Apvienotās lietas C‑11/06 un C‑12/06

Rhiannon Morgan

pret

Bezirksregierung Köln

un

Iris Bucher

pret

Landrat des Kreises Düren

(Verwaltungsgericht Aachen lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Eiropas Savienības pilsonība – EKL 17. un 18. pants – Atteikums piešķirt atbalstu izglītībai dalībvalsts pilsoņiem, kuri studē citā dalībvalstī – Prasība par vismaz viena gada studiju mācību iestādē izcelsmes dalībvalsts teritorijā turpinājumu citā dalībvalstī

Sprieduma kopsavilkums

1.        Eiropas Savienības pilsonība – Līguma normas – Piemērojamība personām

(EKL 17. un 18. pants)

2.        Eiropas Savienības pilsonība – Tiesības uz brīvu pārvietošanos un uzturēšanos dalībvalstu teritorijā

(EKL 17. un 18. pants)

1.        Citā dalībvalstī studējošiem dalībvalsts pilsoņiem ir Savienības pilsoņu statuss atbilstoši EKL 17. panta 1. punktam un tāpēc tie arī attiecībā uz savu izcelsmes dalībvalsti var atsaukties uz tiesībām, kas ir saistītas ar šādu statusu. To situāciju skaitā, kas ietilpst Kopienu tiesību piemērošanas jomā, ietilpst situācijas, kuras saistītas ar līgumā garantēto pamatbrīvību izmantošanu, it īpaši tās, kas saistītas ar EKL 18. pantā paredzēto pārvietošanās un uzturēšanās brīvību dalībvalstu teritorijā.

(sal. ar 22. un 23. punktu)

2.        Ar EKL 17. un 18. pantu netiek pieļauts nosacījums, saskaņā ar kuru, lai varētu saņemt atbalstu izglītībai, kas tiek piešķirts par studijām dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kuras pilsoņi ir studenti, kas šādu atbalstu lūdz, šīm studijām ir jāturpinās pēc vismaz vienu gadu ilgām šo studentu studijām izcelsmes dalībvalstī.

Faktiski divkāršais pienākums studēt vismaz vienu gadu šajā dalībvalstī un citā dalībvalstī turpināt tikai un vienīgi šīs pašas studijas personisku iemeslu, papildu izdevumu, kā arī iespējamā kavējuma, ko tas ietver, dēļ ir tāds, kas attur Savienības pilsoņus pamest attiecīgo dalībvalsti, lai studētu citā dalībvalstī un izmantotu savu brīvību tur pārvietoties un uzturēties, ko garantē EKL 18. panta 1. punkts.

Tādējādi šo nosacījumu nevar atzīt par samērīgu ar mērķi nodrošināt, lai attiecīgie studenti īsā laikā pabeigtu savas studijas, vai veicināt pieņemt pārdomātu lēmumu par studijām, kuras viņi vēlas apmeklēt. Rūpes nodrošināt, ka atbalstu izglītībai var piešķirt tikai tiem studentiem, kuri studē sekmīgi un kuri pierāda savu gribu sekmīgi turpināt un pabeigt studijas, var būt leģitīms mērķis šādas sistēmas organizācijas ietvaros. Tomēr šāda attiecīgā nosacījuma piemērošana tiktāl, ciktāl praktiski tā rezultātā pagarinās to studiju kopējais ilgums, liekas esam nesaderīga ar minēto mērķi un līdz ar to nepiemērota tā īstenošanai.

Tāpat principā var būt likumīgi tas, ka dalībvalsts piešķir šādu atbalstu tikai studentiem, kas ir pierādījuši zināmu integrācijas pakāpi minētās valsts sabiedrībā, lai galu galā izvairītos no tā, ka atbalstu izglītībai piešķiršana studentiem, kuri vēlas studēt citā dalībvalstī, nekļūtu par pārmērīgu apgrūtinājumu, kas var kopumā ietekmēt atbalsta vispārējo apmēru, ko šī dalībvalsts var piešķirt. Pirmā studiju cikla nosacījums šajā dalībvalstī tomēr nepamatoti izceļ faktu, kas uzreiz neparāda integrācijas pakāpi minētās valsts sabiedrībā atbalsta pieprasīšanas brīdī. Šāds nosacījums tādējādi pārsniedz to, kas ir nepieciešams attiecīgā mērķa sasniegšanai, un tādēļ nevar tikt uzskatīts par samērīgu.

Visbeidzot, attiecīgais ierobežojums pats par sevi nav piemērots vai vajadzīgs, lai nodrošinātu, ka tādi paši atbalsti netiek piešķirti vienlaicīgi citā dalībvalstī.

(sal. ar 18., 30., 35., 36., 39., 43., 44., 46., 50. un 51. punktu un rezolutīvo daļu)