Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 14. maijā Fred Olsen, S.A. iesniedza par Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2018. gada 15. marta spriedumu lietā T-108/16 Naviera Armas, S.A./Eiropas Komisija
(Lieta C-319/18 P)
Tiesvedības valoda – spāņu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Fred Olsen, S.A. (pārstāvji: J. M. Rodríguez Cárcamo un A. M. Rodríguez Conde, advokāti)
Pārējie lietas dalībnieki: Naviera Armas, S.A. un Eiropas Komisija
Prasījumi
Fred Olsen, S.A. prasījumi Tiesai ir šādi:
pilnībā atcelt Vispārējās tiesas 2018. gada 15. marta spriedumu lietā T-108/16 Naviera Armas, S.A./Eiropas Komisija, ko atbalsta Fred Olsen, S.A., EU:T:2018:145;
pilnībā noraidīt Naviera Armas, S.A. prasījumu atcelt Komisijas Lēmumu (2015) 8655 final (2015. gada 8. decembris) par valsts atbalstu SA.36628 (2015/NN) (ex 2013/CP – Spānija – Fred Olsen) un
piespriest lietas dalībniekiem, kas iebilst pret apelācijas sūdzību, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas Fred Olsen, S.A. ir radušies apelācijas tiesvedībā, un piespriest Naviera Armas, S.A. atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kuri Fred Olsen, S.A. ir radušies tiesvedībā pirmajā instancē.
Pamati un galvenie argumenti
Pirmais apelācijas pamats
Ar pirmo apelācijas pamatu Fred Olsen atsaucas uz to, ka pārsūdzētajā spriedumā nav norādīts pamatojums saistībā ar pasākuma selektīvo raksturu, kā tas ir prasīts spriedumā Komisija/Hansestadt Lübeck (C-524/14 P) 1 .
Lai gan Vispārējā tiesa ir analizējusi pasākuma selektīvo raksturu atbilstoši kritērijiem, kas izriet no minētā sprieduma, tai bija jāanalizē i) vispārējā atsauces sistēma, kurā iekļaujas nodokļi, ko Fred Olsen maksā par Puerto de las Nieves infrastruktūru izmantošanu, proti, nodokļu sistēma, kas ir piemērojama visām Kanāriju salu ostām un kas ir reglamentēta valsts tiesībās, ii) vai situācijas, kādās atrodas Fred Olsen un pārējie uzņēmēji, kas izmanto minētās infrastruktūras, tostarp Naviera Armas, ir salīdzināmas, ņemot vērā pārbaudīto pasākumu, un iii) iespējama diskriminācija saistībā ar minēto nodokļu samaksu.
Apstrīdētajā lēmumā Komisija uzskatīja – tas, ka Fred Olsen ir vienīgais Puerto de las Nieves izmantotājs, pats par sevi nerada priekšrocību, kas ir piešķirta no valsts līdzekļiem, jo nodokļus, kurus maksā visi uzņēmēji saskaņā ar režīmu, kas ir piemērojams visām Kanāriju salu ostām, Fred Olsen maksā parastajā apmērā. Tādējādi Komisijai nebija pienākuma pārbaudīt pasākuma selektīvo raksturu.
Savukārt, lai novērtētu, vai pastāv grūtības LESD 108. panta 2. punkta izpratnē, Vispārējai tiesai bija jāveic minētā pārbaude, kas būtu ļāvusi novērtēt, vai ostu nodokļi, kurus Fred Olsen maksāja kā atlīdzību par to, ka ir vienīgais Puerto de Las Nieves ostas infrastruktūras izmantotājs, tam radīja jebkāda veida priekšrocības.
Tā kā sprieduma pamatojums šajā ziņā ir acīmredzami nepietiekams, nav iespējams novērtēt, vai pastāv šī iespējamā priekšrocība, un tāpēc Vispārējās tiesas spriedums ir pilnībā jāatceļ.
Otrais apelācijas pamats
Ar apelācijas otro pamatu Fred Olsen apgalvo, ka Komisijas lēmums, kurā netika piemērots privāta ieguldītāja kritērijs, bija pietiekami pamatots.
Vispārējā tiesa uzskatīja, ka lēmuma pamatojums ir nepietiekams, jo, viņasprāt, Komisijai bija jāizmanto tāda privāta ieguldītāja kritērijs, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos.
Tomēr papildus tam, ka Fred Olsen ir vienīgais Puerto de la Nieves izmantotājs, Vispārējās tiesas spriedumā nav nekādu norāžu, ka šī situācija tam rada jebkādas priekšrocības saistībā ar nodokļu samaksu par infrastruktūru izmantošanu. Šajā gadījumā nav vienošanās vai atlaides saistībā ar Fred Olsen nodokļu samaksu, ne arī diskriminējošas situācijas saistībā ar nodokļu samaksu salīdzinājumā ar citiem uzņēmējiem, piemēram, Naviera Armas.
Tādējādi spriedumi Freistaat Sachsen un Land Sachsen-Anhalt/Komisija (T-443/08 un T-455/08) 2 , Ryanair/Komisija (T-196/04) 3 un Aéroports de Paris/Komisija (T-128/98) 4 šim gadījumam nav piemērojami.
Līdz ar to Vispārējās tiesas spriedums ir jāatceļ pilnībā un Komisijas lēmums pilnībā jāapstiprina.
____________
1 Spriedums, 2016. gada 21. decembris, Komisija
/Hansestadt Lübeck, C-524/14 P, EU:C:2016:971.
2 Spriedums, 2011. gada 24. marts,
Freistaat Sachsen y Land Sachsen-Anhalt/Komisija, T-443/08 un T-455/08, EU:T:2011:117.
3 Spriedums, 2008. gada 17. decembris,
Ryanair/Komisija, T-196/04, EU:T:2008:585.
4 Spriedums, 2000. gada 12. decembris,
Aéroports de Paris/Komisija, T-128/98, EU:T:2000:290.