TIESAS SPRIEDUMS (virspalāta)
2007. gada 11. septembrī (*)
Līgums par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu – Līguma par ar tirdzniecību saistītām intelektuālā īpašuma tiesībām (TRIPS) 33. pants – Patenti – Minimālais aizsardzības termiņš – Dalībvalsts tiesību normas, kas paredz īsāku termiņu – EKL 234. pants – Tiesas kompetence – Tieša iedarbība
Lieta C‑431/05
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam,
ko Supremo Tribunal de Justiça (Portugāle) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2005. gada 3. novembrī un kas Tiesā reģistrēts 2005. gada 5. decembrī, tiesvedībā
Merck Genéricos – Produtos Farmacêuticos Ldª
pret
Merck & Co. Inc.,
Merck Sharp & Dohme Lda.
TIESA (virspalāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs V. Skouris [V. Skouris], palātu priekšsēdētāji P. Janns [P. Jann], K. V. A. Timmermanss [C. W. A. Timmermans] (referents), A. Ross [A. Rosas], K. Lēnartss [K. Lenaerts], P. Kūris [P. Kūris], E. Juhāss [E. Juhász] un J. Klučka [J. Klučka], tiesneši K. Šīmans [K. Schiemann], Dž. Arestis [G. Arestis], U. Lehmuss [U. Lõhmus], E. Levits un A. O’Kīfs [A. Ó Caoimh],
ģenerāladvokāts D. Ruiss‑Harabo Kolomers [D. Ruiz‑Jarabo Colomer],
sekretāre M. Ferreira [M. Ferreira], galvenā administratore,
ņemot vērā rakstveida procesu un tiesas sēdi 2006. gada 28. novembrī,
ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:
– Merck Genéricos – Produtos Farmacêuticos, Lda vārdā – F. Bivārs Veinholcs [F. Bívar Weinholtz], advogado,
– Merck & Co., Inc. un Merck Sharp & Dohme, Lda vārdā – R. Subioto [R. Subiotto], solicitor, un R. Polonio de Sampaijo [R. Polonio de Sampaio], advogado,
– Portugāles valdības vārdā – L. Fernandišs [L. Fernandes] un H. Negrao [J. Negrão], pārstāvji,
– Francijas valdības vārdā – Ž. de Bergess [G. de Bergues] un R. Lūsli‑Suransa [R. Loosli‑Surrans], pārstāvji,
– Apvienotās Karalistes vārdā – V. Džeksone [V. Jackson], pārstāve, kurai palīdz A. Dešvuds [A. Dashwood], barrister,
– Eiropas Kopienu Komisijas vārdā – B. Martenčuks [B. Martenczuk] un M. Afonso [M. Afonso], pārstāvji,
noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus tiesas sēdē 2007. gada 23. janvārī,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt 33. pantu Līgumā par ar tirdzniecību saistītām intelektuālā īpašuma tiesībām (turpmāk tekstā – “TRIPS līgums”), kas ietverts 1C pielikumā Līgumam par Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) izveidošanu, kurš 1994. gada 15. aprīlī parakstīts Marakešā un apstiprināts ar Padomes 1994. gada 22. decembra Lēmumu 94/800/EK par daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā (no 1986. gada līdz 1994. gadam) panākto nolīgumu slēgšanu Eiropas Kopienas vārdā jautājumos, kas ir tās kompetencē (OV L 336, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “PTO līgums”).
2 Šis lūgums tika iesniegts tiesvedībā starp Merck Genéricos – Produtos Farmacêuticos, Lda (turpmāk tekstā – “Merck Genéricos”) un Merck & Co., Inc. (turpmāk tekstā – “M & Co.”) un Merck Sharp & Dohme, Lda (turpmāk tekstā – “MSL”) par kaitējumu, ko Merck Genéricos esot nodarījusi patentam, kura īpašniece Portugālē ir M & Co.
Atbilstošās tiesību normas
PTO un “TRIPS” līgums
3 PTO līgums un TRIPS līgums, kas ir PTO līguma neatņemama daļa, stājās spēkā 1995. gada 1. janvārī. Tomēr atbilstoši TRIPS līguma 65. panta 1. punktam PTO dalībvalstīm nav obligāti jāpiemēro šī līguma nosacījumi pirms vispārējā viena gada termiņa izbeigšanās pēc PTO līguma stāšanās spēkā, proti, pirms 1996. gada 1. janvāra.
4 TRIPS līguma 33. pantā ar nosaukumu “Aizsardzības termiņš”, kas iekļauts 5. sadaļā par patentiem, kura ietilpst šī līguma II nodaļā, kas regulē intelektuālā īpašuma tiesību pieejamību, darbības sfēru un izmantošanas standartus, paredzēts:
“Iespējamās aizsardzības termiņš nebeidzas, pirms nav pagājuši divdesmit gadi kopš pieteikuma reģistrēšanas datuma.”
Valsts tiesības
5 Rūpnieciskā īpašuma kodeksa (Código da Propriedade Industrial), kas apstiprināts ar 1940. gada 24. augusta Dekrētu Nr. 30.679 (turpmāk tekstā – “1940. gada Rūpnieciskā īpašuma kodekss”), 7. pantā bija noteikts, ka patents kļūst vispārpieejams, izbeidzoties 15 gadu termiņam kopš tā izsniegšanas datuma.
6 Jaunais Rūpnieciskā īpašuma kodekss, kas apstiprināts ar 1995. gada 24. janvāra Dekrētu–likumu Nr. 16/95 (turpmāk tekstā – “1995. gada Rūpnieciskā īpašuma kodekss”), stājās spēkā 1995. gada 1. jūnijā.
7 Minētā kodeksa 94. pantā bija paredzēts, ka patenta spēkā esamības termiņš ir divdesmit gadi kopš pieteikuma iesniegšanas datuma.
8 Tomēr Dekrēta–likuma Nr. 16/95 3. pantā bija ietverts šāds pārejas noteikums:
“Patenti, pieteikumi par kuriem iesniegti pirms šī dekrēta–likuma stāšanās spēkā, paliek spēkā [1940. gada] Rūpnieciskā īpašuma kodeksa 7. pantā noteiktajā termiņā.”
9 Minētais 3. pants vēlāk tika atcelts bez atpakaļejoša spēka ar 2. pantu 1996. gada 23. augusta Dekrētā–likumā Nr. 141/96, kas stājās spēkā 1996. gada 12. septembrī.
10 Saskaņā ar šī dekrēta–likuma 1. pantu:
“Patentus, pieteikumi par kuriem iesniegti pirms 1995. gada 24. janvāra Dekrēta–likuma Nr. 16/95 stāšanās spēkā un kuri bija spēkā līdz 1996. gada 1. janvārim, vai kuri izsniegti pēc minētā datuma, regulē [1995. gada] Rūpnieciskā īpašuma kodeksa 94. pants.”
11 Ar 2003. gada 5. marta Dekrētu–likumu Nr. 36/2003 tika pieņemts pašreiz spēkā esošais Intelektuālā īpašuma kodekss. Tā 99. pantā noteikts:
“Termiņš
Patents ir spēkā 20 gadus kopš dienas, kad iesniegts attiecīgais pieteikums.”
Pamata tiesvedība un prejudiciālie jautājumi
12 Pamata lietas faktus, kā tie izriet no Tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem, var rezumēt šādi.
13 M & Co. ir īpašniece Portugāles patentam Nr. 70.542, kura pieteikums tika iesniegts 1979. gada 4. decembrī un kurš tika izsniegts 1981. gada 8. aprīlī. Šis patents ar nosaukumu “Process aminoskābju atvasinājumu sagatavošanai par paaugstināta asinsspiediena [regulēšanas] līdzekļiem” paredzēts, lai izstrādātu farmaceitisko savienojumu, kas satur darbīgo vielu Enalapril. No šī savienojuma radītās zāles kopš 1985. gada 1. janvāra tiek pārdotas ar preču zīmi “RENITEC”. Minētā patenta izmantošanas licence, kas ietver tiesības uz aizsardzību, tika piešķirta MSL.
14 1996. gadā Merck Genéricos laida tirgū zāles ar preču zīmi “ENALAPRIL MERCK” par cenu, kas bija ievērojami zemāka par preču zīmes “RENITEC” [cenu], un par kurām tā reklāmas kampaņas, izmantojot ārstu ieteikumus, ietvaros, apgalvoja, ka tās ir vienas un tās pašas zāles.
15 M & Co. un MSL cēla prasību pret Merck Genéricos, prasot tai uzdot atturēties importēt, pārdot Portugālē vai eksportēt attiecīgo produktu ar preču zīmi “ENALAPRIL MERCK” vai ar jebkādu citu tirdzniecības nosaukumu bez M & Co. un MSL izteiktas un oficiālas piekrišanas, kā arī atlīdzināt tām morālo un mantisko kaitējumu, ko radījusi Merck Genéricos prettiesiskā rīcība.
16 Savai aizstāvībai Merck Genéricos cita starpā norādīja, ka patenta Nr. 70.542 aizsardzības termiņš bija beidzies tādēļ, ka 1940. gada Rūpnieciskā īpašuma kodeksa, kas piemērojams saskaņā ar Dekrēta–likuma Nr. 16/95 3. pantā paredzētajiem pārejas posma noteikumiem, 7. pantā paredzētais 15 gadu termiņš bija izbeidzies 1996. gada 9. aprīlī.
17 M & Co. un MSL atbildēja, ka saskaņā ar TRIPS līguma 33. pantu attiecīgais patents bija izbeidzies tikai 1999. gada 4. decembrī.
18 Pirmajā instancē M & Co. un MSL [prasība] tika noraidīta. Apelācijas instancē Tribunal da Relaçãode Lisboa (Lisabonas Apelāciju tiesa) tomēr piesprieda Merck Genéricos atlīdzināt M & Co. un MSL par patentam Nr. 70.542 nodarīto kaitējumu, pamatojot ar to, ka saskaņā ar TRIPS līguma 33. pantu, kam esot tieša iedarbība, šis patents ir izbeidzies 2001. gada 9. aprīlī, nevis 1996. gada 9. aprīlī.
19 Merck Genéricos par šo spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību Supremo Tribunal de Justiça ([Portugāles] Augstākā tiesa), it īpaši apgalvojot, ka TRIPS 33. pantam nepiemīt nekāda tieša iedarbība.
20 Iesniedzējtiesa norāda, ka pamata lietā nevar piemērot 1995. gada Rūpnieciskā īpašuma kodeksu un it īpaši tā 94. pantu, kurā noteikts patentu spēkā esamības 20 gadu minimālais termiņš.
21 Līdz ar to saskaņā ar 1940. gada Rūpnieciskā īpašuma kodeksa 7. pantu esot pamats nolemt, ka attiecīgais patents pamata lietā ir izbeidzies 1996. gada 8. aprīlī.
22 Tomēr saskaņā ar minētās tiesas viedokli, ja būtu piemērojams TRIPS līguma 33. pants, kurā noteikts, ka patentu minimālais aizsardzības termiņš ir 20 gadi, domstarpību risinājums būtu atšķirīgs, tā kā M & Co. un MSL ir pamats prasīt attiecīgā patenta pamata lietā aizsardzību.
23 Šajā sakarā Supremo Tribunal de Justiça norāda, ka saskaņā ar Portugāles tiesību, kas regulē starptautisku nolīgumu interpretēšanu, principiem, TRIPS līguma 33. pantam ir tieša iedarbība tiktāl, ciktāl tiesvedības ietvaros viena privātpersona var uz to atsaukties attiecībā pret otru privātpersonu.
24 Turklāt iesniedzējtiesa atgādina, ka attiecībā uz TRIPS līguma noteikumu interpretāciju preču zīmju jomā Tiesa jau ir atzinusi savu kompetenci gadījumā, ja šie noteikumi attiecas uz situācijām, kuras regulē gan valsts, gan Kopienu tiesības (1998. gada 16. jūnija spriedums lietā C‑53/96 Hermès, Recueil, I‑3603. lpp., un 2000. gada 14. decembra spriedums apvienotajās lietās C‑300/98 un C‑392/98 Dior u.c., Recueil, I‑11307. lpp.).
25 Šajā sakarā minētā tiesa norāda, ka patentu jomā Kopienas likumdevējs ir pieņēmis šādas normas:
– Padomes 1992. gada 18. jūnija Regula (EEK) Nr. 1768/92 par papildu aizsardzības sertifikāta izstrādi zālēm (OV L 182, 1. lpp.);
– Padomes 1994. gada 27. jūlija Regula (EK) Nr. 2100/94 par Kopienas augu šķirņu aizsardzību (OV L 227, 1. lpp.) – joma, kas esot skaidri paredzēta TRIPS līguma 27. panta 3. punkta b) apakšpunktā, un
– Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 6. jūlija Direktīva 98/44/EK par izgudrojumu tiesisko aizsardzību biotehnoloģijā (OV L 213, 13. lpp.).
26 Līdz ar to iesniedzējtiesa uzskata, ka Tiesas kompetencē ietilpst arī TRIPS līguma noteikumu interpretēšana attiecībā uz patentiem un it īpaši šī līguma 33. pantu.
27 Tomēr tā pieļauj, ka šis viedoklis ir strīdīgs tādēļ, ka pretēji Kopienu tiesiskajam regulējumam saistībā ar preču zīmēm Kopienu tiesību akti patentu jomā attiecoties tikai uz konkrētām precīzām jomām.
28 Šādos apstākļos Supremo Tribunal de Justiça nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1) Vai Eiropas Kopienu Tiesas kompetencē ietilpst TRIPS līguma 33. panta interpretēšana?
2) Gadījumā, ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai valsts tiesām tajās izskatāmajās lietās – pēc savas iniciatīvas vai pēc lietas dalībnieka lūguma – ir jāpiemēro minētais pants?”
Par prejudiciālajiem jautājumiem
29 Ar saviem diviem jautājumiem, kas jāpārbauda kopā, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Kopienu tiesības pieļauj, ka valsts tiesa tajā izskatāmajā lietā tieši piemēro TRIPS līguma 33. pantu.
30 Vispirms ir jāatgādina, ka saskaņā ar EKL 300. panta 7. punktu “nolīgumi, kas noslēgti saskaņā ar šajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem, uzliek saistības Kopienas iestādēm un dalībvalstīm”.
31 Kopiena parakstīja un ar Lēmumu 94/800 arī apstiprināja PTO līgumu, kura sastāvdaļa ir TRIPS līgums. Līdz ar to saskaņā ar pastāvīgo judikatūru TRIPS līguma noteikumi no tā brīža ir Kopienu tiesiskās kārtības neatņemama sastāvdaļa (skat. it īpaši 2006. gada 10. janvāra spriedumu lietā C‑344/04IATA un ELFAA, Krājums, I‑403. lpp., 36. punkts, un 2006. gada 30. maija spriedumu lietā C‑459/03 Komisija/Īrija, Krājums, I‑4635. lpp., 82. punkts). Šīs tiesiskās kārtības ietvaros Tiesas kompetencē ietilpst prejudiciālā nolēmuma kārtībā lemt par šī līguma interpretāciju (skat. it īpaši 1974. gada 30. aprīļa spriedumu lietā 181/73 Haegeman, Recueil, 449. lpp., 4.–6. punkts, un 1987. gada 30. septembra spriedumu lietā 12/86 Demirel, Recueil, 3719. lpp., 7. punkts).
32 Kopiena un visas tās dalībvalstis noslēdza PTO līgumu saskaņā ar dalīto kompetenci un, kā Tiesa to jau norādīja iepriekš minētā sprieduma lietā Hermès 24. punktā, savstarpēji nesadalot savus atbilstošos pienākumus attiecībā uz citām līgumslēdzējām pusēm.
33 No tā izriet, ka, tā kā TRIPS līgumu ir noslēgusi Kopiena un tās dalībvalstis saskaņā ar dalīto kompetenci, Tiesas kompetencē atbilstoši EK līguma normām un it īpaši EKL 234. pantam ir definēt pienākumus, kurus Eiropas Kopiena tādējādi ir uzņēmusies, un šajā nolūkā interpretēt TRIPS līguma noteikumus (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu apvienotajās lietās Dior u.c., 33. punkts).
34 Turklāt, kā Tiesa jau to ir nospriedusi, gadījumā, kas skar jomu, kurā Kopiena vēl nav veikusi likumdevēja darbības un kura attiecīgi ietilpst dalībvalstu kompetencē, intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība un šajā nolūkā tiesu iestāžu veiktie pasākumi neietilpst Kopienu tiesību jomā tādējādi, ka šī kompetence neparedz un arī neizslēdz, ka dalībvalsts tiesību sistēma atzīst privātpersonu tiesības tieši pamatoties uz TRIPS līgumā ietvertu normu, vai uzliek tiesai pienākumu pēc savas iniciatīvas piemērot šo normu (skat. iepriekš minēto spriedumu apvienotajās lietās Dior u.c., 48. punkts).
35 Savukārt, ja ir konstatēts, ka konkrētajā jomā pastāv Kopienu tiesiskais regulējums, ir piemērojamas Kopienu tiesības, kas nozīmē pienākumu pēc iespējas veikt TRIPS līgumam atbilstošu interpretāciju (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu apvienotajās lietās Dior u.c., 47. punkts), tomēr nepiešķirot attiecīgajam šī līguma noteikumam tiešo iedarbību (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu apvienotajās lietās Dior u.c., 44. punkts).
36 Attiecīgi, lai atbildētu uz jautājumu par to, kura no šī sprieduma divos iepriekš minētajos punktos norādītajām hipotēzēm atbilst konkrētajai jomai, kurā ietilpst attiecīgais TRIPS līguma noteikums pamata lietā, ir jāpārbauda jautājums par kompetenču sadali starp Kopienu un tās dalībvalstīm.
37 Šis jautājums prasa Kopienas līmenī vienotu atbildi, kuru var sniegt vienīgi Tiesa.
38 Līdz ar to pastāv noteikta Kopienas interese, lai TRIPS līguma 33. panta interpretēšana tiktu atzīta par esošu Tiesas kompetencē, lai noteiktu, kā to izskatāmajā lietā lūdz iesniedzējtiesa, vai Kopienu tiesības nepieļauj, lai šai normai tiktu atzīta tiešā iedarbība.
39 Ņemot vērā šī sprieduma 34. un 35. punktā atgādinātos principus, tātad ir jāpārbauda, vai konkrētajā jomā, kurā ietilpst TRIPS līguma 33. pants, proti, patentu jomā, pastāv Kopienas tiesiskais regulējums.
40 Ir jākonstatē, ka Kopienu tiesību pašreizējā stāvoklī tā tas nav.
41 Faktiski no iesniedzējtiesas minētajiem Kopienas tiesību aktiem vienīgi Direktīva 98/44 skar pašu patentu jomu. Tomēr šī direktīva regulē vienīgi konkrētu un atsevišķu šīs jomas jautājumu, proti, biotehnoloģijas izgudrojumu patentēšanas iespēju, kura turklāt ir pilnībā atšķirīga no TRIPS līguma 33. panta priekšmeta.
42 Ar Regulu Nr. 2100/94 iedibināta Kopienas augu šķirņu aizsardzību sistēma, ko, kā to norādījis ģenerāladvokāts savu secinājumu 48. punktā, nevar pielīdzināt patentu aizsardzības sistēmai, kā to atzīst arī Eiropas Kopienu Komisija. Turklāt minētās regulas 19. pantā paredzēts 25 vai pat 30 gadu aizsardzības termiņš kopš aizsardzības piešķiršanas.
43 Visbeidzot, attiecībā uz Regulu Nr. 1768/92, kurai var pievienot Padomes 1996. gada 23. jūlija Regulu (EK) Nr. 1610/96 par papildu aizsardzības sertifikāta ieviešanu attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem (OV L 198, 30. lpp.), ir jāatgādina, ka šāda sertifikāta mērķis ir sniegt kompensāciju par ilgo laika posmu, kas attiecībā uz konkrētajām precēm paiet no patenta pieteikuma iesniegšanas brīža līdz atļaujas saņemšanai laist tirgū, dažos gadījumos paredzot papildu patenta aizsardzības periodu (attiecībā uz Regulu Nr. 1768/92 skat. 2005. gada 21. aprīļa spriedumu apvienotajās lietās C‑207/03 un C‑252/03 Novartis u.c., Krājums, I‑3209. lpp., 2. punkts).
44 Papildu sertifikāts neskar ne valsts un tāpēc iespējami atšķirīgu aizsardzības apjomu, ko piešķir patents, ne it īpaši arī patenta termiņu kā tādu, kurš paliek ietverts valsts tiesību regulējumā, saskaņā ar kurām tas tika piešķirts.
45 Tas izriet no šo minēto regulu 5. panta, saskaņā ar kuru sertifikāts “piešķir tādas pašas tiesības kā pamata patents un uz to attiecas tie paši ierobežojumi un tie paši pienākumi”, tāpat arī no šo regulu 13. panta 1. punkta, kurā paredzēts, ka “sertifikāts stājas spēkā pamata patenta likumīga termiņa beigās”.
46 Ir jākonstatē, ka patentu jomā Kopiena vēl nav īstenojusi savas kompetences vai vismaz to, ka iekšējā līmenī šī īstenošana šobrīd joprojām nav pietiekami nozīmīga, lai varētu uzskatīt, ka pašreizējā stāvoklī šī joma ietilpst Kopienu tiesībās.
47 Ņemot vērā šī sprieduma 34. punktā atgādināto principu, no tā ir jāsecina, ka, tā kā TRIPS līguma 33. pants ietilpst jomā, kurā pašreizējā Kopienu tiesību attīstības stāvoklī dalībvalstis principā saglabā savu kompetenci, tās ir tiesīgas atzīt šīs normas tiešo iedarbību vai nē.
48 Pastāvot šādiem apstākļiem, uz uzdotajiem jautājumiem ir jāatbild, ka Kopienu tiesiskā regulējuma patentu jomā pašreizējā stāvoklī Kopienu tiesības pieļauj, lai valsts tiesa valsts tiesībās paredzētajos apstākļos tieši piemērotu TRIPS līguma 33. pantu.
Par tiesāšanās izdevumiem
49 Attiecībā uz pamata lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (virspalāta) nospriež:
Kopienu tiesiskā regulējuma patentu jomā pašreizējā stāvoklī Kopienu tiesības pieļauj, lai valsts tiesa valsts tiesībās paredzētajos apstākļos tieši piemērotu 33. pantu Līgumā par ar tirdzniecību saistītām intelektuālā īpašuma tiesībām, kas ietverts 1C pielikumā Līgumam par Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) izveidošanu, kurš 1994. gada 15. aprīlī parakstīts Marakešā un apstiprināts ar Padomes 1994. gada 22. decembra Lēmumu 94/800/EK par daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā (no 1986. gada līdz 1994. gadam) panākto nolīgumu slēgšanu Eiropas Kopienas vārdā jautājumos, kas ir tās kompetencē.
[Paraksti]