VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)
2013. gada 13. decembrī (*)
Pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumi – Uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūra – Atbalsta pakalpojumu sniegšana informātikas infrastruktūras un e‑pārvaldes pakalpojumu attīstīšanai Albānijā – Pretendenta piedāvājuma noraidīšana – Pārskatāmība – Pienākums norādīt pamatojumu
Lieta T‑165/12
European Dynamics Luxembourg SA, Ettelbrück (Luksemburga),
Evropaïki Dynamiki – Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE, Atēnas (Grieķija),
ko pārstāv V. Christianos, advokāts,
prasītājas,
pret
Eiropas Komisiju, ko pārstāv P. van Nuffel un M. Konstantinidis, pārstāvji,
atbildētāja,
par prasību atcelt Komisijas 2012. gada 8. februāra lēmumu CMS/cms D(2012)/00008, ar kuru noraidīts prasītāju iesniegtais piedāvājums ierobežotā uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā EuropAid/131431/C/SER/AL.
VISPĀRĒJĀ TIESA (pirmā palāta)
šādā sastāvā: tiesneši S. Frimods Nilsens [S. Frimodt Nielsen], kurš veic priekšsēdētāja pienākumus, M. Kančeva [M. Kancheva] (referente) un E. Butidžidžs [E. Buttigieg],
sekretāre S. Spiropula [S. Spyropoulos], administratore,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2013. gada 11. jūnija tiesas sēdi,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 Prasītājas, European Dynamics Luxembourg SA un Evropaïki Dynamiki – Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE, ir attiecīgi saskaņā ar Luksemburgas tiesībām dibināta sabiedrība Etelbrukā [Ettelbrück] (Luksemburga) un saskaņā ar Grieķijas tiesībām dibināta sabiedrība Atēnās (Grieķija).
2 2011. gada 11. maijā Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša elektroniskajā versijā (OV/S 90) tika publicēts iepriekšējas informācijas paziņojums par uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus ar atsauces numuru EuropeAid/131431/C/SER/AL (turpmāk tekstā – “paziņojums par paredzamo publisko iepirkumu”). 2011. gada 19. jūlijā Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša elektroniskajā versijā (OV/S 136) tika publicēts paziņojums par paredzamo publisko iepirkumu (turpmāk tekstā – “paziņojums par paredzamo publisko iepirkumu”).
3 Uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā priekšmets bija atbalsta pakalpojumi Albānijas Inovācijas un informācijas tehnoloģiju un komunikācijas ministrijai un Albānijas Valsts informācijas sabiedrības aģentūrai, lai attīstītu informātikas infrastruktūras un e‑pārvaldības pakalpojumus Albānijā. Sākotnēji paredzētais laikposms publiskā iepirkuma līguma īstenošanai bija 18 mēneši un maksimālais budžets – EUR 2 400 000.
4 Uzaicinājums iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā ietilpst pirmspievienošanās palīdzības instrumentā, kas ir izveidots un regulēts ar Padomes 2006. gada 17. jūlija Regulu (EK) Nr. 1085/2006, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA) (OV L 210, 82. lpp.).
5 IPA mērķis ir sniegt palīdzību vairākām valstīm, tostarp Albānijai, lai tās pakāpeniski pielīdzinātos Eiropas Savienības normām un politikām, kā arī Savienības acquis saistībā ar to pievienošanos nākotnē. Šī palīdzība tiek sniegta tostarp tādējādi, ka Eiropas Komisija uzsāk un piešķir pakalpojumu sniegšanas publiskos iepirkumus, bet līguma saņēmēji sniedz šos pakalpojumus saņēmējvalstīm, šajā lietā – Albānijai.
6 Līgumslēdzēja bija Savienība, kuru pārstāvēja Komisija, kas rīkojās saņēmējvalsts Albānijas vārdā un labā.
7 Iepirkuma līgums bija jāpiešķir ierobežotā procedūrā, kuru veidoja divi posmi, proti, priekšatlase un [līguma slēgšanas tiesību] piešķiršana, piedāvājumam ar vislabāko cenas un vērtības attiecību.
8 Priekšatlases mērķiem ieinteresētajām personām tika atvēlēts termiņš līdz 2011. gada 2. septembrim savu kandidatūru iesniegšanai, kuras papildinātu noteikti dati, kas pierāda to finanšu, tehnisko un profesionālo kapacitāti īstenot iepirkuma līguma priekšmetu. Beidzoties kandidatūru novērtēšanai, novērtēšanas komitejai bija jāsagatavo atbilstīgo kandidātu saraksts, kuru veido četri līdz astoņi kandidāti, vienīgi kurus Komisija uzaicinātu piedalīties otrajā procedūras posmā, proti, līguma slēgšanas tiesību piešķiršanā.
9 2011. gada 30. augustā prasītājas iesniedza kandidāta pieteikumu, lai piedalītos iepirkuma procedūrā konsorcija formā līdzās sabiedrībai Performance SA.
10 Ar 2011. gada 12. oktobra vēstuli Komisija European Dynamics Luxembourg kā konsorcija vadītājai paziņoja, ka konsorcijs ir pārvarējis priekšatlases posmu. Līguma dokumenti, kuros precizēta [līguma slēgšanas tiesību] piešķiršanas posma norise, bija pievienoti šai vēstulei.
11 Šie dokumenti bija “Norādījumi pretendentiem”, “Līgumprojekts un īpašie nosacījumi” un seši pielikumi, attiecīgi – “Pakalpojuma līgumu vispārējie nosacījumi”, “Tehniskās specifikācijas”, “Organizācija un metodoloģija”, “Galvenie eksperti”, “Budžets” un “Veidlapas un citi atbilstīgi dokumenti”. Šajos dokumentos bija arī cita informācija, tāda kā “Novērtējuma skala”, kuru veidoja novērtēšanas kritēriji un piedāvājuma iesniegšanas veidlapa.
12 Atbilstīgi Norādījumu pretendentiem 12. punktam piedāvājumu novērtēšana norisinājās divos secīgos posmos, proti, vispirms tika novērtēts tehniskais piedāvājums, pēc tam – finansiālais piedāvājums.
13 Tehniskā piedāvājuma novērtēšana balstās uz novērtējuma skalu ar piešķiršanas kritērijiem un to vērtību. Tā pirmais kritērijs “Organizācija un metodoloģija” ļāva saņemt līdz 70 punktiem. To veidoja trīs apakškritēriji, attiecīgi – “Publiskā iepirkuma līguma īstenošanas pamatota analīze”, “Stratēģija” un “Darbību laika plānojums”. Otrais kritērijs “Galvenie eksperti” attiecās uz triju ekspertu dažādās jomās spējām. Pirmais eksperts bija “komandas vadītājs”, otrais eksperts bija “elektronisko dokumentu un elektroniskās arhivēšanas sistēmas eksperts” un trešais eksperts bija “portāla eksperts”. Maksimālais punktu skaits, ko varēja piešķirt katram ekspertam, bija 14 punkti komandas vadītājam, 8 punkti elektronisko dokumentu un elektroniskās arhivēšanas sistēmas ekspertam un 8 punkti portāla ekspertam, t.i., kopā 30 punkti. Katrs no šiem ekspertiem bija jāvērtē, pamatojoties uz trim apakškritērijiem, attiecīgi – “Kvalifikācijām un iemaņām”, “Vispārējo profesionālo pieredzi” un “Īpašo profesionālo pieredzi”.
14 Finansiālā piedāvājuma novērtēšana, kuras priekšnosacījums bija vismaz vidēji 80 punktu iegūšana tehniskā piedāvājuma novērtēšanā, varēja dot vēl 20 papildpunktus.
15 No Norādījumu pretendentiem 12. punkta 4. apakšpunkta izriet, ka novērtēšanas procedūra kopumā, izņemot līgumslēdzējas iestādes tiesisko regulējumu par piekļuvi dokumentiem, ir konfidenciāla. Novērtēšanas komitejas lēmumi ir kolektīvi, tās apspriedes notiek slēgtās sēdēs, un novērtēšanas komitejas biedri netiek atklāti. Šajā punktā ir arī precizēts, ka rakstveida novērtējuma ziņojumi, it īpaši protokoli, ir paredzēti tikai dienesta lietošanai un nevar tikt nosūtīti ne pretendentiem, ne kādai citai pusei, izņemot līgumslēdzēju iestādi, Komisiju, Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Eiropas Savienības Revīzijas palātu.
16 Norādījumu pretendentiem 8. punktā bija precizēts, ka piedāvājumi ir jāiesniedz līdz 2011. gada 30. novembrim.
17 Prasītājas savu tehnisko piedāvājumu, kā arī savu finansiālo piedāvājumu iesniedza noteiktajā termiņā.
18 Ar 2012. gada 8. februāra vēstuli Komisija European Dynamics Luxembourg kā konsorcija vadītāju informēja, ka:
– konsorcija piedāvājums nav ticis izvēlēts, jo tas nebija piedāvājums ar vislabāko cenas un vērtības attiecību no tehniski atbilstošajiem piedāvājumiem;
– novērtēšanas komiteja ieteica iepirkuma slēgšanas tiesības piešķirt konsorcijam, kuru veido CSI‑Piemonte un Infosoft Systems Sha;
– konsorcijam ir iespēja apstrīdēt šo lēmumu atbilstīgi Komisijas Ārējo darbību līguma slēgšanas procedūru praktisko vadlīniju (turpmāk tekstā – “praktiskās vadlīnijas”) 2.4.15. punktam.
19 Šajā vēstulē bija arī tabula ar kopējo atzīmi, ko attiecīgi ieguvušas prasītājas un iepirkumā izraudzītais pretendents, kā arī to atzīmes par finansiālo piedāvājumu un tehnisko piedāvājumu. Attiecībā uz pēdējo minēto tabulā bija novērtējums, ko saņēmušas prasītājas un iepirkumā izraudzītais pretendents par kritērijiem “Organizācija un metodoloģija”, “Galvenais eksperts Nr. 1”, “Galvenais eksperts Nr. 2” un “Galvenais eksperts Nr. 3”.
20 Ar 2012. gada 10. februāra vēstuli prasītājas lūdza Komisiju nosūtīt tām tostarp šādu informāciju:
– novērtēšanas komitejas detalizēta ziņojuma kopiju un šīs komitejas sastāvu;
– to piedāvājuma stipros un vājos punktus attiecībā uz organizāciju un metodoloģiju salīdzinājumā ar iepirkumā izraudzītā pretendenta piedāvājumu;
– to un iepirkumā izraudzītā pretendenta piedāvājuma konkrēti saņemtās atzīmes attiecībā uz katru novērtējuma apakškritēriju, kas attiecas uz kritēriju “Organizācija un metodoloģija” un kritēriju “Galvenie eksperti”, kā arī šo atzīmju pamatojumu.
21 Ar 2012. gada 21. februāra vēstuli Komisija norādīja, ka tā nevar sniegt papildinformāciju par iepirkumā izraudzīto pretendentu, jo šāda informācija ir konfidenciāla un paredzēta tikai profesionālai izmantošanai. Šajā vēstulē Komisija arī norādīja, ka novērtēšanas komitejas ziņojums (turpmāk tekstā – “novērtējuma ziņojums”) nevar tikt izpausts ne pretendentiem, ne jebkurai citai personai ārpus līgumslēdzējas iestādes, Komisijas un uzraudzības iestāžu pilnvarotajiem dienestiem. Šajā ziņā tā norādīja uz praktisko vadlīniju 3.3.10.5. punktu. Turklāt Komisija, atsaucoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 43. lpp.), precizēja, ka novērtēšanas komitejas locekļu vārdi nevar tikt izpausti privātās dzīves aizsardzības un personu neaizskaramības aizsardzības iemeslu dēļ.
22 Komisijas 2012. gada 21. februāra vēstulē bija arī tabula, kurā bija precizēts vidējais novērtējums, kas saņemts par prasītājas tehnisko priekšlikumu attiecībā uz apakškritērijiem, attiecīgi – “Publiskā iepirkuma līguma īstenošanas pamatotu analīzi”, “Stratēģiju” un “Darbību laika plānojumu”, kas veidoja kritēriju “Organizācija un metodoloģija”, kā arī par apakškritērijiem, attiecīgi – “Kvalifikācijām un iemaņām”, “Vispārējo profesionālo pieredzi” un “Īpašo profesionālo pieredzi”, kas veidoja kritēriju “Galvenie eksperti”.
23 Attiecībā uz šajā tabulā esošo novērtējumu pamatojumu Komisija šajā pašā vēstulē precizēja, ka trīs apakškritēriju, kuri veido kritēriju “Organizācija un metodoloģija”, novērtējums bija šāds:
– publiskā iepirkuma līguma īstenošanas pamatota analīze: “vispārējais galveno problēmu novērtējums vājš, riska analīze un risinājums nepietiekoši definēts”;
– stratēģija: “darbību saraksts pienācīgi detalizēts un atbalsta ekspertu saraksts ļoti spējīgs. Pakalpojumu līmenis ļoti konkurētspējīgs”;
– darbību laika plānojums: “labs darbību vispārējais plānojums”.
24 Attiecībā uz novērtējumu, kāds piešķirts ekspertiem, Komisija norādīja: “jūsu komandas vadītāja, elektronisko dokumentu un elektroniskās arhivēšanas eksperta un portāla eksperta pieredze, studiju līmenis un valodu prasmes: “labs vispārējais līmenis””.
25 2012. gada 21. martā prasītājas nosūtīja Komisijai atkārtotu pieteikumu Regulas Nr. 1049/2001 7. panta 2. punkta izpratnē, lai Komisija tām paziņotu novērtēšanas komitejas sastāvu, kā arī nosūtītu detalizētu novērtējuma ziņojumu kopiju ar to un iepirkumā izraudzītā pretendenta salīdzinošu vērtējumu par katru novērtējuma kritēriju.
Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi
26 Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2012. gada 11. aprīlī, prasītājas cēla šo prasību.
27 Ar procesuālu rakstu, kas 2012. gada 19. jūnijā iesniegts Vispārējās tiesas kancelejā, Komisija iesniedza iebildumu rakstu.
28 Tiesvedības laikā ar 2012. gada 25. jūlija vēstuli Komisija daļēji izpildīja prasītāju atkārtoto pieprasījumu par piekļuvi dokumentiem. Tā Komisija nosūtīja prasītājām novērtējuma ziņojumu, kā arī septiņus citus šī ziņojuma pielikumā esošus dokumentus, proti, klātbūtnes reģistrus, novērtēšanas komitejas sagatavojošās sanāksmes protokolu, piedāvājumu atvēršanas ziņojumu, novērtējuma skalu, komentārus par katru piedāvājumu, saraksti ar pretendentiem un administratīvās atbilsmes skalu. Komisija tomēr norādīja, ka tā, pamatojoties uz Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ir izņēmusi daļu informācijas no visiem šiem attiecīgajiem dokumentiem privātās dzīves aizsardzības un personas neaizskaramības iemeslu dēļ. Komisija arī norādīja, ka tā atbilstīgi Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punktam ir izņēmusi cita veida informāciju no novērtējuma ziņojuma, piedāvājumu atvēršanas ziņojuma, novērtējuma skalas, komentāriem par katru piedāvājumu, kā arī no sarakstes ar pretendentiem komerciālo interešu aizsardzības iemeslu dēļ.
29 Prasītājas un Komisija attiecīgi 2012. gada 20. augustā un 12. oktobrī iesniedza repliku un atbildi uz repliku.
30 Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt Komisijas lēmumu, ar kuru pēdējā minētā ir noraidījusi to piedāvājumu iepirkumā, par kuru ir strīds;
– piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
31 Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
32 Savas prasības atbalstam prasītājas izvirza trīs pamatus. Pirmais pamats ir par pārskatāmības principa un samērīguma principa pārkāpumu, jo Komisija neesot piešķīrusi prasītājām piekļuvi novērtējuma ziņojumam, ar kuru ir pamatots apstrīdētais lēmums. Otrais pamats ir par pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu attiecībā uz, pirmkārt, novērtējumiem, kurus ieguvis prasītāju piedāvājums un iepirkumā izraudzītā pretendenta piedāvājums, un, otrkārt, pēdējā minētā piedāvājuma raksturlielumiem un salīdzinošo izdevīgumu. Trešais pamats būtībā ir par vispārējā principa, kas aizliedz grozīt līguma dokumentus iepirkuma procedūras laikā, pārkāpumu, jo no novērtējuma ziņojuma, kuru Komisija izsniegusi 2012. gada 25. jūlijā, izriet, ka tā prasītāju piedāvājumu ir vērtējusi, balstoties uz līguma dokumentos neparedzētiem apakškritērijiem.
Par pirmo pamatu – pārskatāmības principa un samērīguma principa pārkāpumu
33 Pirmajam pamatam ir divas daļas; pirmā – par pārskatāmības principa pārkāpumu un otrā – par samērīguma principa pārkāpumu.
Par pārskatāmības principa pārkāpumu
34 Prasītājas būtībā apgalvo, ka Komisija, 2012. gada 21. februāra vēstulē atsakoties tām nosūtīt novērtējuma ziņojuma kopiju, ir pārkāpusi pārskatāmības principu, kas paredzēts LESD 15. un 298. pantā, kā arī Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 248, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Finanšu regula”), 89. panta 1. punktā,. Šis atteikums neesot pamatots ne ar praktisko vadlīniju noteikumiem, ne Finanšu regulas noteikumiem, ne Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību [..] [Finanšu] regulai [..], ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 357, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Īstenošanas kārtība”), noteikumiem, ne pat Norādījumiem pretendentiem.
35 Šajā ziņā prasītājas vispirms apgalvo, ka šim praktisko vadlīniju 3.3.10.5. punktam, saskaņā ar kuru novērtējuma ziņojums nevar tikt nosūtīts ne pretendentiem, ne citām personām, izņemot līgumslēdzējas iestādes, Komisiju un uzraudzības iestāžu pilnvarotos dienestus, ir tikai informatīvs raksturs.
36 Turklāt prasītājas norāda, ka Finanšu regulas 100. panta 2. punktā un Īstenošanas kārtības 149. panta 3. punktā izsmeļoši nav noteikti elementi, kas ir nosūtāmi pretendentiem. Šie noteikumi tādējādi neļaujot Komisijai pamatot atteikumu nosūtīt prasītājām novērtējuma ziņojumu. Katrā ziņā šie noteikumi neļaujot Komisijai atkāpties no tāda principa, kuram ir primāro tiesību vērtība, kā pārskatāmības princips.
37 Visbeidzot prasītājas apgalvo, ka Komisijas atteikums viņām nosūtīt novērtējuma ziņojumu nevarot tikt pamatots ar Norāžu pretendentiem 12.4. punktu. Šis noteikums esot pretrunīgs, jo liedz nosūtīt pretendentiem novērtējuma ziņojumu, vienlaicīgi nosakot, ka novērtējuma procedūrai ir piemērojams tiesiskais regulējums par piekļuvi dokumentiem, kas ir pārskatāmības principa izpausme.
38 Komisija nepiekrīt šiem argumentiem.
39 Vispirms ir jānorāda, ka pirmais pamats nav par iespējamu Regulas Nr. 1049/2001 pārkāpumu; tās 8. pantā ir norādīts, kādos apstākļos juridiska persona, kuras juridiskā adrese ir kādā dalībvalstī, var celt prasību tiesā pret iestādi, kura tai ir liegusi piekļuvi dokumentam, kas ir lūgta atbilstīgi šai pašai regulai, bet tikai par jautājumu, vai attiecīgajā publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā novērtējuma ziņojuma kopijas nenosūtīšana prasītājām ir dažādu pēdējo minēto norādīto normu pārkāpums, proti, LESD 15. un 298. panta, kā arī Finanšu regulas 89. panta 1. punkta pārkāpums. Tomēr, ciktāl prasītāju izklāstītie iebildumi attiecībā uz novērtējuma ziņojuma nenosūtīšanu var tikt interpretēti arī kā tādi, kas patiesībā attiecas uz nepietiekamu pamatojumu, tie tiks pārbaudīti, izskatot otro pamatu.
40 Katrā ziņā Vispārējā tiesa uzskata, ka uzreiz ir jānoraida Komisijas arguments par to, ka novērtējuma ziņojuma kopija tika nosūtīta prasītājām 2012. gada 27. jūlijā pēc atkārtotā pieteikuma, ko pēdējās minētās iesniedza atbilstīgi Regulai Nr. 1049/2001.
41 Šajā ziņā ir jānorāda, ka pēc apstrīdētā lēmuma paziņošanas prasītājas, kā izriet no prasītāju 2012. gada 10. februāra vēstules, lūdza Komisijai, lai tā, pamatojoties uz normām, ar kurām tiek regulēti Savienības publiskie iepirkumi, nosūta tām novērtējuma ziņojumu, ko Komisija, kā tas izriet no pēdējās minētās 2012. gada 21. februāra vēstules, atteicās darīt.
42 Ir arī jānorāda, ka Komisija, kā tas izriet no Komisijas 2012. gada 25. jūlija vēstules, ir nosūtījusi prasītājām novērtējuma ziņojuma versiju, kurā, atbildot uz atkārtotiem pieteikumiem par piekļuvi dokumentiem, kurus tās iesniegušas 2012. gada 21. martā un 25. aprīlī, pamatojoties uz Regulu Nr. 1049/2001, bija cenzētas vairākas, kā tiek apgalvots, konfidenciālas informācijas daļas.
43 Ņemot vērā Regulā Nr. 1049/2001 definēto procedūru publiskas piekļuves dokumentiem jomā un Finanšu regulā definēto procedūru publiskā iepirkuma jomā autonomo raksturu, apstāklim, ka Komisija šajā lietā ir labvēlīgi atbildējusi uz prasītāju lūgumu par piekļuvi attiecībā uz novērtējuma ziņojumu, nav nekādu seku attiecībā uz iespējamo pārskatāmības principa pārkāpuma konstatējumu saistībā ar šī ziņojuma nenosūtīšanu attiecīgajā iepirkuma procedūrā.
44 Kas attiecas uz šādu pārkāpumu, ir jāatgādina, ka atbilstīgi Finanšu regulas 89. panta 1. punktam “visi publiskā iepirkuma līgumi, kurus pilnīgi vai daļēji finansē no budžeta, atbilst pārredzamības [pārskatāmības], proporcionalitātes, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principiem”.
45 Tā atbilstīgi pastāvīgajai judikatūrai līgumslēdzējai iestādei ir pienākums katrā iepirkuma procedūras stadijā raudzīties, lai tiktu ievērots vienlīdzīgas attieksmes princips un līdz ar to – vienlīdzīgas iespējas visiem pretendentiem (Tiesas 2004. gada 29. aprīļa spriedums lietā C‑496/99 P Komisija/CAS Succhi di Frutta, Recueil, I‑3801. lpp., 108. punkts; Vispārējās tiesas 1998. gada 17. decembra spriedums lietā T‑203/96 Embassy Limousines & Services/Parlaments, Recueil, II‑4239. lpp., 85. punkts, un 2005. gada 17. marta spriedums lietā T‑160/03 AFCon Management Consultants u.c./Komisija, Krājums, II‑981. lpp., 75. punkts).
46 Vienlīdzīgas attieksmes pret pretendentiem princips, kura mērķis ir sekmēt pienācīgas un efektīvas konkurences izveidošanos starp uzņēmumiem, kas piedalās publiskā iepirkuma procedūrā, paredz, ka visiem pretendentiem ir vienādas iespējas, izstrādājot sava piedāvājuma noteikumus, un tādējādi nozīmē, ka visu konkurentu piedāvājumiem ir jābūt pakļautiem vienādiem nosacījumiem (šajā ziņā skat. Tiesas 2001. gada 18. oktobra spriedumu lietā C‑19/00 SIAC Construction, Recueil, I‑7725. lpp., 34. punkts, un 2002. gada 12. decembra spriedumu lietā C‑470/99 Universale‑Bau u.c., Recueil, I‑11617. lpp., 93. punkts).
47 No judikatūras izriet arī, ka vienlīdzīgas attieksmes princips ir saistīts ar pienākumu nodrošināt pārskatāmību, lai varētu pārbaudīt tā ievērošanu (Tiesas 2002. gada 18. jūnija spriedums lietā C‑92/00 HI, Recueil, I‑5553. lpp., 45. punkts, un iepriekš 46. punktā minētais spriedums lietā Universale‑Bau u.c., 91. punkts).
48 Šī pārskatāmības principa galvenais mērķis ir garantēt, ka nav favorītisma un līgumslēdzējas iestādes patvaļības riska. Tas nozīmē, ka visi piešķiršanas procedūras nosacījumi un kārtība paziņojumā par paredzamo publisko iepirkumu vai specifikācijās ir formulēti skaidri, precīzi un nepārprotami (iepriekš 45. punktā minētais spriedums lietā Komisija/CAS Succhi di Frutta, 111. punkts).
49 Pārskatāmības princips līdz ar to nozīmē arī, ka visa tehniskā informācija, kas nepieciešama, lai pareizi saprastu paziņojumu par paredzamo publisko iepirkumu vai specifikācijas, cik vien iespējams, tiek nodota visu to uzņēmumu rīcībā, kas piedalās publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, lai, pirmkārt, visi pietiekami informēti un uzmanīgi pretendenti varētu saprast tās precīzo piemērošanas jomu un to interpretēt vienādi un, otrkārt, lai līgumslēdzēja iestāde varētu faktiski pārbaudīt, vai pretendentu piedāvājumi atbilst kritērijiem, kas reglamentē attiecīgo iepirkumu (Vispārējas tiesas 2010. gada 19. marta spriedums lietā T‑50/05 Evropaïki Dynamiki/Komisija, Krājums, II‑1071. lpp., 59. punkts).
50 Ir jānorāda, ka novērtējuma ziņojuma mērķis, kā tas izriet no Īstenošanas kārtības 147. panta, nav izklāstīt visus iepirkuma līguma slēgšanas tiesību procedūras nosacījumus un kārtību, bet sniegt novērtēšanas komitejas veiktā novērtējuma rezultātu, ietverot šajā ziņā izslēgto pretendentu vārdus un to piedāvājuma noraidīšanas iemeslus, kā arī piedāvātā līgumslēdzēja vārdu un šīs izvēles pamatojumu. Galīgo lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu līgumslēdzēja iestāde saskaņā ar Īstenošanas kārtības 147. panta 3. punktu pieņem pēc tam, un tam ir jāatbilst Savienības tiesību sistēmā noteiktajām prasībām par pamatojumu.
51 No tā izriet, ka šajā lietā Komisijas atteikums nosūtīt novērtējuma ziņojumu pirmstiesas procedūras laikā nebūtu padarījis prasītāju un pārējo pretendentu izredzes, formulējot to piedāvājuma noteikumus, nevienlīdzīgas, kas atbilstīgi iepriekš šī sprieduma 45.–49. punktā atgādinātajai judikatūrai būtu pārskatāmības principa pārkāpums.
52 No visiem iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka pirmā pamata pirmā daļa ir jānoraida kā nepamatota.
Par samērīguma principa pārkāpumu
53 Prasītājas būtībā apgalvo, ka pilnīgs un absolūts Komisijas atteikums nosūtīt atsevišķus novērtējuma ziņojuma elementus ir pretrunā samērīguma principam.
54 Komisija nepiekrīt šiem argumentiem.
55 Šajā ziņā vispirms ir jānorāda, ka šo pirmā pamata daļu prasītājas pirmo reizi norādīja savā replikā un tādējādi tā atbilstīgi Vispārējās tiesas reglamenta 48. panta 2. punktam ir jāuzskata par jaunu un nepieņemamu, jo prasītājas nav pamatojušas šo novēlotību ar tiesiskiem un faktiskiem apstākļiem, kas atklājušies tiesvedības laikā.
56 No tā izriet, ka pirmais apelācijas pamats ir jānoraida kā daļēji nepamatots un daļēji nepieņemams.
Par otro pamatu – pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu
57 Prasītājas būtībā pārmet Komisijai, ka tā tām nav nosūtījusi, pirmkārt, iepirkumā izraudzītā pretendenta tehniskā piedāvājuma saņemto novērtējumu atbilstīgi katram novērtējuma skalā norādītajam apakškritērijam (skat. iepriekš 13. punktu), kā arī tā pamatojumu un, otrkārt, pamatojumu novērtējumam, kas piešķirts prasītāju tehniskajam piedāvājumam atbilstīgi deviņiem apakškritērijiem, kas izriet no otrā novērtēšanas kritērija “Galvenie eksperti”. Kā uzskata prasītājas, Komisija tādējādi neesot izpildījusi savu pienākumu noraidītajam pretendentam, kurš par to ir iesniedzis rakstveida pieprasījumu, paziņot veiksmīgā piedāvājuma raksturlielumus un salīdzinošo izdevīgumu un tāpēc neesot izpildījusi pienākumu norādīt apstrīdētā lēmuma pamatojumu.
58 Komisija apgalvo, ka, ņemot vērā Finanšu regulas 100. panta 2. punktā un Īstenošanas kārtības 149. panta 3. punktā noteiktās prasības, apstrīdētais lēmums bija pietiekami pamatots.
59 Ciktāl prasītāju ar pirmo pamatu izvirzītie iebildumi ir domāti, lai norādītu, ka Komisijai bija pienākums tām nosūtīt novērtējuma ziņojumu, vispirms ir jānorāda, ka publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā vienīgais pienākums, kas Komisijai ir šajā ziņā, ir sniegt pretendentiem, kuri to ir lūguši, izmantojot šo vai citu dokumentu, izvēlētā piedāvājuma raksturlielumus un salīdzinošo izdevīgumu, kā arī iepirkuma līguma slēgšanas tiesību ieguvēja vārdu.
60 Ir jāatgādina, ka Komisijai, tāpat kā citām iestādēm, ir plaša novērtējuma brīvība attiecībā uz elementiem, kas ir jāņem vērā, lai pieņemtu lēmumu par publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu konkursā. Tiesu kontrolē, kas tiek veikta attiecībā uz šīs novērtējuma brīvības īstenošanu, tādējādi tiek pārbaudīts tikai tas, vai ir ievērotas procesuālās normas un normas par pamatojumu, kā arī tas, vai vērā ņemtie fakti ir pareizi un vai nav pieļauta tiesību kļūda, acīmredzama kļūda faktu vērtējumā, kā arī vai nav notikusi pilnvaru ļaunprātīga izmantošana (Vispārējās tiesas 2005. gada 6. jūlija spriedums lietā T‑148/04 TQ3 Travel Solutions Belgium/Komisija, Krājums, II‑2627. lpp., 47. punkts; šajā ziņā skat. Tiesas 1978. gada 23. novembra spriedumu lietā 56/77 Agence européenne d’intérims/Komisija, Recueil, 2215. lpp., 20. punkts).
61 Tāpat ir jāatgādina, ka, ja Komisijai ir piešķirta plaša novērtējuma brīvība, vēl jo lielāka nozīme ir Savienības tiesību sistēmas sniegto garantiju ievērošanai administratīvās procedūras laikā. Šajās garantijās it īpaši ietilpst kompetentās iestādes pienākums pietiekami pamatot savus lēmumus. Tikai tā tiesa var pārbaudīt, vai ir izpildīti faktiskie un tiesiskie apstākļi, no kuriem ir atkarīga novērtējuma brīvības izmantošana (Tiesas 1991. gada 21. novembra spriedums lietā C‑269/90 Technische Universität München, Recueil, I‑5469. lpp., 14. punkts, un Vispārējās tiesas 2010. gada 9. septembra spriedums lietā T‑387/08 Evropaïki Dynamiki/Komisija, Krājumā nav publicēts, 31. punkts).
62 Pakalpojumu publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai pienākums norādīt pamatojumu ir konkretizēts Finanšu regulas 100. panta 2. punktā un Īstenošanas kārtības 149. pantā, no kuriem izriet, ka līgumslēdzēja iestāde ir izpildījusi savu pienākumu norādīt pamatojumu, ja tā vispirms nekavējoties informē pretendentus, kuru piedāvājumi ir noraidīti, par to piedāvājuma noraidīšanas iemesliem un ja pēc tam piecpadsmit dienu laikā no rakstveida lūguma saņemšanas pretendentiem, kuru piedāvājumi bijuši pieņemami un kas ir iesnieguši skaidru pieprasījumu, tā sniedz veiksmīgā piedāvājuma raksturlielumus un salīdzinošo izdevīgumu, kā arī tā pretendenta nosaukumu, kuram līguma slēgšanas tiesības piešķirtas (2012. gada 17. oktobra spriedums lietā T‑447/10 Evropaïki Dynamiki/Tiesa, 71. punkts).
63 Šāda rīcība atbilst EKL 296. pantā paredzētā pienākuma norādīt pamatojumu mērķim. Saskaņā ar šo pantu akta autora pamatojumam ir jābūt skaidram un nepārprotamam, lai, pirmkārt, ieinteresētās personas varētu zināt pieņemtā lēmuma pamatojumu nolūkā aizstāvēt savas tiesības un, otrkārt, lai tiesa varētu veikt savu pārbaudi (Vispārējās tiesas 1995. gada 14. jūlija spriedums lietā T‑166/94 Koyo Seiko/Padome, Recueil, II‑2129. lpp., 103. punkts, un iepriekš 49. punktā minētais 2010. gada 19. marta spriedums lietā Evropaïki Dynamiki/Komisija, 134. punkts).
64 Turklāt ir jāatgādina, ka prasība norādīt pamatojumu ir jāizvērtē saistībā ar lietas apstākļiem, it īpaši ar akta saturu, izvirzītā pamatojuma būtību un interesēm, kādas attiecībā uz paskaidrojumu saņemšanu varētu būt tā adresātiem vai citām personām, kuras tas skar tieši un individuāli (Tiesas 1998. gada 2. aprīļa spriedums lietā C‑367/95 P Komisija/Sytraval un Brink’s France, Recueil, I‑1719. lpp., 63. punkts un tajā minētā judikatūra).
65 Ir jāuzsver, ka pienākuma norādīt pamatojumu ievērošana ir jāvērtē, ņemot vērā informāciju, kāda ir prasītāja rīcībā prasības celšanas brīdī (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2003. gada 25. februāra spriedumu lietā T‑183/00 Strabag Benelux/Padome, Recueil, II‑135. lpp., 58. punkts).
66 Atbilstīgi iepriekš minētajiem principiem ir jāpārbauda, vai Komisija ir pārkāpusi savu pienākumu norādīt pamatojumu. Lai noteiktu, vai šajā lietā tā ir izpildījusi pienākuma norādīt pamatojumu prasības, kas paredzētas Finanšu regulā un Īstenošanas kārtībā, ir jāpārbauda Komisijas 2012. gada 8. februāra vēstule, kā arī 2012. gada 21. februāra vēstule, kas tika nosūtīta prasītājām pēc lūguma sniegt papildinformāciju par to piedāvājuma noraidīšanu. Šajā ziņā ir jānorāda, ka Komisija tiesas sēdē skaidri ir norādījusi, ka, pirmkārt, 2012. gada 21. februāra vēstulē bija ietverts pietiekams pamatojums attiecībā uz pienākumiem, kuri noteikti Finanšu regulā un Īstenošanas kārtībā, un, otrkārt, novērtējuma ziņojums, kuru tā nosūtīja prasītājām, neveidoja apstrīdētā lēmuma pamatojumu. Ir arī jānorāda, ka pirmo reizi novērtējuma ziņojumu Komisija nosūtīja prasītājām 2012. gada 25. jūlijā. Tādējādi, ņemot vērā iepriekš 65. punktā minēto principu, šis dokuments, kas pirmo reizi tika nosūtīts tiesvedības laikā, nevar tikt ņemts vērā, lai novērtētu pamatojuma pietiekamību.
Par 2012. gada 8. februāra vēstuli
67 Šajā lietā Komisija ar 2012. gada 8. februāra vēstuli informēja prasītājas, pirmkārt, ka to piedāvājums nav izvēlēts, jo tas nav piedāvājums ar vislabāko cenas un vērtības attiecību no tehniski atbilstošajiem piedāvājumiem, otrkārt, ka novērtēšanas komiteja ir ieteikusi iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķirt konsorcijam, ko izveidojuši divi citi pretendenti, kuru vārdus tā norādīja, un, treškārt, ka prasītājām ir iespēja apstrīdēt šo lēmumu atbilstīgi praktisko vadlīniju 2.4.15. punktam.
68 Šajā vēstulē turklāt bija ietverta šāda tabula:
| | Organizācija un metodoloģija | Galvenais eksperts Nr. 1 | Galvenais eksperts Nr. 2 | Galvenais eksperts Nr. 3 | Tehniskais novērtējums x 0.80 | Finanšu novērtējums x 0.20 | Kopējais novērtējums |
Jūsu piedāvājums | 58,33 | 10,50 | 7,58 | 6,92 | 73,66 | 18,76 | 92,43 |
Izvēlēt[ā pretendenta piedāvājums] | 65,83 | 12,83 | 6,67 | 5,17 | 80,00 | 19,71 | 99,71 |
69 Ir jākonstatē, ka šī vēstule bija sagatavota atbilstīgi Finanšu regulas 100. panta 2. punkta noteikumiem. Tomēr ir jāatgādina, ka šis noteikums prasa, lai līgumslēdzēja iestāde paziņotu arī veiksmīgā piedāvājuma raksturlielumus un salīdzinošo izdevīgumu visiem pretendentiem, kuru piedāvājumi ir bijuši pieņemami un kuri ir iesnieguši rakstisku pieprasījumu par to.
Par 2012. gada 21. februāra vēstuli
70 Pēc prasītāju 2012. gada 10. februāra pieprasījuma, lai uzzinātu to piedāvājuma stipros un vājos punktus attiecībā uz organizāciju un metodoloģiju salīdzinājumā ar līguma saņēmējiem, kā arī konkrētu novērtējumu, ko saņēmis to piedāvājums un līguma saņēmēja piedāvājums attiecībā uz katru novērtējuma apakškritēriju, kas attiecas uz kritēriju “Organizācija un metodoloģija” un kritēriju “Galvenie eksperti”, un šī novērtējuma pamatojumu, Komisija tām 2012. gada 21. februārī nosūtīja otro vēstuli.
71 Attiecībā uz šo vēstuli, pirmkārt, ir jānorāda, ka Komisija uz prasītāju 2012. gada 10. februāra rakstveida pieprasījumu atbildēja, ievērojot piecpadsmit kalendāro dienu maksimālo termiņu, skaitot no šī pieprasījuma saņemšanas dienas, kā ir paredzēts Īstenošanas kārtības 149. panta 2. punktā.
72 Otrkārt, tātad ir jāpārbauda, vai 2012. gada 21. februāra vēstulē bija norādīti veiksmīgo piedāvājumu raksturlielumi un salīdzinošais izdevīgums atbilstoši Finanšu regulas 100. panta 2. punkta noteikumiem.
73 Šajā vēstulē bija ietverta šāda tabula:
| | Maksimālais | Vidējais |
Organizācija un metodoloģija | | |
Iepirkuma īstenošanas saprātīga analīze | 10 | 6,67 |
Stratēģija | 40 | 32,33 |
Darbību grafiks | 20 | 19,33 |
Kopējais rezultāts par organizāciju un metodoloģiju | 70 | 58,33 |
Galvenie eksperti | | |
Komandas vadītājs | (Maks. 14 punkti) | |
Kvalifikācija un iemaņas | 2 | 1,67 |
Vispārējā profesionālā pieredze | 6 | 5,00 |
Īpašā profesionālā pieredze | 6 | 3,83 |
| | | 10,50 |
Elektronisko dokumentu un elektroniskās arhivēšanas sistēmas eksperts | (Maks. 8 punkti) | |
Kvalifikācija un iemaņas | 2 | 1,83 |
Vispārējā profesionālā pieredze | 2 | 1,92 |
Īpašā profesionālā pieredze | 4 | 3,83 |
| | | 7,58 |
Portāla eksperts | (Maks. 8 punkti) | |
Kvalifikācija un iemaņas | 2 | 1,67 |
Vispārējā profesionālā pieredze | 2 | 1,75 |
Īpašā profesionālā pieredze | 4 | 3,50 |
| | | 6,92 |
Vispārējais kopējais rezultāts | 100 | 83,33 |
74 Šajā vēstulē Komisija vērsa prasītāju uzmanību uz to, ka pakalpojumu līgumi tika piešķirti ierobežotā procedūrā, pamatojoties uz kritērijiem, kas noteikti atbilstīgi principam par vislabāko cenas un vērtības attiecību, un ka šie kritēriji vienlaicīgi attiecās uz piedāvājuma tehnisko kvalitāti un tā finanšu aspektu. Komisija arī precizēja, ka prasītāju piedāvājumam piešķirtā kopējā atzīme ir ļoti augsta, bet ka tam neesot bijusi vislabākā cenas un vērtības attiecība tehniski atbilstošo piedāvājumu vidū. Turklāt Komisija norādīja prasītājām, ka tā nevar tām nosūtīt informāciju, ko tās ir prasījušas savā 2012. gada 10. februāra vēstulē par līguma saņēmēja piedāvājumu, jo šāda informācija ir konfidenciāla un ir izmantojama tikai dienesta vajadzībām.
75 Turklāt Komisija nosūtīja komentārus, kas atbilst novērtēšanas komitejas vērtējumam par prasītāju tehnisko piedāvājumu.
76 Attiecībā, pirmkārt, uz kritēriju “Organizācija un metodoloģija” Vispārējā tiesa konstatē, ka Komisija ir nosūtījusi prasītāju piedāvājuma novērtējumu attiecībā uz katru kritēriju. Tā vispirms attiecībā uz apakškritēriju “Iepirkuma līguma īstenošanas pamatota analīze” Komisija norādīja, ka novērtējums bija: “vispārējais galveno problēmu novērtējums vājš, riska analīze un risinājums nepietiekoši definēts”. Tad Komisija precizēja, ka apakškritērija “Stratēģija” novērtējums bija: “darbību saraksts pienācīgi detalizēts un atbalsta ekspertu saraksts ļoti spējīgs. Pakalpojumu līmenis ļoti konkurētspējīgs”. Visbeidzot, kā uzskata Komisija, apakškritērija “Darbību kalendārs” novērtējums bija vienkārši “labs darbību vispārējais kalendārs”.
77 Attiecībā, otrkārt, uz kritēriju “Galvenie eksperti” Komisija precizēja, ka prasītāju piedāvājuma novērtējums bija: “jūsu komandas vadītāja, elektronisko dokumentu un elektroniskās arhivēšanas eksperta un portāla eksperta pieredze, studiju līmenis un valodu prasmes tika novērtētas šādi: “labs vispārējais līmenis””.
78 Ir jākonstatē, ka 2012. gada 21. februāra vēstulē esošais pamatojums neatbilda Finanšu regulas 100. panta 2. punkta prasībām.
79 Vispirms ir jānorāda, ka novērtējums iepriekš 73. punktā minētajā tabulā, pretēji Komisijas apgalvotajam tiesas sēdē, nav pietiekams pamatojums.
80 Protams, šī tabula norādīja novērtējumu, kas piešķirts par kritērijiem un apakškritērijiem saistībā ar prasītāju tehnisko piedāvājumu. Tomēr, tā kā tajās nebija novērtējuma, kuru iepirkuma līgumu saņēmušais piedāvājums ieguvis par tiem pašiem kritērijiem un apakškritērijiem, tas neļāva prasītājām tieši salīdzināt Komisijas piešķirto novērtējumu to piedāvājumam un iepirkuma līgumu saņēmušajam piedāvājumam.
81 Turklāt tikai novērtējums vien neļāva prasītājām uzzināt iemeslus, kuru dēļ tās nesaņēma iepirkuma līgumu.
82 Arī novērtējuma skalā paredzētie piešķiršanas kritēriji, pretēji tam, ko tiesas sēdē norādīja Komisija, neļāva prasītājām saprast piešķirtā novērtējuma pamatojumu. Ir tiesa, ka prasība par pamatojumu ir jānovērtē atbilstīgi lietas apstākļiem un tādējādi ir jāpārbauda, vai prasītājas varēja saprast šo atzīmju pamatojumu, ņemot vērā tādas līguma dokumentos esošās norādes kā novērtējuma skala. Tomēr šie kritēriji atstāj Komisijai vērā ņemamu novērtējuma brīvību.
83 Kā tika izklāstīts iepriekš, novērtējuma brīvību, kas ir Komisijai publiskā iepirkuma jomā, papildina pamatojums, kurā tiek konstatēti faktiskie un tiesiskie apstākļi, pamatojoties uz kuriem, Komisija ir balstījusi savu novērtējumu. Tikai saistībā ar šiem apstākļiem prasītājas reāli spēj saprast iemeslus, kādēļ ir ticis piešķirts šis novērtējums. Tikai šāds pamatojums ļauj tām tādējādi izmantot savas tiesības un Vispārējai tiesai veikt kontroli (šajā ziņā skat. iepriekš 62. punktā minēto spriedumu lietā Evropaïki Dynamiki/Tiesa, 92. punkts).
84 Ņemot vērā būtisko novērtējuma brīvību, kura ar novērtējuma skalā paredzētajiem piešķiršanas kritērijiem ir atstāta Komisijai, tikai tabulā norādītais novērtējums nevar būt pietiekams pamatojums.
85 Turklāt ir jākonstatē, ka Komisijas komentāri par prasītāju piedāvājumu skaidri un nepārprotami neparāda tās motivāciju, lai ļautu prasītājām uzzināt to piedāvājuma noraidīšanas pamatojumu.
86 Protams, Finanšu regulas 100. panta 2. punktā netiek noteikti prasīts, lai līgumslēdzēja iestāde nodotu noraidīta pretendenta rīcībā novērtējuma ziņojumu vai lai tā veiktu detalizētu veiksmīgā piedāvājuma un noraidītā pretendenta piedāvājuma salīdzinošo analīzi. Finanšu regulas 100. panta 2. punkts principā neliedz līgumslēdzējai iestādei izpildīt savu pienākumu norādīt pamatojumu ar īsiem komentāriem par veiksmīgo piedāvājumu un noraidīto pierādījumu (iepriekš 62. punktā minētais spriedums lietā Evropaïki Dynamiki/Tiesa, 95. punkts). Šī iemesla dēļ prasītājas nevar pārmest Komisijai novērtējuma ziņojuma nenosūtīšanu pilnībā, atbildot uz to pieprasījumu, kas iesniegts, pamatojoties uz Finanšu regulu (par saistībā ar pirmo pamatu veikto novērtējumu skat. iepriekš 39.–52. punktu).
87 Tomēr, lai izpildītu Finanšu regulas 100. panta 2. punkta prasības, līgumslēdzējas iestādes komentāriem ir jābūt pietiekami precīziem, lai ļautu prasītājām uzzināt faktiskos un tiesiskos apstākļus, pamatojoties uz kuriem līgumslēdzēja iestāde ir noraidījusi to piedāvājumu un ir izvēlējusies cita pretendenta piedāvājumu (iepriekš 62. punktā minētais spriedums lietā Evropaïki Dynamiki/Tiesa, 96. punkts).
88 Šajā lietā Komisijas komentāri neļauj prasītājām uzzināt šos apstākļus.
89 Pirmkārt, šie komentāri attiecas tikai uz prasītāju piedāvājumu, nevis uz izraudzītā pretendenta piedāvājumu. Otrkārt, šie komentāri nebija pat tādi, lai ļautu saprast prasītājām to piedāvājumam piešķirto novērtējumu.
90 Tā attiecībā uz kritēriju “Galvenie eksperti” vienīgais Komisijas sniegtais komentārs prasītāju piedāvājuma novērtēšanai saistībā trim galvenajiem ekspertiem, proti, “labs vispārējais līmenis”, ir nenoteikts un neatspoguļo piešķirtā novērtējuma atšķirību katram prasītāju ekspertam. Šajā ziņā ir jānorāda, ka, lai gan prasītāju piedāvājums ir saņēmis novērtējumu 10,50 no 14 iespējamiem punktiem par “komandas vadītāju”, tas ir saņēmis novērtējumu 7,58 no 8 punktiem par “elektronisko dokumentu un elektroniskās arhivēšanas sistēmas ekspertu” un 6,92 no 8 iespējamiem punktiem par “portāla ekspertu”. Šāds komentārs tādējādi neļauj prasītājām saprast to piedāvājumam piešķirto novērtējumu par kritēriju “galvenie eksperti”.
91 Tāpat attiecībā uz kritēriju “Organizācija un metodoloģija” komentārs “darbību saraksts pienācīgi detalizēts un atbalsta ekspertu saraksts ļoti spējīgs. Pakalpojumu līmenis ļoti konkurētspējīgs”, attiecībā uz apakškritēriju “Stratēģija” šķita ļoti pozitīvs. Savukārt komentārs “labs darbību vispārējais plānojums” attiecībā uz apakškritēriju “Darbību plānojums” vienkārši norāda uz nenoteiktu pozitīvu novērtējumu. Šādi komentāri neļauj prasītājām saprast, kādēļ to piedāvājums saņēma tikai 32,33 punktus no 40 iespējamiem par apakškritēriju “Stratēģija”, lai gan tas saņēma 19,33 punktus no 20 iespējamiem par apakškritēriju “Darbību plānojums”.
92 Turklāt komentārs “vispārējais galveno problēmu novērtējums vājš, riska analīze un risinājums nepietiekoši definēts” attiecībā uz apakškritēriju “Iepirkuma līguma īstenošanas pamatota analīze” ir nekonkrēts. Precīzāk, tas neļauj prasītājām saprast, kādēļ “galveno problēmu” aprakstu to piedāvājumā Komisija novērtēja kā vāju. Turklāt šis komentārs neļauj arī prasītājām saprast, kādā ziņā “riska analīze” un “novērtējums” to piedāvājumā nav labi izklāstīti.
93 Tādējādi ir jāsecina, ka Komisijas komentāri, pat aplūkojot tos kopsakarā ar tabulā esošo novērtējumu, nebija pietiekams pamatojums.
94 2012. gada 21. februāra vēstulē tādējādi nebija elementu, kas veidotu pietiekamu lēmuma par prasītāju piedāvājuma noraidīšanu pamatojumu.
95 No iepriekš minētā izriet, ka Komisija nav pietiekami pamatojusi apstrīdēto lēmumu.
96 Tādējādi ir jākonstatē, ka Komisija ir pārkāpusi savu Finanšu regulas 100. panta 2. punktā paredzēto pienākumu norādīt pamatojumu, un tādēļ apstrīdētais lēmums ir jāatceļ.
Par trešo pamatu – būtībā vispārējā principa, kas liedz veikt grozījumus līguma dokumentos iepirkuma procedūras laikā, pārkāpumu
97 Trešajā pamatā, kas pirmo reizi ir norādīts replikā, prasītājas pārmet Komisijai, ka tā būtībā ir pārkāpusi vispārējo principu, kas liedz veikt grozījumus līguma dokumentos iepirkuma procedūras laikā, pēc pieteikumu iesniegšanas ieviešot vērtību piešķiršanas kritērijiem un novērtējot to piedāvājumu uz šīs vērtības pamata. Neskarot šī jaunā pamata pieņemamību, Vispārējā tiesa uzskata, ka tā pārbaude ir priekšlaicīga. Apstrīdētā lēmuma nepietiekamā pamatojuma dēļ prasītājas nespēja izmantot savas tiesības efektīvi, un Vispārējā tiesa nevar galīgi lemt par to, vai tas, ka novērtēšanas komiteja ir izmantojusi attiecīgo vērtību, varēja ietekmēt attiecīgā iepirkuma līguma piešķiršanu. Iespējamās prasības atcelt tiesību aktu, kas pamatota ar vispārējā principa, kas aizliedz veikt grozījumus līguma dokumentos iepirkuma procedūras laikā, pārkāpumu, izskatīšana attiecīgā gadījumā tiks veikta tikai atbilstīgi lēmuma, ar kuru tiks aizstāts apstrīdētais lēmums, motīviem (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2011. gada 20. oktobra spriedumu lietā T‑57/09 Alfastar Benelux/Padome, Krājums, II‑368. lpp., 38.–41. un 51. punkts, un iepriekš 62. punktā minēto spriedumu lietā Evropaïki Dynamiki/Tiesa, 116. punkts).
Par tiesāšanās izdevumiem
98 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums nav labvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs.
99 Tā kā Komisijai šis spriedums nav labvēlīgs un tā kā prasītājas ir prasījušas piespriest tai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ir jāpiespriež Komisijai segt tiesāšanās izdevumus.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (pirmā palāta)
nospriež:
1) atcelt Komisijas 2012. gada 8. februāra lēmumu CMS/cms D(2012)/00008, ar kuru noraidīts European Dynamics Luxembourg SA un Evropaïki Dynamiki – Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE iesniegtais piedāvājums ierobežotā uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā EuropAid/131431/C/SER/AL;
2) Eiropas Komisija sedz tiesāšanās izdevumus.
Frimodt Nielsen | Kancheva | Buttigieg |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2013. gada 13. decembrī.
[Paraksti]