pievienojusi jaunus pamatus apstrīdētajā lēmumā izklāstītajai argumentācijai. Turklāt Vispārējās tiesas apgalvojums, saskaņā ar kuru Komisijas rīcībā bija vairāki aprēķini saistībā ar likvidācijas ar tiesas nolēmumu procedūras Slovākijā iespējamo ilgumu, neatbilstot Frucona Košice izvirzītajai argumentācijai.
53 Pārsūdzētā sprieduma 125. punktā noraidot Komisijas 2002. un 2003. gada progresa ziņojumus par Slovākijas Republikas sasniegto virzībā uz pievienošanos Savienībai piemērotību ņemšanai vērā, pamatojoties uz to, ka tajos nav ņemtas vērā konkrētās lietas raksturīgās iezīmes, Vispārējā tiesa arī esot izvirzījusi argumentu, uz kuru Komisija apstrīdētā lēmuma pamatojumā neesot balstījusies. Turklāt šis pamatojums neesot pieņemams, jo, kad Komisija piemēroja privātā kreditora kritēriju, tā esot bieži daļēji balstījusies uz vispārējo informāciju saistībā ar ekonomiskajiem nosacījumiem attiecīgajā dalībvalstī.
54 Pārsūdzētā sprieduma 126. punktā norādot, ka vienā no Frucona Košice iesniegtajiem ziņojumiem ir prognozēts, ka likvidācijas ar tiesas nolēmumu procedūras ilgums varētu būt divi gadi, Vispārējā tiesa atkārtoti esot mēģinājusi pati nodrošināt pamatu, kurš izskaidrotu likvidācijas ar tiesas nolēmumu procedūras ilguma neņemšanu vērā. Tostarp divu gadu ilgums ir ievērojami lielāks par četru mēnešu termiņu, kas vajadzīgs, lai gūtu ieņēmumus mierizlīguma procedūrā.
55 Tāpat arī, vienīgi pamatojoties uz saviem pamatiem, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 127. punktā esot nospriedusi, ka, ja konkrētajā gadījumā būtu notikusi likvidācija ar tiesas nolēmumu, tās ilgums būtu īsāks nekā parastais šādu procedūru ilgums.
56 Attiecībā uz apelācijas sūdzības pirmā pamata pirmo daļu Komisija norāda, ka privātā kreditora kritērija piemērošanas mērķiem ir jānosaka, vai dalībvalsts piešķirtos maksājumu atvieglojumus būtu arī piešķīris privātais kreditors vai ir acīmredzams, ka šis kreditors nebūtu piešķīris salīdzināmus atvieglojumus. Šo interpretāciju apstiprinot rīcības brīvība, kas esot Komisijas rīcībā, kad tā veic sarežģītu ekonomisku analīzi, kā, piemēram, tādu, kura pieprasa privātā kreditora kritērija piemērošanu.
57 Komisijas ieskatā Vispārējā tiesa piemēroja pareizu juridisku kritēriju, kas ļauj noteikt, vai valsts iestāde ir rīkojusies tādā pašā veidā, kādā būtu rīkojies privātais kreditors šajā pašā situācijā, ņemot vērā apstākļus, un esot pamatoti nospriedusi, ka tās pārbaudei jāietver vienīgi Komisijas pieļauto acīmredzamo kļūdu faktu vērtējumā atklāšana.
58 Visbeidzot Komisija apgalvo, ka Frucona Košice argumenti saistībā ar atsauces uz privātā kreditora kritēriju neesamību un Vispārējās tiesas veiktās Komisijas vērtējuma pārbaudes robežām attiecas uz veidu, kādā Komisija un Vispārējā tiesa ir izvērtējušas pierādījumus, un neskarot Vispārējās tiesas argumentāciju saistībā uz piemērojamo juridisko kritēriju.
59 Attiecībā uz apelācijas sūdzības otrā pamata otro daļu Komisija vispirms norāda, ka faktu izvērtēšanai saistībā ar privātā kreditora kritēriju ir jābalstās uz visu nozīmīgo faktoru izvērtējumu, kamēr Frucona Košice vienīgi apstrīdēja tikai dažu no šiem daudzajiem faktoriem vērtējumu.
60 Attiecībā uz likvidācijas ar tiesas nolēmumu ilgumu Komisija norāda, ka pārsūdzētā sprieduma 123. punktā Vispārējā tiesa patiesībā konstatēja, ka Komisija apstrīdētajā lēmumā nav atstājusi neizskatītu šo jautājumu, bet tomēr uzskatīja, ka, ņemot vērā apstrīdētā lēmuma 17., 40. un 54. punktā norādīto informāciju, nebija nepieciešams uzskatīt likvidācijas ar tiesas nolēmumu procedūras ilgumu kā tādu faktoru, kas nepieļauj šādas procedūras izbeigšanu.
61 Šī sprieduma 124. punktā Vispārējā tiesa esot vienīgi apstiprinājusi pierādījumus, kas bija Komisijas rīcībā. Pārsūdzētā sprieduma 125. un 126. punktā Vispārējās tiesas atsaucēm uz ziņojumiem, kuri nav minēti apstrīdētajā lēmumā, esot vienīgi obiter dictum raksturs.
62 Pārsūdzētā sprieduma 127. punktā Vispārējā tiesa, lai pārbaudītu, vai Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, esot izskatījusi vienīgi Komisijas rīcībā esošos pierādījumus. Komisija šajā ziņā norāda, ka tai nav jāatbild specifiski uz katru apgalvotā atbalsta saņēmēja izvirzīto argumentu un ka tā nav uzkavējusies pie apsvērumiem saistībā ar likvidācijas ar tiesas nolēmumu procedūras ilgumu, jo, it īpaši ņemot vērā vietējās nodokļu pārvaldes priviliģētā kreditora statusu, jautājums nav tāds, kas varētu satraukt hipotētisku privāto kreditoru.
63 Līdz ar to Frucona Košice argumenti, ko tā izvirzīja apelācijas sūdzības pirmā pamata pirmajā daļā un ar ko tā vēlējās pierādīt, ka Vispārējā tiesa Komisijas argumentāciju ir aizstājusi ar savu argumentāciju, nav pamatoti.
64 St. Nicolaus – trade norāda, ka privātā kreditora kritērija piemērošanas mērķiem ir piemēroti sev uzdot jautājumu, vai privātais ieguldītājs būtu īstenojis konkrēto darbību tādos pašos apstākļos, un noliedzošas atbildes gadījumā izvērtēt, kādos apstākļos viņš šo darbību būtu veicis.
65 Tā norāda, ka vietējās nodokļu pārvaldes ieskatā tajā brīdī, kad tā apstiprināja pieteikumu par mierizlīgumu, nebija vajadzīgs, lai Frucona Košice nekavējoties samaksā savu parādu. Privātais kreditors, kas atradās identiskā situācijā tai, kurā bija vietējā nodokļu pārvalde, tātad nesliektos atteikties no iespējas saņemt šo maksājumu lielākā mērā, nekā tika piedāvāts mierizlīgumā.
66 Attiecībā uz likvidācijas ar tiesas nolēmumu procedūras ilgumu St. Nicolaus – trade apgalvo, ka no pārsūdzētā sprieduma 123. punkta izriet, ka Komisija ir izvērtējusi šo jautājumu. Šajā ziņā šai iestādei esot bijusi plaša rīcības brīvība un tā konkrētajā gadījumā esot izvērtējusi faktisko situāciju, attiecībā uz kuru tai bija jāpieņem lēmums, galvenokārt ņemot vērā likvidācijas ar tiesas nolēmumu procedūras sarežģītību, kreditoru skaitu un to, ka Nodokļu administrācija bija ne vien Frucona Košice galvenais kreditors, bet arī tās priviliģētais kreditors. Pamatojoties uz šo, Komisija un Vispārējā tiesa esot pamatoti secinājušas, ka likvidācijas ar tiesas nolēmumu procedūra, iespējams, būtu izbeigta īsākā laikā nekā termiņā, kas parasti vajadzīgs šādas procedūras pabeigšanai.
Tiesas vērtējums
67 Frucona Košice būtībā pārmet Vispārējai tiesai, ka tā vienīgi pārbaudījusi, vai Komisijas veiktā analīze ietver acīmredzamas kļūdas vērtējumā, un nav pārbaudījusi, vai šī analīze tika veikta no privātā kreditora viedokļa. It īpaši Vispārējā tiesa neesot pārbaudījusi, vai pieejamā informācija attiecībā uz likvidācijas ar tiesas nolēmumu procedūras ilgumu varēja ietekmēt privātā kreditora lēmumu pieņemšanas procesu un vai Komisija ir ņēmusi vērā šo informāciju. Tā vietā, lai veiktu šo pārbaudi, tā ar saviem pašas pamatiem esot attaisnojusi šo elementu pārbaudes neesamību apstrīdētajā lēmumā.
68 LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, ja vien līgumi neparedz ko citu, ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.
69 Atbalsta jēdziens ietver ne tikai tādus pozitīvus atbalstus kā subsīdijas, bet arī intervences pasākumus, kas dažādās formās samazina izmaksas, kuras parasti rodas uzņēmuma budžetā, un kam piemīt tāds pats raksturs kā subsīdijām un kam ir līdzīgas sekas, kaut arī tie nav uzskatāmi par subsīdijām šī termina burtiskā nozīmē (1998. gada 1. decembra spriedums lietā C‑200/97 Ecotrade, Recueil, I‑7907. lpp., 34. punkts, un 1999. gada 19. maija spriedums lietā C‑6/97 Itālija/Komisija, Recueil, I‑2981. lpp., 15. punkts).
70 Tomēr nosacījumi, kuriem ir jāatbilst pasākumam, lai to varētu kvalificēt par “atbalstu” LESD 107. panta izpratnē, nav izpildīti, ja uzņēmums, kas saņem labumu, tādu pašu labumu kā to, kas ir nodots tā rīcībā no valsts līdzekļiem, varētu saņemt apstākļos, kas atbilst parastiem tirgus apstākļiem (šajā ziņā skat. 2012. gada 5. jūnija spriedumu lietā C‑124/10 P Komisija/EDF u.c, 78. punkts un tajā minētā judikatūra).
71 Šādu secinājumu var izdarīt, kad kreditors, kas ir publisko tiesību subjekts, piešķir parāda, kuru tam ir parādā uzņēmums, maksājuma atbrīvojumus, principā piemērojot privātā kreditora kritēriju. Faktiski šis kritērijs, kad tas ir piemērojams, ir viens no faktoriem, kas Komisijai ir jāņem vērā, lai konstatētu šāda atbalsta esamību (šajā ziņā skat. 1999. gada 29. aprīļa spriedumu lietā C‑342/96 Spānija/Komisija, Recueil, I‑2459. lpp., 46. punkts; 1999. gada 29. jūnija spriedumu lietā C‑256/97 DM Transport, Recueil, I‑3913. lpp., 24. punkts, kā arī iepriekš minēto spriedumu lietā Komisija/EDF, 78. un 103. punkts).
72 Šādi maksājuma atvieglojumi ir uzskatāmi par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, ja, ņemot vērā tādējādi piešķirto ekonomisko priekšrocību apmēru, uzņēmums, kas saņem labumu, acīmredzami nebūtu saņēmis salīdzināmus atvieglojumus no privātā kreditora, kas atrodas vistuvākā iespējamā situācijā kreditora, kurš ir publisko tiesību subjekts, situācijai un kas vēlas panākt, lai tiktu samaksātas summas, kuras tam ir parādā debitors, kas nonācis finanšu grūtībās (šajā ziņā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Spānija/Komisija, 46. punkts, iepriekš minēto spriedumu lietā DM Transport, 30. punkts, un iepriekš minēto spriedumu lietā Komisija/EDF, 79. punkts).
73 Komisijai ir jāveic visaptverošs novērtējums, ņemot vērā visus elementus, kuri ir būtiski konkrētajā lietā un kuri tai ļauj noteikt, vai uzņēmums, kas saņem labumu, salīdzināmus atvieglojumus acīmredzami nebūtu saņēmis no šāda privātā kreditora (šajā ziņā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Komisija/EDF, 86. punkts).
74 Ir konstatēts, ka Komisijas pārbaude par to, vai attiecīgie pasākumi var tikt atzīti par valsts atbalstu tādēļ, ka valsts iestādes nav rīkojušās tā, kā būtu rīkojies privātais kreditors, ir saistīta ar sarežģītu ekonomisko vērtējumu (skat. 2007. gada 22. novembra spriedumu lietā C‑525/04 P Spānija/Lenzing, Krājums, I‑9947. lpp., 59. punkts).
75 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka pārbaudes ietvaros, ko Savienības tiesa īsteno attiecībā uz Komisijas veiktajiem sarežģītiem ekonomiskiem vērtējumiem valsts atbalsta jomā, Savienības tiesai nav jāaizstāj Komisijas veiktais ekonomiskais vērtējums ar savējo (šajā ziņā skat. 2010. gada 2. septembra spriedumu lietā C‑290/07 P Komisija/Scott, Krājums, I‑7763. lpp., 64. un 66. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).
76 Tomēr Savienības tiesai ir jāpārbauda tostarp ne vien izvirzīto pierādījumu materiālā precizitāte, ticamība un konsekvence, bet arī jāpārbauda, vai šie pierādījumi izveido visu atbilstošo datu kopumu, kas ir jāņem vērā, lai izvērtētu sarežģītu situāciju, un vai šo pierādījumu raksturs ļauj pamatot no tiem izdarītos secinājumus (2005. gada 15. februāra spriedums lietā C‑12/03 P Komisija/Tetra Laval, Krājums, I‑987. lpp., 39. punkts, un iepriekš minētais spriedums lietā Komisija/Scott, 65. punkts).
77 No visa iepriekš minētā izriet, ka, ņemot vērā Frucona Košice pirmajā instancē izvirzītos argumentus, Vispārējai tiesai tostarp bija jāpārbauda, vai pieejamā informācija attiecībā uz likvidācijas ar tiesas nolēmumu [procedūras] ilgumu šajā lietā bija piemērota ņemšanai vērā vērtējuma no privātā kreditora kritērija viedokļa mērķiem, un apstiprinošas atbildes gadījumā – vai Komisija to ir ņēmusi vērā.
78 Šajā ziņā ir jāuzskata par piemērotu ņemšanai vērā jebkura informācija, kura var nozīmīgā veidā ietekmēt vidēji piesardzīga un rūpīga privātā kreditora, kas atrodas kreditora, kurš ir publisko tiesību subjekts, situācijai vistuvākā iespējamā situācijā un kas cenšas panākt to summu samaksu, kas tam pienākas no maksājumu grūtībās nonākuša debitora, lēmumu pieņemšanas procesu.
79 Konkrētajā gadījumā ir skaidrs, ka, lai panāktu, ka tiek samaksātas summas, kuras tam pienākas, vidēji piesardzīgam un rūpīgam privātajam kreditoram, kas ir vietējās nodokļu pārvaldes situācijai vistuvākā iespējamā situācijā, būtu jāizdara izvēle arī starp pieteikumu par mierizlīgumu un Frucona Košice likvidāciju ar tiesas nolēmuma procedūru.
80 No minētā izriet, ka, lai noteiktu visizdevīgāko alternatīvu, šādam kreditoram būtu jāizvērtē katras minētās procedūras priekšrocības un trūkumi.
81 Proti, kā to pamatoti norāda Frucona Košice, tā kā iepriekš minēto procedūru ilgums atliek parāda summu atgūšanu un tādējādi tas ilgu procedūru gadījumā tostarp var ietekmēt to vērtību, ir jākonstatē, ka runa ir par elementu, kas var nozīmīgā veidā ietekmēt vidēji piesardzīga un rūpīga privātā kreditora, kurš ir vietējās nodokļu pārvaldes situācijai vistuvākā iespējamā situācijā, lēmumu pieņemšanas procesu.
82 Līdz ar to Vispārējai tiesai bija jāpārbauda, vai Komisija privātā kreditora kritērija izvērtēšanā bija ņēmusi vērā attiecīgo pieejamo informāciju tostarp saistībā ar likvidācijas ar tiesas nolēmumu procedūras ilgumu.
83 Šajā ziņā no pārsūdzētā sprieduma 123. punkta, kas minēts šī sprieduma 35. punktā, izriet, ka Vispārējā tiesa konstatēja, ka Komisija apstrīdētā lēmuma 54. apsvērumā norādīja Slovākijas Republikas nostāju attiecībā uz šādas procedūras ilgumu un ka tā minētā lēmuma 40. punktā minēja šādu Frucona Košice nostāju. Vispārējā tiesa no minētā secināja, ka Komisija nebija “atstājusi neizskatītu šo jautājumu”.
84 Tomēr vispirms apsvērumi, uz kuriem atsaucās Vispārējā tiesa, kā to pamatoti norādīja Frucona Košice, ir ietverti apstrīdētā lēmuma IV un V sadaļā, kas ir veltītas ieinteresēto personu un Slovākijas Republikas apsvērumu kopsavilkumiem, nevis tā VI sadaļā, kurā izklāstīts Komisijas vērtējums.
85 Turpinot, kā tas tika norādīts šī sprieduma 82. punktā, Vispārējai tiesai bija jāpārbauda, nevis vai Komisija ir atstājusi neizskatītu pieejamo informāciju attiecībā uz likvidācijas ar tiesas nolēmumu procedūras ilgumu, bet vai tā to ir ņēmusi vērā privātā kreditora kritērija vērtējumā.
86 No minētā izriet, ka Vispārējai tiesai bija jāpārbauda, vai apstrīdētā lēmuma VI sadaļā norādītās argumentācijas daļā un it īpaši tā 2.1. iedaļā attiecībā uz mierizlīguma un likvidācijas ar tiesas nolēmumu salīdzinājumu Komisija ir izvērtējusi likvidācijas ar tiesas nolēmumu procedūras ilgumu. Šādas pārbaudes esamību nevar secināt no pārsūdzētā sprieduma.
87 Visbeidzot, tā kā Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 125.–127. punktā, kas arī citēti šī sprieduma 35. punktā, izvērtējusi dažādus elementus attiecībā uz Frucona Košice administratīvā procesa laikā iesniegtās informācijas ticamību un saskaņotību un tā kā tā uzskatīja, ka konkrētās lietas īpašajos apstākļos Komisija varēja uzskatīt, ka likvidācijas ar tiesas nolēmumu procedūras ilgums nevarēja ietekmēt privātā kreditora lēmumu pieņemšanas procedūru, ir jāsecina, ka Vispārējās tiesas pārbaude nav saistīta ne ar vienu no apstrīdētajā lēmumā ietvertajiem vērtējumiem.
88 No minētā izriet, ka Vispārējā tiesa, noraidot tās izvērtētos pamatus, ir balstījusies uz likvidācijas ar tiesas nolēmumu procedūras ilguma vērtējumu, kas aizpilda apstrīdētā lēmuma pamatojuma trūkumu ar tajā neminētiem pamatiem. Tomēr, šādi rīkojoties, Vispārējā tiesa ir pārkāpusi savas pārbaudes robežas.
89 Faktiski, veicot LESD 263. pantā paredzēto tiesību akta likumības pārbaudi, Tiesa un Vispārējā tiesa var izskatīt prasības, kas celtas saistībā ar kompetences trūkumu, būtisku formas prasību pārkāpumu, LESD vai citu ar tā piemērošanu saistītu tiesību normu pārkāpumu vai pilnvaru nepareizu izmantošanu. LESD 264. pantā ir paredzēts, ka gadījumā, ja prasība ir pamatota, apstrīdētais tiesību akts tiek atzīts par spēkā neesošu. Tiesa un Vispārējā tiesa līdz ar to nevar aizstāt apstrīdētā tiesību akta autora pamatojumu ar savējo (skat. 2000. gada 27. janvāra spriedumu lietā C‑164/98 P DIR International Film u.c./Komisija, Recueil, I‑447. lpp., 38. punkts, kā arī 2008. gada 22. decembra spriedumu lietā C‑487/06 P British Aggregates/Komisija, Krājums, I‑10515. lpp., 141. punkts).
90 No iepriekš minētā izriet, ka nepārbaudot, vai Komisija privātā kreditora kritērija vērtējumā bija ņēmusi vērā likvidācijas ar tiesas nolēmumu procedūras ilgumu, šajā ziņā aizstājot apstrīdētā lēmuma pamatojuma trūkumu ar savu pamatojumu, Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdas tiesību piemērošanā.
91 Tādējādi pirmā pamata pirmā daļa, kā arī otrā pamata otrā daļa ir jāuzskata par pamatotu un līdz ar to pārsūdzētais spriedums ir jāatceļ.
Par tiesvedību pirmajā instancē
92 Atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas Statūtu 61. panta pirmajai daļai Vispārējās tiesas nolēmuma atcelšanas gadījumā Tiesa pati var taisīt galīgo spriedumu lietā, ja to ļauj tiesvedības stadija.
93 Konkrētajā gadījumā Tiesas rīcībā ir visi vajadzīgie elementi, lai taisītu galīgu spriedumu par tiesvedībā pirmajā instancē izvirzītā ceturtā pamata pirmo daļu attiecībā uz likvidācijas ar tiesas nolēmumu procedūras ilgumu.
Lietas dalībnieku argumenti
94 Ar tiesvedībā pirmajā instancē izvirzītā ceturtā pamata pirmo daļu Frucona Košice būtībā norāda, ka Komisija nav ņēmusi vērā likvidācijas ar tiesas nolēmumu procedūras ilgumu un ar to saistītos pierādījumus, kurus tā iesniegusi administratīvā procesa laikā. Proti, privātais kreditors būtu ņēmis vērā šo ilgumu un tādējādi būtu piekritis mierizlīguma piedāvājumam, ņemot vērā to, ka likvidācijas ar tiesas nolēmumu procedūra esot daudz ilgāka nekā mierizlīguma procedūra, tātad – salīdzinājumā ar mierizlīguma ieņēmumiem ietverot procentu ieņēmumu zudumu un nenodrošinot lielākas summas atgūšanu nekā tā, kas tika piedāvāta mierizlīguma piedāvājumā.
95 Komisija apstrīdētā lēmuma 40. un 54. punktā norāda, ka tā ņēma vērā maksātnespējas procedūras ilgumu un ka konkrētās lietas apstākļos nebija nepieciešams precīzi noteikt šādas procedūras paredzamo ilgumu.
96 Turpmāk, pat pieņemot, ka šī likvidācijas ar tiesas nolēmumu procedūra būtu bijusi ilga, ko gan Komisija apstrīd, tostarp ņemot vērā Slovākijas iestāžu viedokli un nelielo kreditoru skaitu, no apstrīdētajā lēmumā izdarītajiem secinājumiem izrietot, ka mierizlīgums jebkurā gadījumā Slovākijas valstij būtu bijis neizdevīgāks nekā likvidācijas ar tiesas nolēmumu procedūra.
97 Visbeidzot, tā kā vietējai nodokļu pārvaldei bija priviliģētā kreditora statuss, jo tās parādu nodrošināja Frucona Košice nekustamie īpašumi, kurus šī sabiedrība novērtējusi par SKK 194 miljoniem, savukārt minētā iestāde – par SKK 397 miljoniem, tās prasījumi varēja tikt apmierināti jebkurā likvidācijas ar tiesas nolēmumu procedūras brīdī, pārdodot šos aktīvus, kas atbilstoši Likumam par likvidāciju ar tiesas nolēmumu un mierizlīgumu veido nodrošinājumu. Līdz ar to attiecībā uz šiem aktīviem maksātnespējas procedūras ilgumam nav nozīmes.
98 Visbeidzot Frucona Košice aprēķini esot balstīti uz galīgo parāda summu, kas ir ievērojami mazāka nekā uzņēmumu aktīvu patiesā vērtība, atskaitot likvidācijas ar tiesas nolēmumu izmaksas. Vietējās nodokļu pārvaldes prasījumi veidoja vairāk nekā 99 % no reģistrētā parāda, un tā varēja rēķināties šajā procedūrā saņemt vismaz SKK 435 miljonus. Pat ņemot vērā Frucona Košice norādīto procentu likmi, privātais kreditors, ja tas varētu atgūt šādu summu, būtu ar mieru gaidīt līdz likvidācijas ar tiesas nolēmumu procedūras beigām, pat ja tā tiktu pagarināta uz visilgāko prognozēto laikposmu.
99 St. Nicolaus – trade atbalsta Komisijas argumentāciju.
Tiesas vērtējums
100 No šī sprieduma 78.–81. punkta tostarp izriet, ka tādā gadījumā kā šis likvidācijas ar tiesas nolēmumu procedūras ilgums ir elements, kas var nozīmīgā veidā ietekmēt vidēji piesardzīga un rūpīga privātā kreditora, kurš ir vietējās nodokļu pārvaldes situācijai vistuvākā iespējamā situācijā, lēmumu pieņemšanas procesu, un ka tādējādi Komisijai privātā kreditora kritērija vērtējumā bija jāņem vērā tās rīcībā esošā informācija tostarp attiecībā uz šādas procedūras ilgumu.
101 Tātad ir jākonstatē, ka apstrīdētā lēmuma VI sadaļā, kurā ir ietverts Komisijas vērtējums, un it īpaši tā 2.1. iedaļā attiecībā uz mierizlīguma salīdzinājumu ar likvidāciju ar tiesas nolēmumu nav ietverta neviena atsauce uz šādas procedūras ilgumu.
102 Ciktāl Komisija norāda, ka konkrētās lietas īpašajos apstākļos tā varēja uzskatīt, ka likvidācijas ar tiesas nolēmumu procedūras ilgums nevarēja ietekmēt privātā kreditora lēmumu pieņemšanas procedūru, ir jānorāda, ka, ņemot vērā Frucona Košice administratīvā procesa laikā iesniegto argumentāciju un pierādījumus, kā arī to, kas norādīts šīs sprieduma 78.–81. punktā, Komisijai apstrīdētajā lēmumā vismaz kopsavilkuma veidā bija jāizklāsta apsvērumi, kas tai ļāvuši izdarīt šādu secinājumu.
103 No iepriekš minētā izriet, ka, privātā kreditora kritērija vērtējumā neņemot vērā likvidācijas ar tiesas nolēmumu ilgumu, Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā. Ciktāl Komisija būtu ņēmusi vērā šo elementu, tā savu lēmumu nav juridiski pietiekami pamatojusi.
104 Līdz ar to tiesvedības pirmajā instancē ceturtā pamata pirmā daļa ir jāatzīst par pamatotu.
105 Tomēr, tā kā Komisija apstrīdētā lēmuma 93.–99. punktā norādīja, ka nodokļu piedziņas procedūra privātajam kreditoram, kas būtu vietējās nodokļus pārvaldes situācijai vistuvākajā iespējamā situācijā, bija labvēlīgāka nekā mierizlīguma piedāvājums, iepriekšējā punktā norādītais secinājums pats par sevi nevar izraisīt minētā lēmuma atcelšanu.
106 Faktiski, kā Vispārējā tiesa to norādīja pārsūdzētā sprieduma 92. punktā, saskaņā ar šo secinājumu ir jāizskata pārējie Frucona Košice izvirzītie pamati, par kuriem tā nav spriedusi, tātad it īpaši tie, kuri vērsti uz privātā kreditora kritērija vērtējumu attiecībā uz minēto nodokļu piedziņas procedūru.
107 Taču ir jākonstatē, ka attiecībā uz šo vērtējumu tiesvedības stadija neļauj izspriest strīdu. Līdz ar to lieta ir jānodod atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā, lai tā lemtu par tajā izvirzītajiem pamatiem, kurus tā nav izskatījusi.
Par tiesāšanās izdevumiem
108 Tā kā lieta tiek nodota atpakaļ Vispārējai tiesai, lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšana ir jāatliek.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:
1) atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2010. gada 7. decembra spriedumu lietā T‑11/07 Frucona Košice/Komisija;
2) nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Eiropas Savienības Vispārējai tiesai, lai tā lemtu par tajā izvirzītajiem pamatiem, kurus tā nav izskatījusi;
3) lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.
[Paraksti]