Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 14. jūlijā iesniedza Juzgado de lo Social nº 2 de Terrassa (Spānija) – Elena Barba Giménez/Francisca Carrión Lozano
(lieta C-426/17)
Tiesvedības valoda – spāņu
Iesniedzējtiesa
Juzgado de lo Social nº 2 de Terrassa
Pamatlietas puses
Prasītāja: Elena Barba Giménez
Atbildētāja: Francisca Carrión Lozano
Prejudiciālie jautājumi
Vai Direktīva 93/13 1 , aplūkojot to kopsakarā ar Direktīvu 2005/29 2 un Hartas 47. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tā nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā Likuma Nr. 1/2000 par civilprocesu 35. pants, saskaņā ar kuru izpildes procedūras honorāra samaksai veikšanai pilnvarotā iestāde pirms izpildes rīkojuma izdošanas pēc savas ierosmes nedrīkst pārbaudīt līgumā starp advokātu un patērētāju ietverto noteikumu negodīgumu vai negodīgas komercprakses pastāvēšanu?
Vai rindas kārtībā ieceltie advokāti ir “pārdevēji” vai “piegādātāji” Direktīvas 93/13 2. panta c) punkta un Direktīvas 2005/29 2. panta b) punkta izpratnē?
Vai ir piemērojams Direktīvas 2005/29 6. panta 1. punkta d) apakšpunkts un 7. panta 2. punkts gadījumos, kad tarifus par profesionāļa pakalpojumiem reglamentē tiesību norma? Ja atbilde ir apstiprinoša, vai Direktīva 2005/29 ir jāinterpretē tādējādi, ka tai pretrunā ir tāds regulējums kā Likuma Nr. 1/1996 36. pantā paredzētais, kurā ir noteikts pienākums piemērot noteikumos paredzēto tarifu režīmu arī tad, ja uzņēmējs noklusē savu pakalpojumu cenas vai arī maldina par tām?
Vai LESD 101. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu regulējumu kā Likuma Nr. 1/1996 36. pantā paredzētais, kurā atlīdzība advokātiem, kas sniedz pakalpojumus saskaņā ar bezmaksas juridiskās palīdzības sistēmu, tiek noteikta saskaņā ar iepriekš apstiprināto honorāru skalu gadījumā, ja prasība tiek apmierināta, un dalībvalsts iestādes to nevar nepiemērot?
Vai šis regulējums atbilst Direktīvas 2006/123/EK 15. panta 3. punktā minētajām nepieciešamības un samērīguma prasībām?
Vai Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu regulējumu kā Likuma Nr. 1/1996 36. pantā paredzētais, kurā bezmaksas juridiskās palīdzības saņēmējam gadījumā, ja viņa prasība tiek apmierināta un ja [spriedumā] nav lemts par tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu, ir noteikts pienākums samaksāt honorāru advokātam saskaņā ar arodapvienības noteikto skalu, un tā apmērs pārsniedz 50 % no sociālā nodrošinājuma pabalsta gada summas?
____________
1 Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīva 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV 1993, L 95, 29. lpp.).
2 Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīva 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (OV 2005, L 149, 22. lpp.).