TIESAS SPRIEDUMS (piektā palāta)
2017. gada 16. februārī (*)
Apelācija – Eiropas Savienības preču zīme – Regula (EK) Nr. 207/2009 – 51. panta 2. punkts – Vārdiska preču zīme “LAMBRETTA” – Preču zīmes faktiska izmantošana – Pieteikums par atcelšanu – Daļējas atcelšanas atzīšana – EUIPO priekšsēdētāja paziņojums Nr. 2/12 – Tiesas sprieduma iedarbības ierobežošana laikā
Lieta C‑577/14 P
par apelācijas sūdzību atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 56. pantam, ko 2014. gada 10. decembrī iesniedza
Brandconcern BV, Amsterdama (Nīderlande), ko pārstāv A. von Mühlendahl un H. Hartwig, Rechtsanwälte, kā arī G. Casucci, N. Ferretti un C. Galli, avvocati,
apelācijas sūdzības iesniedzēja,
pārējie lietas dalībnieki –
Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO), ko pārstāv J. Crespo Carrillo, pārstāvis,
atbildētājs pirmajā instancē,
Scooters India Ltd, Laknava [Lucknow] (Indija), ko pārstāv C. Wolfe, solicitor, kā arī B. Brandreth un A. Edwards‑Stuart, barristers,
prasītāja pirmajā instancē.
TIESA (piektā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs Ž. L. da Krušs Vilasa [J. L. da Cruz Vilaça] (referents), tiesneši M. Bergere [M. Berger], E. Borgs Bartets [A. Borg Barthet], E. Levits un F. Biltšens [F. Biltgen],
ģenerāladvokāts M. Kamposs Sančess-Bordona [M. Campos Sánchez-Bordona],
sekretārs I. Illēši [I. Iléssy], administrators,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2016. gada 11. maija tiesas sēdi,
noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2016. gada 19. jūlija tiesas sēdē,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Ar savu apelācijas sūdzību Brandconcern BV lūdz atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2014. gada 30. septembra spriedumu Scooters India/ITSB – Brandconcern (“LAMBRETTA”) (T‑51/12, nav publicēts, turpmāk tekstā – “pārsūdzētais spriedums”, EU:T:2014:844), ar kuru tā atcēla Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas pirmās padomes 2011. gada 1. decembra lēmumu (lieta R 2312/2010-1) attiecībā uz atcelšanas procesu starp Brandconcern un Scooters India Ltd (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”).
Atbilstošās tiesību normas
2 Ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2009, L 78, 1. lpp.), kas stājās spēkā 2009. gada 13. aprīlī, tika kodificēta un atcelta Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).
3 Regulas Nr. 207/2009 51. pantā “Pamats atcelšanai”, kurš atbilst Regulas Nr. 40/94 50. pantam, ir noteikts:
“1. “[Eiropas Savienības] preču zīmes īpašnieka tiesības paziņo par atceltām, ja [EUIPO] iesniegts attiecīgs iesniegums vai pamatojoties uz pretprasību lietas izskatīšanas procesā attiecībā uz pārkāpumu:
a) ja nepārtrauktā piecu gadu ilgā laikā preču zīme nav patiesi izmantota [Eiropas Savienībā] saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, uz ko tā ir reģistrēta, un nav pamatotu iemeslu tās neizmantošanai; neviens tomēr nevar celt prasību [Savienības] preču zīmes īpašnieka tiesību atcelšanai, ja laikā starp piecu gadu perioda beigām un pieteikuma vai pretprasības iesniegšanu preču zīmes patiesa izmantošana ir uzsākta vai atsākta no jauna; izmantošanas uzsākšanu vai atsākšanu trīs mēnešu laikā pirms pieteikuma vai pretprasības iesniegšanas, kas sākās vismaz pēc nepārtraukta piecu gadu neizmantošanas perioda beigām, tomēr neņem vērā, ja sagatavošanās izmantošanas uzsākšanai vai atsākšanai notiek tikai tad, kad īpašniekam kļūst zināms par iespēju iesniegt pieteikumu vai pretprasību;
[..]
2. Ja tiesību atcelšana ir pamatota tikai attiecībā uz dažām precēm vai pakalpojumiem, uz ko [Eiropas Savienības] preču zīme ir reģistrēta, īpašnieka tiesības paziņo par atceltām tikai attiecībā uz šīm precēm vai pakalpojumiem.”
4 Ar diviem paziņojumiem, no kuriem viens publicēts 2003. gadā un otrs – 2012. gadā, EUIPO priekšsēdētājs sniedza norādes attiecībā uz preču klašu, kas paredzētas pārskatītajā un grozītajā 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumā par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām (turpmāk tekstā – “Nicas nolīgums”), nosaukumu izmantošanu.
5 EUIPO 2003. gada 16. jūnija paziņojuma Nr. 4/03 par klašu nosaukumu izmantošanu preču un pakalpojumu sarakstos saistībā ar Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumiem un reģistrācijām (turpmāk tekstā – “paziņojums Nr. 4/03”) IV punkta pirmajā daļā ir paredzēts:
“Trīsdesmit četras preču klases un vienpadsmit pakalpojumu klases ietver visas preces un pakalpojumus, tādēļ visu kādas konkrētas klases nosaukuma vispārējo norāžu izmantošana ir uzskatāma par visu preču un pakalpojumu, kas ietilpst šajā konkrētajā klasē, pieteikšanu reģistrācijai.”
6 2012. gada 20. jūnijā EUIPO priekšsēdētājs pieņēma paziņojumu Nr. 2/12, ar ko tika atcelts paziņojums Nr. 4/03 un kas attiecas uz klašu nosaukumu izmantošanu preču un pakalpojumu sarakstos saistībā ar Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumiem un reģistrācijām (turpmāk tekstā – “paziņojums Nr. 2/12”). Šī paziņojuma V punktā ir paredzēts:
“Attiecībā uz [Eiropas Savienības] preču zīmēm, kuras reģistrētas pirms šī paziņojuma stāšanās spēkā un kurās izmantotas visas vispārējās norādes, kas uzskaitītas konkrētas klases nosaukumā, [EUIPO] uzskata, ka preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja nodoms, ņemot vērā paziņojuma Nr. 4/03 saturu, bija aptvert visas preces vai pakalpojumus, kuri uzskaitīti šīs klases alfabētiskajā sarakstā reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī spēkā esošajā redakcijā.”
Tiesvedības priekšvēsture un apstrīdētais lēmums
7 Scooters India ir Eiropas Savienības preču zīmes “LAMBRETTA”, kuras reģistrācija tika pieteikta 2000. gada 7. februārī un kuru EUIPO reģistrēja 2002. gada 6. augustā, īpašniece. Preces, attiecībā uz kurām šī preču zīme ir reģistrēta, tostarp ietilpst 12. klasē atbilstoši Nicas nolīgumam un atbilst šādam aprakstam: “transportlīdzekļi, pārvietošanās līdzekļi pa sauszemi, gaisu vai ūdeni”.
8 2007. gada 19. novembrī Brandconcern iesniedza pieteikumu par preču zīmes “LAMBRETTA” daļēju atcelšanu, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 50. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 2. punktu, kas kļuva par Regulas Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 2. punktu, attiecībā uz precēm, kas tostarp ietilpst šajā 12. klasē. Tā šajā ziņā atsaucās uz to, ka minētā preču zīmes nav tikusi faktiski izmantota nepārtrauktā piecu gadu laikposmā.
9 2010. gada 24. septembrī Anulēšanas nodaļa preču zīmi “LAMBRETTA” atzina par daļēji atceltu no 2007. gada 19. novembra attiecībā uz precēm, kas ietilpst tostarp minētajā 12. klasē. 2010. gada 23. novembrī Scooters India iesniedza EUIPO apelācijas sūdzību par Anulēšanas nodaļas lēmumu.
10 EUIPO Apelācijas pirmā padome ar apstrīdēto lēmumu tostarp noraidīja apelācijas sūdzību attiecībā uz precēm, kas ietilpst 12. klasē atbilstoši Nicas nolīgumam. Šajā lēmumā Apelācijas padome attiecībā uz šīs klases precēm preču zīmes “LAMBRETTA” faktisku izmantošanu izvērtēja vienīgi attiecībā uz “transportlīdzekļiem, pārvietošanās līdzekļiem pa sauszemi, gaisu vai ūdeni” burtiskā nozīmē. Pēc tam, kad Apelācijas padome konstatēja, ka Scooters India iesniegtie pierādījumi, lai pamatotu šo faktisko izmantošanu, attiecas vienīgi uz aspektiem saistībā ar motorolleru rezerves daļu pārdošanu un to vidū nebija neviena pierādījuma attiecībā uz “transportlīdzekļu, pārvietošanās līdzekļu pa sauszemi, gaisu vai ūdeni” pārdošanu, tā norādīja, ka “no rezerves daļu pārdošanas nevar secināt, ka [Scooters India] ir ražojusi un pārdevusi arī kādu transportlīdzekli”.
Tiesvedība Vispārējā tiesā un pārsūdzētais spriedums
11 Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2012. gada 8. februārī, Scooters India cēla prasību par apstrīdētā lēmuma atcelšanu, atsaucoties tikai uz vienu pamatu – Regulas Nr. 207/2009 51. panta 2. punkta pārkāpumu. Šis pamats ir iedalīts divās daļās.
12 Saistībā ar vienīgā pamata pirmās daļas vērtējumu Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 35.–38. punktā nosprieda, ka norāde “transportlīdzekļi, pārvietošanās līdzekļi pa sauszemi, gaisu vai ūdeni”, kas ietverta Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumā, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to ir aizsargāta preču zīme “LAMBRETTA” attiecībā uz visām precēm, kas norādītas alfabētiskajā sarakstā attiecībā uz 12. klasi atbilstoši Nicas nolīgumam. Tādējādi tā uzskatīja, ka, pat ja “motorolleru rezerves daļas” nav pašas par sevi iekļautas šīs 12. klases preču alfabētiskajā sarakstā, Apelācijas padomei bija jāizvērtē šīs preču zīmes faktiskā izmantošana attiecībā uz vairākiem tajā norādītajiem transportlīdzekļu piederumiem un rezerves daļām. Līdz ar to, konstatējot, ka Apelācijas padome nav izvērtējusi minētās preču zīmes faktisko izmantošanu attiecībā uz minētajām motorolleru rezerves daļām, Vispārējā tiesa apmierināja šo pamata pirmo daļu un atcēla apstrīdēto lēmumu.
13 Attiecībā uz vienīgā pamata otro daļu Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 42.–44. punktā nosprieda, ka, tā kā ir atcelts apstrīdētais lēmums saistībā ar pamata pirmo daļu, Apelācijas padomei ir jāpārbauda, vai Scooters India bija izmantojusi preču zīmi “LAMBRETTA” attiecībā uz rezerves daļām. Tā uzskatīja, ka šī pārbaude ir jāveic saskaņā ar kritērijiem, kurus Tiesa nostiprinājusi savā 2003. gada 11. marta spriedumā Ansul (C‑40/01, EU:C:2003:145, 40.–43. punkts).
Lietas dalībnieku prasījumi Tiesai
14 Brandconcern lūdz Tiesu:
– atcelt pārsūdzēto spriedumu;
– noraidīt Scooters India prasību par apstrīdētā lēmuma atcelšanu;
– pakārtoti, atcelt pārsūdzēto spriedumu tiktāl, ciktāl ar to ir atcelts apstrīdētais lēmums attiecībā uz šādām precēm: “transportlīdzekļi, pārvietošanās līdzekļi pa sauszemi, gaisu vai ūdeni”, kas ietilpst 12. klasē atbilstoši Nicas nolīgumam, un
– piespriest EUIPO un Scooters India atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
15 EUIPO lūdz Tiesu:
– noraidīt apelācijas sūdzību kā nepieņemamu;
– pakārtoti, noraidīt apelācijas sūdzību kā nepamatotu un
– piespriest Brandconcern atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
16 Scooters India lūdz Tiesu:
– noraidīt apelācijas sūdzību un
– piespriest Brandconcern atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Par apelācijas sūdzību
17 Brandconcern apelācijas sūdzības pamatošanai izvirza divus pamatus – attiecīgi Regulas Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta a) apakšpunkta, lasot kopsakarā ar 51. panta 2. punktu, pārkāpumu un Vispārējās tiesas pieļautu procesuālu kļūdu.
Par pirmo pamatu
Lietas dalībnieku argumenti
18 Vispirms Brandconcern norāda, ka Scooters India Vispārējā tiesā nav apstrīdējusi apstrīdētajā lēmumā ietverto EUIPO Apelācijas padomes apsvērumu, saskaņā ar kuru preču zīme “LAMBRETTA” nav tikusi izmantota attiecībā uz precēm, saistībā ar kurām tā ir tikusi reģistrēta, proti, “transportlīdzekļiem, pārvietošanās līdzekļiem pa sauszemi, gaisu vai ūdeni”, kas ietilpst 12. klasē atbilstoši Nicas nolīgumam. Šajos apstākļos un šī iemesla dēļ vien Vispārējai tiesai esot bijusi jānoraida Scooters India prasība. Katrā ziņā Brandconcern apgalvo, ka Vispārējai tiesai esot bijis jāatzīst, ka Scooters India celtā prasība ir nepieņemama, pamatojoties uz to, ka šīs prasības priekšmets atšķiras no Apelācijas padomē iesniegtās apelācijas sūdzības priekšmeta. Prasītāja norāda, ka Scooters India arī esot izvirzījusi jautājumu par preču zīmes “LAMBRETTA” aizsardzību attiecībā uz rezerves daļām kā uz preču, attiecībā uz kurām šī preču zīme ir reģistrēta, “sastāvdaļām” tikai prasības celšanas Vispārējā tiesā, nevis apelācijas sūdzības iesniegšanas EUIPO, stadijā.
19 Turpinājumā Brandconcern norāda, ka, ņemot vērā Tiesas 2012. gada 19. jūnija sprieduma Chartered Institute of Patent Attorneys (C‑307/10, EU:C:2012:361) 61. punktā attiecībā uz vārdisku apzīmējumu “IP Translator” nostiprināto prasību, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, uzskatot, ka EUIPO Apelācijas padomei atbilstoši tiesiskās noteiktības principam bija jāpārbauda, vai Scooters India ir faktiski izmantojusi preču zīmi “LAMBRETTA” attiecībā uz precēm, saistībā ar kurām tā nebija reģistrēta. Proti, prasītājas ieskatā Vispārējā tiesa ir nepamatoti nospriedusi, ka, lai gan Scooters India saskaņā ar tās pieteikumu ir ieguvusi preču zīmes “LAMBRETTA” reģistrāciju attiecībā uz “transportlīdzekļiem, pārvietošanās līdzekļiem pa sauszemi, gaisu vai ūdeni”, kas ietilpst 12. klasē atbilstoši Nicas nolīgumam, Scooters India bija jāpiešķir aizsardzība, ko sniedz šīs preču zīmes reģistrācija visām precēm, kuras norādītas alfabētiskajā sarakstā attiecībā uz šo klasi.
20 Tiesa 2012. gada 19. jūnija spriedumā Chartered Institute of Patent Attorneys (C‑307/10, EU:C:2012:361) esot nospriedusi, ka skaidrības un precizitātes apsvērumu dēļ reģistrācijas pieteikumā ir jāprecizē, vai tas attiecas uz visām precēm un pakalpojumiem, kas ietverti konkrētās klases attiecīgajā alfabētiskajā sarakstā, vai tikai uz atsevišķām tās precēm vai pakalpojumiem. Šo reģistrācijas pieteikumu nevarot interpretēt, ja reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs šim nolūkam paredzētā paziņojumā to nav norādījis, ka preču zīme apzīmē visas preces, kas ietilpst kādā klasē. Brandconcern apgalvo, ka pretēji tam, kas izriet no pārsūdzētā sprieduma, no šī sprieduma attīstītā judikatūra esot bijusi jāpiemēro šajā lietā, ņemot vērā principu, atbilstoši kuram spriedums, kas pasludināts saskaņā ar LESD 267. pantu, rada sekas ar atpakaļejošu spēku, neraugoties uz Vispārējās tiesas izvirzītajiem tiesiskās noteiktības apsvērumiem.
21 Katrā ziņā skaidrības un precizitātes prasības attiecībā uz reģistrācijas apjomu nevar tikt ievērotas, ja ir ņemts vērā reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja iecerētais nodoms pārsniegt reģistrācijas laikā izmantoto jēdzienu burtisko nozīmi gadījumā, ja šāds nodoms nav konstatēts, kā tas ir konkrētajā gadījumā, paziņojumā, kurā norādītas preces, kas uzskaitītas kādas klases alfabētiskajā sarakstā.
22 EUIPO un Scooters India apgalvo, ka šis pamats esot jānoraida kā nepamatots.
Tiesas vērtējums
23 Attiecībā uz pirmo Brandconcern izvirzīto argumentu pietiek konstatēt, ka Scooters India savā prasības pieteikumā Vispārējai tiesai ir lūgusi atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl ar to noraidīta tās apelācijas sūdzība par EUIPO Anulēšanas nodaļas lēmumu, ar kuru preču zīme “LAMBRETTA” atcelta attiecībā uz precēm, kas ietilpst 12. klasē atbilstoši Nicas nolīgumam, tostarp – attiecībā uz “transportlīdzekļiem, pārvietošanās līdzekļiem pa sauszemi, gaisu vai ūdeni”.
24 Proti, tajā pašā prasības pieteikumā Scooters India norāda, ka šīs pēdējās minētās preces esot uzskatāmas par vienkāršu “transportlīdzekļu, pārvietošanās līdzekļu pa sauszemi, gaisu vai ūdeni” apakškategoriju, proti, precēm, kas izriet no 12. klases nosaukuma un kas minētas tās reģistrācijas pieteikumā, nevis par no tām atšķirīgām precēm. Tādējādi Brandconcern nevarēja pamatoti uzskatīt, ka Scooters India Vispārējā tiesā nav pārsūdzējusi apstrīdētajā lēmumā ietverto EUIPO Apelācijas padomes apsvērumu, saskaņā ar kuru preču zīme “LAMBRETTA” netika izmantota attiecībā uz precēm, saistībā ar kurām tā reģistrēta.
25 Šajos apstākļos šis arguments ir jānoraida kā nepamatots.
26 Brandconcern Vispārējai tiesai pārmet arī to, ka tā esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, jo Vispārējā tiesa esot ierobežojusi 2012. gada 19. jūnija sprieduma Chartered Institute of Patent Attorneys (C‑307/10, EU:C:2012:361) iedarbību laikā. Tās ieskatā, šīs spriedums esot piemērojams konkrētajā gadījumā, jo ar to esot noteikts pienākums interpretēt Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikumus, tostarp tos, kas iesniegti pirms minētā sprieduma pasludināšanas, tādējādi vienīgi preces, kuras ir tieši norādītas minētajos reģistrācijas pieteikumos, esot aptvertas ar aizsardzību, ko piešķir Savienības preču zīme.
27 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka, protams, pārsūdzētā sprieduma 21.–24. punktā Vispārēja tiesa ir izvērtējusi jautājumu par 2012. gada 19. jūnija sprieduma Chartered Institute of Patent Attorneys (C‑307/10, EU:C:2012:361) un tostarp tā 61. punkta ietekmi uz preču zīmes “LAMBRETTA” reģistrācijas pieteikuma interpretāciju, konstatējot arī, ka Tiesa nav ierobežojusi šī sprieduma iedarbību laikā.
28 2012. gada 19. jūnija sprieduma Chartered Institute of Patent Attorneys (C‑307/10, EU:C:2012:361) 61. punktā Tiesa tādējādi uzskatīja, ka, lai ievērotu skaidrības un precizitātes prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Direktīvā 2008/95/EK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV 2008, L 299, 25. lpp.), valsts preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējam, kas izmanto visas konkrētas Nicas klasifikācijas klases nosaukuma vispārējās norādes, lai identificētu preces un pakalpojumus, attiecībā uz kuriem ir prasīta preču zīmes aizsardzība, ir jāprecizē, vai tā reģistrācijas pieteikums attiecas uz visām precēm vai pakalpojumiem, kas norādīti konkrētās klases attiecīgajā alfabētiskajā sarakstā, vai tikai uz atsevišķām šīs klases precēm vai pakalpojumiem. Ja pieteikums attiecas vienīgi uz atsevišķām minētajām precēm vai pakalpojumiem, reģistrācijas pieteikuma iesniedzējam ir jāprecizē, kuras no šajā klasē ietilpstošajām precēm vai pakalpojumiem ir paredzēts aptvert.
29 Tomēr ir jānorāda, pirmkārt, ka šī sprieduma 61. punkts neattiecas uz jau reģistrētas preču zīmes īpašniekiem, bet vienīgi uz preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējiem.
30 Otrkārt, minētajā 2012. gada 19. jūnija sprieduma Chartered Institute of Patent Attorneys (C‑307/10, EU:C:2012:361) 61. punktā Tiesa vienīgi norāda prasības, kas vēl joprojām ir saistošas jaunu valsts preču zīmju reģistrācijas pieteikumu iesniedzējiem, kuri izmanto kādas klases nosaukuma vispārējas norādes, lai identificētu preces un pakalpojumus, attiecībā uz kuriem ir prasīta preču zīmes aizsardzība. Šādas prasības, kā ģenerāladvokāts konstatējis savu secinājumu 64. punktā, ļauj novērst situāciju, kad nav iespējams droši noteikt ar preču zīmi piešķirtās aizsardzības apjomu, ja reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs izmanto visas norādes, kas iekļautas kādas klases nosaukumā.
31 Tādējādi nevar uzskatīt, ka Tiesa ar 2012. gada 19. jūnija spriedumu Chartered Institute of Patent Attorneys (C‑307/10, EU:C:2012:361) ir vēlējusies apšaubīt paziņojumā Nr. 4/03 izklāstīto nostāju attiecībā uz preču zīmēm, kas reģistrētas pirms šī sprieduma pasludināšanas. Līdz ar to minētā sprieduma 61. punktā paredzētā prasība nav piemērojama attiecībā uz preču zīmes “LAMBRETTA” reģistrāciju, kas veikta pirms tā pasludināšanas.
32 Tādējādi Vispārējā tiesa – pārsūdzētā sprieduma 35. punktā nospriežot, ka saskaņā ar paziņojuma Nr. 2/12 V punktā paredzēto pieeju norāde “transportlīdzekļi, pārvietošanās līdzekļi pa sauszemi, gaisu vai ūdeni”, kas atbilst precēm, kuras minētas 12. klases nosaukumā atbilstoši Nicas nolīgumam, un kas norādīta preču zīmes “LAMBRETTA” reģistrācijas pieteikumā, bija jāinterpretē kā tāda, kas vērsta uz to, lai aizsargātu šo preču zīmi attiecībā uz visām precēm, kuras iekļautas šīs 12. klases alfabētiskajā sarakstā – nav pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, kas var būt pamats pārsūdzētā sprieduma atcelšanai.
33 Turklāt Vispārējās tiesas veiktā apstrīdētā reģistrācijas pieteikuma interpretācija ir pamatota ar grozījumiem, kas Regulas Nr. 207/2009 28. panta 8. punktā ir izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 16. decembra Regulu (ES) Nr. 2015/2424 (OV 2015, L 341, 21. lpp.). Proti, ar šo pēdējo minēto regulu šajā pantā tika iekļauts pārejas noteikums, ar kuru to Eiropas Savienības preču zīmju īpašniekiem, kuru reģistrācijas pieteikumi iesniegti līdz 2012. gada 22. jūnijam un kuras reģistrētas attiecībā uz visas Nicas klasifikācijas klases nosaukumu, ir atļauts līdz 2016. gada 24. septembrim paziņot, ka to nodoms reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas dienā bija lūgt aizsardzību attiecībā uz citām precēm un pakalpojumiem, kuri nav tie, kas izriet no nosaukuma burtiskās nozīmes, bet ir ietverti šīs klases alfabētiskajā sarakstā.
34 Šajos apstākļos pirmais pamats ir jānoraida kā nepamatots.
Par otro pamatu
Lietas dalībnieku argumenti
35 Ar savu otro pamatu, kas izvirzīts pakārtoti, Brandconcern apgalvo, ka pārsūdzētajā spriedumā neesot norādīts pietiekams pamatojums, jo Vispārējā tiesa ir atcēlusi apstrīdēto lēmumu, lai gan tā bija konstatējusi, ka Scooters India nav izmantojusi preču zīmi “LAMBRETTA” attiecībā uz precēm, saistībā ar kurām tā tikusi reģistrēta, proti, “transportlīdzekļiem, pārvietošanās līdzekļiem pa sauszemi, gaisu vai ūdeni”, kas izriet no Nicas nolīguma 12. klases nosaukuma. It īpaši pastāvot pretruna starp šī sprieduma motīvu daļu, kurā izvērtēts jautājums par šīs preču zīmes izmantošanu attiecībā tikai uz motorolleru rezerves daļām, no vienas puses, un, minētā sprieduma rezolutīvo daļu, ar kuru atcelts apstrīdētais lēmums arī attiecībā uz precēm, kas ietilpst šīs 12. klases nosaukumā, no otras puses.
36 EUIPO norāda, ka otrais pamats esot nepieņemams vai, jebkurā gadījumā, nepamatots. Scooters India ieskatā, šis pamats ir jānoraida kā nepamatots.
Tiesas vērtējums
37 No Tiesas judikatūras izriet, ka apelācijas sūdzībā ir precīzi jānorāda tās apstrīdētās sprieduma daļas, kuru atcelšana tiek lūgta, kā arī juridiskie argumenti, kas konkrēti izvirzīti šī lūguma atbalstam. Tiesa arī ir uzsvērusi, ka tikai abstrakta pamatu nosaukšana apelācijas sūdzībā neatbilst prasībām, kas noteiktas Eiropas Savienības Tiesas statūtu 58. pantā un Tiesas Reglamenta 168. panta 1. punkta d) apakšpunktā. Turklāt minētā reglamenta 169. panta 2. punktā ir precizēts, ka izvirzītajos tiesību pamatos un argumentos precīzi norāda apstrīdētos Vispārējās tiesas nolēmuma motīvu daļas punktus. Proti, apelācijas sūdzība, kurai nav šādu pazīmju, nevar būt juridiskā vērtējuma, kas Tiesai ļauj īstenot tai piekritīgo uzdevumu – tiesiskuma pārbaudes veikšanu attiecīgajā nozarē –, priekšmets (spriedums, 2013. gada 7. novembris, Wam Industriale/Komisija, C‑560/12 P, nav publicēts, EU:C:2013:726, 42.–44. punkts).
38 Konkrētajā gadījumā Brandconcern savā apelācijas sūdzībā nenorāda, kuri ir tie pārsūdzētā sprieduma punkti, ar ko Vispārējā tiesa esot nospriedusi, ka Scooters India nav izmantojusi preču zīmi “LAMBRETTA” attiecībā uz precēm, saistībā ar kurām tā ir reģistrēta. Turklāt, ja ir taisnība, ka Brandconcern savā replikas rakstā atsaucas uz pārsūdzētā sprieduma 14., 16. un 17. punktu, no šiem punktiem neizriet, ka Vispārējā tiesa būtu uzskatījusi, ka Scooters India preču zīmi “LAMBRETTA” nav izmantojusi attiecībā uz precēm, saistībā ar kurām tā ir reģistrēta.
39 Proti, pretēji tam, ko norāda Brandconcern, pārsūdzētais spriedums attiecas uz jautājumu saistībā ar reģistrācijas pieteikuma interpretāciju un nekādi neskar apstrīdētās preču zīmes faktisku izmantošanu attiecībā uz kādu no precēm, kas ietilpst 12. klasē atbilstoši Nicas nolīgumam.
40 Šajos apstākļos otrais pamats ir jānoraida kā nepamatots.
41 Tā kā neviens no Brandconcern izvirzītajiem pamatiem nav ticis apmierināts, apelācijas sūdzība ir jānoraida pilnībā.
Par tiesāšanās izdevumiem
42 Atbilstoši Tiesas Reglamenta 184. panta 2. punktam, ja apelācijas sūdzība ir nepamatota, Tiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem. Atbilstoši šī reglamenta 138. panta 1. punktam, kas piemērojams apelācijas tiesvedībā, pamatojoties uz šī paša reglamenta 184. panta 1. punktu, lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs.
43 Tā kā EUIPO un Scooters India ir prasījuši piespriest Brandconcern atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā Brandconcern nolēmums ir nelabvēlīgs, tad tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež:
1) apelācijas sūdzību noraidīt;
2) Brandconcern BV atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
[Paraksti]