Prasība, kas celta 2013. gada 19. augustā – Bayer CropScience/Komisija

(lieta T-429/13)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Bayer CropScience AG (Monheim am Rhein, Vācija) (pārstāvji – K. Nordlander, advokāts, un P. Harrison, Solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

atzīt tās prasības pieteikumu par pieņemamu;

atcelt Komisijas 2013. gada 24. maija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 485/15, ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 attiecībā uz darbīgo vielu klotianidīna, tiametoksama un imidakloprīda apstiprināšanas nosacījumiem un tādu sēklu izmantošanas un tirdzniecības aizliegšanu, kuras apstrādātas ar augu aizsardzības līdzekļiem, kas satur minētās darbīgās vielas (OV L 139, 12. lpp.), un

piespriest Komisijai atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza sešus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka, pieņemot apstrīdēto regulu, Komisija esot pārsniegusi savas pilnvaras, kas tai piešķirtas ar Regulu Nr. 1107/2009 ¹ (turpmāk tekstā – “Pilnvarojuma regula”), un ka apstrīdētajai regulai tādējādi neesot atbilstošs juridisks pamats, jo:

Komisija esot pārkāpusi Pilnvarojuma regulas 21. pantu: (i) neņemot vērā uzraudzības datus, kuri norāda, ka konkrētās darbīgas vielas neradīja nepieņemamu apdraudējumu bitēm, un (ii) kļūdaini secinot, ka bija jauna piemērota zinātniska informācija, kas Komisiju pilnvaroja tā rīkoties, un

Komisija esot pārkāpusi Pilnvarojuma regulas 49. pantu, aizliedzot pārdot sēklas, kas apstrādātas ar konkrētajām darbīgajām vielām, nepierādot “pamatotas bažas”, ka apstrādātās sēklas “var izraisīt nopietnu apdraudējumu cilvēku vai dzīvnieku veselībai vai videi”, ko “nevar pietiekami novērst” ar citiem pasākumiem.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētā regula esot tikusi pieņemta, pārkāpjot Pilnvarojuma regulas 12. panta 2. punktu un II pielikuma 3.8.3. punktu un neņemot vērā prasītājas tiesisko paļāvību, jo:

saskaņā ar Pilnvarojuma regulu prasītājai esot bijusi tiesiskā paļāvība, ka, veicot apdraudējuma novērtējumu, tiks piemērotas pastāvošās un saistošās pamatnostādnes, pamatojoties uz kurām, tika pieņemta apstrīdētā regula, taču pastāvošās un saistošās pamatnostādnes netika ņemtas vērā, dodot priekšroku zinātniskam viedoklim, kurš nebija uzskatāms par pamatnostādnēm vai pamatnostādņu projektu un nebija ne pieejams, ne saskaņots.Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka tas, ka Komisija, pieņemot apstrīdēto regulu, piemēroja Pilnvarojuma regulu, esot uzskatāms par prasītājas pamattiesību uz īpašumu un uzņēmējdarbības brīvību pārkāpumu, jo:lēmumi par atļauju piešķiršanas prasītājas precēm atcelšanu (un grozīšanu) esot balstīti uz prettiesisku Pilnvarojuma regulas piemērošanu, kurā neesot atbilstoši ņemta vērā konkrēto darbīgo vielu drošas lietošanas ilgā pieredze vai prasītājas intelektuālā īpašuma vērtība un apjoms, kā arī ilgtermiņa investīcijas darbīgajās vielās.Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētā regula esot tikusi pieņemta, piemērojot procedūru, ar kuru netika ievērotas prasītājas tiesības tikt uzklausītai, jo:atbilstošā apdraudējuma novērtējuma veikšana, pamatojoties uz zinātnisku viedokli un pamatnostādņu projektu (tos pretnostatot pastāvošajām un saistošajām pamatnostādnēm), automātiski noveda pie “datu nepilnību” identificēšanas, attiecībā uz kurām prasītājai nebija dotas iespējas izteikties.Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdētās regulas pieņemšanu tika pārkāpts samērīguma princips, jo:noteiktā skaitā jomu (ieskaitot ierobežojumus gan neprofesionāliem lietotājiem, gan pašmāju lietotājiem izmantot prasītājas preces lapotnes apstrādē) apstrīdētā regula pārsniedz

to, kas ir vajadzīgs tiesisko mērķu sasniegšanai un pat var kaitēt tiem, un Komisija neesot apsvērusi mazāk ierobežojošas tās rīcībā esošā regulējuma iespējas.Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdētā

s regulas pieņemšanu esot pārkāpts piesardzības princips, jo:tostarp Komisija, kas tika noteikta par riska pārvaldītāju, tā rezultātā esot piemērojusi tīri hipotētisku pieeju apdraudējumam, kas bija balstīts vienīgi uz pieņēmumiem, kuri nebija zinātniski pārbaudīti (tā rezultātā lielākajā daļā apdraudējuma novērtējumos netika veik

ta rūpīga zinātniska pārbaude), un Komisija esot atteikusies veikt jebkādu analīzi par tās rīcības potenciālajiem ieguvumiem un zaudējumiem.

____________

____________

¹  Eiropas Parlamenta un P