Prasība, kas celta 2017. gada 10. martā – Polijas Republika/Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome
(lieta C-128/17)
Tiesvedības valoda – poļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Polijas Republika (pārstāvis – B. Majczyna)
Atbildētāji: Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome
Prasītājas prasījumi:
atcelt Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. decembra Direktīvu (ES) 2016/2284 par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un ar ko groza Direktīvu 2003/35/EK un atceļ Direktīvu 2001/81/EK 1 ;
pakārtoti, daļēji atcelt šo direktīvu, ciktāl tā attiecas uz valstu emisiju samazināšanas saistību līdz 2030. gadam un nākamajos gados noteikšanu;
piespriest Eiropas Parlamentam un Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Polijas Republika attiecībā uz apstrīdēto direktīvu izvirza šādus pamatus:
Lojālas sadarbības principa pārkāpums (LES 4. panta 3.punkts)
Atbildētājas iestādes esot strādājušas pie apstrīdētās direktīvas pieņemšanas nepārskatāmi, pieļaujot nevienlīdzīgu attieksmi pret dalībvalstīm un uzliekot tikai dažām dalībvalstīm papildu samazināšanas saistību, kas neesot pamatots ar izmaksu efektivitātes kritēriju un pieņemtajiem principiem saistību sadales metodoloģijas jomā. Tas, ka Polijai (kā arī divām citām dalībvalstīm) – pirms galīgās vienošanās noslēgšanas ar Eiropas Parlamentu – tika noteikti jauni emisijas samazinājuma lielumi, lai sasniegtu ļoti plašu vispārīgu samazinājumu līmeni, nozīmējot, ka Polija faktiski tikusi izslēgta no noteicošajām sarunām par valstu emisiju samazināšanas saistību līdz 2030. gadam un nākamajos gados galīgo formu.
Turklāt atbildētājas iestādes esot liegušas Polijai iespēju efektīvi pārbaudīt datus, kas attiecas uz Poliju un kas bija valstu emisiju samazināšanas saistību līdz 2030. gadam un nākamajos gados noteikšanas pamatā, un tādējādi esot pārkāpušas Polijas tiesības uz tās nostājas izvērtēšanu.
2. Atklātības un pārskatāmības principu pārkāpums (LESD 15. pants), kā arī pietiekama pamatojuma nenorādīšana (LESD 296. pants)
Polijas Republika norāda, ka neesot tikuši padarīti pieejami vai publiskoti galvenie pieņēmumi, pamatojoties uz kuriem tika noteiktas valstu emisiju samazināšanas saistības līdz 2030. gadam un nākamajos gados. Trūkstot informācijas par tādiem prognozes pieņēmumiem attiecībā uz konkrēto nozaru tehnoloģisko struktūru, uz kuriem savukārt tika balstītas prognozes par emisiju 2030. gadā. Savukārt iepriekš minētās informācijas trūkuma dēļ neesot iespējams pārbaudīt emisijas prognožu 2030. gadam ticamību. Turklāt neesot zināms, uz kādas formulas pamata vispārīgais veselības mērķis – mirstības samazināšana Savienībā – tika pārrēķināts uz emisiju samazināšanas saistībām visai Savienībai, kā arī katrai konkrētai dalībvalstij.
Līdz ar to neesot skaidri un viennozīmīgi tikusi izklāstīta iestādes, kas pieņēmusi direktīvu, argumentācija attiecībā uz iepriekš minētajām samazināšanas saistībām.
3. Pienākuma veikt apstrīdētās direktīvas ietekmes uz konkrētajām dalībvalstīm analīzi, kā arī uzrādīt pietiekamu tās ieviešanas seku vērtējumu neizpilde
Polijas Republika apgalvo, ka, ņemot vērā paredzamo plašo saistību samazināt emisijas līdz 2030. gadam un nākamajos gados ietekmi uz ekonomiku un sabiedrību dalībvalstīs, Komisijas sagatavotais seku vērtējums neesot pietiekams.
Seku vērtējumā ir norāde uz saikni starp direktīvas mērķu īstenošanu un strukturālajām izmaiņām ar mērķi samazināt ogļu izmantošanu kā kurināmo enerģētikas un mājsaimniecību vajadzībām. Tomēr seku vērtējums neiekļauj detalizētu analīzi par to, vai paredzētā saistību izpildes ietekme uz dalībvalsts izvēli starp dažādiem enerģijas avotiem un vispārīgu to izmantošanas enerģijas ieguvei struktūru būs ievērojama. Tam esot būtiska nozīme, jo, ja tiktu apstiprināts, ka ietekme būs ievērojama, tas nozīmētu, ka Savienības likumdevējam apstrīdētā direktīva bija jāpieņem ar citu juridisko pamatu, proti, LESD 192. panta 2. punktu, nevis LESD 192. panta 1. punktu.
4. Samērīguma principa pārkāpums (LES 5. panta 4. punkts)
Atbildētājas iestādes neesot ņēmušas vērā būtiskas sociāli ekonomiskās izmaksas, kādas izraisīs saistību izpilde konkrēto piesārņojošo vielu emisiju samazinājuma jomā pēc 2030. gada Polijā. Līdz ar to tam, ka Polija izpildīs samazināšanas saistības līdz 2030. gadam un nākamajos gados, varot būt negatīvas, smagas sociāli ekonomiskās sekas. Izdevumi, kas segti, lai izpildītu šīs saistības, var izrādīties nesamērīgi ar paredzētajiem ieguvumiem.
Tik augstu valstu prasību noteikšana direktīvā emisiju samazināšanas līdz 2030. gadam un nākamajos gados jomā neesot acīmredzami bijusi vajadzīga direktīvā noteikto mērķu sasniegšanai.
5. Dalībvalstu vienlīdzības principa (LES 4. panta 2. punkts) un ilgtspējīgas attīstības principa pārkāpums (LESD 191. panta 3. punkta ceturtais ievilkums kopsakarā ar šā panta 2. punktu)
Uzliekot konkrētajām dalībvalstīm emisiju samazināšanas saistības laikposmā pēc 2030. gada, neesot tikusi ņemta vērā dalībvalstu atšķirīgā ekonomiskā situācija, tehnoloģiskie apstākļi un sociālie apstākļi, tostarp vajadzīgo investīciju apmērs dažādos Savienības reģionos. Nosakot samazināšanas saistības, esot tikusi piemērota vienota metode, neņemot vēra faktisko un atšķirīgo ekonomisko un sociālo situāciju konkrētajās dalībvalstīs.
Turklāt, nosakot konkrēto dalībvalstu emisiju samazināšanas saistības laikposmā līdz 2030. gadam un nākamajos gados, atbildētājas iestādes visdrīzāk nav pienācīgi ņēmušas vērās būtisku piesārņojumu daudzumu pārrobežu ieplūšanu dažās dalībvalstīs no Savienības robežvalstīm, kas varot izraisīt nevienlīdzīgu attieksmi pret dalībvalstīm, kas robežojas ar trešajām valstīm salīdzinājumā ar valstīm, uz kurām neattiecas piesārņojuma ieplūšana no valstīm, kuras ir ārpus Savienības, problēma.
____________1 OV L 344, 1. lpp.