VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (sestā palāta)
2018. gada 11. aprīlī (*)
Kopējā ārpolitika un drošības politika – Valsts eksperts, kas norīkots EUPM Bosnijā un Hercegovinā – Lēmums par iecelšanu citā amatā – EUPM vadītāja kompetence iecelt citā amatā norīkotu valsts personāla locekli – Pienākums norādīt pamatojumu – Pilnvaru nepareiza izmantošana – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Psiholoģiska vardarbība
Lieta T‑271/10 RENV
H, ko pārstāv M. Velardo, advokāts,
prasītāja,
pret
Eiropas Savienības Padomi, ko pārstāv A. Vitro un F. Naert, pārstāvji,
atbildētāja,
pirmkārt, par prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt, pirmām kārtām, Eiropas Savienības policijas misijas (EUPM) Bosnijā un Hercegovinā personāla vadītāja 2010. gada 7. aprīļa lēmumu, ar kuru prasītāja tika pārcelta uz Criminal Justice Adviser – Prosecutor amatu reģionālajā birojā Baņā Lukā [Banja Luka] (Bosnija un Hercegovina), un, otrām kārtām, 2010. gada 30. aprīļa lēmumu, kuru ir parakstījis EUPM misijas vadītājs un uz kuru ir ietverta atsauce Padomes Lēmuma 2009/906/KĀDP (2009. gada 8. decembris) par Eiropas Savienības policijas misiju (EUPM) Bosnijā un Hercegovinā (BiH) (OV 2009, L 322, 22. lpp.) 6. pantā, ar ko ir apstiprināts 2010. gada 7. aprīļa lēmums, un, otrkārt, par prasību, kas pamatota ar LESD 268. pantu, atlīdzināt prasītājai apgalvoti nodarītos zaudējumus.
VISPĀRĒJĀ TIESA (sestā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs G. Berardis [G. Berardis], tiesneši S. Papasavs [S. Papasavvas] un O. Spinjana‑Matei [O. Spineanu-Matei] (referente),
sekretāre: K. Hērena [C. Heeren], administratore,
ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu un 2017. gada 13. septembra tiesas sēdi,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums (1)
I. Tiesvedības priekšvēsture
1 Ar Padomes Vienoto rīcību 2002/210/KĀDP (2002. gada 11. marts) par Eiropas Savienības Policijas misiju (OV 2002, L 70, 1. lpp.) tika izveidota Eiropas Savienības Policijas misija (EUPM), lai nodrošinātu turpinājumu Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskās policijas darba grupas darbībai Bosnijā un Hercegovinā.
2 EUPM, kas tika uzsākta 2003. gada 1. janvārī, pilnvaras tika vairākkārt pagarinātas, tostarp ar Padomes Lēmumu 2009/906/KĀDP (2009. gada 8. decembris) par [EUPM] Bosnijā un Hercegovinā (OV 2009, L 322, 22. lpp.), un tā noslēdzās 2012. gada 30. jūnijā.
3 Prasītāja H ir Itālijas tiesnese, kas ar Itālijas tieslietu ministra 2008. gada 16. oktobra dekrētu tika norīkota darbā EUPM Sarajevā [Sarajevo] (Bosnija un Hercegovina), lai no 2008. gada 14. novembra pildītu pienākumus Criminal Justice Unit Adviser amatā.
4 Ar Itālijas tieslietu ministra 2009. gada 7. aprīļa un 2009. gada 9. decembra dekrētiem prasītājas norīkojums tika pagarināts Chief of Legal Officer amata pienākumu pildīšanai attiecīgi līdz 2009. gada 31. decembrim un vēlāk līdz 2010. gada 31. decembrim.
[..]
6 Ar EUPM personāla vadītāja parakstītu 2010. gada 7. aprīļa lēmumu prasītāja “operatīvu iemeslu dēļ” tika norīkota Criminal Justice Adviser – Prosecutor amatā reģionālajā birojā Baņā Lukā (Bosnija un Hercegovina), sākot ar 2010. gada 19. aprīli (turpmāk tekstā – “2010. gada 7. aprīļa lēmums”).
[..]
8 Ar 2010. gada 30. aprīļa lēmumu, ko ir parakstījis Lēmuma 2009/906 6. pantā paredzētais EUPM vadītājs, minētais vadītājs apstiprināja 2010. gada 7. aprīļa lēmumu. Tajā pašā dokumentā viņš precizēja, ka 2010. gada 7. aprīļa lēmumu bija pieņēmis viņš pats un operatīvais iemesls prasītājas iecelšanai citā amatā atbilda vajadzībai nodrošināt padomdevēja pakalpojumus krimināllietās Baņas Lukas birojā (turpmāk tekstā – “2010. gada 30. aprīļa lēmums”).
[..]
II. Tiesvedība Vispārējā tiesā un Tiesā pirms lietas nodošanas atpakaļ
10 Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2010. gada 16. jūnijā, prasītāja cēla šo prasību pret Eiropas Savienības Padomi, Eiropas Komisiju un EUPM par to, lai atceltu 2010. gada 7. un 30. aprīļa lēmumus (turpmāk tekstā kopā – “apstrīdētie lēmumi”).
[..]
12 Ar 2014. gada 10. jūlija rīkojumu lietā H/Padome u.c. (T‑271/10, nav publicēts, turpmāk tekstā – “sākotnējais rīkojums”, EU:T:2014:702) Vispārējā tiesa noraidīja prasību kā nepieņemamu, uzskatot, ka tai nav kompetences to izskatīt.
[..]
14 Ar 2016. gada 19. jūlija spriedumu H/Padome un Komisija (C‑455/14 P, turpmāk tekstā – “spriedums apelācijas tiesvedībā”, EU:C:2016:569) Tiesa atcēla sākotnējo rīkojumu, noraidīja prasību kā nepieņemamu, ciktāl tā bija vērsta pret Komisiju un EUPM, un nodeva lietu atpakaļ izskatīšanā Vispārējā tiesā, lai tā izlemtu par lietu pēc būtības, ciktāl tā bija vērsta pret Padomi, un atlika lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu.
15 Tiesa sprieduma apelācijas tiesvedībā 58. un 59. punktā būtībā lēma, ka apstrīdētie lēmumi, ciktāl ar tiem tika veikta prasītājas iecelšana citā amatā EUPM Bosnijā un Hercegovinā, bija personāla vadības akti par misijas locekļu iecelšanu citā amatā operāciju norises vietās. Tā uzskatīja, ka šie lēmumi, lai gan tie ir pieņemti KĀDP kontekstā, nav akti, kas paredzēti LES 24. panta 1. punkta otrajā daļā un LESD 275. panta pirmajā daļā. Līdz ar to tā uzskatīja, ka šie akti ietilpst Savienības tiesas kompetencē, un precizēja, ka šī kompetence attiecīgi saistībā ar minēto aktu likumības kontroli izriet no LESD 263. panta un saistībā ar strīdiem ārpuslīgumiskās atbildības jomā – no LESD 268. panta, kas aplūkots kopā ar LESD 340. panta otro daļu, ņemot vērā LES 19. panta 1. punktu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu.
[..]
V. Juridiskais pamatojums
[..]
B. Par prasību atcelt tiesību aktu
[..]
2. Par lietas būtību
[..]
a) Par pirmo pamatu saistībā ar Lēmuma 2009/906 normu pārkāpumu
[..]
1) Pirmā daļa saistībā ar EUPM vadītāja kompetences neesamību pieņemt lēmumus par personāla iecelšanu citā amatā
[..]
46 Pirmkārt, uzreiz ir jākonstatē, ka Lēmumā 2009/906 nav ietvertas konkrētas norādes attiecībā uz kompetenci iecelt citā amatā EUPM personālu.
47 Otrkārt, ir jānorāda, ka Lēmumā 2009/906 nav sniegta definīcija ne jēdzieniem “operatīvā kontrole”, “stratēģiskais līmenis” vai “operāciju norises vietas”, ne terminiem “vadība” vai “kontrole”, lai gan tie tajā ir izmantoti.
48 Šajā ziņā no Lēmuma 2009/906 vispārējās sistēmas izriet vienīgi tas, ka EUPM vadītājs kā atbildīgais par šo EUPM “operāciju norises vietās” īsteno “nosūtītāju dalībvalstu nosūtītā” personāla, grupu un vienību “vadību” un “kontroli”, pēc civilā operāciju komandiera “norādījumiem”. Turklāt EUPM vadītājs ir atbildīgs par EUPM Bosnijā un Hercegovinā koordinācijas un vadības nodrošināšanu ikdienā, dodot visas norādes, kas ir vajadzīgas “visam” personālam, lai šī misija šajā operāciju norises vietā tiktu vadīta efektīvi (šajā nozīmē skat. spriedumu apelācijas tiesvedībā, 52. punkts).
49 Šādos apstākļos, lai noteiktu, kam bija pilnvaras iecelt citā amatā EUPM personālu, ir jāņem vērā ne tikai Lēmuma 2009/906 teksts, bet arī tā konteksts un mērķi, kas ir izvirzīti ar regulējumu, kurā šis lēmums ietilpst.
50 Attiecībā uz kontekstu ir acīmredzams, ka EUPM, kas tika izveidota ar Vienoto rīcību 2002/210, bija pirmā Savienības civilā misija, kas tika organizēta saistībā ar Eiropas drošības un aizsardzības politiku (EDAP), kas vēlāk kļuva par kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP); tā bija misija bez izpildes pilnvarām, kuras plānošanas un vadības modelis bija ņemts no militārajām operācijām.
51 No Vienotās rīcības 2002/210 izriet, ka EUPM darbībām bija jāsākas tikai ar 2003. gada 1. janvāri. Padome līdz ar to paredzēja, ka vēlākais 2002. gada 1. aprīlī uz vietas tiks izvietota plānošanas grupa un šīs grupas vadītājs kļūs par EUPM vadītāju, sākot ar 2003. gada 1. janvāri. Šim vadītājam starplaikā bija jāpalīdz Padomes ģenerālsekretariātam izstrādāt misijas operāciju koncepciju (CONOPS). Pēc tam plānošanas grupai bija jāizveido operācijas plāns (OPLAN) un jāizstrādā visi tehniskie instrumenti, kas vajadzīgi EUPM izvietošanai. Pēc tam Padome pieņēma CONOPS un OPLAN, lai misija varētu uzsākt darbu plānotajā datumā.
52 No Vienotās rīcības 2002/210 turklāt izriet, ka pirmā pilnvaru termiņa laikposmā, proti, no 2003. līdz 2005. gadam, EUPM sastāvēja no galvenā štāba Sarajevā (Bosnija un Hercegovina), kurā strādāja EUPM vadītājs un sadarbības koordinatori, kuru skaits bija mainīgs, kam bija jānodibina sakari ar citām starptautiskajām organizācijām, kuras darbojās šajā operāciju vietā. Turklāt Bosnijas un Hercegovinas policijas struktūrās “vidējā un augstākajā līmenī” tika izvietotas arī uzraudzības vienības. Papildus Savienības dalībvalstu norīkotiem policistiem EUPM uz līguma pamata varēja pieņemt darbā starptautisko civilo personālu un vietējo personālu. Dalībvalstis vai Savienības iestādes arī varēja piedalīties misijā, norīkojot starptautisko civilo personālu.
53 Pēc tam EUPM turpināja savu darbu atbilstoši pilnvarām un personāla apjomam, kurā notika regulāras izmaiņas.
54 EUPM 2009. gadā uz LES 28. panta un 43. panta 2. punkta pamata tika pārveidota par operacionālu Savienības rīcību, kura nodibināta un kuru īsteno saistībā ar KDAP, kas ir EDAP neatņemama sastāvdaļa, un tās mērķis būtībā bija sniegt palīdzību Bosnijas un Hercegovinas tiesībsargājošām iestādēm to cīņā ar organizēto noziedzību un korupciju, kā tas izriet no Lēmuma 2009/906 2. panta pirmās daļas.
55 Pamatojoties uz Lēmuma 2009/906 4. panta 2. punkta otro teikumu, Padome apstiprināja EUPM jauno OPLAN, ko vēlāk atjaunināja un grozīja PDK [Politikas un drošības komiteja] atbilstoši LES 38. panta trešajai daļai, pamatojoties uz minētā lēmuma 10. panta 1. punkta otro teikumu.
56 Saistībā ar tās jaunajām pilnvarām EUPM bija jāpievērš īpaša uzmanība tostarp tiesībsargājošām iestādēm valsts līmenī, mijiedarbības starp policiju un prokuratūru pastiprināšanai un reģionālajai un starptautiskajai sadarbībai. Turklāt tika grozīta misijas struktūra, lai Bosnijā un Hercegovinā pievienotu četrus reģionālos birojus Sarajevā, Baņā Lukā, Mostarā un Tuzlā papildus galvenajam štābam un policijas dienestos izvietotajām vienībām.
57 Ievērojot šo vispārējo kontekstu, kādā tika pieņemts EUPM vadītāja lēmums, ir jānovērtē viņa kompetence pārcelt citā amatā prasītāju no galvenā štāba Sarajevā uz Baņas Lukas reģionālo biroju.
58 Uzreiz ir jānorāda, ka saskaņā ar LES 24. panta 1. punkta otro daļu “[KĀDP] piemēro īpašus noteikumus un procedūras[, un to] nosaka un īsteno Eiropadome un Padome ar vienprātīgu lēmumu”.
59 Šajā ziņā un pirmkārt, ir acīmredzams, ka laikposmā, kad tika izveidota EUPM, ne civilās plānošanas un īstenošanas centrs (CPĪC), kas ir atbildīgā vienība par krīžu, uz kurām attiecas KDAP, vadības civilo misiju plānošanu, izvietošanu, īstenošanu un novērtēšanu, ne tās civilais operācijas komandieris neietilpa Savienības institucionālajā struktūrā.
60 2007. gada 18. jūnijs bija datums, kad Padome apstiprināja pamatnostādnes par vadības un kontroles struktūru ES civilajām operācijām krīzes pārvarēšanai (turpmāk tekstā – “pamatnostādnes par vadības un kontroles struktūru”), kurās tostarp bija paredzēts, ka civilais operācijas komandieris veiks vadību un kontroli stratēģiskajā līmenī, lai plānotu un īstenotu visas krīžu vadības civilās operācijas, Politikas un drošības komitejas (PDK) politiskā uzraudzībā un saskaņā ar tās stratēģiskajām norādēm un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP) vispārējā pakļautībā, un ka CPĪC direktors, kura postenis ir izveidots Padomes ģenerālsekretariāta iekšienē, attiecībā uz katru krīžu vadības civilo operāciju būs civilais operācijas komandieris.
61 Līdz ar to visu civilo operāciju komandieris ir CPĪC direktors, un operāciju norises vietās tam sniedz atbalstu EUPM vadītājs, kuram ir visas parastās kontroles un vadības pilnvaras attiecībā uz personālu, kas ir viņa pakļautībā. Komandķēde ir vienota ar PDK, kas nodrošina operācijas, kura notiek Padomes pakļautībā, stratēģisko vadību un politisko kontroli.
62 Šādā kontekstā CPĪC direktors tika iecelts par EUPM civilās operācijas komandieri ar Padomes Vienotās rīcības 2007/749/KĀDP (2007. gada 19. novembris) par EUPM Bosnijā un Hercegovinā (OV 2007, L 303, 40. lpp.) 5. pantu, un ar šo vienoto rīcību EUPM pilnvaru termiņš tika pagarināts, sākot ar 2008. gada 1. janvāri.
63 Skatot kopā Vienotās rīcības 2007/749 5. panta 1. un 4. punktu un Lēmumu 2009/906, no tiem izriet, ka valsts iestādes ir nodevušas EUPM civilajam operāciju komandierim “operatīvo kontroli” pār dalībvalstu personālu, grupām un vienībām, kas atspoguļo to ieguldījumu.
64 Turklāt no Lēmuma 2009/906 5. panta, lasot kopsakarā ar tā 6. pantu, izriet, ka civilais operācijas komandieris veica EUPM vadību un kontroli “stratēģiskā līmenī”, savukārt EUPM vadītājs šo vadību un kontroli veica “operāciju norises vietās”.
65 Otrkārt, ir acīmredzams arī tas, ka parasto misiju un operāciju gadījumā, uz kurām attiecas KDAP un kuras tiek īstenotas saskaņā ar LES 43. pantu, plānošana un izpilde tiek veikta Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) iekšienē atbilstoši krīzes vadības procedūrām. Atbilstoši minētajām procedūrām EĀDD ir jāizstrādā tādi plānošanas dokumenti kā, piemēram, CONOPS un OPLAN un jāparedz nosacījumi, īstenošanas kārtība un atbildīgie par spēku izveidošanas procedūru. Pēc tam Padomei tie ir jāapstiprina.
66 Šādos apstākļos ir jāuzskata, ka, ciktāl Lēmumā 2009/906 nav ietvertas tiešas normas par to, kas ir atbildīgā persona par EUPM personāla pārcelšanu citā amatā tās iekšienē, šo lēmumu papildina OPLAN un pamatnostādnes par vadības un kontroles struktūru.
67 Saskaņā ar 2009. gada OPLAN 5.3. punkta otro daļu, kā to ir iesniegusi Padome pēc procesa organizatoriskā pasākuma daļēji deklasificētajā redakcijā, “misijas vadītājam ir galīgās pilnvaras iecelt personālu un vispārējā atbildība to norīkot amatā”. 5.3. punkta trešajā daļā ir paredzēti kritēriji, kam jāatbilst, lai ieņemtu amatu EUPM, un to vidū ir misijas vajadzības. EUPM vadītāja kompetence attiecībā uz personāla norīkošanu amatā izriet arī no OPLAN M pielikuma “Personāla pārvaldība” interpretācijas, kurā ir ietverti detalizēti darbā pieņemšanas nosacījumi un misijas vadītāja kompetences šajā ziņā; tajā ir norādīts, ka “misijas vadītājam ir galīgās pilnvaras iecelt personālu un vispārējā atbildība to norīkot amatā, un abas šīs pilnvaras attiecas gan uz starptautisko, gan vietējo līmeni”. Visbeidzot, OPLAN D pielikumā “Standarta darbības procedūras” 2. punkta trešajā daļā, kas attiecas uz norīkošanu amatā, ir precizēts, ka “misijas vadītājs ir atbildīgais par lēmumiem par iecelšanu amatā un/vai iecelšanu citā amatā”.
68 Turklāt atbilstoši pamatnostādņu par vadības un kontroles struktūru 6. panta 1. punkta c) apakšpunktam operatīvā kontrole (OPCON) bija definēta kā “KDAP atbildīgajam piešķirtās pilnvaras pār indivīdiem, grupām un vienībām, kuras nodotas viņa rīcībā, lai tas varētu izpildīt konkrētās misijas vai uzdevumus, kas principā ir aprobežoti ar noteiktām funkcijām, laiku vai vietu, to izvietošanai un operatīvās kontroles vai taktiskās vadības un kontroles saglabāšanai vai deleģēšanai, kas var tikt atzīta par nepieciešamu”.
69 No tā izriet, ka operāciju kontrole, ko “operāciju norises vietās” veic misijas vadītājs, katrā ziņā nozīmē, ka tam ir iespējas pieņemt lēmumus, tostarp par personāla iecelšanu citā amatā, visīsākajos termiņos un piemērot šos lēmumus personālam, ko ir nodevušas dalībvalstis, ar mērķi izpildīt misijas uzdevumus.
70 Ņemot vērā iepriekš 64. un 67.–69. punktā minētās tiesību normas, ir jāuzskata, ka civilajam operācijas komandierim, kas rīkojas Politikas un drošības komitejas (PDK) politiskā uzraudzībā un saskaņā ar tās stratēģiskajām norādēm un AP vispārējā pakļautībā, ir jāveic vadība un kontrole stratēģiskā līmenī, lai plānotu un veiktu visas civilās misijas, kuras īsteno atbilstoši KDAP, viņš ir arī ģenerālkomandieris visiem civilo misiju vadītājiem, un viņam ir kompetence norīkot personālu katrai Savienības civilajai misijai Lēmuma 2009/906 6. panta 2. punkta izpratnē. Turpretī katras misijas iekšienē kompetence norīkot amatā un iecelt citā amatā personālu ietilpst vienīgi EUPM vadītāja kompetencē.
[..]
2) Par otro daļu saistībā ar to, ka nav notikusi konsultēšanās ar izcelsmes dalībvalsti pirms lēmuma par iecelšanu citā amatā pieņemšanas
[..]
75 Pirmkārt, attiecībā uz prasītājas argumentu par to, ka EUPM vadītājs esot pieļāvis procesuālu kļūdu, jo ir pieņēmis Lēmumu 2009/906, nekonsultējoties ar izcelsmes dalībvalsti, uzreiz ir jānorāda, ka prasītāja neatsaucas ne uz vienu tiesību normu, atbilstoši kurai šāda konsultēšanās būtu bijusi nepieciešama.
76 Tālāk, ir jākonstatē, ka ne ar Lēmuma 2009/906 un OPLAN burtu, ne garu EUPM vadītājam nav uzlikts pienākums veikt iepriekšēju konsultēšanos ar izcelsmes dalībvalsts iestādi pirms lēmuma pieņemšanas par dalībvalstu norīkotā personāla iecelšanu citā amatā.
77 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Lēmuma 2009/906 7. panta 2. un 3. punktu EUPM rīcībā ir personāls, kas ir vai nu pieņemts darbā uz līguma pamata, vai norīkots no Savienības iestādes, vai arī norīkots no dalībvalsts. Konkrēti attiecībā uz dalībvalstu norīkoto personālu no Lēmuma 2009/906 5. panta 4. punkta otrā teikuma, kā arī no OPLAN 5.2. punkta izriet, ka valsts iestādes ir nodevušas operatīvo kontroli pār savu personālu, grupām un vienībām civilo operāciju komandierim, un no tā paša lēmuma 6. panta 2. punkta izriet, ka minēto operatīvo kontroli “operāciju norises vietās” īstenoja misijas vadītājs.
78 Kā jau tika minēts iepriekš 69. punktā, no pamatnostādņu par vadības un kontroles struktūru 6. punkta 1. apakšpunkta c) punkta izriet, ka operatīvā kontrole katrā ziņā nozīmē iespēju EUPM vadītājam pieņemt lēmumus, tostarp par personāla iecelšanu citā amatā, visīsākajos termiņos un piemērot minētos lēmumus dalībvalstu nodotajam personālam, lai tiktu izpildīti misijas uzdevumi. Šis operatīvais raksturs tātad ir nesavienojams ar iepriekšēju konsultēšanos ar tādu dalībvalsts izcelsmes iestādi, uz kuru atsaucas prasītāja.
79 Turklāt saskaņā ar noteikumiem, ar ko regulē KDAP misijas, prasītajai tika lūgts sniegt tiešu piekrišanu kalpot misijā citā amatā, nevis tajā, uz ko tā bija kandidējusi, līdz ar to viņas kandidatūras pieteikumā, ko tā bija aizpildījusi 2008. gada 10. novembrī, amatam, no kura tā tika pārcelta citā amatā, bija ietverta šī piekrišana. Pretēji tam, ko prasītāja apgalvoja tiesas sēdē, no minētā kandidatūras pieteikuma neizriet, ka tās piekrišana bija ierobežota tikai attiecībā uz citu funkciju veikšanu Sarajevas galvenajā štābā un no tā bija izslēgtas citas EUPM struktūras.
80 Ir jākonstatē, ka no Lēmuma 2009/906 noteikumiem izriet, ka dalībvalstu norīkotiem darbiniekiem un Savienības iestāžu norīkotiem darbiniekiem ir piemērojami vieni un tie paši noteikumi par viņu pienākumu veikšanu “operācijas norises vietās” (šajā nozīmē skat. spriedumu apelācijas tiesvedībā, 50. punkts).
81 Līdz ar to nekas neļauj secināt, ka atšķirīga attieksme pret norīkoto personālu no dalībvalstīm salīdzinājumā ar norīkoto personālu no Savienības iestādēm citā amatā iecelšanas procedūras līmenī “operācijas norises vietā” būtu saderīga ar EUPM īstenotajām krīzes vadības operācijām.
82 Otrkārt, attiecībā uz argumentu par to, ka prasītāju nevarēja iecelt citā amatā, ievērojot Itālijas konstitūcijā ietvertu tiešu normu, kuras mērķis ir garantēt tiesnešu neatkarību, uzreiz ir jāuzsver, ka tā nav norādījusi, uz kuru Itālijas konstitūcijas normu tā pamato savu argumentu. Ja pieņem, ka prasītāja atsaucas uz Itālijas konstitūcijas 107. pantā garantēto tiesnešu neatceļamību, atbilstoši kurai tiesnesi nevarot pārcelt citā amatā bez viņa piekrišanas vai pirms īpašas procedūras organizēšanas, ir jāatzīst, ka šī garantija nav piemērojama šajā lietā.
83 Pirmkārt, prasītāja nebija iecelta, lai īstenotu prokurora funkciju EUPM, bet gan juridiskā padomnieka funkciju, kuras veikšanai profesionālā pieredze prokurora amatā tika uzskatīta par piemērotu. Turklāt prasītāja ir saglabājusi tiesneša statusu atbilstoši valsts tiesībām vienīgi attiecībā pret valsts iestādēm. Pēc norīkošanas EUPM tai šajā misijā bija nevis tiesneša statuss, bet gan norīkota valsts personāla locekļa statuss.
84 Otrkārt, tā kā prasītāja ir iesniegusi savu kandidatūru amatam starptautiskā organizācijā, kuras uzbūve un darbības noteikumi ir ārpus tās izcelsmes dalībvalsts kontroles, tā ir netieši sniegusi piekrišanu, lai tai tiktu piemēroti minētās organizācijas īpašie noteikumi.
85 No visa iepriekš minētā izriet, ka pirmā pamata otrā daļa ir jānoraida un tātad prasība ir jānoraida pilnībā.
[..]
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (sestā palāta)
nospriež:
1) Prasību noraidīt.
2) H atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Berardis | Papasavvas | Spineanu‑Matei |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2018. gada 11. aprīlī.
[Paraksti]
Satura rādītājs
I. Tiesvedības priekšvēsture
II. Tiesvedība Vispārējā tiesā un Tiesā pirms lietas nodošanas atpakaļ
V. Juridiskais pamatojums
B. Par prasību atcelt tiesību aktu
2. Par lietas būtību
a) Par pirmo pamatu saistībā ar Lēmuma 2009/906 normu pārkāpumu
1) Pirmā daļa saistībā ar EUPM vadītāja kompetences neesamību pieņemt lēmumus par personāla iecelšanu citā amatā
2) Par otro daļu saistībā ar to, ka nav notikusi konsultēšanās ar izcelsmes dalībvalsti pirms lēmuma par iecelšanu citā amatā pieņemšanas