TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJA VIETNIEKA RĪKOJUMS
2018. gada 20. jūlijā (*)
Pagaidu noregulējums – Pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu – Fumus boni juris – Steidzamība – Interešu izsvēršana – Protokols par Eiropas Centrālo banku sistēmas Statūtiem un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem – Eiropas Centrālās bankas Reglaments – Valstī kriminālizmeklēšanas ietvaros piemērotie drošības līdzekļi attiecībā uz dalībvalsts, kuras valūta ir euro, centrālās bankas vadītāju – Aizliegums šim vadītājam veikt savus pienākumus un izbraukt no valsts
Lieta C‑238/18 R
par pieteikumu par pagaidu pasākumu noteikšanu atbilstoši LESD 279. pantam, kuru 2018. gada 3. aprīlī iesniedza
Eiropas Centrālā banka (ECB), ko pārstāv C. Zilioli un K. Kaiser, kā arī C. Kroppenstedt, pārstāvji, kuriem palīdz D. Sarmiento Ramírez‑Escudero, abogado, un V. Čukste‑Jurjeva, advokāte,
prasītāja,
pret
Latvijas Republiku, ko pārstāv I. Kucina un J. Davidoviča, pārstāves,
atbildētāja.
TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJA VIETNIEKS,
uzklausījis ģenerāladvokātu M. Vatelē [M. Wathelet],
izdod šo rīkojumu.
Rīkojums
1 Ar savu pieteikumu par pagaidu noregulējumu Eiropas Centrālā banka (ECB) lūdz Tiesu uzdot Latvijas Republikai uz laiku apturēt aizliegumu pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus, kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk tekstā – “KNAB”) 2018. gada 19. februārī piemēroja Ilmāram Rimšēvičam un ar kuru viņam ir aizliegts pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus, tā, lai viņam ECB Padomes (turpmāk tekstā – “ECB Padome”) locekļa statusā tiktu ļauts pildīt ar kriminālizmeklēšanu, ko veic attiecībā uz viņu, nesaistītus pienākumus, vai vismaz uzdot Latvijas Republikai atļaut I. Rimšēvičam iecelt aizstājēju, kas darbotos kā ECB Padomes loceklis.
2 Šis pieteikums par pagaidu noregulējumu tika iesniegts vienlaicīgi ar prasību, ko ECB cēlusi atbilstoši Protokola par Eiropas Centrālo banku sistēmas Statūtiem un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem (turpmāk tekstā – “Protokols par ECBS un ECB”) 14.2. panta otrajai daļai un ar ko minētā iestāde lūdz Tiesu, pirmkārt, saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas statūtu 24. panta pirmo daļu un Tiesas Reglamenta 62. pantu pieprasīt Latvijas Republikai iesniegt visu attiecīgo informāciju, kas saistīta ar pašreizējo izmeklēšanu, kuru KNAB veic pret Latvijas Bankas prezidentu, un, otrkārt, konstatēt, ka Latvijas Republika ir pārkāpusi minēto 14.2. panta otro daļu, jo, pirmām kārtām, I. Rimšēvičs tika atbrīvots no amata apstākļos, kad nebija notiesājoša neatkarīgas tiesas sprieduma, ar kuru lieta izlemta pēc būtības, un, otrām kārtām, ja to apstiprina Latvijas Republikas sniegtie fakti, nav nekādu ārkārtēju apstākļu, kas šajā lietā var pamatot šo atbrīvošanu no amata. Šī prasība tika reģistrēta ar numuru C‑238/18.
3 Ar Tiesas priekšsēdētāja 2018. gada 12. jūnija rīkojumu ECB/Latvija (C‑238/18, nav publicēts, EU:C:2018:488) lietai C‑238/18 tika piemērota Tiesas Reglamenta 133. pantā paredzētā paātrinātā tiesvedība.
Atbilstošās tiesību normas
Savienības tiesības
Protokols par ECBS un ECB
4 Protokola par ECBS un ECB 9.3. pantā ir noteikts:
“Saskaņā ar [LESD] 129. panta 1. punktu ECB lēmējinstances ir Padome un Valde.”
5 Šī protokola 10. pantā ir paredzēts:
“10.1. Saskaņā ar [LESD] [283]. panta 1. punktu Padomē ir ECB Valdes locekļi un to dalībvalstu centrālo banku vadītāji, kuru naudas vienība ir euro.
10.2. Katram Padomes loceklim ir viena balss. No dienas, kad Padomes locekļu skaits pārsniedz 21, katram Valdes loceklim ir viena balss, un balsstiesīgo vadītāju skaits ir 15. Pēdējiem balsstiesības ir piešķirtas, un tās rotē šādi:
[..]
Balsstiesības izmanto personiski. Atkāpjoties no šā noteikuma, 12.3. pantā minētajā reglamentā var paredzēt, ka Padomes locekļi drīkst balsot telekonferencēs. Šie noteikumi paredz arī to, ka tie Padomes locekļi, kas ilgāku laiku nevar piedalīties Padomes sanāksmēs, var katrs iecelt sev vietnieku [aizstājēju] dalībai Padomē.
Iepriekšēj[o] punkt[u] nosacījumi neierobežo visu Padomes balsstiesīgo un nebalsstiesīgo locekļu balsstiesības saskaņā ar 10.3., 40.2. un 40.3. pantu.
Ja vien [Protokols par ECBS un ECB] neparedz citādi, Padome pieņem lēmumus ar [balsstiesīgo locekļu] vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsis dalās vienādi, izšķirošā balss ir priekšsēdētājam.
Lai Padome varētu balsot, vajadzīgais kvorums ir divas trešdaļas Padomes balsstiesīgo locekļu. Ja kvoruma nav, priekšsēdētājs var sasaukt ārkārtas sanāksmi, kurā lēmumu pieņem arī bez kvoruma.
10.3. Pieņemot lēmumus atbilstīgi 28., 29., 30., 32. un 33. pantam, Padomes balsis vērtē proporcionāli valstu centrālo banku daļām ECB parakstītajā kapitālā. Valdes locekļu balsīm ir nulles vērtība. Lēmumus, kuru pieņemšanai vajadzīgs kvalificēts balsu vairākums, pieņem, ja balsis “par” pārstāv vismaz divas trešdaļas no ECB parakstītā kapitāla un vismaz pusi no tās akcionāriem. Ja kāds vadītājs nevar piedalīties sēdē, viņš var izraudzīties aizstājēju, kas balso viņa vietā.
[..]
10.5. Padome sanāk vismaz desmit reizes gadā.”
6 Minētā protokola 11.3. pantā ir noteikts:
“Valdes locekļu darba noteikumi un nosacījumi, jo īpaši algas, pensijas un citi sociālās nodrošināšanas pabalsti, ir paredzēti ECB noslēgtos darba līgumos, un tos apstiprina ECB Padome [..]. Valdes locekļiem nav tiesību balsot par šajā punktā minētajiem jautājumiem.”
7 Šī paša protokola 12. pants ir formulēts šādi:
“12.1. ECB Padome pieņem pamatnostādnes un lēmumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to uzdevumu izpildi, ko Līgumi un [Protokols par ECBS un ECB] uztic [Eiropas Centrālo banku sistēmai (ECBS)]. ECB Padome nosaka Savienības monetāro politiku, tostarp vajadzības gadījumā pieņemot lēmumus attiecībā uz vidēja termiņa monetārajiem mērķiem, procentu pamatlikmēm un rezervju noguldījumiem ECBS, kā arī izstrādā vajadzīgās pamatnostādnes šo lēmumu īstenošanai.
[..]
12.3. ECB Padome pieņem reglamentu, kas nosaka ECB un tās lēmējinstanču iekšējo uzbūvi.
[..]”
8 Protokola par ECBS un ECB 14. pantā ir noteikts:
“14.1. Saskaņā ar [LESD] 131. pantu katra dalībvalsts nodrošina, ka tās tiesību akti, tostarp tās centrālās bankas statūti, sader ar Līgumiem un [Protokolu par ECBS un ECB].
14.2. Valstu centrālo banku statūti īpaši paredz, ka valsts centrālās bankas vadītāja amata pilnvaru laiks ir vismaz pieci gadi.
Tikai tad, ja vadītājs vairs neatbilst nosacījumiem, kas vajadzīgi pienākumu veikšanai, vai ir izdarījis smagu pārkāpumu, viņu var atbrīvot no amata. Attiecīgais vadītājs vai ECB Padome var apstrīdēt šo lēmumu Tiesā, pamatojoties uz Līgumu vai jebkura to īstenošanai pieņemta akta pārkāpumu. Tiesvedību sāk attiecīgi divos mēnešos pēc tam, kad lēmums publicēts, vai pēc tam, kad prasītājs ir saņēmis paziņojumu par to, vai, ja tas nav saņemts, pēc dienas, kad prasītājs uzzina par šo lēmumu.
[..]”
9 Valstu vai valdību vadītāju padomes Lēmuma 2003/223/EK (2003. gada 21. marts) par Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu 10.2. panta grozījumiem (OV 2003, L 83, 66. lpp.) 4. apsvērumā ir paredzēts:
“Izvēlētās rotācijas sistēmas būtiskajos elementos ir atspoguļoti pieci pamatprincipi. “Katram loceklim viena balss” principu, kas ir Padomes galvenais lēmumu pieņemšanas princips, turpina piemērot visiem balsstiesīgajiem Padomes locekļiem. Visi Padomes locekļi turpina personiski un neatkarīgi piedalīties tās sanāksmēs, neatkarīgi no tā, vai tiem ir balsstiesības vai nav. Rotācijas sistēma ir stabila – tā spēj ietvert jebkuru eurozonas paplašināšanos līdz pat pašreiz paredzētajam dalībvalstu maksimālajam skaitam. Turklāt rotācijas sistēma nerada situācijas, kurās balsstiesīgie vadītāji ir no tādu dalībvalstu valsts centrālajām bankām (VCB), kuras kopumā nevar uzskatīt par eurozonas ekonomikas pārstāvēm. Visbeidzot, rotācijas sistēma ir pārredzama.”
ECB Reglaments
10 Atbilstoši Eiropas Centrālās bankas Lēmuma ECB/2004/2 (2004. gada 19. februāris), ar kuru pieņem Eiropas Centrālās bankas Reglamentu (OV 2004, L 80, 33. lpp.), redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Centrālās bankas Lēmumu ECB/2009/5 (2009. gada 19. marts) (OV 2009, L 100, 10. lpp.) (turpmāk tekstā – “ECB Reglaments”), 2.5. pantu:
“[ECB Padomes] sēdes var noturēt arī telekonferences veidā, izņemot gadījumus, ja pret to iebilst vismaz trīs vadītāji.”
11 Šī reglamenta 3. pantā “Dalība Padomes sēdēs” ir noteikts:
“3.1. Izņemot turpmāk noteiktos gadījumus, Padomes sēdēs var piedalīties vienīgi tās locekļi, Eiropas Savienības Padomes priekšsēdētājs un Eiropas [..] Komisijas loceklis.
3.2. Parasti katru vadītāju var pavadīt viena persona.
3.3. Ja kāds no vadītājiem nevar piedalīties sēdē, viņš, neskarot 4. panta noteikumus, var rakstiski iecelt aizstājēju. Šāds rakstisks paziņojums savlaicīgi pirms sēdes ir jānosūta priekšsēdētājam. Parasti šādu aizstājēju var pavadīt viena persona.
[..]
3.5. Padome, ja tā uzskata to par nepieciešamu, var uzaicināt sēdēs piedalīties arī citas personas.”
12 Minētā reglamenta 3.a pantā “Rotācijas sistēma” ir precizēta Protokola par ECBS un ECB 10.2. panta pirmajā daļā paredzētās balsstiesību rotācijas kārtība.
13 Šī paša reglamenta 4. pantā “Balsošana” ir paredzēts:
“4.1. Lai Padome varētu balsot, vajadzīgais kvorums ir divas trešdaļas Padomes locekļu ar balsstiesībām. Ja kvoruma nav, priekšsēdētājs var sasaukt ārkārtas sēdi, kurā lēmumus ir iespējams pieņemt bez vajadzīgā kvoruma.
[..]
4.4. Ja kāds no Padomes locekļiem ilgāku laiku nevar piedalīties balsošanā (piemēram, vairāk nekā vienu mēnesi), viņš var iecelt aizstājēju, kas darbojas kā Padomes loceklis.
4.5. Atbilstīgi [Protokola par ECBS un ECB] 10.3. pantā noteiktajam, gadījumos, ja kāds no vadītājiem nevar piedalīties balsošanā, pieņemot lēmumus saskaņā ar [šī protokola] 28., 29., 30., 32., 33. un 51. pantu, viņa vietā attiecīgo balsi var nodot viņa ieceltais aizstājējs.
[..]”
Latvijas tiesības
14 1992. gada 19. maija likuma “Par Latvijas Banku” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1992, Nr. 22/23) 1. panta pirmajā daļā ir paredzēts:
“Latvijas Banka ir Latvijas Republikas centrālā banka.”
15 Šā likuma 22. pantā ir noteikts:
“Latvijas Bankas prezidentu pēc ne mazāk kā desmit deputātu ierosinājuma ievēlē amatā Saeima.
Bankas prezidenta vietnieku un padomes locekļus pēc Latvijas Bankas prezidenta ierosinājuma apstiprina amatā Saeima.
Latvijas Bankas prezidenta, viņa vietnieka un padomes locekļu pilnvaru laiks ir 6 gadi. Ja kāds no bankas padomes locekļiem izstājas pirms termiņa, viņa vietā apstiprināms jauns padomes loceklis uz sešu gadu pilnvaru laiku.
Pirms šā panta trešajā daļā noteiktā termiņa Saeima var atbrīvot Latvijas Bankas prezidentu, viņa vietnieku un padomes locekli no amata tikai tad, ja:
1) ir saņemts viņa personīgs iesniegums par atkāpšanos no amata;
2) viņš ir izdarījis smagu pārkāpumu [Protokola par ECBS un ECB] 14.2. panta izpratnē;
3) ir iestājies cits [Protokola par ECBS un ECB] 14.2. pantā noteiktais gadījums attiecībā uz atbrīvošanu no amata.
Šā panta ceturtās daļas 2. punktā minētajā gadījumā Saeima var lemt par Latvijas Bankas prezidenta, viņa vietnieka un padomes locekļa atbrīvošanu no amata pēc tam, kad ir stājies spēkā notiesājošs tiesas spriedums.
Latvijas Bankas prezidents Saeimas lēmumu par atbrīvošanu no amata var pārsūdzēt [Protokola par ECBS un ECB] 14.2. pantā noteiktajā kārtībā. Latvijas Bankas prezidenta vietnieks un padomes loceklis Saeimas lēmumu par atbrīvošanu no amata var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.”
16 Minētā likuma 28. panta piektajā daļā ir noteikts:
“Ja Latvijas Bankas prezidents atbrīvots no amata vai beidzies viņa pilnvaru laiks, līdz jauna Latvijas Bankas prezidenta apstiprināšanai Latvijas Bankas prezidenta pienākumus pilda viņa vietnieks. Latvijas Bankas prezidenta prombūtnes laikā Latvijas Bankas prezidenta pienākumus pilda viņa vietnieks. Latvijas Bankas prezidenta un viņa vietnieka prombūtnes laikā Latvijas Bankas prezidenta pienākumus pilda (tai skaitā vada Latvijas Bankas padomi) Latvijas Bankas prezidenta norīkots Latvijas Bankas padomes loceklis.”
17 Kriminālprocesa likuma (Latvijas Vēstnesis, 2005, Nr. 74) 241. panta 2. punkts ir formulēts šādi:
“Drošības līdzekli kā procesuālo piespiedu līdzekli piemēro aizdomās turētajam vai apsūdzētajam, ja ir pamats uzskatīt, ka attiecīgā persona turpinās noziedzīgas darbības, traucēs pirmstiesas kriminālprocesu vai tiesu vai izvairīsies no šā procesa vai tiesas.”
18 Saskaņā ar šā likuma 254. panta 1. punktu:
“Noteiktas nodarbošanās aizliegums ir ar procesa virzītāja lēmumu noteikts ierobežojums aizdomās turētajam vai apsūdzētajam uz laiku veikt noteikta veida nodarbošanos (darbības) vai pildīt konkrēta amata (darba) pienākumus.”
Tiesvedības priekšvēsture, lietas dalībnieku prasījumi un tiesvedība Tiesā
19 I. Rimšēvičs ir Latvijas Bankas prezidents. Viņa pilnvaru termiņš beidzas 2019. gada novembrī. Atbilstoši Protokola par ECBS un ECB 10.2. panta pirmajā daļā paredzētajai balsstiesību rotācijas sistēmai I. Rimšēvičam ir tiesības balsot ECB Padomē visos 2018. gada mēnešos, izņemot septembri, oktobri un novembri, kā arī visos 2019. gada mēnešos, izņemot novembri un decembri.
20 2018. gada 17. februārī I. Rimšēvičs tika aizturēts pēc tam, kad KNAB 2018. gada 15. februārī uzsāka kriminālprocesu saistībā ar aizdomām, ka viņš, būdams augsta amatpersona, ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu, pieprasot un pieņemot kukuli.
21 2018. gada 19. februārī, pēc tam, kad I. Rimšēvičs tika atbrīvots, KNAB viņam piemēroja drošības līdzekļus. Šie līdzekļi tostarp ietver, pirmkārt, noteiktas nodarbošanās pagaidu aizliegumu, ierobežojot noteiktu oficiālu darbību veikšanu saistībā ar lēmumu pieņemšanas, kontroles īstenošanas un uzraudzības funkcijām Latvijas Bankā, it īpaši aizliegumu pildīt šīs bankas prezidenta pienākumus, un, otrkārt, pagaidu aizliegumu izbraukt no Latvijas teritorijas bez iepriekšējas atļaujas (turpmāk tekstā – “strīdus drošības līdzekļi”).
22 Saistībā ar šo līdzekļu piemērošanu I. Rimšēvičs saskaņā ar ECB Reglamenta 3.3. pantu iecēla Latvijas Bankas prezidenta vietnieku par savu aizstājēju 2018. gada 21. februāra ECB Padomes sanāksmē. Kā norāda ECB, kopš 2018. gada marta šis vietnieks tika aicināts piedalīties ECB Padomes sanāksmēs novērotāja statusā – atbilstoši minētā reglamenta 3.5. pantam.
23 2018. gada 23. februārī I. Rimšēvičs iesniedza Rīgas rajona tiesā sūdzību par strīdus drošības līdzekļiem, kas tika noraidīta ar 2018. gada 27. februāra lēmumu.
24 ECB apgalvo, ka, neraugoties uz minētajiem līdzekļiem, I. Rimšēvičs joprojām ieņem Latvijas Bankas prezidenta amatu un līdz ar to turpina būt balsstiesīgs ECB Padomes loceklis. Tā tomēr norāda, ka no Rīgas rajona tiesas lēmuma izriet, ka minētie līdzekļi liedz I. Rimšēvičam pildīt savus ECB Padomes locekļa pienākumus. Tātad I. Rimšēvičam tostarp esot liegts iecelt aizstājēju “kā ECB Padomes locekli” ar balsstiesībām, kurš varētu viņu aizstāt šajā padomē, piemērojot Protokola par ECBS un ECB 10.2. panta otro daļu, kā arī ECB Reglamenta 4.4. pantu.
25 Tāpēc ECB lūdz Tiesu, pirmkārt, saskaņā ar LESD 279. pantu un Reglamenta 160. panta 2. un 7. punktu izdot rīkojumu Latvijas Republikai apturēt aizliegumu pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus, ko 2018. gada 19. februārī I Rimšēvičam piemēroja KNAB, tā, lai viņam kā ECB Padomes loceklim tiktu ļauts pildīt pienākumus, kuri nav saistīti ar kriminālizmeklēšanas priekšmetu, vai vismaz iecelt aizstājēju dalībai ECB Padomē, un, otrkārt, atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu.
26 2018. gada 13. aprīlī Latvijas Republika iesniedza savus rakstveida apsvērumus par šo pieteikumu un lūdza to noraidīt.
27 2018. gada 30. maijā Tiesas priekšsēdētāja vietnieks uzklausīja lietas dalībnieku mutvārdu apsvērumus.
Par pieteikumu par pagaidu noregulējumu
Par Tiesas kompetenci
28 Ciktāl Latvijas Republika šķietami apgalvo, ka saskaņā ar LESD 276. pantu Tiesas kompetencē nav izdot rīkojumu par ECB lūgtajiem pagaidu pasākumiem, ir jāatgādina, ka minētajā pantā ir paredzēts, ka Tiesas kompetencē, īstenojot tai uzticētās pilnvaras saistībā ar LESD trešās daļas V sadaļas 4. un 5. nodaļas noteikumiem par brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, neietilpst pārbaude par kādas dalībvalsts policijas vai citu tiesību aizsardzības dienestu darbības likumību vai samērību, vai tādu dalībvalstu pienākumu izpildi, kas attiecas uz likumības un kārtības uzturēšanu un iekšējas drošības sargāšanu.
29 Tomēr aplūkojamais pieteikums par pagaidu noregulējumu neattiecas uz minēto 4. un 5. nodaļu. Turklāt pretēji tam, ko apgalvo Latvijas Republika, lūgto pagaidu pasākumu noteikšana nenozīmētu, ka pagaidu noregulējuma tiesnesim būtu jāpārbauda strīdus drošības līdzekļu likumība vai samērība, nedz to, ka tam būtu jāizvērtē šajā dalībvalstī notiekošajā kriminālprocesā noskaidrotie apstākļi un iegūtie pierādījumi.
30 Tātad, pieņemot, ka Latvijas Republika ir izvirzījusi iebildi par kompetences neesamību, šī iebilde ir noraidāma.
Par pieteikuma būtību
31 Tiesas Reglamenta 160. panta 3. punktā ir noteikts, ka pieteikumos par pagaidu noregulējumu norāda strīda priekšmetu, apstākļus, kas nosaka steidzamību, kā arī faktiskos un tiesību pamatus, kuri sākotnēji šķietami pamato prasītos pagaidu pasākumus.
32 Tādējādi pagaidu noregulējuma tiesnesis var noteikt pagaidu pasākumu tikai tad, ja tiek konstatēts, ka pastāv faktiskie un tiesību apstākļi, kas sākotnēji šķietami pamato tā noteikšanu (fumus boni juris), un ka tas ir steidzams tādā nozīmē, ka, lai nepieļautu būtisku un neatgriezenisku kaitējumu pieteikuma iesniedzēja interesēm, tas ir jānosaka un tā sekām jāiestājas, pirms tiek pieņemts nolēmums par lietas būtību. Pagaidu noregulējuma tiesnesis vajadzības gadījumā arī izsver iesaistītās intereses. Šie nosacījumi ir kumulatīvi, un līdz ar to pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu ir jānoraida, tiklīdz kāds no tiem nav izpildīts (rīkojums, 2017. gada 20. novembris, Komisija/Polija, C‑441/17 R, EU:C:2017:877, 29. un 30. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).
Par “fumus boni juris”
– Lietas dalībnieku argumenti
33 ECB apgalvo, ka, lai gan ar strīdus drošības līdzekļiem ir tikai apturēta I. Rimšēviča spēja pildīt savus amata pienākumus kriminālprocesa pirmstiesas stadijā, nevis viņš ir oficiāli atlaists no amata, tomēr šie līdzekļi ir pielīdzināmi līdzekļiem, kuru iedarbība ir I. Rimšēviča atbrīvošana no minētā amata Protokola par ECBS un ECB 14.2. panta otrās daļas izpratnē. Proti, ņemot vērā paredzamo šīs stadijas un tiesvedības ilgumu, minētā apturēšana varētu būt ilgāka nekā I. Rimšēviča amata pilnvaru termiņš, kura beigas ir paredzētas 2019. gada novembrī, un tātad tai būtu tādas pašas sekas kā atbrīvošanai no amata. ECB ieskatā, “atbrīvošanas no amata” jēdziens minētās 14.2. panta otrās daļas izpratnē ir plašāks nekā atlaišanas no darba jēdziens un aptver šādu apturēšanas gadījumu. Līdz ar to šis pants esot piemērojams konkrētajā gadījumā.
34 Tomēr konkrētajā gadījumā neesot izpildīti Protokola par ECBS un ECB 14.2. panta otrajā daļā paredzētie nosacījumi, lai valsts centrālās bankas vadītājs varētu tikt atbrīvots no amata, it īpaši nosacījums par smaga pārkāpuma izdarīšanu. Proti, šāda pārkāpuma konstatēšana nozīmējot, ka attiecīgajam bankas vadītājam ir jābūt notiesātam ar neatkarīgas tiesas spriedumu, ar kuru lieta izskatīta pēc būtības, un konkrētajā gadījumā tas tā neesot, jo I. Rimšēvičs vēl nav notiesāts, nedz viņam ir celta oficiāla apsūdzība, un strīdus drošības līdzekļus esot pieņēmis KNAB, kas ir tikai izmeklēšanas iestāde. No tā izrietot, ka šie līdzekļi ir tikuši piemēroti, pārkāpjot minēto tiesību normu.
35 Latvijas Republika iebilst, norādot, ka strīdus drošības līdzekļiem ir pagaidu raksturs un tātad tie nevar tikt pielīdzināti atbrīvošanai no amata Protokola par ECBS un ECB 14.2. panta otrās daļas izpratnē. Turklāt saskaņā ar likuma “Par Latvijas Banku” 22. pantu tikai Latvijas Republikas Saeimai, nevis KNAB, esot pilnvaras atcelt I. Rimšēviču no amata. Tātad minētā 14.2. panta otrā daļa neesot piemērojama, un Tiesā nevarot vērsties, pamatojoties uz šo pantu.
– Tiesas vērtējums
36 Nosacījums par fumus boni juris ir izpildīts, ja vismaz viens no pamatiem, kurus pamatprasības pamatojumam ir izvirzījis lietas dalībnieks, kas lūdz noteikt pagaidu pasākumus, prima facie nešķiet tāds, kuram nebūtu nopietna pamatojuma. Tas tā ir it īpaši gadījumā, ja viens no šiem pamatiem liecina par sarežģītu juridisku jautājumu esamību, kuru risinājums sākotnēji nav skaidrs un attiecībā uz kuriem tātad būtu jāveic padziļināta pārbaude, ko pagaidu noregulējuma tiesnesis nevar veikt, bet kas veicama tiesvedībā, kurā lieta tiek izskatīta pēc būtības, vai ja strīds lietas dalībnieku starpā atklāj, ka pastāv nozīmīgas juridiskas pretrunas, kuru risinājums nav acīmredzams (Tiesas priekšsēdētāja vietnieka rīkojums, 2017. gada 1. marts, EMA/MSD Animal Health Innovation un Intervet international, C‑512/16 P(R), nav publicēts, EU:C:2017:149, 59. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).
37 Aplūkojamajā gadījumā lietas dalībniekiem ir domstarpības par Protokola par ECBS un ECB 14.2. panta otrās daļas interpretāciju, un attiecībā uz šo domstarpību risinājumu Tiesas judikatūrā nav rodama acīmredzama atbilde, jo Tiesai nekad nav bijusi iespēja spriest par jautājumiem, kas radušies saistībā ar pamattiesvedībā celto ECB prasību.
38 Pirmkārt, ECB argumenti, saskaņā ar kuriem minētajā tiesību normā lietotais formulējums “atbrīvošana no amata” esot interpretējams tādējādi, ka tas aptver ne vien lēmumus, ar kuriem valsts centrālās bankas vadītājs galīgi tiek atcelts no amata, bet arī lēmumus, kuru dēļ šī vadītāja spēja pildīt amata pienākumus tiek apturēta noteiktā laikposmā, kas var ilgt līdz viņa amata pilnvaru termiņa beigām, nešķiet absolūti nepamatoti. Proti, šķiet, ka nevar izslēgt, kā to būtībā norāda ECB, ka, izskatot lietu pēc būtības, tiks secināts, ka šāda interpretācija ir jāpiemēro, lai nodrošinātu minētās tiesību normas lietderīgo iedarbību, kā arī lai aizsargātu valstu centrālo banku vadītāju neatkarību un – beigu beigās – ECB neatkarību.
39 Otrkārt, tāpat nešķiet acīmredzami nepamatots ECB arguments, saskaņā ar kuru smaga pārkāpuma konstatēšana Protokola par ECBS un ECB 14.2. panta otrās daļas izpratnē nozīmē, ka attiecīgajam bankas vadītājam principā būtu jābūt notiesātam ar neatkarīgas tiesas spriedumu, ar kuru lieta izskatīta pēc būtības, un līdz ar to šajā ziņā nepietiek ar izmeklēšanas iestādes pieņemtu lēmumu. Proti, šāda minētās tiesību normas interpretācija pirmšķietami varētu šķist piemērotāka, lai nodrošinātu, ka lēmums, ar kuru minētais bankas vadītājs tiek atbrīvots no amata, balstās uz motīviem, kas ir pamatoti un ko ir konstatējusi neatkarīga tiesa tiesvedībā, kurā tiek ievērotas visas garantijas saistībā ar tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, nolūkā nodrošināt valstu centrālo banku vadītāju neatkarību.
40 Turklāt tas šķiet izrietam arī no likuma “Par Latvijas Banku” 22. panta, kurā ir noteikts, ka Latvijas Republikas Saeima var lemt par šīs bankas prezidenta atbrīvošanu no amata, ja viņš ir izdarījis smagu pārkāpumu, pēc tam, kad ir stājies spēkā notiesājošs tiesas spriedums.
41 Šajā ziņā ir jākonstatē, ka, lai gan KNAB 2018. gada 19. februāra lēmums ir ticis pārsūdzēts Rīgas rajona tiesā, Latvijas Republika savos apsvērumos par šo pieteikumu par pagaidu noregulējumu nav apgalvojusi, ka minētās tiesas 2018. gada 27. februārī pieņemtais lēmums būtu pielīdzināms šādam notiesājošam spriedumam, un līdz ar to ir šaubas par to, vai aplūkojamajā gadījumā šāds spriedums pastāv.
42 Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, ir jāsecina, ka nosacījums par fumus boni juris ir izpildīts.
Par steidzamību un interešu izsvēršanu
– Lietas dalībnieku argumenti
43 Runājot, pirmkārt, par steidzamību, ECB apgalvo, ka I. Rimšēvičam noteiktais aizliegums pildīt Latvijas Bankas prezidenta amata pienākumus pakļauj ECB Padomi riskam pieņemt lēmumus, neievērojot Protokolā par ECBS un ECB, kā arī ECB Reglamentā paredzētos procedūras noteikumus.
44 Proti, atbilstoši principam, saskaņā ar kuru valstu centrālo banku vadītāji ECB Padomes darbā piedalās personiski un kurš ir konkretizēts minētā protokola 10.2. un 10.3. pantā un minētā reglamenta 3.3., 4.4. un 4.5. pantā, vienīgi pašam vadītājam esot pilnvaras iecelt savu aizstājēju šajā padomē. Taču strīdus drošības līdzekļi, ar kuriem I. Rimšēvičam aizliegts pildīt savus amata pienākumus, viņam liedzot iecelt aizstājēju.
45 Taču, ja kādas valsts centrālās bankas vadītājs vai tā aizstājējs nepiedalās lēmumu pieņemšanā ECB Padomē, tas varētu apdraudēt šīs padomes pieņemtos lēmumus un tātad būtiski kaitēt uzticībai LESD 282. panta 1. punktā paredzētajai Eurosistēmai, ECBS un Vienotajam uzraudzības mehānismam (turpmāk tekstā – “VUM”) kopumā, to pienācīgai darbībai, kā arī šīs sistēmas un šī mehānisma reputācijai.
46 It īpaši šāda nepiedalīšanās varot izraisīt to, ka tiek pārkāpti daži no ECB lēmumpieņemšanas procesa pamatā esošajiem principiem, kas ir atgādināti Lēmuma 2003/223 4. apsvērumā, tostarp “pārstāvības princips”, jo lēmumus, kurus pieņem ECB Padome, varētu pārstāt uztvert kā tādus, kas pietiekami pārstāv eurozonas tautsaimniecību kopumā. Turklāt šāda nepiedalīšanās varot ietekmēt šīs padomes spēju pieņemt lēmumus līdz I. Rimšēviča amata pilnvaru termiņa beigām, tādējādi pārkāpjot “automātiskuma/stabilitātes principu”, kas arī ir atgādināts minētajā 4. apsvērumā.
47 Tiesas priekšsēdētāja vietnieka veiktās uzklausīšanas laikā ECB piebilda, ka I. Rimšēviča vai viņa aizstājēja nepiedalīšanās ECB Padomes darbā turklāt varētu radīt lēmumpieņemšanas bloķēšanas risku šajā padomē.
48 Proti, šī nepiedalīšanās samazinot varbūtību, ka tiktu sasniegts Protokola par ECBS un ECB 10.2. panta pēdējā daļā noteiktais ECB Padomes lēmumu pieņemšanai nepieciešamais kvorums, t.i., divas trešdaļas šīs padomes balsstiesīgo locekļu jeb 14 locekļi no 21, it īpaši runājot par šīs padomes sanāksmēm, kas steidzamās krīzes situācijās notiek telekonferences veidā. Piemēram, 2011. gadā, kuru raksturoja valstu parādu krīzes, no 19 šajā formā notikušajām sanāksmēm 12 sanāksmēs nav izdevies sasniegt šo kvorumu. Turklāt šī varbūtība esot vēl mazāka attiecībā uz ECB Padomes lēmumiem jautājumos, kuri saistīti ar Valdes locekļu darba nosacījumiem, par kuriem saskaņā ar minētā protokola 11.3. pantu Valdes locekļiem nav tiesību balsot un attiecībā uz kuriem minētā protokola 10.2. panta pēdējā daļā paredzētais kvorums tātad ir tikai 10 ECB Padomes locekļi no 15. Taču nākotnē vēl esot jāieceļ jauni Valdes locekļi.
49 Tāpat varētu tikt bloķēta Protokola par ECBS un ECB 10.3. pantā paredzēto lēmumu pieņemšana, ja netiek sasniegts šajā tiesību normā paredzētais kvalificēts balsu vairākums.
50 ECB ieskatā [lēmumpieņemšanas] paralīzes risks vēl jo lielāks ir tāpēc, ka vienas citas eurozonas dalībvalsts, proti, Slovēnijas Republikas, centrālās bankas vadītājs tikko ir atstājis savu amatu un drīzumā nevarēs tikt aizstāts.
51 Papildus šā rīkojuma 43.–50. punktā minētajiem riskiem ECB norāda uz kaitējuma Latvijas Bankas prezidenta amata reputācijai risku.
52 Turklāt Tiesas priekšsēdētāja vietnieka veiktās uzklausīšanas laikā ECB norādīja, ka, lai gan likuma “Par Latvijas Banku” 28. panta piektajā daļā ir paredzēts, ka šīs bankas prezidenta prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda minētās bankas prezidenta vietnieks, šī tiesību norma varot tikt piemērota vienīgi šīs pašas bankas darbībām, kas nav saistītas ar ECBS un ECB. Turpretim minētā tiesību norma nevarot ļaut prezidenta vietniekam – Latvijas Bankas vadītāja statusā un viņa vietā – piedalīties ECB Padomes lēmumu pieņemšanā. Proti, tas esot pretrunā Protokolam par ECBS un ECB, kurā tostarp esot ietverta prasība, lai vadītāja aizstājēju būtu iecēlis tieši šis vadītājs.
53 Saistībā ar šo pēdējo aspektu ECB apgalvo, ka, lai gan valstu centrālo banku vadītāju iecelšana ir dalībvalstu kompetencē un tātad uz to attiecas valsts tiesības, tomēr šo vadītāju kā ECB Padomes locekļu spēja, pilnvaras un darbības ir noteiktas ar šo protokolu.
54 Pirmkārt, valstu centrālo banku vadītāji, kas rīkojas ad personam un neatkarīgi, esot nevis šo banku vai savu dalībvalstu pārstāvji, bet gan augsta līmeņa eksperti centrālo banku darbības jomā. Otrkārt, saskaņā ar Protokola par ECBS un ECB 10.2. panta otro daļu un 10.3. pantu, kā arī ECB Reglamenta 3.3., 4.4. un 4.5. pantu tikai valsts centrālās bankas vadītājam ir pilnvaras iecelt savu aizstājēju. Runa esot par rīcības brīvību, kas viņam nevarot tikt atņemta, pamatojoties uz valsts tiesībām. Šādos apstākļos persona, kas šī vadītāja prombūtnes gadījumā ir pilnvarota viņu aizstāt ECB Padomē, nevar tikt noteikta, pamatojoties uz valsts tiesībām, attiecīgā gadījumā pretēji minētā vadītāja gribai.
55 Jebkāda pretēja interpretācija, pirmkārt, apdraudētu šo tiesību normu lietderīgo iedarbību un, otrkārt, ļautu dalībvalstīm individuāli un pēc saviem ieskatiem ietekmēt vai grozīt ECB Padomes lēmumpieņemšanas procesu, paredzot, ka šajā lēmumu pieņemšanā piedalās personas, kas nav Valdes locekļi, valstu centrālo banku vadītāji un šo vadītāju ieceltie aizstājēji, kādi ir paredzēti Protokolā par ECBS un ECB.
56 Latvijas Republika nepiekrīt šiem argumentiem.
57 Protams, esot svarīgi, lai Latvijas Republikas intereses būtu pārstāvētas ECB Padomē. Tomēr tas tā jau esot konkrētajā gadījumā, jo saskaņā ar likuma “Par Latvijas Banku” 28. panta piekto daļu, tā kā I. Rimšēvičs nepiedalās šīs padomes darbā strīdus drošības līdzekļu dēļ, šīs bankas prezidenta vietnieks esot tiesīgs pildīt šīs bankas vadītāja pienākumus viņa vietā, tostarp piedalīties ECB Padomes sanāksmēs minētās bankas vadītāja statusā LESD 283. panta 1. punkta un Protokola par ECBS un ECB 10.1. panta izpratnē.
58 Šajā ziņā Latvijas Republika būtībā apgalvo, ka, tā kā Latvijas Bankas prezidenta vietnieks aizstāj šīs bankas prezidentu atbilstoši valsts tiesībām, tā kā šī prezidenta vietnieka pieņemtiem lēmumiem ir tāds pats juridiskais spēks kā prezidenta pieņemtiem lēmumiem un tā kā likuma “Par Latvijas Banku” 13. un 22. pantā paredzētās garantijas, kuru mērķis ir nodrošināt prezidenta vietnieka neatkarību, ir līdzvērtīgas šīs bankas prezidentam piemērojamajām garantijām, prezidenta vietnieks ir jāuzskata par tādu, kam ir vadītāja statuss LESD 283. panta 1. punkta un Protokola par ECBS un ECB 10.1. panta izpratnē. Latvijas Republikas ieskatā, tikai šāda interpretācija, visnotaļ nodrošinot valsts kriminālprocesu efektivitāti, ļauj izvairīties no tā, ka pienācīga ECB Padomes darbība tiek traucēta tāpēc, ka kāds šīs padomes loceklis ir prombūtnē un nevar vai nevēlas iecelt aizstājēju.
59 Tā piebilst, ka saskaņā ar likuma “Par Latvijas Banku” 22. pantu šis bankas prezidenta vietnieks tiek iecelts pēc paša bankas prezidenta ierosinājuma un ka tas liecina par prezidenta paustu uzticību. Turklāt faktiski I. Rimšēvičs šo prezidenta vietnieku esot bieži iecēlis par aizstājēju, lai 2014.–2017. gadā tas viņa vietā piedalītos ECB Padomes sanāksmēs, un līdz ar to šī vietnieka kompetence un zināšanas nevarot tikt apšaubītas.
60 Tādējādi, tā kā Latvijas Bankas prezidenta vietnieks ir tiesīgs piedalīties ECB Padomes sanāksmēs Latvijas Bankas prezidenta vietā, šī prezidenta nespēja piedalīties šajās sanāksmēs un balsot tajās neradot risku nedz attiecībā uz pienācīgu šīs padomes darbību, nedz tās pieņemto lēmumu pārstāvību. Līdz ar to, Latvijas Republikas ieskatā, steidzamība nepastāv.
61 Otrkārt, runājot par interešu izsvēršanu, ECB aicina Tiesu nodrošināt taisnīgu līdzsvaru starp interesēm, kas saistītas ar ECB lēmumpieņemšanas procesa, Eurosistēmas, ECBS un VUM pienācīgu darbību, kā arī ar Latvijas Bankas vadītāja un ECB neatkarības aizsardzību, no vienas puses, un interesēm saistībā ar valsts kriminālizmeklēšanas pareizu norisi, no otras puses. Šajos apstākļos ECB norāda, ka tādēļ tā lūdz Tiesu vienīgi noteikt šā rīkojuma 25. punktā norādītos pagaidu pasākumus.
62 Latvijas Republika atbild, ka šo pasākumu noteikšana būtu nesamērīga, jo tas nozīmētu Tiesas iejaukšanos valsts kriminālprocesa norisē.
– Tiesas vērtējums
63 Iesākumā ir jāatgādina, pirmkārt, ka pagaidu noregulējuma tiesvedības mērķis ir nodrošināt nākotnē pieņemamā galīgā nolēmuma pilnīgu iedarbīgumu, lai nepieļautu robu Tiesas nodrošinātajā tiesiskajā aizsardzībā. Lai sasniegtu šo mērķi, steidzamība ir jāizvērtē attiecībā pret nepieciešamību pieņemt pagaidu lēmumu, lai nepieļautu, ka lietas dalībniekam, kas lūdz pagaidu aizsardzību, rodas būtisks un neatgriezenisks kaitējums. Šim lietas dalībniekam ir jāiesniedz pierādījumi, ka tas nevar gaidīt pamattiesvedības iznākumu, neciešot šāda veida kaitējumu. Kaut gan ir taisnība, ka, lai konstatētu šī kaitējuma esamību, nav nepieciešams, lai kaitējuma rašanās un nenovēršamība būtu pilnīgi droši pierādītas, un ir pietiekami, ja šis kaitējums ir paredzams ar pietiekamu varbūtības pakāpi, tomēr lietas dalībniekam, kurš lūdz noteikt pagaidu pasākumu, ir jāpierāda fakti, ar kuriem ir pamatota šāda kaitējuma paredzamā rašanās (Tiesas priekšsēdētāja vietnieka rīkojums, 2018. gada 27. februāris, Čehijas Republika/Parlaments un Padome, C‑482/17 R, nav publicēts, EU:C:2018:119, 23. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).
64 Otrkārt, pagaidu noregulējuma tiesnesim – vienīgi izvērtējot steidzamības esamību un neieņemot nekādu nostāju par to iebildumu pamatotību, kurus pagaidu noregulējuma pieteicējs ir izvirzījis pamattiesvedībā, – ir jāpieļauj, ka šie iebildumi varētu tikt apmierināti. Proti, būtisks un neatgriezenisks kaitējums, kura iespējamā rašanās ir jāpierāda, ir tāds, kas attiecīgā gadījumā rastos, ja lūgto pagaidu pasākumu noteikšanas atteikuma gadījumā prasība pēc būtības vēlāk tiktu apmierināta (šajā nozīmē skat. rīkojumu, 2017. gada 20. novembris, Komisija/Polija, C‑441/17 R, EU:C:2017:877, 55. punkts).
65 Tādējādi konkrētajā gadījumā pagaidu noregulējuma tiesnesim, izvērtējot steidzamību, ir jābalstās, pirmkārt, uz premisu, ka strīdus drošības līdzekļi var izrādīties piemērojami ilgstoši, attiecīgā gadījumā – līdz I. Rimšēviča amata pilnvaru termiņa beigām, un tie ir jāpielīdzina pasākumam, ar kuru viņš ir atbrīvots no amata Protokola par ECBS un ECB 14.2. panta otrās daļas izpratnē. Otrkārt, šim tiesnesim ir jāpieņem, ka šie līdzekļi ir tikuši piemēroti, pārkāpjot minēto tiesību normu.
66 Turklāt nav strīda par to, ka minētie līdzekļi liedz I. Rimšēvičam ne vien pašam piedalīties ECB Padomes sanāksmēs, bet arī izvēlēties aizstājēju. Šajā ziņā no šīs pagaidu noregulējuma tiesvedības lietas materiāliem neizriet, ka I. Rimšēviča prombūtni un neiespējamību iecelt šādu aizstājēju būtu izraisījuši kādi citi iemesli, kas nav strīdus drošības līdzekļu piemērošana, – piemēram, ar veselības stāvokli saistīti iemesli vai arī I. Rimšēviča atteikšanās iecelt aizstājēju.
67 Ir taisnība, ka, Latvijas Republikas ieskatā, ECB minētais būtiska un neatgriezeniska kaitējuma rašanās risks nav pamatots, jo saskaņā ar likuma “Par Latvijas Banku” 28. panta piekto daļu šīs bankas prezidenta vietnieks esot tiesīgs prezidenta vietā darboties ECB Padomē minētās bankas vadītāja statusā.
68 Tomēr pagaidu noregulējuma tiesnesis nevar izslēgt, ka tādos apstākļos kā šā rīkojuma 65. un 66. punktā izklāstītie, šādas valsts tiesību normas piemērošana varētu apdraudēt valstu centrālo banku vadītāju neatkarību un, plašāk ņemot, ECB neatkarību, jo šī tiesību norma dod tiesības personai, kas nav Latvijas Bankas prezidents vai šī prezidenta saskaņā ar Protokola par ECBS un ECB 10.2. panta otro daļu vai 10.3. pantu un ECB Reglamenta 4.4. vai 4.5. pantu iecelts aizstājējs, Latvijas Bankas prezidenta statusā piedalīties ECB Padomes sanāksmēs un balsot viņa vietā, attiecīgā gadījumā pretēji šī prezidenta gribai un laikposmā, kas varētu ilgt līdz bankas prezidenta amata pilnvaru termiņa beigām.
69 Proti, šādos apstākļos šādas valsts tiesību normas piemērošana varētu ļaut dalībvalstīm individuāli un pēc saviem ieskatiem grozīt ECB Padomes sastāvu, neievērojot, pirmkārt, LESD 283. panta 1. punktu, kā arī Protokola par ECBS un ECB 10.1., 10.2. un 10.3. pantu, no kuriem izriet, ka papildus ECB Valdes locekļiem ECB Padomes lēmumu pieņemšanā principā var piedalīties tikai dalībvalstu, kuru valūta ir euro, centrālo banku vadītāji, kā arī viņu ieceltie aizstājēji, un, otrkārt, šī protokola 14.2. panta otro daļu, kurā ir paredzēts, ka valsts centrālās bankas vadītāja amata pilnvaru laiks ir vismaz pieci gadi un ka šis vadītājs var tikt atbrīvots no amata tikai tad, ja viņš vairs neatbilst nosacījumiem, kas vajadzīgi pienākumu veikšanai, vai ir izdarījis smagu pārkāpumu. Šī piemērošana arī ļautu dalībvalstīm liegt šo valstu centrālās bankas vadītājam Protokola par ECBS un ECB 10.2. panta otrajā daļā un 10.3. pantā, kā arī ECB Reglamenta 4.4. un 4.5. pantā paredzētās tiesības iecelt personu, kas būtu tiesīga viņu aizstāt un viņa vietā īstenot tiesības balsot.
70 No tā izriet, ka pagaidu noregulējuma tiesnesim – vienīgi steidzamības izvērtēšanas mērķiem šajā lietā – ir jāsecina, ka Latvijas Bankas prezidenta vietnieks nevar tikt uzskatīts par tādu, kam saskaņā ar likuma “Par Latvijas Banku” 28. panta piekto daļu minētās bankas vadītāja statusā un šī vadītāja vietā būtu tiesības piedalīties ECB Padomes darbā. Šim tiesnesim tātad ir jāpieņem – kā to apgalvo ECB –, ka pašreiz neviena persona Latvijas Bankas prezidenta vietā neīsteno tiesības balsot ECB Padomē.
71 Apstāklis, ka ECB Padomes loceklis, kam ir tiesības balsot, vai viņa aizstājējs ilgu laiku nepiedalās šīs padomes lēmumu pieņemšanā, var ietekmēt pienācīgu minētās padomes darbību.
72 Proti, lai gan, ņemot vērā Protokola par ECBS un ECB 10.2. panta pēdējā daļā un ECB Reglamenta 4.1. pantā paredzēto kvorumu, kas ir divas trešdaļas ECB Padomes balsstiesīgo locekļu, kā arī šajās normās paredzēto iespēju ECB priekšsēdētājam sasaukt ārkārtas sanāksmi, kurā lēmumi varētu tikt pieņemti arī bez šī kvoruma, šī nepiedalīšanās pati par sevi nebloķē lēmumu pieņemšanu, tā tomēr paaugstina risku, ka netiks sasniegts šis kvorums un ka tātad tiks ietekmēta šīs padomes spēja pieņemt lēmumus. Sekas, ko šāds risks rada attiecībā uz Eurosistēmas, ECBS un VUM, tos aplūkojot kopumā, pienācīgu darbību, būtu īpaši smagas gadījumā, ja iestātos kārtējais neparedzētas ekonomiskās, monetārās vai banku krīzes periods.
73 Turklāt – un it īpaši – pastāv risks, ka lēmumi, ko ECB Padome pieņem apstākļos, kad kāds no dalībvalstu, kuru valūta ir euro, centrālo banku vadītājiem vai viņa aizstājējs ilgstoši ir prombūtnē, vairs netiks uztverti kā tādi, kas pietiekami pārstāv eurozonas tautsaimniecību kopumā. Papildus iespējamajam juridiskajam riskam saistībā ar šo lēmumu atbilstību tiesību normām, ko varētu radīt šāda nepiedalīšanās, tā varētu kaitēt pilsoņu un saimnieciskās darbības subjektu uzticībai tam, ka šajos lēmumos tiek ņemtas vērā visas eurozonas kopumā intereses un īpatnības un ka tātad minētie lēmumi ir leģitīmi.
74 Šajā ziņā, lai gan saskaņā ar Protokola par ECBS un ECB 10.2. panta pirmajā daļā, kā arī ECB Reglamenta 3.a pantā paredzēto balsstiesību rotācijas sistēmu Latvijas Bankas prezidentam nav tiesību balsot ECB Padomē 2018. gada septembrī, oktobrī un novembrī, kas attiecībā uz šiem mēnešiem samazina ar viņa nepiedalīšanos šīs padomes sanāksmēs saistītos riskus, tomēr, pirmkārt, šim vadītājam strīdus drošības līdzekļu dēļ ir liegts balsot laikā kopš 2018. gada februāra un viņam būs atkal liegts to darīt no 2018. gada decembra. Otrkārt, saskaņā ar minētā protokola 10.2. panta trešo daļu šī rotācijas sistēma neierobežo visu ECB Padomes locekļu tiesības balsot, pieņemot lēmumus, kas paredzēti minētā protokola 10.3., 40.2. un 40.3. pantā.
75 Ņemot vērā, cik nozīmīga ir ECB Padomes loma, tostarp saistībā ar Savienības monetāro politiku un kredītiestāžu prudenciālu uzraudzību, un ņemot vērā ātrās un nepārtrauktās izmaiņas ekonomiskajā, monetārajā, banku un finanšu vidē, jebkādiem eventuāliem šīs institūcijas un tātad arī ECB darbības traucējumiem varētu būt būtiska un neatgriezeniska nelabvēlīga ietekme – sistēmiskajā un institucionālajā aspektā – uz šīs politikas un šīs uzraudzības īstenošanu.
76 No tā izriet, ka apstāklis, ka kāds balsstiesīgs ECB Padomes loceklis vai viņa aizstājējs ilgstoši nepiedalās šīs padomes lēmumu pieņemšanā, var radīt būtisku un neatgriezenisku kaitējumu ECB, ņemot vērā tās lomu saistībā ar Savienības monetārās politikas, Eurosistēmas, ECBS un VUM pienācīgu darbību.
77 Saskaņā ar šā rīkojuma 32. punktā atgādināto judikatūru vēl ir jānoskaidro, vai interešu izsvēršana liecina par labu tam, lai noteiktu pieprasītos pagaidu pasākumus un – attiecīgā gadījumā – kuru no šiem pasākumiem, vai arī šī izsvēršana liek noraidīt pieteikumu par pagaidu noregulējumu.
78 Šajā ziņā pagaidu pasākums, ko galvenokārt lūdz piemērot ECB, proti, izdot rīkojumu Latvijas Republikai apturēt aizliegumu pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus, ko I Rimšēvičam piemēroja KNAB, tā, lai viņam tiktu ļauts pildīt ar kriminālizmeklēšanas priekšmetu nesaistītus ECB Padomes locekļa pienākumus, noteikti varētu novērst šā rīkojuma 76. punktā minētā kaitējuma rašanos vai palielināšanos.
79 Tomēr šāds pasākums varētu būtiski apdraudēt kriminālizmeklēšanas, ko KNAB veic attiecībā uz darbībām, par kurām tiek turēts aizdomās I. Rimšēvičs, efektivitāti. Gadījumā, ja pamatprasība tiktu noraidīta, lūgtais pagaidu pasākums tādējādi lielā mērā būtu liedzis strīdus drošības līdzekļiem to lietderīgo iedarbību.
80 Turklāt, tā kā Protokola par ECBS un ECB 10.2. panta otrā daļa un 10.3. pants, kā arī ECB Reglamenta 4.4. un 4.5. pants skaidri paredz ECB Padomes loceklim iespēju iecelt aizstājēju ar balsstiesībām, minētais pagaidu pasākums ECB izvirzīto argumentu gaismā nešķiet noteikti nepieciešams, lai novērstu šā rīkojuma 76. punktā minētā kaitējuma rašanos vai palielināšanos.
81 Savukārt šajā nolūkā ir jāuzliek par pienākumu Latvijas Republikai līdz galīgā nolēmuma lietā C‑238/18 pieņemšanai apturēt strīdus drošības līdzekļu piemērošanu tiktāl, ciktāl šie līdzekļi liedz I. Rimšēvičam iecelt šādu aizstājēju.
82 Neviens no apstākļiem, kas darīti zināmi Tiesai, neliek secināt, ka šādi uzlikts pienākums radītu nesamērīgu kaitējumu strīdus drošības līdzekļu efektivitātei. Kā tas izklāstīts šā rīkojuma 29. punktā, šādi uzlikts pienākums neizriet nedz no tā, ka Tiesa būtu atkārtoti izvērtējusi KNAB attiecībā uz I. Rimšēviču veiktajā izmeklēšanā noskaidrotos apstākļus un iegūtos pierādījumus, nedz no šo līdzekļu likumības izvērtēšanas.
Ar šādu pamatojumu Tiesas priekšsēdētāja vietnieks izdod rīkojumu:
1) Latvijas Republika veic vajadzīgos pasākumus, lai līdz brīdim, kad tiek pasludināts galīgais nolēmums lietā C‑238/18, tiktu apturēti drošības līdzekļi, kurus 2018. gada 19. februārī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs piemēroja Ilmāram Rimšēvičam, tiktāl, ciktāl šie līdzekļi liedz viņam iecelt aizstājēju, kas darbotos kā Eiropas Centrālās bankas Padomes loceklis.
2) Pieteikumu par pagaidu noregulējumu pārējā daļā noraidīt.
3) Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.
Luksemburgā, 2018. gada 20. jūlijā
Sekretārs | | Priekšsēdētāja vietnieks |
A. Calot Escobar | | A. Tizzano |