Language of document : ECLI:EU:C:2009:101

Lieta C‑228/06

Mehmet Soysal

un

Ibrahim Savatli

pret

Bundesrepublik Deutschland

(Oberverwaltungsgericht Berlin-Brandenburg lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

EEK un Turcijas Asociācijas līgums – Pakalpojumu sniegšanas brīvība – Pienākums iegūt vīzu, lai ieceļotu dalībvalsts teritorijā

Sprieduma kopsavilkums

1.        Starptautiskie nolīgumi – EEK un Turcijas Asociācijas līgums – Personu brīva pārvietošanās – Brīvība veikt uzņēmējdarbību – Pakalpojumu sniegšanas brīvība – Papildprotokola 41. panta 1. punkta “atturēšanās no jebkādas darbības” noteikums

(EEK un Turcijas Asociācijas līguma papildprotokola 41. panta 1. punkts)

2.        Starptautiskie nolīgumi – EEK un Turcijas Asociācijas līgums – Personu brīva pārvietošanās – Brīvība veikt uzņēmējdarbību – Pakalpojumu sniegšanas brīvība – Papildprotokola 41. panta 1. punkta “atturēšanās no jebkādas darbības” noteikums

(EEK un Turcijas Asociācijas līgums; EEK un Turcijas Asociācijas līguma papildprotokola 41. panta 1. punkts)

1.        EEK un Turcijas Asociācijas līguma papildprotokola 41. panta 1. punkts, kurā ir noteikts, ka līgumslēdzējas puses atturas no jaunu brīvības veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojumu ieviešanas, ir tieši piemērojams. Šajā normā skaidri, precīzi un bez nosacījumiem ir minēta nepārprotama “standstill” klauzula, kurā ietverts pienākums, ko uzņēmušās līgumslēdzējas puses, kas juridiski nozīmē vienkārši atturēties no rīcības. Tādējādi uz tiesībām, kas minētajā tiesību normā ir piešķirtas Turcijas pilsoņiem, kuriem tā ir piemērojama, var atsaukties dalībvalstu tiesās.

Turklāt uz papildprotokola 41. panta 1. punktu var likumīgi atsaukties tālbraucēji šoferi – Turcijas pilsoņi, kas strādā Turcijā dibinātā uzņēmumā, kurš likumīgi sniedz pakalpojumus kādā dalībvalstī, jo pakalpojuma sniedzējam algotie darbinieki ir obligāti vajadzīgi, lai tas varētu sniegt pakalpojumus.

(sal. ar 45. un 46. punktu)

2.        EEK un Turcijas Asociācijas līguma papildprotokola 41. panta 1. punkts, kurā ir noteikts, ka līgumslēdzējas puses atturas no jaunu brīvības veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojumu ieviešanas, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to tiek liegts, sākot no šī protokola stāšanās spēkā, ieviest prasību, ka Turcijas pilsoņiem, lai ieceļotu dalībvalsts teritorijā, lai tur sniegtu pakalpojumus Turcijā dibināta uzņēmuma vārdā, ir jāsaņem vīza, jo šajā datumā šāda vīza netika prasīta.

Ar minēto normu ir vispārīgi aizliegts noteikt tādus jaunus pasākumus, kuru mērķis vai sekas ir tādas, ka Turcijas pilsoņu iespēja izmantot brīvību veikt uzņēmējdarbību vai pakalpojumu sniegšanas brīvību valsts teritorijā tiek pakļautas stingrākiem nosacījumiem, nekā bija piemērojami datumā, kad attiecīgajā dalībvalstī stājās spēkā papildprotokols, tas ir, 1973. gada 1. janvārī.

Turcijas pilsoņiem, kas vēlas izmantot tiesības brīvi sniegt pakalpojumus vienas dalībvalsts teritorijā atbilstoši asociācijas līgumam, valsts tiesiskais regulējums, kurā šī darbība ir pakļauta nosacījumam saņemt vīzu, ko turklāt nevar noteikt Kopienu pilsoņiem, var kavēt efektīvu šīs brīvības izmantošanu, it īpaši papildu un atkārtotu administratīvu un finansiālu izmaksu dēļ, kas saistītas ar šādas atļaujas saņemšanu, kuras spēkā esamība ir ierobežota laikā. Turklāt gadījumā, ja vīzas pieteikums tiek noraidīts, šāds tiesiskais regulējums minēto brīvību neļauj izmantot.

No tā izriet, ka šāda tiesiskā regulējuma, kas nepastāvēja 1973. gada 1. janvārī, sekas ir vismaz tādas, ka Turcijas pilsoņu iespējas izmantot asociācijas līgumā garantētās ekonomiskās brīvības tiek pakļautas stingrākiem nosacījumiem, nekā attiecīgajā dalībvalstī bija piemērojami laikā, kad stājās spēkā papildprotokols. Šādos apstākļos šāds regulējums ir “jauns ierobežojums” Turcijā dzīvojošu Turcijas pilsoņu tiesībām brīvi sniegt pakalpojumus attiecīgajā dalībvalstī papildprotokola 41. panta 1. punkta izpratnē.

Šo secinājumu neliek apšaubīt tas, ka ar šādu valsts regulējumu tikai tiek īstenota Kopienu atsavināto tiesību norma. Saistībā ar minēto Kopienas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem ir augstāks normatīvs spēks nekā Kopienu atsavināto tiesību aktiem, un tas liek šos pēdējos interpretēt, cik vien iespējams, atbilstoši minētajiem līgumiem.

EEK un Turcijas Asociācijas līguma papildprotokola 41. panta 1. punktā paredzētā “standstill” klauzula turpretī neliedz pieņemt noteikumus, kas ir vienādi piemērojami Turcijas pilsoņiem un Kopienu pilsoņiem.

(sal. ar 47., 55.–59., 61., 62. punktu un rezolutīvo daļu)