TIESAS RĪKOJUMS (trešā palāta)
2015. gada 6. oktobrī (*)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Dizainparaugi – Direktīva 98/71/EK – 14. pants – Regula (EK) Nr. 6/2002 – 110. pants – “Remontdarbu” atruna – Preču zīmes lietošana, ko trešā persona bez tās īpašnieka piekrišanas veic attiecībā uz transportlīdzekļu rezerves daļām vai piederumiem, kas ir identiski ražojumiem, attiecībā uz kuriem preču zīme ir reģistrēta
Lieta C‑500/14
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Tribunale di Torino (Turīnas pirmās instances tiesa, Itālija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2014. gada 21. oktobrī un kas Tiesā reģistrēts 2014. gada 10. novembrī, tiesvedībā
Ford Motor Company
pret
Wheeltrims srl.
TIESA (trešā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs M. Ilešičs [M. Ilešič] (referents), tiesneši A. O’Kīfs [A. Ó Caoimh], K. Toadere [C. Toader], E. Jarašūns [E. Jarašiūnas] un K. G. Fernlunds [C. G. Fernlund],
ģenerāladvokāts M. Vatelē [M. Wathelet],
sekretārs A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],
ņemot vērā rakstveida procesu,
ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:
– Ford Motor Company vārdā – A. Camusso, avvocato,
– Wheeltrims srl vārdā – D. Rizzo, avvocato,
– Vācijas valdības vārdā – T. Henze un J. Kemper, pārstāvji,
– Eiropas Komisijas vārdā – V. Di Bucci un J. Samnadda, pārstāvji,
ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izdot motivētu rīkojumu saskaņā ar Tiesas Reglamenta 99. pantu,
izdod šo rīkojumu.
Rīkojums
1 Šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 13. oktobra Direktīvas 98/71/EK par dizainparaugu tiesisko aizsardzību (OV L 289, 28. lpp.) 14. pantu un Padomes 2001. gada 12. decembra Regulas (EK) Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem (OV L 3, 1. lpp.) 110. pantu.
2 Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar strīdu starp Ford Motor Company (turpmāk tekstā – “Ford”) un Wheeltrims srl (turpmāk tekstā – “Wheeltrims”) par to, ka pēdējā minētā tirgoja dekoratīvās disku uzlikas, uz kurām bija izvietots Ford reģistrētajai preču zīmei identisks apzīmējums, it īpaši attiecībā uz tādiem pašiem ražojumiem.
Atbilstošās tiesību normas
Savienības tiesības
Tiesiskais regulējums par dizainparaugiem
3 Direktīvas 98/71 preambulas 7. apsvērumā ir noteikts:
“tā kā šī direktīva neaizliedz dizainparaugiem piemērot valsts vai Kopienas tiesību aktus, kas paredz aizsardzību, kura nav piešķirta dizainparaugu reģistrējot vai publicējot, kā, piemēram, tiesību aktus, kas attiecas uz nereģistrētām dizainparauga tiesībām, preču zīmēm, patentiem, funkcionāliem modeļiem, negodīgu konkurenci vai civiltiesisko atbildību”.
4 Šīs direktīvas 2. pants “Piemērošanas joma” ir formulēts šādi:
“1. Šī direktīva attiecas uz:
a) dalībvalstu centrālajos rūpnieciskā īpašuma birojos reģistrētām dizainparauga tiesībām;
b) Beniluksa Dizainparauga birojā reģistrētām dizainparauga tiesībām;
c) dizainparauga tiesībām, kas reģistrētas saskaņā ar dalībvalstī spēkā esošiem starptautiskiem līgumiem;
d) šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minēto dizainparauga tiesību pieteikumiem.
2. Šīs direktīvas mērķiem dizainparauga reģistrācija ietver arī publicēšanu pēc dizainparauga iesniegšanas rūpnieciskā īpašuma birojā dalībvalstī, kurā šāda publikācija rada dizainparauga tiesību pastāvēšanu.”
5 Šīs direktīvas 14. pantā “Pārejas laika noteikums” ir paredzēts:
“Līdz laikam, kad pēc Komisijas priekšlikuma saskaņā ar 18. panta noteikumiem pieņems šīs direktīvas grozījumus, dalībvalstis patur spēkā esošās tiesību normas attiecībā uz dizainparaugu izmantošanu sastāvdaļām, ko izmanto kompleksa ražojuma remontam tā, lai atjaunotu tā sākotnējo izskatu, un ievieš šajos noteikumos grozījumus tikai, ja nolūks ir liberalizēt šādu sastāvdaļu tirdzniecību.”
6 Šīs direktīvas 16. pantā “Attiecība ar citiem aizsardzības veidiem” ir noteikts:
“Šīs direktīvas noteikumi neskar citus Kopienas vai attiecīgās dalībvalsts tiesību aktus, kas attiecas uz nereģistrētām dizainparauga tiesībām, preču zīmēm vai citām atšķirības zīmēm, patentiem un funkcionāliem modeļiem, tipogrāfijas šriftiem, civiltiesisko atbildību vai negodīgu konkurenci.”
7 Regulas Nr. 6/2002 preambulas 5. un 31. apsvērums ir formulēti šādi:
“(5) Tādēļ ir jāizstrādā Kopienas dizainparaugs, kas ir tieši piemērojams visās dalībvalstīs, jo tikai šādi, ar vienu pieteikumu, Iekšējā tirgus saskaņošanas birojā (preču zīmes un dizainparaugi) saskaņā ar vienu procedūru un atbilstīgi vienam likumam būs iespējams panākt dizainparauga aizsardzību vienā teritorijā, kas aptver visas dalībvalstis.
[..]
(31) Šī regula neizslēdz iespēju piemērot tādiem dizainparaugiem, ko aizsargā Kopienas dizainparaugs, rūpnieciskā īpašuma likumus vai citus attiecīgos dalībvalstu tiesību aktus, piemēram, likumus, kas attiecas uz dizainparaugu aizsardzību, kura ir iegūta ar reģistrāciju, vai likumus, kas attiecas uz nereģistrētiem dizainparaugiem, preču zīmēm, patentiem un funkcionāliem modeļiem, negodīgu konkurenci vai civiltiesisko atbildību.”
8 Šīs regulas 1. pantā “Kopienas dizainparaugs” ir noteikts:
“1. Dizainparaugu, kas atbilst šajā regulā izstrādātajiem noteikumiem, turpmāk sauc “Kopienas dizainparaugs”.
2. Dizainparaugu aizsargā:
a) kā “nereģistrētu Kopienas dizainparaugu”, ja to dara pieejamu sabiedrībai šajā regulā izstrādātajā kārtībā;
b) kā “reģistrētu Kopienas dizainparaugu”, ja to reģistrē šajā regulā izstrādātajā kārtībā.
3. Kopienas dizainparaugs ir vienveidīgs. Tam ir vienāds spēks visā [Eiropas Savienībā]. To reģistrē, nodod un atsauc, pieņem lēmumu par tā spēkā neesamību vai aizliedz tā izmantošanu tikai visā [Savienībā]. Ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi, piemēro šo principu.”
9 Minētās regulas 96. panta “Saistība ar citiem aizsardzības veidiem atbilstīgi valsts tiesību aktiem” 1. punkts ir formulēts šādi:
“Šīs regulas noteikumi neskar citus [Savienības] vai attiecīgo dalībvalstu tiesību aktus, kas attiecas uz nereģistrētiem dizainparaugiem, preču zīmēm vai citām atšķirības zīmēm, patentiem un funkcionāliem modeļiem, burtveidoliem, civiltiesisko atbildību vai negodīgu konkurenci.”
10 Saskaņā ar šīs regulas 110. pantu “Pārejas noteikums”:
“1. Kamēr nav stājušies spēkā šīs regulas grozījumi, kurus par šo jautājumu izstrādā Komisija, kā Kopienas dizainparaugu neaizsargā tādu dizainparaugu, kas ir sastāvdaļa kompleksā ražojumā un kuru izmanto 19. panta 1. punkta nozīmē ar nolūku labot šo komplekso ražojumu, lai atjaunotu tā sākotnējo izskatu.
2. Šā panta 1. punktā minēto Komisijas priekšlikumu iesniedz kopā ar izmaiņām, ko Komisija sagatavo par to pašu jautājumu atbilstīgi Direktīvas [98/71] 18. pantam, un tajā šīs izmaiņas ņem vērā.”
Tiesiskais regulējums par preču zīmēm
11 Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Direktīvas 2008/95/EK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV L 299, 25. lpp.; labojums – OV 2009, L 11, 86. lpp.), 5. pantā “Tiesības, ko piešķir preču zīme” ir noteikts:
“1. Reģistrētā preču zīme piešķir īpašniekam šajā ziņā ekskluzīvas tiesības. Īpašniekam ir tiesības atturēt visas trešās personas, kas nav saņēmušas viņa piekrišanu, lietot komercdarbībā:
a) jebkuru apzīmējumu, kas ir identisks preču zīmei attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kuri ir identiski tiem, attiecībā uz ko ir reģistrēta preču zīme;
b) jebkuru apzīmējumu, ja tā identitātes vai līdzības preču zīmei un preču vai pakalpojumu, uz ko attiecas preču zīme, identitātes vai līdzības dēļ pastāv varbūtība maldināt sabiedrību, kas ietver asociācijas iespēju starp apzīmējumu un preču zīmi.
2. Ikviena dalībvalsts var arī paredzēt, ka īpašniekam ir tiesības aizkavēt visas trešās personas, kam nav viņa piekrišanas, lietot komercdarbībā jebkuru apzīmējumu, kas ir identisks vai līdzīgs preču zīmei attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kuri nav līdzīgi tiem, kam šī preču zīme reģistrēta, ja pēdējai ir reputācija dalībvalstī un ja šīs zīmes nepamatota lietošana rada negodīgas priekšrocības vai rada kaitējumu preču zīmes atšķirtspējai vai reputācijai.
3. Saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu cita starpā var aizliegt šādas darbības:
a) apzīmējuma piestiprināšanu precēm vai to iepakojumam;
b) preču piedāvāšanu vai to laišanu tirgū, vai uzkrājumu veidošanu šiem nolūkiem, izmantojot šo apzīmējumu, vai pakalpojumu piedāvāšanu vai sniegšanu ar šo apzīmējumu nosaukumu;
c) preču importu vai eksportu, izmantojot šo apzīmējumu;
d) apzīmējuma lietošanu darījumu dokumentos un reklāmā.
4. Ja saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktu apzīmējuma lietošanu šā panta 1. punkta b) apakšpunktā vai 2. punktā minētajos apstākļos nevarēja aizliegt pirms dienas, kad attiecīgajā dalībvalstī stājas spēkā [Pirmās direktīvas 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV L 40, 1. lpp.)] ievērošanai nepieciešamās normas, uz šīs preču zīmes piešķirtajām tiesībām, lai kavētu šīs zīmes pastāvīgu lietošanu, nevar atsaukties.
5. Šā panta 1. līdz 4. punkts neietekmē normas nevienā dalībvalstī attiecībā uz aizsardzību pret šā apzīmējuma lietošanu citos nolūkos, nevis preču un pakalpojumu atšķiršanai, ja apzīmējuma nepamatota lietošana rada negodīgas priekšrocības, kas izriet no preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas vai kaitē preču zīmes atšķirtspējai vai reputācijai.”
12 Šīs direktīvas 6. pantā “Preču zīmes darbības ierobežojumi” ir paredzēts:
“1. Preču zīme nedod tās īpašniekam tiesības aizliegt trešajai personai izmantot komercdarbībā:
a) viņa paša vārdu vai adresi;
b) norādes attiecībā uz preču vai sniegtā pakalpojuma veidu, kvalitāti, daudzumu, paredzēto nolūku, vērtību, ģeogrāfisko izcelsmi, preču ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas laiku vai citas preču vai pakalpojumu īpašības;
c) preču zīmi, ja tas nepieciešams preces vai pakalpojuma paredzētā nolūka norādei, jo īpaši par piederumiem vai rezerves daļām;
ar nosacījumu, ka tās izmanto saskaņā ar godīgu praksi rūpnieciskās vai komerciālās lietās.
2. Preču zīme nedod īpašniekam tiesības aizliegt trešajai personai izmantot komercdarbībā agrākas tiesības, kas ir spēkā konkrētā apvidū, ja attiecīgās dalībvalsts tiesību akti atzīst šīs tiesības un tās ir spēkā teritorijā, kurā tiek atzītas.”
13 Minētās direktīvas 7. pants attiecas uz preču zīmes piešķirto tiesību izmantošanu.
14 Šīs direktīvas 8. pantā runa ir par preču zīmes licencēšanu.
15 Saskaņā ar Direktīvas 2008/95 17. pantu tā atceļ Direktīvu 89/104 un atsauces uz to uzskata par atsaucēm uz šo pirmo direktīvu.
16 Padomes 2009. gada 26. februāra Regulas (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.) 9. pants “Tiesības, ko piešķir Kopienas preču zīme” ir formulēts šādi:
“1. Kopienas preču zīme piešķir tās īpašniekam uz to ekskluzīvas tiesības. Īpašniekam ir tiesības aizliegt visām trešajām personām bez viņa piekrišanas darījumos izmantot:
a) apzīmējumu, kas ir identisks Kopienas preču zīmei attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kas ir identiski tiem, attiecībā uz ko ir reģistrēta Kopienas preču zīme;
b) jebkādu apzīmējumu, kurš tā identiskuma vai līdzības Kopienas preču zīmei dēļ un Kopienas preču zīmes aptverto preču vai pakalpojumu un zīmes identiskuma vai līdzības dēļ varētu maldināt sabiedrību; iespēja maldināt ir asociāciju iespēja ar agrāko preču zīmi;
c) jebkādu apzīmējumu, kas ir identisks vai līdzīgs Kopienas preču zīmei saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kas nav līdzīgi tiem, attiecībā uz ko ir reģistrēta Kopienas preču zīme, ja šī pēdējā ir [Savienībā] pazīstama un ja minētās zīmes izmantošanā bez pietiekama iemesla varētu netaisnīgi gūt labumu no Kopienas preču zīmes atšķirīguma vai pazīstamības vai tai kaitēt.
2. Atbilstoši 1. punktam, cita starpā, var aizliegt:
a) piestiprināt apzīmējumu precēm vai to iepakojumam;
b) piedāvāt preces, laižot tās apgrozībā vai uzglabājot tās šim nolūkam ar šo apzīmējumu, vai piedāvāt ar to pakalpojumus;
c) importēt vai eksportēt preces ar šo apzīmējumu;
d) izmantot apzīmējumu uz darījumu dokumentiem un sludinājumos.
3. Tiesības, ko piešķir Kopienas preču zīme, var izmantot attiecībā uz trešajām personām kopš preču zīmes reģistrācijas publikācijas brīža. Tomēr var pieprasīt atbilstošu kompensāciju attiecībā uz jautājumiem, kas radušies pēc Kopienas preču zīmes pieteikuma publikācijas brīža, kas vairs nav iespējams pēc pašas preču zīmes reģistrācijas publikācijas. Tiesa, kam iesniegta prasība šādā jautājumā, nevar lemt par lietas būtību pirms reģistrācijas publikācijas.”
17 Šīs direktīvas 12. pantā “Kopienas preču zīmes spēka ierobežojums” ir paredzēts:
“Kopienas preču zīme tās īpašniekam nedod tiesības aizliegt trešajai personai darījumos izmantot:
a) tās vārdu vai adresi;
b) norādes attiecībā uz preču vai pakalpojumu veidu, kvalitāti, daudzumu, paredzamo nolūku, vērtību, ģeogrāfisko izcelsmi, preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas laiku vai citas preču vai pakalpojumu īpašības;
c) preču zīmi, ja nepieciešams norādīt produkta vai pakalpojuma paredzamo nolūku, jo īpaši kā piederumus vai rezerves daļas,
ar nosacījumu, ka tās izmanto saskaņā ar godīgu praksi rūpnieciskās vai komerciālās lietās.”
Itālijas tiesības
18 2005. gada 10. februāra Leģislatīvā dekrēta Nr. 30 par rūpnieciskā īpašuma kodeksu (decreto legislativo n. 30 – Codice della proprietà industriale, 2005. gada 4. marta GURI, Nr. 52), kas ir grozīts ar 2010. gada 13. augusta Leģislatīvo dekrētu Nr. 131 (2010. gada 18. augusta GURI, Nr. 192, turpmāk tekstā – “CPI”), 20. pantā “Ar reģistrāciju piešķirtās tiesības” ir paredzēts:
“1. Reģistrētās preču zīmes īpašnieka tiesības nozīmē spēju ekskluzīvi izmantot preču zīmi. Īpašniekam ir tiesības atturēt visas trešās personas, kas nav saņēmušas viņa piekrišanu, lietot komercdarbībā:
a) jebkādu apzīmējumu, kas ir identisks preču zīmei attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kuri ir identiski tiem, attiecībā uz ko ir reģistrēta preču zīme;
b) jebkādu apzīmējumu, kas ir identisks vai līdzīgs reģistrētajai preču zīmei attiecībā uz līdzīgām vai identiskām precēm vai pakalpojumiem, ja preču zīmju identiskuma vai līdzības dēļ vai preču zīmes aptverto preču vai pakalpojumu identiskuma vai līdzības dēļ varētu maldināt sabiedrību, kas var ietvert it īpaši asociācijas iespēju starp abām preču zīmēm;
c) jebkādu apzīmējumu, kas ir identisks vai līdzīgs reģistrētajai preču zīmei attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kas pat nav līdzīgi tiem, ja šī pēdējā minētā ir pazīstama un ja attiecīgā apzīmējuma izmantošanā bez pietiekama iemesla varētu netaisnīgi gūt labumu no preču zīmes atšķirīguma vai pazīstamības vai tai kaitēt.
2. 1. punktā minētajos gadījumos preču zīmes īpašnieks it īpaši var aizliegt trešajai personai piestiprināt apzīmējumu precēm vai to iepakojumam, piedāvāt preces, laist tās apgrozībā vai veidot uzkrājumu tās šiem nolūkiem vai arī piedāvāt vai sniegt pakalpojumus ar šo apzīmējumu; importēt vai eksportēt preces ar šo apzīmējumu, izmantot apzīmējumu uz darījumu dokumentiem un sludinājumos.
3. Komersants var piestiprināt savu preču zīmi precēm, kuras viņš pārdod, bet viņš nevar noņemt preču zīmi no produktiem vai precēm, kurus viņš ir saņēmis no to ražotāja vai komersanta.”
19 CPI 21. pantā “Preču zīmju tiesību ierobežojumi” ir noteikts:
“1. Reģistrētas preču zīmes tiesības neļauj tās īpašniekam aizliegt trešajai personai lietot komercdarbībā, ja šī lietošana ir saderīga ar profesionālā godīguma principiem:
a) viņa paša vārdu vai adresi;
b) norādes attiecībā uz preču vai pakalpojumu veidu, kvalitāti, daudzumu, paredzamo nolūku, vērtību, ģeogrāfisko izcelsmi, preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas laiku vai citas preces īpašības;
c) preču zīmi, ja tas nepieciešams preces vai pakalpojuma paredzētā nolūka norādei, jo īpaši par piederumiem vai rezerves daļām.
2. Preču zīmi nedrīkst lietot mērķiem, kas ir pretrunā likumam, nedz it īpaši, lai radītu iespēju sajaukt to ar citiem tirgū pazīstamiem citu uzņēmumu, preču vai pakalpojumu apzīmējumiem, nedz katrā ziņā maldināt sabiedrību it īpaši par preču un pakalpojumu izcelsmi, kvalitāti vai īpašībām, ņemot vērā tās lietošanas veidu un kontekstu, nedz aizskart trešo personu autortiesības, rūpnieciskās tiesības vai ekskluzīvās tiesības.
3. Neviens nedrīkst izmantot reģistrētu preču zīmi pēc tam, kad reģistrācija tika pasludināta par spēkā neesošu, ja spēkā neesamības iemesls izraisa preču zīmes lietošanas prettiesiskumu.”
20 CPI 241. pants “Ekskluzīvās tiesības uz komplekso ražojumu detaļām” ir formulēts šādi:
“Līdz laikam, kamēr, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, netiks grozīta Direktīva [98/71] atbilstoši šīs direktīvas 18. pantam, ekskluzīvās tiesības uz kompleksa ražojuma sastāvdaļām nevar tikt izvirzītas, lai liegtu šo sastāvdaļu ražošanu un tirdzniecību kompleksā ražojuma, lai iegūtu tā sākotnējo izskatu, remontdarbiem.”
Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi
21 Ford, mehānisko transportlīdzekļu, kā arī rezerves daļu un piederumu ražotājs, identificē savus ražojumus ar ovālu, gareniski izvietotu apzīmējumu, kura iekšpusē iztēles bagātā slīprakstā ir atveidots uzraksts “Ford”, izmantojot krāsu vai bez tās (turpmāk tekstā – “Ford preču zīme”). Šis apzīmējums ir reģistrēts kā preču zīme gan transportlīdzekļiem, gan rezerves daļām un piederumiem, tostarp dekoratīvām disku uzlikām. Ford šo preču zīmi izvieto it īpaši uz dekoratīvajām disku uzlikām, kuras piestiprina tā ražoto transportlīdzekļu riteņu lokiem.
22 Wheeltrims, kas ir mehānisko transportlīdzekļu rezerves daļu piegādātājs, tirgo dekoratīvās disku uzlikas, uz kurām ir tieši atveidotas dažādu mehānisko transportlīdzekļu ražotāju preču zīmes, tostarp Ford preču zīme, nesaņēmis šim nolūkam atļauju. Šī sabiedrība ražo un tirgo arī “universālas” dekoratīvās disku uzlikas, proti, uz tām nav izvietotas preču zīmes, par zemāku cenu nekā tās, uz kurām ir transportlīdzekļu ražotāja preču zīme.
23 Ford 2013. gada 15. maijā Tribunale di Torino (Turīnas pirmās instances tiesa) cēla prasību pret Wheeltrims par preču zīmes pārkāpumu, lai, pirmkārt, aizliegtu ražot un pārdot dekoratīvās disku uzlikas ar Ford preču zīmi, kā arī jebkādā veidā lietot šo preču zīmi bez atļaujas Savienībā un, otrkārt, piespriest šai sabiedrībai atlīdzināt Ford nodarīto kaitējumu. Pēdējā minētā uzskata, ka neatļauta šīs preču zīmes izvietošana uz Wheeltrims tirgotajām dekoratīvajām disku uzlikām ir Ford ekskluzīvo tiesību pārkāpums CPI 20. panta un Regulas Nr. 207/2009 9. panta izpratnē. Turklāt šādu lietošanu nekādā veidā nevarot pamatot ar CPI 21. pantā un Regulas Nr. 207/2009 12. pantā paredzētajiem izņēmumiem, ciktāl Ford preču zīmes izvietošana uz Wheeltrims tirgotajām dekoratīvajām disku uzlikām neesot nepieciešama, lai norādītu šādas rezerves daļas paredzēto nolūku, nedz arī lai nodrošinātu citas aprakstošās funkcijas šo tiesību normu izpratnē.
24 Wheeltrims savukārt apgalvo, ka Ford preču zīmes lietošanai ir tikai aprakstoša funkcija. Šajā ziņā šī sabiedrība atsaucas uz CPI 241. pantā noteikto atkāpi, tā saukto “remontdarbu atrunu”, kurā ir paredzētas tiesības reproducēt ar preču zīmi aizsargāto kompleksa ražojuma sastāvdaļas, iepriekš nesaņemot šīs preču zīmes īpašnieka piekrišanu, ja ar šo reproducēšanu ir jāļauj atjaunot kompleksa ražojuma sākotnējo izskatu (turpmāk tekstā – “remontdarbu atruna”). Wheeltrims izvieto Ford preču zīmi uz tās tirgotajām dekoratīvajām disku uzlikām nevis tāpēc, lai norādītu šo ražojumu izcelsmi, bet lai identificētu attiecīgā ražojuma, proti, transportlīdzekļa, kuram ir paredzētas dekoratīvās disku uzlikas, ražotāju. Šādi lietojot Ford preču zīmi, uz rezerves daļas tiekot reproducēta attiecīgās oriģinālās detaļas, proti, dekoratīvās disku uzlikas, estētiski aprakstoša īpašība, kas ir jāuzskata par nepieciešamu, lai atjaunotu kompleksā ražojuma, kas ir mehāniskais transportlīdzeklis kopumā, izskatu. Ja mehānisko transportlīdzekļu rezerves daļu ražotāji nevarētu izmantot preču zīmes šajā nolūkā, attiecīgajā tirgū tiktu radīts šķērslis brīvai konkurencei.
25 Tribunale di Torino (Turīnas pirmās instances tiesa) uzskata, ka Wheeltrims pārmestā rīcība ir ar Ford preču zīmi piešķirto tiesību pārkāpums, ko nepamato neviens no CPI 21. pantā vai Regulas Nr. 207/2009 12. pantā paredzētajiem iemesliem. Šī tiesa šajā ziņā atsaucas uz spriedumu Gillette Company un Gillette Group Finland (C‑228/03, EU:C:2005:177) un uzskata, ka Wheeltrims nav jālieto Ford preču zīme, lai sabiedrībai norādītu attiecīgo dekoratīvo disku uzliku mērķi vai arī to saderīgumu ar “Ford” ražojumu šī sprieduma izpratnē.
26 Šī tiesa uzskata, ka nopietnas šaubas tomēr rodas par remontdarbu atrunas piemērošanas jomu. Tiesa vēl neesot lēmusi par saikni, kas pastāv starp šo atrunu un ar preču zīmi piešķirto tiesību aizsardzību. Šīs tiesas ieskatā, CPI 241. pantam un Regulas Nr. 6/2002 110. pantam var sniegt divas dažādas interpretācijas, par kurām Itālijas judikatūrā ir atšķirīgi viedokļi.
27 Saskaņā ar pirmo interpretāciju šo tiesību normu formulējums un to vieta tiesiskajos regulējumos norādot, ka saskaņā ar remontdarbu atrunu tāds ražotājs kā Wheeltrims drīkst tirgot rezerves daļas, kas ir identiskas oriģinālajām detaļām, tikai tad, ja minētās rezerves daļas tiek ražotas, lai atjaunotu kompleksa ražojuma sākotnējo izskatu, un ka tajā ir paredzēta tikai atkāpe no dizainparaugam piešķirtās aizsardzības, nevis citām tiesībām, kas aizsargā rūpniecisko īpašumu, it īpaši reģistrēto preču zīmi.
28 Saskaņā ar otro interpretāciju remontdarbu atrunai esot vispārējs raksturs un tās piemērošanas joma esot jāsaprot plašā nozīmē, ņemot vērā nepieciešamību atjaunot komplekso ražojumu sākotnējo izskatu neatkarīgi no tā, ka pastāv citas tiesības, kas aizsargā rūpniecisko īpašumu, it īpaši tās, kas izriet no preču zīmes reģistrācijas. Šīs nepieciešamības mērķis esot atļaut rezerves daļu ražotājam darboties tāpat kā oriģinālo rezerves daļu ražotājam, neatkarīgi no šī pēdējā minētā lūgtās aizsardzības būtības, atļaujot šo rezerves daļu ražotājam reproducēt visas oriģinālās detaļas gan funkcionālās, gan estētiskās īpašības.
29 Minētā tiesa precizē, ka šo otro interpretāciju atbalsta citas Itālijas tiesas, it īpaši Corte di Appello di Milano (Milānas Apelācijas tiesa).
30 Tribunale di Torino (Turīnas pirmās instances tiesa) norāda, ka šo interpretāciju pieņēma arī tiesneši, kas noraidīja Ford prasību par pagaidu noregulējumu, kuras pamatā ir tie paši fakti, kurus tā izskata. Pagaidu noregulējuma tiesneši būtībā uzskatīja, ka CPI 241. pantā paredzētā remontdarbu atruna bija pretnostatāma Ford, ciktāl ar šo atrunu rezerves daļu ražotājiem tiek garantētas ekonomiskās pamattiesības ražot pilnīgu kompleksā ražojuma oriģinālās sastāvdaļas aizvietotāju.
31 Šajos apstākļos Tribunale di Torino (Turīnas pirmās instances tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1) Vai Savienības tiesībām atbilstoši ir tas, ka Direktīvas 98/71 14. pants un Regulas Nr. 6/2002 110. pants, saskaņā ar kuriem ar šīm tiesību normām rezerves daļu un piederumu ražotājiem ir dota atļauja izmantot trešo personu reģistrētas preču zīmes, lai galapircējam ļautu atjaunot kompleksā ražojuma sākotnējo izskatu, tātad arī tad, ja preču zīmes tiesību īpašnieks strīdīgo atšķirtspējīgo apzīmējumu izvieto uz rezerves daļas vai piederuma, kas paredzēts iebūvēšanai kompleksajā ražojumā, tādējādi, ka tas ir redzams no ārpuses un līdz ar to veido kompleksā ražojuma ārējo aspektu?
2) Vai Direktīvas 98/71 14. pantā un Regulas Nr. 6/2002 110. pantā paredzētā remontdarbu atruna ir interpretējama tādējādi, ka ar to ir pamatotas tādu trešo ražotāju subjektīvās tiesības, kas ražo rezerves daļas un piederumus, un vai šīs subjektīvās tiesības aptver šo trešo subjektu tiesības izmantot reģistrētu preču zīmi uz rezerves daļām un piederumiem, atkāpjoties no Regulas Nr. 207/2009 un Direktīvas 89/104 tiesību normām, tātad arī tad, ja preču zīmes tiesību īpašnieks strīdīgo atšķirtspējīgo apzīmējumu izvieto uz rezerves daļas vai piederuma, kas paredzēts iebūvēšanai kompleksajā ražojumā, tādējādi, ka tas ir redzams no ārpuses un līdz ar to veido kompleksā ražojuma ārējo aspektu?”
Par prejudiciālajiem jautājumiem
32 Saskaņā ar tās Reglamenta 99. pantu, ja atbilde uz uzdoto prejudiciālo jautājumu nerada nekādas pamatotas šaubas, Tiesa pēc tiesneša referenta priekšlikuma un pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas jebkurā brīdī var lemt, izdodot motivētu rīkojumu.
33 Šajā prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā ir jāpiemēro šī tiesību norma.
Par pieņemamību
34 Vācijas valdība apšauba lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pieņemamību. Iesniedzējtiesa neizklāstot iemeslus, kuru dēļ, lai rastu risinājumu pamatlietā, būtu jāatbild uz jautājumu par iespēju preču zīmju jomā transponēt remontdarbu atrunu, kas ir raksturīga dizainparaugu jomai. Tādējādi izvirzītā problēma esot hipotētiska.
35 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka atbilstoši pastāvīgajai Tiesas judikatūrai uz jautājumiem par Savienības tiesību interpretāciju, kurus valsts tiesa uzdevusi pašas noteiktajos tiesiskā regulējuma un faktisko apstākļu ietvaros un kuru precizitāte Tiesai nav jāpārbauda, attiecas prezumpcija par atbilstību. Valsts tiesas iesniegto lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu Tiesa var noraidīt tikai tad, ja ir acīmredzams, ka lūgtajai Savienības tiesību interpretācijai nav nekāda sakara ar pamatlietas faktiskajiem apstākļiem vai tās priekšmetu, vai arī gadījumos, kad izvirzītā problēma ir hipotētiska vai kad Tiesai nav zināmi faktiskie vai juridiskie apstākļi, kas vajadzīgi, lai sniegtu noderīgu atbildi uz tai uzdotajiem jautājumiem (spriedumi Fish Legal un Shirley, C‑279/12, EU:C:2013:853, 30. punkts un tajā minētā judikatūra, kā arī Idrodinamica Spurgo Velox u.c., C‑161/13, EU:C:2014:307, 29. punkts).
36 Šajā gadījumā no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka uz pamatlietā aplūkotajām Wheeltrims ražotajām dekoratīvajām disku uzlikām ir izvietota Ford preču zīme, tādējādi, ja būtu jāpieņem šī lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu 27. punktā aprakstītā interpretācija, šis neoriģinālo detaļu ražotājs būtu jāsoda par šai preču zīmei nodarīto kaitējumu, savukārt, ja būtu jādod priekšroka šī lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu 28. punktā aprakstītajai interpretācijai, kaitējums minētajai preču zīmei nebūtu nodarīts.
37 Tādējādi nav acīmredzami, ka šajā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu izvirzītā problēma ir hipotētiska. Tāpēc šī prasība ir pieņemama.
Par lietas būtību
38 Ar šiem jautājumiem, kas ir jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Direktīvas 98/71 14. pants un Regulas Nr. 6/2002 110. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar atkāpi no Direktīvas 2008/95 un Regulas Nr. 207/2009 noteikumiem tādu mehānisko transportlīdzekļu rezerves daļu un piederumu kā dekoratīvās disku uzlikas ražotājam ir atļauts izvietot uz saviem ražojumiem apzīmējumu, kas ir identisks transportlīdzekļu ražotāja reģistrētajai preču zīmei, tostarp tādiem pašiem ražojumiem, bez šī pēdējā minētā piekrišanas, pamatojoties uz to, ka šāda preču zīmes lietošana ir vienīgais veids, kā atjaunot attiecīgā transportlīdzekļa kā kompleksa ražojuma sākotnējo izskatu.
39 Pirmkārt, ir jānorāda, ka no Direktīvas 98/71 14. panta un Regulas Nr. 6/2002 110. panta formulējuma izriet, ka šajās tiesību normās ir noteikti tikai daži ierobežojumi attiecībā uz dizainparaugu aizsardzību, pilnīgi neatsaucoties uz aizsardzību preču zīmju jomā.
40 Otrkārt, ir jākonstatē, ka saskaņā ar Direktīvas 98/71 2. pantu to piemēro tikai dizainparaugu reģistrācijai konkrētos valsts un starptautiskajos dienestos, kā arī šajā nolūkā iesniegtajiem dizainparaugu reģistrācijas pieteikumiem. Turklāt no Regulas Nr. 6/2002 1. panta, skatot to kopsakarā ar šīs regulas preambulas 5. apsvērumu, izriet, ka tās vienīgais mērķis ir izveidot tieši piemērojamu Kopienas dizainparaugu katrā dalībvalstī.
41 Treškārt, ir jāuzsver, ka pirmām kārtām no Direktīvas 98/71 preambulas 7. apsvēruma un 16. panta un otrām kārtām no Regulas Nr. 6/2002 preambulas 31. apsvēruma un 96. panta 1. punkta izriet, ka šie Savienības tiesību akti ir piemērojami, neskarot šīs tiesību normas vai attiecīgās dalībvalsts tiesību aktus, kas it īpaši attiecas uz preču zīmēm.
42 No šiem apsvērumiem izriet, ka Direktīvas 98/71 14. pantā un Regulas Nr. 6/2002 110. pantā nav paredzēta neviena atkāpe no Direktīvas 2008/95 un Regulas Nr. 207/2009 noteikumiem.
43 Attiecībā uz iesniedzējtiesas izklāstīto un Wheeltrims aizstāvēto pieeju, saskaņā ar kuru, lai sasniegtu Savienības izvirzīto mērķi aizsargāt neizkropļotas konkurences sistēmu, Direktīvas 98/71 14. panta un Regulas Nr. 6/2002 110. panta piemērošana ir jāattiecina arī uz aizsardzību saskaņā ar preču zīmēm, ir jānorāda, ka Savienības likumdevējs šo mērķi ir ņēmis vērā Direktīvā 2008/95 un Regulā Nr. 207/2009. Tādējādi, ierobežojot preču zīmes īpašnieka tiesību, kas viņam piešķirtas saskaņā ar Direktīvas 2008/95 5. pantu vai attiecībā uz Kopienas preču zīmi saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 9. pantu, iedarbību, ar šīs direktīvas 6. pantu un minētās regulas 12. pantu ir mēģināts samierināt fundamentālās intereses, proti, preču zīmju aizsardzību un preču brīvu apriti, kā arī pakalpojumu sniegšanas brīvību iekšējā tirgū tādā veidā, lai preču zīmes tiesības varētu izpildīt savu pamata funkciju neizkropļotas konkurences sistēmā, kuru mēģināts nodibināt un saglabāt ar Līgumu (šajā ziņā skat. it īpaši spriedumus BMW, C‑63/97, EU:C:1999:82, 62. punkts, kā arī Gillette Company un Gillette Group Finland, C‑228/03, EU:C:2005:177, 29. punkts).
44 Turklāt no Tiesas pastāvīgās judikatūras izriet, ka Direktīvas 2008/95 5.–7. pantā pilnībā ir saskaņotas tiesību normas, kas attiecas uz preču zīmes piešķirtajām tiesībām, un tādējādi ir definētas tiesības, kas ir preču zīmju īpašniekiem Savienībā. Tādējādi, izņemot īpašus gadījumus, kuri ir reglamentēti šīs direktīvas 8. un nākamajos pantos, valsts tiesa strīdā, kas attiecas uz preču zīmes piešķirto ekskluzīvo tiesību īstenošanu, nevar šīs ekskluzīvās tiesības ierobežot tādā veidā, kas pārsniedz ierobežojumus, kuri izriet no minētā 5.–7. panta (spriedums Martin Y Paz Diffusion, C‑661/11, EU:C:2013:577, 54. un 55. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).
45 Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz iesniedzējtiesas uzdotajiem jautājumiem ir jāatbild, ka Direktīvas 98/71 14. pants un Regulas Nr. 6/2002 110. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar atkāpi no Direktīvas 2008/95 un Regulas Nr. 207/2009 noteikumiem tādu mehānisko transportlīdzekļu rezerves daļu un priekšmetu kā dekoratīvās disku uzlikas ražotājam nav atļauts uz saviem ražojumiem izvietot apzīmējumu, kas ir identisks mehānisko transportlīdzekļu ražotāja reģistrētajai preču zīmei, tostarp attiecībā uz tādiem pašiem ražojumiem, bez šī pēdējā minētā piekrišanas, pamatojoties uz to, ka šāda preču zīmes lietošana ir vienīgais veids, kā atjaunot attiecīgā transportlīdzekļa kā kompleksa ražojuma sākotnējo izskatu.
Par tiesāšanās izdevumiem
46 Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež:
Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 13. oktobra Direktīvas 98/71/EK par dizainparaugu tiesisko aizsardzību 14. pants un Padomes 2001. gada 12. decembra Regulas (EK) Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem 110. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar atkāpi no Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Direktīvas 2008/95/EK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm, un Padomes 2009. gada 26. februāra Regulas (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi noteikumiem tādu mehānisko transportlīdzekļu rezerves daļu un priekšmetu kā dekoratīvās disku uzlikas ražotājam nav atļauts uz saviem ražojumiem izvietot apzīmējumu, kas ir identisks mehānisko transportlīdzekļu ražotāja reģistrētajai preču zīmei, tostarp attiecībā uz tādiem pašiem ražojumiem, bez šī pēdējā minētā piekrišanas, pamatojoties uz to, ka šāda preču zīmes lietošana ir vienīgais veids, kā atjaunot attiecīgā transportlīdzekļa kā kompleksa ražojuma sākotnējo izskatu.
[Paraksti]