ĢENERĀLADVOKĀTES ELEANORAS ŠARPSTONES [ELEANOR SHARPSTON]
SECINĀJUMI,
sniegti 2017. gada 10. oktobrī (1)
Lieta C‑363/16
Eiropas Komisija
pret
Grieķijas Republiku
Dalībvalsts pienākumu neizpilde – Valsts atbalsts – Atgūšanas pienākums – LESD 108. panta 2. punkts – Dalībvalstīm veicamie pasākumi – Maksātnespējas procedūras – Nelikumīgā valsts atbalsta reģistrēšana prasījumu sarakstā – Uzņēmuma darbības izbeigšana – Uzņēmuma aktīvu publisko izsoļu apturēšana
1. 2012. gada februārī Eiropas Komisija pieņēma lēmumu (2), kurā tika atzīts, ka atsevišķi finanšu atbalsta pasākumi, kurus Grieķija ir sniegusi United Textiles S.A., ir valsts atbalsts, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu, un Grieķijai tika uzdots atbalstu atgūt. Tagad Komisija, pamatojoties uz LESD 108. panta 2. punktu, lūdz atzīt, ka Grieķija noteiktajā termiņā nav izpildījusi šo lēmumu.
2. Grieķija apgalvo, ka ar tiesas 2012. gada jūlija rīkojumu atbalsta saņēmējs ir atzīts par maksātnespējīgu un tā darbība ir izbeigta, līdz ar to nelikumīgā valsts atbalsta izraisītais konkurences izkropļojums esot novērsts. No tā izrietot, ka Grieķija ir veikusi visus vajadzīgos pasākumus, lai šo lēmumu īstenotu, un nav vainojama tā neizpildē.
Atbilstošās tiesību normas
3. LESD 108. panta 2. punktā ir noteikts:
“Ja Komisija, likusi ieinteresētajām pusēm iesniegt piezīmes, konstatē, ka atbalsts, ko piešķīrusi kāda valsts vai kas piešķirts no šīs valsts līdzekļiem, ievērojot šā Līguma 107. pantu, nav saderīgs ar iekšējo tirgu, vai arī konstatē, ka šādu atbalstu izlieto nepareizi, tā pieņem lēmumu par to, ka attiecīgajai valstij Komisijas noteiktā termiņā tāds atbalsts jāizbeidz vai jāmaina.
Ja attiecīgā valsts noteiktajā termiņā neizpilda šo lēmumu, Komisija vai kāda cita ieinteresēta dalībvalsts, atkāpjoties no 258. un 259. panta, var tieši griezties Eiropas Savienības Tiesā.
[..]”
4. Regulā Nr. 659/1999 (3) ir paredzēti sīki izstrādāti noteikumi par to, kā piemērot tiesību aktus, kas reglamentē nelikumīgu valsts atbalstu.
5. Šīs regulas preambulas 6. apsvērumā ir noteikts, ka “saskaņā ar [LES 4. panta 3. punktu] dalībvalstīm ir pienākums sadarboties ar Komisiju un sniegt tai visu vajadzīgo informāciju, lai [tā] varētu izpildīt savus pienākumus saskaņā ar šo regulu”.
6. Saskaņā ar preambulas 13. apsvērumu,
“tā kā tādos nelikumīga atbalsta gadījumos, kurš nav saderīgs ar kopējo tirgu, būtu jāatjauno efektīva konkurence; tā kā šajā nolūkā atbalsts, ieskaitot procentus, ir nekavējoties jāatgūst; tā kā atgūšana ir jāveic saskaņā ar attiecīgo valstu likumos paredzētajām procedūrām; tā kā minēto procedūru piemērošana, kavējot attiecīgā Komisijas lēmuma tūlītēju un efektīvu izpildi, nedrīkstētu būt par traucēkli efektīvas konkurences atjaunošanai; tā kā, lai to panāktu, dalībvalstīm ir jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu to, ka Komisijas lēmums ir efektīvs”.
7. Šīs regulas 14. pantā “Atbalsta atgūšana” bija noteikts:
“1. Kad nelikumīga atbalsta gadījumos tiek pieņemti negatīvi lēmumi, Komisija izlemj, ka attiecīgā dalībvalsts veic visus vajadzīgos pasākumus, lai atgūtu atbalstu no saņēmēja [..]. Komisija neprasa atbalsta atgūšanu, ja tas būtu pretrunā ar kādu [Savienības] tiesību vispārēju principu.
[..]
3. Neskarot nevienu [Eiropas Savienības Tiesas] nolēmumu saskaņā ar [LESD 278.] pantu, atgūšanu īsteno tūlīt un saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts likumos paredzētajām procedūrām, ja vien tās nodrošina tūlītēju un efektīvu Komisijas lēmuma izpildi. Šajā nolūkā un gadījumā, ja ir sākts izskatīšanas process valsts tiesā, attiecīgās dalībvalstis, neskarot [Savienības] tiesību aktus, veic visus vajadzīgos pasākumus, kas iespējami to attiecīgajās tiesību sistēmās, tostarp pagaidu pasākumus.”
Tiesvedības priekšvēsture un Atgūšanas lēmums
8. United Textiles ir Grieķijas tekstiluzņēmums, kas ražoja apģērbu, šķiedras un audumus. Atgūšanas lēmuma apsvērumos ir minēts, ka vismaz kopš 2004. gada uzņēmuma stāvoklis ir sācis pastāvīgi pasliktināties, un kopš 2008. gada apgrozāmā kapitāla trūkuma dēļ uzņēmuma ražotnes vairs nedarbojas. Kopš 2008. gada gandrīz visi bankas aizdevumu maksājumi tiek kavēti. Kā norādīts sabiedrības gada pārskatos, kopš 2009. gada marta ražošana ir gandrīz pilnībā pārtraukta, un kopš 2010. gada februāra ir apturēta tās akciju tirdzniecība Atēnu biržā (4).
9. 2007. gadā Grieķija piešķīra United Textiles garantiju saistībā ar esošā bankas aizdevuma maksājumu termiņu pārskatīšanu un jauna bankas aizdevuma izsniegšanu (turpmāk tekstā – “2007. gada garantija”). 2009. gadā Grieķija pārskatīja maksājumu termiņu sabiedrības sociālās apdrošināšanas iemaksu parādiem laikposmā no 2004. līdz 2009. gadam (turpmāk tekstā – “2009. gada maksājumu termiņu pārskatīšana”) (5).
10. 2012. gada 22. februārī Komisija pieņēma Atgūšanas lēmumu, kuru tā paziņoja Grieķijai 2012. gada 23. februārī. Šā lēmuma 1. panta 1. punktā Komisija atzina, ka 2007. gada garantija un 2009. gada maksājumu termiņu pārskatīšana ir nelikumīgs valsts atbalsts, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu (6). Nelikumīgā atbalsta kopējā summa tika lēsta EUR 30,57 miljonu apmērā (7).
11. Saskaņā ar 2. pantu Grieķijai bija jāatgūst nelikumīgais valsts atbalsts kopā ar procentiem no United Textiles.
12. 3. pantā bija noteikts, ka atbalsta atgūšanai ir jābūt tūlītējai un efektīvai un ka Atgūšanas lēmums ir jāīsteno četru mēnešu laikā no tā paziņošanas dienas.
13. Turklāt 4. panta 1. punktā Grieķijai bija prasīts divu mēnešu laikā no lēmuma paziņošanas dienas sniegt Komisijai šādu informāciju:
“a) kopsummu (pamatsumma un procenti), kas jāatgūst no atbalsta saņēmēja;
b) detalizētu aprakstu par jau pieņemtajiem un plānotajiem pasākumiem [Atgūšanas lēmuma] izpildei;
c) dokumentus, kuros apliecināts, ka atbalsta saņēmējam ir pieprasīts atmaksāt piešķirto atbalsta summu”.
14. Saskaņā ar 4. panta 2. punktu “Grieķija informē Komisiju par to valsts pasākumu virzību, kuri pieņemti [Atgūšanas lēmuma] īstenošanai, līdz dienai, kad [..] atbalsts atgūts pilnībā. Pēc Komisijas pieprasījuma Grieķija nekavējoties sniedz informāciju, kas attiecas uz jau pieņemtajiem un plānotajiem pasākumiem [Atgūšanas lēmuma] izpildei. Tā turklāt sniedz detalizētu informāciju par atbalsta un procentu summām, kas jau atgūtas no atbalsta saņēmēja”.
15. Pēc Atgūšanas lēmuma paziņošanas kompetentās Grieķijas iestādes 2012. gada 21. jūnijā apstiprināja parādu EUR 19 181 729,10 apmērā (kas atbilst 2007. gada garantijai). 2012. gada 19. jūlijā ar Polymeles Protodikeio Athinon (Atēnu pirmās instances tiesa, Grieķija) spriedumu United Textiles tika atzīta par maksātnespējīgu.
16. 2012. gada 29. augustā kompetentās Grieķijas iestādes apstiprināja nākamo parādu EUR 15 827 427,78 apmērā (kas atbilst 2009. gada maksājumu termiņu pārskatīšanai).
17. Maksātnespējas reģistram par parādiem tika paziņots 2012. gada 3. augustā (2007. gada garantija) un 2012. gada 14. septembrī (2009. gada maksājumu termiņu pārskatīšana).
18. Pirmā kreditoru sapulce notika 2012. gada 18. decembrī. Pēdējo reizi par parādiem, kuri radušies no atgūstamā atbalsta, tika paziņots 2013. gada 7. februārī. Prasījumu saraksts tika pabeigts 2013. gada 11. septembrī.
19. Sākot no 2013. gada, United Textiles aktīvi tika pārdoti publiskā izsolē.
20. Laikposmā no 2012. gada maija līdz 2015. gada maijam Komisija un Grieķija apmainījās ar vairākām vēstulēm par Atgūšanas lēmuma izpildi un maksātnespējas procedūras gaitu.
21. 2015. gada 7. un 17. decembra e‑pasta vēstulēs United Textiles maksātnespējas procedūras administrators informēja Komisiju par Grieķijas mēģinājumiem atsākt sabiedrības uzņēmuma saimniecisko darbību un jautāja, cik lielā mērā Komisija šo projektu atbalsta. 2015. gada 18. decembra vēstulē Komisija lūdza Grieķiju paskaidrot, vai ir ieplānots apturēt United Textiles maksātnespējas procedūru un atsākt saimniecisko darbību.
22. Ar 2015. gada 30. decembra normatīva satura aktu (turpmāk tekstā – “NSA”) tika nolemts, ka “publiskās izsoles akciju sabiedrības [..] [United Textiles] aktīvu pārdošanai tiek apturētas uz sešiem mēnešiem, skaitot no publicēšanas dienas Oficiālajā Vēstnesī” (8).
23. 2016. gada 19. janvārī Grieķija atbildēja uz Komisijas 2015. gada 18. decembra vēstuli, apstiprinot, ka aktīvu pārdošana ir apturēta. 2016. gada 11. aprīļa vēstulē tā sniedza Komisijai papildu informāciju šajā jautājumā.
24. Sabiedrības aktīvu publiska izsole tika faktiski atlikta uz sešiem mēnešiem – no NSA publicēšanas dienas līdz 2016. gada 30. jūnijam. Grieķijas valdība tiesas sēdē apstiprināja, ka United Textiles aktīvu pārdošanas izsoles esot atsākušās 2016. gada septembrī.
Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi
25. 2016. gada 30. jūnijā Komisija cēla šo prasību.
26. Komisija lūdz Tiesu atzīt, ka, noteiktajā termiņā neveicot visus vajadzīgos pasākumus, lai no saņēmēja atgūtu valsts atbalstu, kas ar Atgūšanas lēmuma 1. panta 1. punktu ir atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar iekšējo tirgu, un pietiekami neinformējot Komisiju par veiktajiem pasākumiem saskaņā ar minētā lēmuma 4. pantu, Grieķija nav izpildījusi savus pienākumus, kas noteikti šā lēmuma 2., 3. un 4. pantā, kā arī pienākumus, kas izriet no Līguma par Eiropas Savienības darbību.
27. 2017. gada 21. jūnija tiesas sēdē Grieķijas valdība un Komisija sniedza mutvārdu apsvērumus un atbildēja uz Tiesas uzdotajiem jautājumiem.
28. Komisija savā prasībā norādīja, ka Grieķija “no formālā viedokļa” neesot nodrošinājusi, ka no Atgūšanas lēmuma izrietošie pienākumi tiek izpildīti noteiktā termiņa beigās (skat. turpinājumā 39. punktu). Tomēr tā savu rakstveida un mutvārdu apsvērumu lielāko daļu veltīja sabiedrības aktīvu pārdošanas apturēšanai, kas notika trīs gadus vēlāk, 2015. gada 30. decembrī.
29. Kad Komisijai tiesas sēdē tika lūgts precizēt, kā, pēc tās domām, Grieķija nav izpildījusi savus pienākumus, Komisija norādīja trīs galvenos pamatus, kādēļ Grieķija, Komisijas ieskatā, esot pārkāpusi Atgūšanas lēmumu, proti: i) neatgūstot atbalstu lēmumā norādītajā četru mēnešu termiņā (United Textiles tika atzīta par maksātnespējīgu pēc šā termiņa beigām), ii) neinformējot pilnībā Komisiju par nelikumīgā valsts atbalsta atgūšanas virzību – gan nesniedzot Komisijai Atgūšanas lēmuma 4. panta 1. punktā prasīto informāciju divu mēnešu laikā no šā lēmuma paziņošanas dienas, gan neinformējot Komisiju par to, ka publiskās izsoles bija apturētas 2015. gada decembrī, un iii) ar NSA apturot United Textiles aktīvu publiskās izsoles.
Ievada piezīmes
30. Iesākumā ir svarīgi precizēt atsevišķus LESD 108. panta 2. punktā noteiktās procedūras aspektus – datumu, kas jāņem vērā, vērtējot pārkāpuma esamību atbilstoši šai procedūrai, un pienākuma, kas ar atgūšanas lēmumu ir noteikts dalībvalstij, būtību.
LESD 108. panta 2. punktā noteiktā procedūra un pierādīšanas pienākums
31. Ja dalībvalsts nepilda atgūšanas lēmumu, Komisija vai cita dalībvalsts, atkāpjoties no LESD 258. un 259. panta, var vērsties Eiropas Savienības Tiesā saskaņā ar LESD 108. panta 2. punktu. Atšķirībā no LESD 258. panta, otrajā minētajā variantā nav paredzēts pirmstiesas posms (9).
32. Kuru procedūru piemērot attiecīgajā gadījumā, ir jāizvēlas Komisijai (10). Tiesa ir nospriedusi, ka LESD 108. panta 2. punktā noteiktais tiesību aizsardzības līdzeklis ir tikai viens no prasības veidiem, ar kuru panākt, ka tiek atzīta Līgumā noteikto pienākumu neizpilde; tas ir ticis īpaši pielāgots, lai risinātu konkrētas problēmas, ko valsts atbalsts rada konkurencei iekšējā tirgū (11). Šajā lietā Komisija ir cēlusi prasību, pamatojoties uz LESD 108. panta 2. punktu.
33. Saskaņā ar šo tiesību normu piekļuve Tiesai ir ātrāka un vienkāršāka, jo formālā viedokļu apmaiņa ar dalībvalsti un (attiecīgajā gadījumā) ar citām ieinteresētajām personām jau ir notikusi administratīvajā procesā, kura beigās ir pieņemts attiecīgais Komisijas lēmums (12). Tās dalībvalsts rīcība, pret kuru atbilstoši LESD 108. panta 2. punktam ir celta prasība, ir jāvērtē, ņemot vērā vienīgi pienākumus, kas šai dalībvalstij ir noteikti minētajā lēmumā (13).
34. Neatkarīgi no Komisijas izraudzītās procedūras saskaņā ar pastāvīgo judikatūru tiesvedībā par pienākuma neizpildi “Komisijai ir pienākums pierādīt, ka pastāv norādītā pienākumu neizpilde”. Tai ir jāsniedz Tiesai visi nepieciešamie pierādījumi, balstoties uz kuriem Tiesa var konstatēt pienākuma neizpildi, turklāt šai ziņā Komisijai nav atļauts balstīties uz pieņēmumiem (14). Savukārt, tiklīdz ir konstatēts, ka nelikumīgais valsts atbalsts vai tā daļa nav atgūta, dalībvalstij ir jānorāda neizpildi attaisnojošie iemesli (15).
Datums, kas jāņem vērā, vērtējot pārkāpuma esamību
35. Tiesvedībā, kāda ir šajā lietā, kurā nelikumīgā valsts atbalsta atgūšanas procedūras valstī jau turpinās vairākus gadus, ir svarīgi noteikt datumu, kas jāņem vērā, vērtējot pārkāpuma esamību. Šajā ziņā ir nozīme tam, vai tiek izvēlēta vispārējā pārkāpuma procedūra, vai LESD 108. panta 2. punktā noteiktā procedūra. Tā kā atbilstoši otrajai minētajai procedūrai Komisijai nav pienākuma sniegt argumentētu atzinumu, tad datums, kas jāņem vērā, vērtējot, vai pastāv pienākuma neizpilde, nevar (kā procedūrā saskaņā ar LESD 258. pantu) būt tas datums, kas noteikts šāda atzinuma izpildei.
36. Atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai LESD 108. panta 2. panta tiesvedībās tiek ņemts vērā datums, kas ir norādīts lēmumā, ar kuru tiek uzdots atgūt valsts atbalstu, vai, attiecīgā gadījumā, datums, kuru Komisija ir noteikusi vēlāk (16). Notikumi pēc šā datuma netiek ņemti vērā, vērtējot pārkāpuma esamību vai neesamību (17).
37. Šajā lietā Atgūšanas lēmuma 3. panta 2. punktā noteiktais termiņš ir četri mēneši no lēmuma paziņošanas dienas. Komisija vēlāk nenoteica jaunu termiņu. Tādējādi vērā ņemamais datums ir četrus mēnešus no lēmuma paziņošanas dienas 2012. gada 23. februārī, proti, 2012. gada 23. jūnijs (18). Tā kā tā ir sestdiena, vērā ņemamais datums ir 2012. gada 25. jūnijs.
38. Turklāt Atgūšanas lēmuma 4. panta 1. punktā Grieķijai bija uzdots iesniegt Komisijai konkrētu informāciju divu mēnešu laikā no šā lēmuma paziņošanas dienas, t.i., līdz 2012. gada 23. aprīlim.
39. Tādējādi datumi, kas jāņem vērā, lai izvērtētu, vai Grieķija ir pārkāpusi pienākumu sniegt informāciju un pienākumu atgūt valsts atbalstu, ir attiecīgi 2012. gada 23. aprīlis un 2012. gada 25. jūnijs.
40. Tiesas sēdē Komisija norādīja, ka 2015. gada 30. decembris – datums, kurā ar NSA tika apturētas United Textiles aktīvu pārdošanas publiskās izsoles, – ir otrs datums, kas jāņem vērā, vērtējot pārkāpuma esamību.
41. Šajā ziņā Komisija tiesas sēdē arī apgalvoja, ka šī Tiesa parasti lemjot, ka dalībvalsts, kura noteiktajā termiņā nav izpildījusi lēmumu atgūt valsts atbalstu, izdara turpinātu pārkāpumu (19).
42. Nevaru piekrist šādai minētās judikatūras interpretācijai. Lai gan dažās no minētajām lietām Tiesa tiešām ir norādījusi, ka pārkāpums ir turpinājies pēc vērā ņemamā datuma līdz pat tiesas sēdei, tomēr Tiesas faktiski nospriestais attiecās vienīgi uz pārkāpuma esamību Komisijas lēmumā noteiktā termiņa beigās (20).
43. Turklāt no sprieduma Komisija/Beļģija (21) ir skaidrs ka notikumi, kuri ir norisinājušies pēc datuma, kas norādīts lēmumā par nelikumīgā valsts atbalsta atgūšanu, nav būtiski, saskaņā ar LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru noskaidrojot, vai pastāv pārkāpums. No tā izriet, ka dalībvalstij saglabājas turpināts pienākums pēc šā datuma atgūt nelikumīgo atbalstu atbilstoši lojālas sadarbības pienākumam (22).
Atgūšanas pienākuma būtība
44. Pienākums atgūt nelikumīgu valsts atbalstu izriet no LESD 108. panta 2. punkta, kuru šajā lietā piemēro saskaņā ar Regulu Nr. 659/1999. Atbilstoši Tiesas pastāvīgajai judikatūrai “nelikumīga atbalsta [atgūšana] [..] ir tā nelikumības konstatēšanas loģiskas sekas” (23). Atgūšanas mērķis ir tiktāl, ciktāl iespējams, atjaunot status quo ante un novērst nelikumīga valsts atbalsta radītās pret konkurenci vērstās priekšrocības (24).
45. Atgūšanas pienākums ir tāds pienākums, kurā būtisks ir sasniedzamais rezultāts (25). Regulā Nr. 659/1999 ir noteikts, ka dalībvalstīm ir nekavējoties jāatgūst nelikumīgais valsts atbalsts saskaņā ar valsts procedūrām, savukārt atgūšanas lēmuma īstenošanai ir jābūt “tūlītējai un efektīvai” (26). Šajā saistībā atbilstoši iedibinātai judikatūrai dalībvalstis var brīvi izvēlēties līdzekļus, ar kādiem tās izpildīs no atgūšanas lēmuma izrietošo pienākumu, ja vien izvēlētie līdzekļi neapdraud Savienības tiesību piemērojamību un efektivitāti (27).
46. Atbalsts ir jāatgūst ne tikai pilnībā, bet arī savlaicīgi, proti, lēmumā noteiktajā laikposmā (vai datumā, kuru Komisija ir noteikusi vēlāk); novēlota atgūšana nevar atbilst LESD prasībām (28).
47. Tiesa ir vairākkārtīgi atzinusi, ka nelikumīga valsts atbalsta neatgūšanu attaisno tikai pilnīga neiespējamība (29). Šis aizstāvības arguments judikatūrā tiek interpretēts šauri, nepieņemot, ka “bažas par iekšējām grūtībām” varētu tikt uzskatītas par pilnīgu neiespējamību (30). Dalībvalstis nedrīkst atsaukties uz valsts tiesību aktu prasībām, piemēram, uz atgūšanas neiespējamību saskaņā ar valsts tiesību aktiem (31), juridisku vakuumu (32), administratīviem vai tehniskiem sarežģījumiem (33) vai ar lēmuma īstenošanu saistītajām juridiskajām, politiskajām vai praktiskajām grūtībām – ja tās nav veikušas nekādas reālas darbības, lai atgūtu atbalstu no attiecīgajiem uzņēmumiem, un nav piedāvājušas Komisijai nekādus alternatīvus lēmuma īstenošanas risinājumus, ar kuriem šīs grūtības varētu pārvarēt (34).
48. Vai dalībvalsts var apgalvot, ka atgūšanas “pilnīga neiespējamība” ir tad, ja saņēmēja finansiālā stāvokļa dēļ atbalstu nav iespējams atgūt?
49. Tiesa ir nospriedusi, ka šāda situācija nepierāda īstenošanas neiespējamību, jo sabiedrības likvidāciju var izmantot arī ar mērķi atbrīvoties no atbalsta (35). Atgūstamu aktīvu neesamība ir vienīgais veids, kā pierādīt pilnīgu neiespējamību atgūt atbalstu, un valstij ir jāmēģina panākt, ka uzņēmumu likvidē tā, lai tai būtu iespējams apmierināt savus prasījumus no uzņēmuma aktīviem, ja vien tādi ir un ja to kategorija to ļauj (36).
50. Aizstāvības arguments par pilnīgu neiespējamību attiecas uz sasniedzamo rezultātu – nelikumīga atbalsta atgūšanu. Ja to varētu izmantot attiecībā uz veidu, kādā atgūšana tiek īstenota, tad dalībvalstij būtu pārāk vienkārši izvēlēties tādu nelikumīga atbalsta atgūšanas procesu, kura neiespējamība ir pierādīta, un tad apgalvot, ka tā ir atbrīvota no pienākuma atgūt atbalstu (37).
51. Ja dalībvalsts sastopas ar grūtībām atgūt atbalstu, rodas daži papildu pienākumi. Dalībvalsts var izvirzīt pilnīgas neiespējamības aizstāvības argumentu vienīgi tad, ja tā Komisijai ir norādījusi uz šīm problēmām un centusies atrisināt pastāvošās grūtības (38). Tātad, ja dalībvalstij rodas neparedzētas un neparedzamas grūtības vai tā uzzina par sekām, kuras Komisija nav ņēmusi vērā, dalībvalstij ir jāsniedz Komisijas novērtējumam informācija par šīm problēmām, ierosinot attiecīgajā lēmumā izdarīt piemērotus grozījumus. Šādos gadījumos Komisijai un dalībvalstij – ņemot vērā noteikumus, kas paredz abpusēju dalībvalsts un ES iestāžu lojālas sadarbības pienākumu, uz ko īpaši norādīts LES 4. panta 3. punktā, – ir labticīgi jāsadarbojas, lai pārvarētu šīs grūtības (39).
Pienākumu neizpilde
Pienākums atgūt valsts atbalstu
Lietas dalībnieču argumenti
52. Komisija savā prasībā pārmet, ka Grieķija noteiktajā termiņā neesot atguvusi nelikumīgo atbalstu.
53. Komisija apgalvo, ka tad, ja nelikumīgā valsts atbalsta pilnīga atgūšana nav iespējama tādēļ, ka uzņēmumam ir radušās grūtības vai ir iestājusies maksātnespēja, dalībvalstij esot jāprasa, lai ar atbalsta atmaksāšanu saistītais parāds tiktu reģistrēts prasījumu sarakstā saistībā ar šā uzņēmuma maksātnespējas procedūru. Uzņēmumam esot galīgi jāizbeidz darbība. Šajā gadījumā Grieķija neesot izpildījusi šos pienākumus līdz noteiktā termiņa beigām, proti, līdz 2012. gada 25. jūnijam.
54. Grieķija apgalvo, ka United Textiles tika atzīta par maksātnespējīgu 2012. gada 19. jūlijā un tās darbība esot izbeigta. Konkurences izkropļošana, kas radusies tādēļ, ka atbalsta saņēmējs guva konkurences priekšrocības, tādējādi esot novērsta atbilstoši atgūšanas lēmumam.
Vērtējums
55. Tādā lietā kā šī, gadījumā, kad attiecīgajam uzņēmumam nav nepieciešamo līdzekļu, lai atmaksātu nelikumīgo valsts atbalstu, atgūšanas pienākums saglabājas. Tiesas pastāvīgajā judikatūrā ir stingri iedibināts, ka pienākums atgūt nelikumīgu valsts atbalstu attiecas uz atgūšanu arī no tādiem saņēmējiem, kuri, līdzīgi kā United Textiles, ir grūtībās vai ir maksātnespējīgi (40).
56. Šādā gadījumā “agrākās situācijas atjaunošana un tās konkurences izkropļošanas, kas radusies nelikumīgā atbalsta piešķiršanas dēļ, izbeigšana principā var tikt panākta, reģistrējot prasījumu sarakstā tādu prasījumu, kas attiecas uz attiecīgā atbalsta atgūšanu” (41). Ja nepieciešams, dalībvalstij pašai kā uzņēmuma kreditorei vai akcionārei ir jāierosina uzņēmuma likvidācijas procedūra (42).
57. Gadījumā, kad dalībvalsts iestādes nevar atgūt atbalstu pilnā apmērā, ar prasījuma reģistrēšanu prasījumu sarakstā vien nepietiek. Vajag, lai maksātnespējas procedūras “rezultātā notiktu nelikumīgā atbalsta saņēmēja uzņēmuma likvidācija, t.i., tā darbības galīga izbeigšana” (43).
58. No tā izriet, ka gadījumos, kad valsts nevar pilnā apmērā atgūt nelikumīgo atbalstu uzņēmuma finansiālā stāvokļa dēļ, i) uzņēmums ir jāatzīst par maksātnespējīgu un ii) ar attiecīgā atbalsta atmaksāšanu saistītais prasījums ir jāreģistrē prasījumu sarakstā. Gadījumā, ja joprojām nav iespējams atgūt atbalsta pilnu summu, maksātnespējas procedūras rezultātā uzņēmums ir jālikvidē un tā darbība ir galīgi jāizbeidz. Tikai tad atgūšanas pienākums tiek uzskatīts par izpildītu.
59. Nākamais jautājums attiecas uz termiņu, kādā Atgūšanas lēmums ir jāīsteno. Maz ticams, ka dažādie maksātnespējas procedūras posmi – no sākotnējā maksātnespējas pieteikuma līdz maksātnespējas atzīšanai, saņēmēja likvidācijai un tā darbības galīgai izbeigšanai – parastos apstākļos notiks četru mēnešu termiņā, kurā Komisija parasti uzdod atgūt nelikumīgo atbalstu. Cik daudz šādos apstākļos būtu saprātīgi gaidīt no dalībvalsts, kura cenšas pilnībā un savlaicīgi izpildīt atgūšanas lēmumu?
60. Tiesa uzskata, ka nelikumīga valsts atbalsta rezultātā radušos prasījumu reģistrēšana prasījumu sarakstā ir piemērots līdzeklis, lai izbeigtu konkurences izkropļošanu, un ka reģistrācija ir jāveic atgūšanas lēmumā noteiktajā termiņā (44).
61. Tādējādi no dalībvalsts tiek gaidīts, ka tā ierosinās maksātnespējas procedūru (ja neviens cits kreditors to jau nav izdarījis), paziņos savus prasījumus maksātnespējas administratoram un panāks prasījumu reģistrāciju prasījumu sarakstā saskaņā ar valsts procedūrām Atgūšanas lēmumā noteiktajā termiņā.
62. Var gadīties, ka ar iekšējām procedūrām saistītu apstākļu vai iemeslu dēļ dalībvalstij nav iespējams prasījumu reģistrēt prasījumu sarakstā noteiktajā termiņā. Tādā gadījumā – atbilstoši šīs Tiesas judikatūrai – dalībvalstij ir jāsniedz Komisijai novērtējumam informācija par šo problēmu kopā ar ierosinājumiem izdarīt attiecīgajā lēmumā piemērotus grozījumus. Gan dalībvalstij, gan Komisijai ir jāievēro lojālas sadarbības pienākums un ir labticīgi jāsadarbojas (45).
63. No tā izriet, ka tad, ja maksātnespējas procedūras īpatnību dēļ dalībvalstij ir grūtības ievērot atgūšanas lēmumā noteikto termiņu, dalībvalstij ir pilnībā jāinformē Komisija un jālūdz pagarināt termiņu lēmuma izpildei, pienācīgi pamatojot prasīto papildu laiku. Manuprāt, Komisijai, kurai arī ir saistošs lojālas sadarbības pienākums, tādā gadījumā ir samērīgi jāpagarina atgūšanas termiņš, ja tas attiecīgās lietas apstākļos ir nepieciešams.
64. Šajā lietā nav strīda par to, ka United Textiles maksātnespēja tika atzīta tikai 2012. gada 19. jūlijā. Maksātnespējas reģistram par atgūstamajām summām tika paziņots 2012. gada 3. augustā (2007. gada garantija) un 2012. gada 14. septembrī (2009. gada maksājumu termiņu pārskatīšana). Tiesas sēdē Grieķija norādīja, ka pēdējais paziņojums par prasījumu, kas saistīts ar nelikumīgo valsts atbalstu, esot bijis 2013. gada 7. februārī. Prasījumu saraksts tika pabeigts 2013. gada 11. septembrī. Visi minētie notikumi risinājās pēc vērā ņemamā datuma – 2012. gada 25. jūnija.
65. Lai gan visas darbības Atgūšanas lēmuma īstenošanai (United Textiles maksātnespējas atzīšana, prasījumu paziņošana maksātnespējas reģistram un prasījumu saraksta izveidošana, ietverot tajā no nelikumīgā valsts atbalsta izrietošos prasījumus) tika veiktas pēc Komisijas noteiktā atgūšanas termiņa, Grieķija nelūdza Komisijai papildu laiku, lai īstenotu Atgūšanas lēmumu saskaņā ar valsts procedūrām. Tādējādi īstenošanas pasākumi tika veikti pēc attiecīgā laika.
66. Līdz ar to pārkāpums ir pierādīts.
Pienākums informēt Komisiju
Lietas dalībnieču argumenti
67. Komisija norāda, ka Grieķija neesot to pietiekami informējusi par pasākumiem, kas veikti, lai īstenotu Atgūšanas lēmumu. Tā apgalvo, ka Grieķija neesot iepriekš informējusi Komisiju par to, ka ar NSA ir apturētas United Textiles aktīvu pārdošanas publiskās izsoles. Turklāt pēc 2016. gada 11. aprīļa vēstules Grieķija neesot sniegusi nekādu informāciju par lietas virzību.
68. Grieķija apgalvo, ka tā esot pietiekami informējusi Komisiju par pasākumiem, kurus tā veikusi Atgūšanas lēmuma īstenošanai.
Vērtējums
69. Ar Atgūšanas lēmuma 4. pantu Grieķijai bija izvirzītas konkrētas paziņošanas prasības. Pirmkārt, Grieķijai bija jāsniedz trīs konkrēta veida ziņas divu mēnešu laikā no lēmuma paziņošanas dienas (4. panta 1. punkts). Otrkārt, Grieķijai bija turpināts pienākums informēt Komisiju par tādu pasākumu virzību, kuri ir veikti, lai atgūtu atbalstu, līdz dienai, kad atbalsts ir atgūts pilnībā (4. panta 2. punkts).
70. Tiesa ir lēmusi, ka tad, ja dalībvalsts noteiktajā termiņā neveic vajadzīgos pasākumus, lai atgūtu valsts atbalstu, tā arī neizpilda savu pienākumu informēt Komisiju par veiktajiem pasākumiem (46). Tā kā Grieķija nav neko darījusi, lai līdz 2012. gada 23. aprīlim īstenotu Atgūšanas lēmumu, tā arī nevarēja informēt par to Komisiju.
71. Attiecīgi arī pienākuma neizpilde ir pierādīta.
72. Šeit ir jāpiemin, ka Grieķijas valdība tiesas sēdē apstiprināja, ka tā neesot sniegusi Atgūšanas lēmuma 4. panta 1. punktā minētās trīs konkrēta veida ziņas līdz 2012. gada 23. aprīlim. Turklāt no lietas dalībnieču sarakstes izriet, ka Grieķijas valdība ir sazinājusies ar Komisiju tikai 2012. gada maijā, kas arī ir pēc termiņa beigām.
73. Attiecībā uz pienākumu informēt Komisiju par tādu pasākumu virzību, kuri ir veikti, lai atgūtu atbalstu, līdz dienai, kad atbalsts ir atgūts pilnībā (Atgūšanas lēmuma 4. panta 2. punkts), lietas dalībnieces iesniedza Tiesai vairākas vēstules, no kurām izriet, ka kopš 2012. gada maija Grieķija un Komisija ir bieži sarakstījušās. Šajās vēstulēs Grieķija informēja Komisiju par United Textiles maksātnespējas procedūras virzību. Tomēr Grieķija nav iepriekš informējusi Komisiju par to, ka pieņems NSA, ar kuru tika apturētas United Textiles publiskās izsoles. Tikai pēc tam, kad Komisija (2015. gada 18. decembra vēstulē) lūdza Grieķijai paskaidrot situāciju, Grieķija (2016. gada 19. janvāra vēstulē) informēja Komisiju, ka ir apturējusi United Textiles aktīvu pārdošanas publiskās izsoles uz sešiem mēnešiem, lai izvērtētu saimnieciskās darbības atsākšanas plānu.
74. Manuprāt, tas ir Atgūšanas lēmuma 4. panta 2. punkta pārkāpums.
75. Tādējādi secinu, ka Grieķija nav pietiekami informējusi Komisiju par pasākumiem, kas veikti, lai atgūtu nelikumīgo atbalstu, kas tai ir prasīts Atgūšanas lēmuma 4. pantā.
Publisko izsoļu apturēšana un iespēja atsākt United Textiles darbību
76. United Textiles aktīvu publiskās izsoles tika apturētas pēc datuma, kas jāņem vērā, lai vērtētu pārkāpuma esamību (skat. iepriekš 35.–43. punktu). Tāpēc šajā gadījumā to nevar ņemt vērā. Tomēr, tā kā liela daļa lietas dalībnieču apsvērumu bija par šo tēmu, pilnības labad es to īsumā aplūkošu.
77. Komisija apgalvo, ka atgūšana esot jāveic atbilstoši valsts procedūrām un tai esot jābūt tūlītējai un efektīvai. Ja nelikumīgā valsts atbalsta atgūšana pilnībā nav iespējama un dalībvalsts izvēlas izmantot maksātnespējas procedūru, šīs procedūras rezultātā in fine uzņēmums esot jālikvidē un tā darbība galīgi jāizbeidz. Apturot United Textiles aktīvu pārdošanas publiskās izsoles, tiekot apstādināts uzņēmuma likvidācijas process, kuram esot jābūt neatgriezeniskam, un tiekot palēnināta nelikumīgā valsts atbalsta atgūšana.
78. Grieķija apgalvo, ka United Textiles esot izbeigusi savu darbību un tādējādi United Textiles gūtās konkurences priekšrocības esot zudušas. Ne judikatūrā, ne Komisijas praksē neesot noteikts, ka maksātnespējas procedūrai obligāti būtu jābeidzas ar attiecīgā uzņēmuma likvidāciju un darbības izbeigšanu. Publisko izsoļu apturēšana esot ilgusi tikai sešus mēnešus, un pēc tam likvidācijas process turpinājās kā parasti. Turklāt United Textiles darbības atsākšanas projektā esot bijusi paredzēta valsts atbalsta tūlītēja atgūšana.
79. Vai dalībvalsts, atgūstot nelikumīgo valsts atbalstu maksātnespējas procedūras ietvaros, var apturēt šo procedūru, lai izvērtētu saņēmēja darbības atsākšanas plānu?
80. Lai atbildētu uz šo jautājumu, ir jāņem vērā vairāki principi.
81. Pirmkārt, atgūšanai ir jānotiek nekavējoties un atgūšanas lēmuma izpildei ir jābūt tūlītējai un efektīvai (47).
82. Otrkārt, dalībvalstis var brīvi izvēlēties līdzekļus, ar kādiem tās izpildīs atgūšanas pienākumu, ja izvēlētie līdzekļi neapdraud Savienības tiesību piemērojamību un efektivitāti un nepadara atgūšanu par praktiski neiespējamu. Dalībvalstu veiktajiem pasākumiem ir jābūt piemērotiem parasto konkurences apstākļu atjaunošanai, kuri ir tikuši izkropļoti, piešķirot nelikumīgo atbalstu (48).
83. Treškārt, konkrētie pienākumi saistībā ar valsts atbalstu atgūšanu ir cieši saistīti ar vispārīgāko lojālas sadarbības pienākumu, kas noteikts LES 4. panta 3. punktā; minētajā punktā ir norādīts, kā dalībvalstij ir jārīkojas atgūšanas procesā (49).
84. Visbeidzot, nelikumīgā valsts atbalsta atgūšanas vispārējais mērķis, proti, izbeigt kompetences izkropļošanu (50), ir jāvērtē kopā ar Savienības vispārīgajiem mērķiem, kas noteikti LES 3. pantā, it īpaši ar tādiem Savienības stabilas attīstības pīlāriem kā līdzsvarota ekonomiskā izaugsme un sociālā tirgus [ekonomika] ar augstu konkurētspēju, kuras mērķis ir panākt pilnīgu nodarbinātību (51).
85. Ņemot vērā minēto, es nepiekrītu tiesas sēdē paustajam Komisijas viedoklim, ka atgūšana, izmantojot maksātnespējas procedūru, esot vienvirziena ceļš, kam neizbēgami ir jānoved pie saņēmēja maksātnespējas.
86. Pirmkārt, šajā Tiesas judikatūrā ir skaidri noteikts, ka, lai izpildītu atgūšanas pienākumu, ir nepieciešams, lai maksātnespējas procedūras “rezultātā notiktu nelikumīgā atbalsta saņēmēja uzņēmuma likvidēšana, t.i., tā darbības galīga izbeigšana”, bet šis pienākums rodas vienīgi “gadījumā, kad valsts iestādes [nevar] pilnībā atgūt atbalsta summu” (52). A contrario, gadījumā, kad atbalstu pilnā apmērā var atgūt maksātnespējas procedūras gaitā, uzņēmuma likvidēšana un galīga tā darbības izbeigšana vairs nav nepieciešama.
87. Otrkārt, apgalvojums, ka valsts atbalstu regulējošie noteikumi, ko piemēro uz ekonomisko izaugsmi un pilnīgu nodarbinātību vērstā sistēmā, automātiski liek dzīvotspējīgiem uzņēmumiem izbeigt darbību, tādējādi izraisot darbvietu zudumu, ir pēc būtības pretrunīgs.
88. Treškārt, kā Grieķija pamatoti atzīmē, Komisija pati ir norādījusi, ka “gadījumā, ja [..] tiek piedāvāts turpināšanas plāns, kurā paredzēts turpināt saņēmēja darbību, par atgūšanas lēmuma izpildi atbildīgās valsts iestādes var atbalstīt šo plānu tikai tad, ja tās pārliecinās, ka atbalsts ir pilnībā atmaksāts Komisijas atgūšanas lēmumā noteiktajā termiņā” (53). Komisija gan turpina, norādot, ka “it īpaši dalībvalsts nevar atteikties no savas atgūšanas prasības daļas, un tā nevar piekrist citam risinājumam, kura rezultātā netiktu tūlīt apturēta saņēmēja darbība. Ja netiek pilnībā un nekavējoties atlīdzināts nelikumīgais un nesaderīgais atbalsts, par atgūšanas lēmuma izpildi atbildīgajām iestādēm ir jāveic visi pieejamie pasākumi, lai nepieļautu turpināšanas plāna pieņemšanu, un jāpieprasa izbeigt saņēmēja darbību atgūšanas lēmumā noteiktajā termiņā” (54). Tas nemaina faktu, ka Komisija pati uzskata par pieņemamu tādu turpināšanas plānu, kura rezultātā pilnībā un savlaicīgi tiek atgūts iepriekš izmaksātais nelikumīgais valsts atbalsts.
89. Tādēļ uzskatu, ka dalībvalsts principā var paredzēt nelikumīgā valsts atbalsta saņēmēja darbības atsākšanu tādos apstākļos, kādi ir šajā lietā.
90. Tomēr ierosinu ievērot vismaz šādus minimālos nosacījumus: i) projektā ir jāparedz nelikumīgā valsts atbalsta pilnīga atgūšana, ii) procedūrai ir jāatbilst valsts tiesībām, iii) Komisijai ir jātiek pilnībā informētai iepriekš, iv) ir jāievēro lojālas sadarbības pienākums un Savienības tiesību efektivitāte, v) Komisijai ir jāpiekrīt projektam un ir jānosaka saistošs plāns tā īstenošanai un vi) dalībvalstij ir jāievēro Komisijas noteiktais termiņš.
91. Šajā lietā maksātnespējas procedūras apturēšana ar NSA attiecās vienīgi uz United Textiles aktīvu publiskajām izsolēm. Tā neietekmēja ne prasījumu reģistrēšanu prasījumu sarakstā, ne sabiedrības darbības izbeigšanu (55). Tādējādi tā pati nepagarināja pret konkurenci vērstās priekšrocības, kādas bija United Textiles.
92. Tomēr Grieķija informēja Komisiju par NSA tikai pēc tā pieņemšanas, pēc Komisijas pieprasījuma. Es noraidu Grieķijas argumentu, ka tā neesot varējusi nekavējoties informēt Komisiju par projektu, jo tas vēl esot ticis vērtēts. Turklāt lietas materiālos nekas neliecina, ka Grieķija šajā procedūrā būtu iesaistījusi Komisiju, kas tai būtu bijis jādara saskaņā ar lojālas sadarbības pienākumu.
93. Tādējādi es uzskatu, ka, ar NSA apturēdama publiskās izsoles, lai izvērtētu United Textiles darbības atsākšanas plānu, Grieķija nerīkojās ne atbilstoši Atgūšanas lēmumā noteiktajiem pienākumiem, ne lojālas sadarbības pienākumam, kas it īpaši ir LES 4. panta 3. punkta pamatā.
Tiesāšanās izdevumi
94. Atbilstoši Tiesas Reglamenta 138. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā Komisija ir prasījusi piespriest Grieķijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā šai dalībvalstij spriedums nav labvēlīgs, tad tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Secinājumi
95. Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, uzskatu, ka Tiesai būtu:
1) jāatzīst, ka, noteiktajā termiņā neveikdama visus vajadzīgos pasākumus, lai no saņēmēja atgūtu valsts atbalstu, kas ar Komisijas 2012. gada 22. februāra Lēmuma 2012/541/ES par valsts atbalstu SA.26534 (C 27/2010, ex NN 6/2009), ko Grieķija piešķīrusi uzņēmumam Enómeni Klostoÿfantourgía (United Textiles) AE, 1. panta 1. punktu ir atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar iekšējo tirgu, un pietiekami neinformējot Eiropas Komisiju par veiktajiem pasākumiem saskaņā ar Lēmuma 2012/541 4. pantu, Grieķija nav izpildījusi savus pienākumus, kas noteikti šā lēmuma 2., 3. un 4. pantā;
2) jāpiespriež Grieķijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.