Language of document : ECLI:EU:T:2011:360

VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)

2011. gada 13. jūlijā (*)

Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Butadiēnkaučuka un emulsijas polimerizācijā iegūta butadiēnstirolkaučuka tirgus – Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta pārkāpums – Dalība aizliegtajā vienošanās – Vainojamība pārkāpjošā rīcībā – Naudas sodi – Pārkāpuma smagums un ilgums – Atbildību mīkstinoši apstākļi

Lieta T‑53/07

Trade-Stomil sp. z o.o., Lodza [Łódź] (Polija), ko pārstāv F. Karlina [F. Carlin], barrister, un E. Bačelors [E. Batchelor], solicitor,

prasītājs,

pret

Eiropas Komisiju, ko sākotnēji pārstāvēja K. Lūiss [X. Lewis] un V. Botka [V. Bottka], vēlāk – V. Botka un V. Di Buči [V. Di Bucci], pārstāvji,

atbildētāja,

par prasību atcelt, ciktāl tas attiecas uz Trade-Stomil sp. z o.o., Komisijas 2006. gada 29. novembra Lēmumu C(2006) 5700, galīgā redakcija, par procedūru saskaņā ar [EKL] 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu (Lieta COMP/F/38.638 – Butadiēnkaučuks un emulsijas polimerizācijā iegūts butadiēnstirolkaučuks) vai, pakārtoti, par Trade-Stomil uzliktā naudas soda atcelšanu vai samazināšanu.

VISPĀRĒJĀ TIESA (pirmā palāta)

šādā sastāvā: F. Deuss [F. Dehousse] (referents), kas veic priekšsēdētāja pienākumus, tiesneši I. Višņevska‑Bjalecka [I. Wiszniewska‑Białecka] un N. Vāls [N. Wahl],

sekretāre K. Poheca [K. Pocheć], administratore,

ņemot vērā rakstveida procesu un 2009. gada 20. oktobra tiesas sēdi,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

 Tiesvedības priekšvēsture

1        Ar 2006. gada 29. novembra Lēmumu C(2006) 5700, galīgā redakcija (Lieta COMP/F/38.638 – Butadiēnkaučuks un emulsijas polimerizācijā iegūts butadiēnstirolkaučuks; turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”), Eiropas Kopienu Komisija ir konstatējusi, ka vairāki uzņēmumi ir pārkāpuši EKL 81. panta 1. punktu un Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ) 53. pantu, piedaloties aizliegtā vienošanās iepriekš minēto ražojumu tirgū.

2        Uzņēmumi, kam adresēts apstrīdētais lēmums, ir:

–        Bayer AG, Lēverkūzene [Leverkusen] (Vācija);

–        The Dow Chemical Company, Midlande [Midland], Mičigana (Amerikas Savienotās Valstis) (turpmāk tekstā – “Dow Chemical”);

–        Dow Deutschland Inc., Švalbaha [Schwalbach] (Vācija);

–        Dow Deutschland Anlagengesellschaft mbH (agrāk – Dow Deutschland GmbH & Co. OHG), Švalbaha;

–        Dow Europe, Horgena [Horgen] (Šveice);

–        Eni SpA, Roma (Itālija);

–        Polimeri Europa SpA, Brendīzi [Brindisi] (Itālija) (turpmāk tekstā – “Polimeri”);

–        Shell Petroleum NV, Hāga (Nīderlande);

–        Shell Nederland BV, Hāga;

–        Shell Nederland Chemie BV, Roterdama (Nīderlande);

–        Unipetrol a.s., Prāga (Čehijas Republika);

–        Kaučuk a.s., Kralupinadvltavu [Kralupy nad Vltavou] (Čehijas Republika);

–        Trade-Stomil sp. z o.o., Lodza (Polija) (turpmāk tekstā – “Stomil”).

3        Dow Chemical tieši vai netieši pilnībā kontrolē Dow Deutschland, Dow Deutschland Anlagengesellschaft un Dow Europe (turpmāk tekstā visi kopā – “Dow”) (apstrīdētā lēmuma preambulas 16.–21. apsvērums).

4        Eni darbību saistībā ar attiecīgajiem ražojumiem sākotnēji nodrošināja EniChem Elastomeri Srl, kuru netieši kontrolēja Eni ar savas meitas sabiedrības EniChem SpA (turpmāk tekstā – “EniChem SpA”) starpniecību. 1997. gada 1. novembrī EniChem Elastomeri apvienojās ar EniChem SpA. Eni kontrolēja 99,97 % no EniChem SpA. 2002. gada 1. janvārī EniChem SpA nodeva savu stratēģisko ķīmijas darbību (tajā skaitā darbību saistībā ar butadiēnkaučuku un emulsijas polimerizācijā iegūtu butadiēnstirolkaučuku) savai 100 % piederošai meitas sabiedrībai Polimeri. Kopš 2002. gada 21. oktobra Eni tieši un pilnībā kontrolē Polimeri. Kopš 2003. gada 1. maija EniChem SpA nomainīja savu nosaukumu uz Syndial SpA (apstrīdētā lēmuma preambulas 26.–32. apsvērums). Komisija apstrīdētajā lēmumā, atsaucoties uz jebkuru Eni piederošo sabiedrību (turpmāk tekstā – “EniChem”) lieto nosaukumu “EniChem” (apstrīdētā lēmuma preambulas 36. apsvērums).

5        Shell Nederland Chemie ir Shell Nederland meitas sabiedrība, savukārt Shell Nederland pilnībā pieder Shell Petroleum (apstrīdētā lēmuma preambulas 38.–40. apsvērums).

6        Kaučuk tika izveidots 1997. gadā, apvienojot Kaučuk Group a.s. un Chemopetrol Group a.s. 1997. gada 21. jūlijā Unipetrol pilnībā pārņēma visus apvienoto uzņēmumu aktīvus, tiesības un saistības. Unipetrol pieder 100 % daļu Kaučuk kapitālā (apstrīdētā lēmuma preambulas 45. un 46. apsvērums). Turklāt saskaņā ar apstrīdēto lēmumu no 1991. gada līdz 2003. gada 28. februārim Tavorex s.r.o. (turpmāk tekstā – “Tavorex”), kas reģistrēts Čehijas Republikā, pārstāvēja Kaučuk (un tā priekšteci Kaučuk Group) eksporta jautājumos. Tāpat saskaņā ar apstrīdēto lēmumu Tavorex kopš 1996. gada pārstāvēja Kaučuk Eiropas sintētiskā kaučuka asociācijas sanāksmēs (apstrīdētā lēmuma preambulas 49. apsvērums).

7        Saskaņā ar apstrīdēto lēmumu Stomil pārstāvēja Polijas ražotāju Chemical Company Dwory S.A. (turpmāk tekstā – “Dwory”) eksporta jomā jau aptuveni 30 gadus, vismaz līdz 2001. gadam. Turklāt saskaņā ar apstrīdēto lēmumu Stomil no 1997. gada līdz 2000. gadam pārstāvēja Dwory Eiropas sintētiskā kaučuka asociācijas sanāksmēs (apstrīdētā lēmuma preambulas 51. apsvērums).

8        Pārkāpuma ilguma noteiktais laika periods ir no 1996. gada 20. maija līdz 2002. gada 28. novembrim (Bayer, Eni un Polimeri), no 1996. gada 20. maija līdz 1999. gada 31. maijam (Shell Petroleum, Shell Nederland un Shell Nederland Chemie), no 1996. gada 1. jūlija līdz 2002. gada 28. novembrim (Dow Chemical), no 1996. gada 1. jūlija līdz 2001. gada 27. novembrim (Dow Deutschland), no 1999. gada 16. novembra līdz 2002. gada 28. novembrim (Unipetrol un Kaučuk), no 1999. gada 16. novembra līdz 2000. gada 22. februārim (Stomil), no 2001. gada 22. februāra līdz 2002. gada 28. februārim (Dow Deutschland Anlagengesellschaft) un no 2001. gada 26. novembra līdz 2002. gada 28. novembrim (Dow Europe) (apstrīdētā lēmuma preambulas 476.–485. apsvērums un rezolutīvās daļas 1. pants).

9        Butadiēnkaučuks (turpmāk tekstā – “BK”) un emulsijas polimerizācijā iegūts butadiēnstirolkaučuks (turpmāk tekstā – “EPBK”) ir sintētiski kaučuki, kurus galvenokārt izmanto riepu ražošanā. Šie abi produkti ir aizvietojami savā starpā un ar citiem sintētiskajiem kaučukiem, kā arī ar dabisko kaučuku (apstrīdētā lēmuma preambulas 3.–6. apsvērums).

10      Papildus šā lēmuma adresātiem arī citi ražotāji, kas atrodas Āzijā un Austrumeiropā, ierobežotā daudzumā tirgoja BK un EPBK EEZ teritorijā. Turklāt ievērojamu daļu BK ražo tieši lielie riepu ražotāji (apstrīdētā lēmuma preambulas 54. apsvērums).

11      2002. gada 20. decembrī Bayer sazinājās ar Komisijas dienestiem un izteica vēlmi sadarboties atbilstoši Komisijas paziņojumam par atbrīvojumu no sodanaudas [naudas soda] un sodanaudas [naudas soda] samazināšanu karteļu gadījumos (OV 2002, C 45, 3. lpp.; turpmāk tekstā – “paziņojums par sadarbību”) saistībā ar BK un EPBK. Attiecībā uz EPBK Bayer sniedza mutisku paziņojumu, kurā bija aprakstītas karteļa darbības. Šis mutiskais paziņojums ir ierakstīts kasetē (apstrīdētā lēmuma preambulas 67. apsvērums).

12      2003. gada 14. janvārī Bayer sniedza mutisku paziņojumu, kurā bija aprakstītas karteļa darbības saistībā ar BK. Šis mutiskais paziņojums ir ierakstīts kasetē. Bayer iesniedza arī Eiropas sintētiskā kaučuka asociācijas BK komitejas sanāksmju protokolus (apstrīdētā lēmuma preambulas 68. apsvērums).

13      2003. gada 5. februārī Komisija paziņoja Bayer savu lēmumu par šī uzņēmuma nosacītu atbrīvošanu no naudas soda (apstrīdētā lēmuma preambulas 69. apsvērums).

14      2003. gada 27. martā Komisija veica pārbaudes apmeklējumu saskaņā ar Padomes 1962. gada 6. februāra Regulas Nr. 17 – Pirmās regulas par [EKL 81.] un [82.] panta īstenošanu (OV 1962, 13, 204. lpp.) 14. panta 3. punktu Dow Deutschland & Co telpās (apstrīdētā lēmuma preambulas 70. apsvērums).

15      Laikā no 2003. gada septembra līdz 2006. gada jūlijam Komisija uzņēmumiem, kas ir apstrīdētā lēmuma adresāti, ir nosūtījusi vairākus informācijas pieprasījumus atbilstoši Regulas Nr. 17 11. pantam un Padomes 2002. gada 16. decembra Regulas (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti [EKL] 81. un 82. pantā (OV 2003, L 1, 1. lpp.), 18. pantam (apstrīdētā lēmuma preambulas 71. apsvērums).

16      2003. gada 16. oktobrī Dow Deutschland un Dow Deutschland & Co. tikās ar Komisijas dienestiem un izteica vēlmi sadarboties atbilstoši paziņojumam par sadarbību. Šīs tikšanās laikā tika sniegti mutvārdu paskaidrojumi par karteļa darbībām saistībā ar BK un EPBK. Šie mutvārdu paskaidrojumi tika ierakstīti. Tāpat tika iesniegti dokumenti saistībā ar karteli (apstrīdētā lēmuma preambulas 72. apsvērums).

17      2005. gada 4. martā Dow Deutschland tika informēts par Komisijas nodomu tam samazināt naudas sodu par 30–50 % (apstrīdētā lēmuma preambulas 73. apsvērums).

18      2005. gada 7. jūnijā Komisija uzsāka procesu un nosūtīja uzņēmumiem, kas ir apstrīdētā lēmuma adresāti, izņemot Unipetrol, kā arī uzņēmumam Dwory pirmo paziņojumu par iebildumiem. Pirmais paziņojums par iebildumiem tika pieņemts arī attiecībā uz Tavorex, bet netika tam paziņots, ņemot vērā, ka kopš 2004. gada oktobra Tavorex ir bankrotējis. Līdz ar to process attiecībā uz Tavorex ir izbeigts (apstrīdētā lēmuma preambulas 49. un 74. apsvērums).

19      Iesaistītie uzņēmumi ir iesnieguši savus rakstveida apsvērumus saistībā ar šo pirmo paziņojumu par iebildumiem (apstrīdētā lēmuma preambulas 75. apsvērums). Tiem bija arī sniegta pieeja lietas materiāliem CD‑ROM formātā, kā arī mutiskiem paziņojumiem un ar tiem saistītiem dokumentiem Komisijas telpās (apstrīdētā lēmuma preambulas 76. apsvērums).

20      2005. gada 3. novembrī Manufacture française des pneumatiques Michelin (turpmāk tekstā – “Michelin”) iesniedza lūgumu atļaut tam iestāties procesā. 2006. gada 13. janvārī tas iesniedza rakstveida apsvērumus (apstrīdētā lēmuma preambulas 78. apsvērums).

21      2006. gada 6. aprīlī Komisija pieņēma otro paziņojumu par iebildumiem, ko tā nosūtīja uzņēmumiem, kas ir apstrīdētā lēmuma adresāti. Iesaistītie uzņēmumi iesniedza rakstveida apsvērumus saistībā ar minēto paziņojumu (apstrīdētā lēmuma preambulas 84. apsvērums).

22      2006. gada 12. maijā Michelin iesniedza sūdzību saskaņā ar Komisijas 2004. gada 7. aprīļa Regulas (EK) Nr. 773/2004 par lietas izskatīšanu saskaņā ar [EKL] 81. un 82. pantu, ko vada Komisija (OV L 123, 18. lpp.), 5. pantu (apstrīdētā lēmuma preambulas 85. apsvērums).

23      2006. gada 22. jūnijā uzņēmumi, kas ir apstrīdētā lēmuma adresāti, izņemot Stomil, un uzņēmums Michelin piedalījās Komisijas rīkotā noklausīšanās (apstrīdētā lēmuma preambulas 86. apsvērums).

24      Iztrūkstot pietiekamiem pierādījumiem par Dwory dalību kartelī, Komisija pieņēma lēmumu izbeigt procesu pret to (apstrīdētā lēmuma preambulas 88. apsvērums). Līdzīgi Komisija pieņēma lēmumu izbeigt procesu arī pret Syndial (apstrīdētā lēmuma preambulas 89. apsvērums).

25      Turklāt, lai gan sākotnēji tika izmantoti divi dažādi lietu numuri (viens attiecībā uz BK un otrs attiecībā uz EPBK – COMP/E‑1/38.637 un COMP/E‑1/38.638), Komisija pēc pirmā paziņojuma par iebildumiem lieto vienotu numuru (COMP/F/38.638) (apstrīdētā lēmuma preambulas 90. un 91. apsvērums).

26      2006. gada 29. novembrī administratīvais process tika izbeigts ar apstrīdētā Komisijas lēmuma pieņemšanu.

27      Saskaņā ar apstrīdētā lēmuma rezolutīvās daļas 1. pantu turpmāk uzskaitītie uzņēmumi ir pārkāpuši EKL 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu, norādītajos laika periodos piedaloties vienotā un turpinātā nolīgumā, kura ietvaros tie ir vienojušies par cenu mērķu noteikšanu, par klientu sadali, izmantojot līgumus par otras puses klientu nepiesaistīšanu, un par sensitīvas informācijas apmaiņu saistībā ar cenām, konkurentiem un klientiem BK un EPBK nozarē:

a)      Bayer no 1996. gada 20. maija līdz 2002. gada 28. novembrim;

b)      Dow Chemical no 1996. gada 1. jūlija līdz 2002. gada 28. novembrim; Dow Deutschland no 1996. gada 1. jūlija līdz 2001. gada 27. novembrim; Dow Deutschland Anlagengesellschaft no 2001. gada 22. februāra līdz 2002. gada 28. februārim; Dow Europe no 2001. gada 26. novembra līdz 2002. gada 28. novembrim;

c)      Eni no 1996. gada 20. maija līdz 2002. gada 28. novembrim; Polimeri no 1996. gada 20. maija līdz 2002. gada 28. novembrim;

d)      Shell Petroleum no 1996. gada 20. maija līdz 1999. gada 31. maijam; Shell Nederland no 1996. gada 20. maija līdz 1999. gada 31. maijam; Shell Nederland Chemie no 1996. gada 20. maija līdz 1999. gada 31. maijam;

e)      Unipetrol no 1999. gada 16. novembra līdz 2002. gada 28. novembrim; Kaučuk no 1999. gada 16. novembra līdz 2002. gada 28. novembrim;

f)      Stomil no 1999. gada 16. novembra līdz 2000. gada 22. februārim.

28      Pamatojoties uz apstrīdētajā lēmumā konstatētajiem faktiem un veikto juridisko vērtējumu, Komisija attiecīgajiem uzņēmumiem uzlika naudas sodus, kuru summa tika aprēķināta, piemērojot metodiku, kas izklāstīta Pamatnostādnēs sodanaudas [naudas soda] noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu (OV 1998, C 9, 3. lpp.; turpmāk tekstā – “pamatnostādnes”), kā arī paziņojumā par sadarbību.

29      Ar apstrīdētā lēmuma rezolutīvās daļas 2. pantu ir uzlikti šādi naudas sodi:

a)      Bayer: EUR 0;

b)      Dow Chemical: EUR 64,575 miljoni, no kuriem:

i)      EUR 60,27 miljoni solidāri ar Dow Deutschland;

ii)      EUR 47,355 miljoni solidāri ar Dow Deutschland Anlagengesellschaft un Dow Europe;

c)      Eni un Polimeri solidāri: EUR 272,25 miljoni;

d)      Shell Petroleum, Shell Nederland un Shell Nederland Chemie solidāri: EUR 160,875 miljoni;

e)      Unipetrol un Kaučuk solidāri: EUR 17,55 miljoni;

f)      Stomil: EUR 3,8 miljoni.

30      Ar apstrīdētā lēmuma rezolutīvās daļas 3. pantu 1. pantā minētajiem uzņēmumiem ir noteikts pienākums nekavējoties izbeigt, ja tie to vēl nav izdarījuši, šajā pantā minētos pārkāpumus un turpmāk atturēties no jebkādas 1. pantā minētās darbības vai rīcības, kā arī no visa veida pasākumiem, kuriem ir līdzvērtīgs mērķis vai sekas.

 Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi

31      Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas [tolaik – Pirmās instances tiesa] kancelejā iesniegts 2007. gada 19. februārī, Stomil cēla šo prasību.

32      Ar Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2009. gada 2. aprīļa lēmumu N. Vāls tika norīkots par tiesnesi, lai papildinātu palātas sastāvu viena no tiesnešiem nespējas piedalīties dēļ.

33      Pēc tiesneša referenta ziņojuma Vispārējā tiesa (pirmā palāta) nolēma sākt mutvārdu procesu.

34      Vispārējās tiesas Reglamenta 64. pantā paredzētajiem procesa organizatorisko pasākumu ietvaros Vispārējā tiesa lūdza puses atbildēt uz dažiem jautājumiem un tai nosūtīt noteiktus dokumentus. Puses šo lūgumu izpildīja noteiktajā termiņā.

35      Lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumi un to atbildes uz Vispārējās tiesas uzdotajiem mutvārdu jautājumiem tika uzklausīti 2009. gada 20. oktobra tiesas sēdē.

36      Stomil prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        galvenokārt – pilnībā atcelt apstrīdēto lēmumu, it īpaši tā 1.–4. pantu tiktāl, ciktāl tas attiecas uz Stomil;

–        pakārtoti:

–        atcelt apstrīdētā lēmuma 2. pantu, ciktāl tas ir adresēts Stomil, vai

–        grozīt apstrīdētā lēmuma 2. pantu, ciktāl tas ir adresēts Stomil, lai būtiski samazinātu uzlikto naudas sodu;

–        piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

37      Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        noraidīt prasību;

–        piespriest Stomil atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

 Juridiskais pamatojums

38      Stomil pārsūdzība balstīta uz četrpadsmit pamatiem. Ar šiem pamatiem tas būtībā tiecas apstrīdēt Stomil dalību kartelī, to, ka Komisija piedēvējusi Stomil atbildību, kaut arī tas darbojies kā Dwory starpnieks, pārkāpuma ilgumu un naudas soda apmēru. Turklāt Stomil lūdz procesa organizatorisko pasākumu ietvaros likt Komisijai darīt pieejamus paziņojuma par sadarbību ietvaros uzņēmumu sniegtos paziņojumus.

39      Vispirms ir jāizvērtē Stomil izvirzītais pirmais pamats saistībā ar pierādījumu neesamību par Stomil dalību kartelī.

 Par pirmo pamatu saistībā ar pierādījumu neesamību par Stomil dalību kartelī

 Lietas dalībnieku argumenti

–       Stomil argumenti

40      Stomil uzskata, ka Komisija ir pārkāpusi EKL 81. pantu, nenorādot juridiski pietiekamu pamatojumu par tā dalību kartelī.

41      Komisija norāda, ka Stomil esot piedalījies divās karteļa sanāksmēs, proti, 1999. gada 16. novembrī Frankfurtē (Vācija) un 2000. gada 22. februāra sanāksmē Vermelskirhenē (Wermelskirchen) (Vācija). Pēc Stomil uzskatiem, Komisijas secinājumi ir nepamatoti. Turklāt Stomil uzskata, ka neviens cits elements nepierāda tā dalību konkrētajā kartelī.

–       Par Stomil dalību 1999. gada 16. novembra sanāksmē Frankfurtē

42      Pēc Stomil domām, Komisijas izvirzītie pierādījumi neapliecina, ka Stomil 1999. gada 16. novembra vakarā viesnīcā “Méridien” būtu piedalījies neoficiālā sanāksmē ārpus Eiropas sintētiskā kaučuka asociācijas oficiālās sanāksmes.

43      Īpaši Stomil precizē, ka L. (Stomil) neesot uzturējies viesnīcā “Méridien” un ka pēc Eiropas sintētiskā kaučuka asociācijas oficiālās sanāksmes, kura beidzās 1999. gada 16. novembrī plkst. 11.00, viņš esot devies prom. Stomil šajā ziņā iesniedz divus L. (Stomil) paziņojumus, kā arī viesnīcas rēķinu. Stomil uzskata, ka tā nav mainījusi savu versiju, kā to norāda Komisija savos procesuālajos dokumentos. Stomil esot vienmēr noliedzis savu dalību konkrētajā prettiesiskajā sanāksmē. Stomil iesniegtie pierādījumi esot pieņemami, un Komisija esot nepamatoti atsaukusies uz Vispārējās tiesas 2007. gada 8. marta spriedumu lietā T‑339/04 France Télécom/Komisija (Recueil, II‑521. lpp.).

44      Apstrīdētā lēmuma preambulas 202. apsvērumā minētajam Dow paziņojumam nav pierādījuma spēka, jo to esot apliecinājis vienīgi P. (Bayer), kurš 1999. gada 16. novembra vakarā neesot bijis Frankfurtē. Stomil šajā ziņā atsaucas uz vairākiem izmeklēšanas lietas dokumentiem. Līdz ar to, pēc Stomil domām un saskaņā ar judikatūru, neapstiprinātais Dow apgalvojums, kuru Stomil un citi atbildētāji apstrīdēja administratīvā procesa laikā, nav uzskatāms par piemērotu pierādījumu par Stomil dalību šajā sanāksmē. Stomil uzsver arī, ka L. (EniChem) nevarēja atrasties Frankfurtē 1999. gada 16. novembra vakarā.

45      Neviens pierādījums neapliecina L. (Stomil) klātbūtni [sanāksmē]. F. (Dow) izdevumu tāme neatspoguļoja ne veiktā maksājuma iemeslu, ne iespējamos sanāksmes dalībniekus. N. (Dow) rokraksta piezīmēs nav pieminēts ne L. (Stomil), ne Stomil. Esot ļoti iespējams, ka šīs piezīmes patiesībā bija N. atgādne. Protams, Dwory esot pieminēts šajās piezīmēs (ar saīsinājumu “OS”). Tomēr vairāki Stomil izvirzītie elementi pierādot, ka tas nevarēja būt minēto ziņu avots konkrētajās piezīmēs. Šīs rokraksta piezīmes tātad esot N. personīgie novērtējumi jeb esot radušās no publiskiem avotiem. Īpaši Stomil attiecībā uz Michelin norāda, ka tam nav bijusi ne mazākā saziņa ar šo klientu kopš 1998. gada otrā semestra, kad Dwory tam darīja zināmu, ka tas pārņems šī klienta EPBK pārdošanu. Saistībā ar uzņēmumu “Goodyear” Stomil neesot veicis piegādi šim klientam no 1999. līdz 2000. gadam. Stomil neatpazīst uzņēmumu “TGA” kā savu klientu. Visbeidzot, Stomil nevarēja zināt Dwory iekšzemes potenciālu saistībā ar EPBK, jo tas bija tikai eksportētājs. Turklāt Stomil trīs galvenie klienti, proti, sabiedrības Vredestein, Nokian un Pegasus, neesot minētas sarakstā. Stomil cita starpā norāda, ka karteļa dalībnieki regulāri un atkārtoti jauca Stomil un Dwory.

46      Stomil piebilst, ka Komisija iebildumu rakstā atzīst, ka 1999. gada 16. novembra sanāksme, kura ir minēta apstrīdētajā lēmumā, nemaz nav notikusi. Komisija esot centusies aizvietot apstrīdētā lēmuma uz faktiem balstītos secinājums ar teoriju, saskaņā ar kuru prettiesiskā sanāksme esot notikusi 1999. gada 15. novembrī. Stomil uzsver, ka neviens pierādījums neapstiprina šo teoriju. Vienīgais Komisijas iesniegtais pierādījums esot tā paša datuma rēķins, kurš apliecinot, ka dzērieni bārā esot servēti par 89,50 Vācijas markām (DEM). Pēc Stomil domām, šis rēķins nepierāda to, kas ir ticis pārrunāts, vai to, ka diskusijai esot prettiesisks raksturs. Turklāt no apstrīdētā lēmuma izriet, ka bāra rēķinu esot samaksājis F. (Dow), nevis P. (Bayer), un ka samaksa esot veikta 1999. gada 16. novembrī. Visbeidzot, Stomil uzsver, ka Komisija apgalvo, ka T. (Kralupy) esot piedalījies prettiesiskās diskusijās, kaut gan no P. izdevumu tāmes izriet, ka T. tajās nav piedalījies.

47      Šīs jaunās sanāksmes ieviešana esot aizskārusi Stomil aizstāvības tiesības un pienākumu norādīt pamatojumu attiecībā uz Stomil, kuram nekad nav bijusi iespēja atbildēt uz šo apsūdzību administratīvā procesa laikā.

48      Turklāt Komisijas kļūda liekot apšaubīt apstrīdētā lēmuma 1. panta tiesiskumu, kurā norādīts, ka Stomil ir piedalījies konkrētajā pārkāpumā sākot ar 1999. gada 16. novembri. Atsaucoties uz Vispārējās tiesas 2003. gada 11. decembra spriedumu lietā T‑59/99 Ventouris/Komisija (Recueil, II‑5257. lpp., 31.–33. punkts), Stomil piebilst, ka kāda lēmuma rezolutīvā daļa var tikt interpretēta šo iemeslu izpratnē vienīgi tajā lietoto terminu skaidrības trūkuma gadījumā. Konkrētajā gadījumā Stomil uzskata, ka apstrīdētā lēmuma rezolutīvajā daļā nav nevienas pretrunas.

–       Par Stomil dalību 2000. gada 22. februāra sanāksmē Vermelskirhenē

49      Stomil apgalvo, ka neesot pierādījumu tam, ka 2000. gada 22. februāra Eiropas sintētiskā kaučuka asociācijas apakškomitejas sanāksmes Vermelskirhenē dalībnieki esot rīkojušies prettiesiski.

50      Komisija tomēr apstrīdētā lēmuma preambulas 446. apsvērumā atzina, ka šī sanāksme noslēdz Stomil darbību kartelī.

–       Par citu pierādījumu neesamību saistībā ar Stomil dalību kartelī

51      Stomil uzskata, ka, ja vienīgais Komisijas pierādījums nenorāda uz tā dalību kartelī, citi apstrīdētajā lēmumā minētie vispārējie apgalvojumi neesot pārliecinoši.

52      Pirmkārt, Stomil īpaši uzsver pierādījumu neesamību par tā iesaisti [jebkādā] mazākā nolīgumā par cenu noteikšanu. Stomil šajā ziņā uzskata, ka apstrīdētā lēmuma preambulas 114. apsvērumā minētais Bayer paziņojums attiecas uz Dwory, nevis uz Stomil, kā to norāda Komisija. Stomil norāda, ka tā esot kopā ar Dwory piedalījusies Eiropas sintētiskā kaučuka asociācijas sanāksmēs laika periodā pēc 1999. gada. Dow arī nenorāda uz Stomil kā uz diskusiju par cenām dalībnieku. Stomil šajā ziņā atsaucas uz apstrīdētā lēmuma preambulas 115. apsvērumu. Tas pats attiecas uz Shell pierādījumiem, kuri attiecas uz laika periodu no 1995. gada 30. augusta līdz 1999. gada 31. maijam (apstrīdētā lēmuma preambulas 119., 120. un 123. apsvērums).

53      Otrkārt, Stomil apgalvo, ka neesot pierādījumu par tā dalību tirgus sadalē. Apstrīdētā lēmuma preambulas 125. apsvērumā minētais Dow paziņojums neprecizē ne nolīguma priekšmetu, ne tā datumu, ne arī to, ka Stomil vai Dwory būtu iesaistīti. Komisijas secinājums, saskaņā ar kuru Dow vēlējās apsūdzēt Stomil, nav balstīts ne uz vienu pamatu.

54      Treškārt, Stomil norāda, ka tikai 1999. gada novembrī Frankfurtē notikusī sanāksme ir saistīta ar sensitīvas komerciālās informācijas apmaiņu. Turklāt apstrīdētā lēmuma preambulas 133. apsvērumā minētajam Shell apliecinājumam nav nozīmes attiecībā uz periodu, kurš skar Stomil. Turklāt, kā jau tas iepriekš esot pierādīts, Stomil rīcībā nebija sensitīvas informācijas par Dwory veiktajām EPBK piegādēm apstrīdētajā lēmumā norādītajā laika periodā.

55      Turklāt citi apstrīdētā lēmuma preambulā ietvertie vispārējie apgalvojumi nav pietiekami, lai pierādītu Stomil dalību kartelī. Apstrīdētā lēmuma preambulas 155., 156., 158. un 159. apsvērums vai nu apsūdz Dwory, vai nepierāda Stomil prettiesiskas rīcības esamību.

 Komisijas argumenti

–       Par Stomil dalību 1999. gada 16. novembra sanāksmē Frankfurtē

56      Komisija vispirms precizē, ka no apstrīdētā lēmuma preambulā veiktā apraksta (apstrīdētā lēmuma preambulas 199.–212. apsvērums) izriet, ka 1999. gada 16. novembra pirmajās stundās ir notikusi neoficiāla sanāksme, kuras laikā tikuši noslēgti nolīgumi par cenām un notikusi apmaiņa ar informāciju par galvenajiem klientiem.

57      Komisija uzskata, ka Stomil savā prasības pieteikumā ir mainījis savu versiju par notikušo. Stomil konkrētajā brīdī pamato noliegumu par savu dalību konkrētajā prettiesiskajā sanāksmē ar L. (Stomil) atrašanās vietu 1999. gada 16. novembra vakarā. Stomil šos faktus nepiemin administratīvajā procesā. Līdz ar to saskaņā ar judikatūru Vispārējai tiesai savu argumentu pamatošanai vajadzēja uzskatīt Stomil apgalvojumus (proti, divus L. (Stomil) paziņojumus un viesnīcas rēķinu) par nepieņemamiem. Komisija piebilst, ka šie dokumenti patiesībā ir neatbilstoši. Turklāt Komisijas rīcībā esot pierādījumi saistībā ar neoficiālas sanāksmes 1999. gada 15. novembra vakarā norisi, kā arī par L. (Stomil) dalību šajā sanāksmē. Komisija īpaši iesniedz viesnīcas rēķinu, kā arī izmeklēšanas lietā iekļauto P. izdevumu tāmes veidlapu.

58      Pretēji Stomil aizbildinājumiem Komisija norāda, ka apstrīdētā lēmuma preambulas 204. apsvērumā minētais Dow paziņojums ietver skaidras norādes par L. (Stomil) klātbūtni karteļa diskusijās. Šo paziņojumu esot apstiprinājis Bayer (apstrīdētā lēmuma preambulas 205. apsvērums). Saistībā ar N. (Dow) rokraksta piezīmēm Komisija norāda, ka tā pirmā daļa attiecas uz plašāku tirgu nekā EPBK tirgus, kurā Stomil noteikti bija ieinteresēts. Turklāt Komisija uzskata, ka tikai nesen un pakāpeniski daļēji izbeigtas Stomil attiecības ar Dwory un ka līdz ar to, ļoti iespējams, informācijā, ar kuru [tie] apmainījās, bija ieinteresēts Stomil un tā uz to attiecās. Komisijas rīcībā tātad esot pietiekami pierādījumi par Stomil klātbūtni karteļa 1999. gada 15. un 16. novembra sanāksmē.

59      Komisija apstrīdētā lēmuma 4.3.8. iedaļā piebilst, ka tā ir nodrošinājusi pierādījumus par “1999. gada 15.–16. novembra” sanāksmes norisi. 1999. gada 15. novembra sanāksme tātad nebija “pirmā”. Turklāt Stomil esot sajaucis divus rēķinus. P. esot samaksājis bāra “Casablanca” rēķinu. F. savukārt esot norēķinājies par sanāksmes telpas īri. Notikumu gaita līdz ar to neesot mainīta. Neesot arī neatbilstību Komisijas izraudzītajos pierādījumos.

60      Visbeidzot, Komisija uzskata, ka apstrīdētā lēmuma rezolutīvajā daļā un it īpaši tā 1. panta f) punktā nav skaidri minēts, ka Stomil piedalījies 1999. gada 15. novembra sanāksmē. Apstrīdētais lēmums norādot, ka Stomil ir piedalījies EKL 81. panta pārkāpumā laika periodā no 1999. gada 16. novembra līdz 2000. gada 22. februārim. Komisija norāda, ka tā nekad nav apgalvojusi, ka šajā sanāksmē 1999. gada 15. novembra vakarā panāktiem lēmumiem ir bijusi tūlītēja iedarbība. Katrā ziņā sanāksme turpinājās līdz 1999. gada 16. novembra pirmajām stundām.

–       Par Stomil dalību 2000. gada 22. februāra sanāksmē Vermelskirhenē

61      Komisija precizē, ka, kā tas izriet no apstrīdētā lēmuma preambulas 213.–215. apsvēruma, tā neapgalvo, ka kāda prettiesiska darbība būtu notikusi 2000. gada 22. februāra sanāksmes Vermelskirhenē laikā. Līdz ar to Stomil izvirzītie argumenti šajā ziņā paliek bez iedarbības.

–       Par citu pierādījumu saistībā ar Stomil darbību kartelī neesamību

62      Komisija precizē, ka tā nav apstrīdētajā lēmumā apgalvojusi, ka 1999. gada 15.–16. novembra sanāksmē esot nonākts pie skaidra nolīguma par tirgus sadali. Komisija tomēr norāda, ka tās rīcībā ir pierādījumi par Stomil klātbūtni un dalību šīs sanāksmes laikā diskusijās saistībā ar cenām un informācijas apmaiņu. Stomil dalību apstiprina Dow rokraksta piezīmes un paziņojumi (apstrīdētā lēmuma preambulas 201. un 202. apsvērums). L. (Stomil) dalību un tā Stomil darbinieka statusu apstiprina Dow un Komisijas iesniegtais oficiālās sanāksmes protokols. Tāpat arī apstrīdētā lēmuma preambulas 155. un 156. apsvērumā minētie Bayer pierādījumi apstiprinot L. (Stomil) dalību.

 Vispārējās tiesas vērtējums

63      Ir jāatgādina, ka saistībā ar pierādījumu sniegšanu par EKL 81. panta 1. punkta pārkāpumu Komisijai ir pienākums pierādīt tās konstatētos pārkāpumus un sniegt piemērotus pierādījumus, lai juridiski pietiekami pierādītu pārkāpumu veidojošo apstākļu esamību (Tiesas 1998. gada 17. decembra spriedums lietā C‑185/95 P Baustahlgewebe/Komisija, Recueil, I‑8417. lpp., 58. punkts, un 1999. gada 8. jūlija spriedums lietā C‑49/92 P Komisija/Anic Partecipazioni, Recueil, I‑4125. lpp., 86. punkts). Tādējādi Komisijai ir jāsniedz precīzi un atbilstoši pierādījumi, lai radītu stingru pārliecību, ka pārkāpums ir izdarīts (skat. Vispārējās tiesas 2000. gada 6. jūlija spriedumu lietā T‑62/98 Volkswagen/Komisija, Recueil, II‑2707. lpp., 43. punkts un tajā minētā judikatūra). Vienlaikus ir jāatgādina, ka, lai varētu uzskatīt, ka pastāv nolīgums EKL 81. panta 1. punkta nozīmē, pietiek ar to, ka konkrētie uzņēmumi ir izteikuši kopēju vēlmi darboties tirgū noteiktā veidā (Tiesas 1970. gada 15. jūlija spriedums lietā 41/69 ACF Chemiefarma/Komisija, Recueil, 661. lpp., 112. punkts, un 1980. gada 29. oktobra sprieduma apvienotajās lietās no 209/78 līdz 215/78 un 218/78 Van Landewyck u.c./Komisija, Recueil, 3125. lpp., 86. punkts; Vispārējās tiesas 1991. gada 17. decembra spriedums lietā T‑7/89 Hercules Chemicals/Komisija, Recueil, II‑1711. lpp., 256. punkts). Tiesas šaubām jābūt vērstām par labu uzņēmumam – lēmuma par pārkāpuma konstatēšanu adresātam. Tādējādi tiesa nevar secināt, ka Komisija ir tiesiski pietiekamā veidā pierādījusi attiecīgā pārkāpuma esamību, ja par šo jautājumu tai vēl ir šaubas (Vispārējās tiesas 2005. gada 25. oktobra spriedums lietā T‑38/02 Groupe Danone/Komisija, Krājums, II‑4407. lpp., 215. punkts).

64      Turklāt parasti darbības, ko ietver pret konkurenci vērstā prakse un nolīgumi, notiek slepeni, sapulces notiek slepus un ar tām saistītā dokumentācija tiek ierobežota līdz minimumam. No tā izriet, ka, pat tad, ja Komisija atklāj pierādījumus, kas tiešā veidā apliecina prettiesisku saziņu starp tirgus dalībniekiem, tie parasti ir fragmentāri un izkaisīti un tādēļ noteiktas detaļas bieži jārekonstruē, izmantojot dedukciju. Līdz ar to vairumā gadījumu pret konkurenci vērstu darbību vai nolīgumu pastāvēšana ir jāsecina no noteiktām sakritībām vai norādēm, kuras, skatot tās kopsakarā, nepastāvot citam loģiskam izskaidrojumam, var būt pierādījums konkurences noteikumu pārkāpumam (Tiesas 2004. gada 7. janvāra spriedums apvienotajās lietās C‑204/00 P, C‑205/00 P, C‑211/00 P, C‑213/00 P, C‑217/00 P un C‑219/00 P Aalborg Portland u.c./Komisija, Receuil, I‑123. lpp., 55.–57. punkts, un 2007. gada 25. janvāra spriedums apvienotajās lietās C‑403/04 P un C‑405/04 P Sumitomo Metal Industries un Nippon Steel/Komisija, Krājums, I‑729. lpp., 51. punkts).

65      Aplūkojamā gadījumā ir jānorāda, ka Stomil piedēvēta dalība saistībā ar konkrēto karteli tikai prettiesiskajā 1999. gada 15.–16. novembra sanāksmē, kura notika Frankfurtē.

66      Šajā ziņā, precīzāk, Komisija norāda uz ārpus Eiropas sintētiskā kaučuka asociācijas oficiālās sanāksmes “1999. gada novembra vakarā un naktī” notikušo karteļa sanāksmi (apstrīdētā lēmuma preambulas 212. apsvērums). Šajā prettiesiskajā sanāksmē piedalījās P. (Bayer), F., N., V. (Dow), L. (Stomil), L. (EniChem) un T. (Tavorex). Iesaistītās personas vispirms satikās kādas viesnīcas bārā un pēc tam noīrēja telpu sanāksmei (apstrīdētā lēmuma preambulas 202. apsvērums).

67      Vispirms ir jānoraida Komisijas argumenti, saskaņā ar kuriem tas, ka Stomil apstrīd L. (Stomil) atrašanos 16. novembra vakarā Frankfurtē, kā arī šajā ziņā lietas materiālos iekļautie dokumenti neesot pieņemami. Patiesībā, ir jāuzskata, ka Stomil Vispārējā tiesā apstrīd apstrīdētajā lēmumā pret to izvirzītos iebildumus. Turklāt no lietā iekļautiem materiāliem izriet, ka Stomil vienmēr administratīvā procesa laikā ir apstrīdējis savu dalību prettiesiskajā sanāksmē. Katrā ziņā un turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ ir jānorāda, ka iesaistītie dokumenti nav atbilstoši strīdus risināšanai, kā cita starpā norāda Komisija savos procesuālajos dokumentos.

68      Būtībā, pirmkārt, kā apgalvo Stomil, no lietas materiāliem izriet, ka P. (Bayer) 1999. gada 16. novembra vakarā neatradās Frankfurtē. Komisija atzīst šo faktu.

69      Otrkārt, ir jānorāda, ka apstrīdētajā lēmumā ir vairākas pretrunas saistībā ar minētās prettiesiskās sanāksmes norises laiku. Tādējādi Komisija, pamatojoties uz Dow paziņojumu, apstrīdētā lēmuma preambulas 212. apsvērumā atsaucas uz “1999. gada 16. novembra vakaru [..] un nakti”. Tāpat apstrīdētā lēmuma preambulas 297. apsvērumā Komisija atzīst, ka šī prettiesiskā sanāksme ir notikusi “naktī no 1999. gada 15. uz 16. novembri”. Turklāt apstrīdētā lēmuma 4.3.8. iedaļā ir norāde uz 1999. gada 15. un 16. novembri. Visbeidzot, apstrīdētā lēmuma rezolutīvajā daļā par pārkāpuma sākuma datumu attiecībā uz Stomil ir noteikts 1999. gada 16. novembris.

70      Treškārt, vairāki lietas materiāli norāda uz pretrunām saistībā ar pieņemto minētās prettiesiskās sanāksmes norises datumu un citiem Komisijas sniegtajiem iespējamiem paskaidrojumiem. Piemēram, P. (Bayer) izdevumu tāmē, kas tostarp attiecas uz maksājumu viesnīcas bārā DEM 84,5 apmērā, ir norādīts 1999. gada 15. novembris. Savukārt samaksa par sanāksmei paredzētās telpas īri DEM 436 apmērā reģistrēta 1999. gada 16. novembrī. Turklāt N. (Dow) rokraksta piezīmēs ir pieminēts tikai 1999. gada 16. novembris. Visbeidzot, Dow paziņojumā, kurš ir iztirzāts apstrīdētā lēmuma preambulas 202. apsvērumā, precizēts, ka prettiesiskā sanāksme notikusi pēc oficiālās Eiropas sintētiskā kaučuka asociācijas sanāksmes, kura notika 16. novembra rītā.

71      Ceturtkārt, apstrīdētā lēmuma preambulas 202. apsvērumā iekļautie Dow izteikumi norāda, ka P. (Bayer), F., N., V. (Dow), L. (Stomil), L. (EniChem) un T. (Tavorex) esot satikušies viesnīcas bārā un tad noīrējuši telpu sanāksmei. Tomēr P. izdevumu tāmē saistībā ar bārā veiktajiem maksājumiem, ko Komisija uzsver savos procesuālajos dokumentos, norāda arī uz tā laika Eiropas sintētiskā kaučuka asociācijas ģenerālsekretāres (C.) klātbūtni. Tomēr no apstrīdētā lēmuma preambulas 95. un 115. apsvēruma izriet, ka minētā ģenerālsekretāre nekad nav piedalījusies karteļa sanāksmēs. Līdz ar to no L. (Stomil) klātbūtnes tikšanās laikā viesnīcas bārā nevar secināt, ka viņš piedalījies prettiesiskajā sanāksmē.

72      Piektkārt, atbilstoši N. (Dow) rokraksta piezīmēm Komisija sistemātiski nevaino Stomil saistībā ar karteli par BK. N. rokraksta piezīmju daļai saistībā ar BK attiecībā uz Stomil nav pierādījuma spēka. Attiecībā uz N. rakstveida piezīmēm saistībā ar EPBK ir jāatzīst, ka bez karteļa dalībniekiem arī citi ražotāji, kuri nav karteļa dalībnieki, ir pieminēti kā atsevišķu klientu piesaistītāji. Šajos īpašajos apstākļos nav izslēgts, ka piegāžu aprēķini tika veikti tikai starp atsevišķiem ražotājiem, tādējādi ņemot vērā pretrunas par prettiesiskās sanāksmes pieņemto norises laiku, nespējot ar pārliecību apgalvot Stomil iesaisti.

73      Ņemot vērā konkrētajai lietai raksturīgo elementu kopību, Vispārējā tiesa uzskata, ka pastāv šaubas par Stomil dalību prettiesiskajā sanāksmē Frankfurtē 1999. gada 15. un 16. novembrī. Šīm šaubām jābūt vērstām par labu Stomil.

74      Šajos apstākļos Vispārējā tiesa uzskata, ka apstrīdētā lēmuma daļā par karteļa sanāksmēm minētā informācija nav pietiekama, lai secinātu, ka šis uzņēmums piedalījies attiecīgajos prettiesiskajos nolīgumos.

75      Apstrīdētā lēmuma daļā par karteļa aprakstu minētā informācija (apstrīdētā lēmuma 4.2. iedaļa) nevar likt apšaubīt šo secinājumu.

76      Šajā ziņā Vispārējā tiesa uzskata, ka, lai gan dažiem apstrīdētā lēmuma 4.2. iedaļā minētajiem elementiem, tostarp apstrīdētā lēmuma preambulas 156. apsvērumā minētajam Bayer vispārīgajam paziņojumam, varētu būt zināma pierādījuma vērtība, tie nav pietiekami, lai, ņemot vērā iepriekš saistībā ar karteļa sanāksmēm minēto specifisko informāciju un šaubas, kuras tulkojamas par labu prasītājam, pamatotu pārkāpuma esamības konstatēšanu attiecībā uz Unipetrol.

77      Ievērojot visus iepriekš minētos apsvērumus un to visaptveroša izvērtējuma ietvaros, Vispārējā tiesa uzskata, ka Komisija, konstatējot Stomil dalību kartelī, ir pieļāvusi kļūdu.

78      Līdz ar to apstrīdētais lēmums ir jāatceļ tiktāl, ciktāl tas attiecas uz Stomil, un nav jāizskata citi prasības pamati, it īpaši jautājums par attiecībām starp pilnvarotājiem un starpniekiem konkurences tiesību normu pārkāpumu ietvaros un prasītāja pieteikums par procesa organizatoriskajiem pasākumiem.

 Par tiesāšanās izdevumiem

79      Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā Komisijai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanas izdevumus saskaņā ar Stomil prasījumiem.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (pirmā palāta)

nospriež:

1)      atcelt Komisijas 2006. gada 29. novembra Lēmumu C(2006) 5700, galīgā redakcija, par procedūru saskaņā ar [EKL] 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu (Lieta COMP/F/38.638 – Butadiēnkaučuks un emulsijas polimerizācijā iegūts butadiēnstirolkaučuks) tiktāl, ciktāl tas attiecas uz Trade-Stomil sp. z o.o.;

2)      Eiropas Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Dehousse

Wiszniewska-Białecka

Wahl

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2011. gada 13. jūlijā.

[Paraksti]


* Tiesvedības valoda – angļu.