Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 9. maijā iesniedza Svea hovrätt (Zviedrija) – Dacom Limited/IPM Informed Portfolio Management AB
(Lieta C-313/18)
Tiesvedības valoda – zviedru
Iesniedzējtiesa
Svea hovrätt
Pamatlietas puses
Prasītājs: Dacom Limited
Atbildētājs: IPM Informed Portfolio Management AB
Prejudiciālie jautājumi
1.1. Kādi ir kritēriji, lai noteiktu, vai materiāls ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/24/EK 1 (2009. gada 23. aprīlis) par datorprogrammu tiesisko aizsardzību 1. panta 1. punktā minētais sagatavošanas un noformējuma materiāls? Vai dokumenti, kuros izklāstītas prasības funkcijām, kādas datorprogrammai ir jāveic, un rezultāts, kādu datorprogrammai jāpanāk, piemēram, detalizēti ieguldījuma principu vai riska modeļu aktīvu pārvaldībai apraksti, ieskaitot matemātiskas formulas, kuras jāpiemēro datorprogrammā, ir sagatavošanas un noformējuma materiāls?
1.2. Vai materiālam, lai tas tiktu uzskatīts par sagatavošanas un noformējuma materiālu direktīvas izpratnē, ir jābūt tik pilnīgam un sīki izstrādātam, ka praksē personai, kura faktiski raksta datorprogrammas kodu, nav jāizdara pastāvīgas izvēles?
1.3. Vai ekskluzīvās tiesības uz sagatavošanas un noformējuma materiālu direktīvas izpratnē nozīmē to, ka datorprogramma, kura ir no sagatavošanas un noformējuma materiāla vēlāk iegūts rezultāts, uzskatāma par sagatavošanas un noformējuma materiāla adaptāciju un līdz ar to atkarīgu darbu autortiesību izpratnē (Direktīvas 2009/24/EK 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts), vai arī sagatavošanas un noformējuma materiāli un programmatūra jāuzskata par dažādiem viena un tā paša darba izteiksmes veidiem, vai arī tie ir divi neatkarīgi darbi?
2.1. Vai konsultants, kurš ir nodarbināts citā sabiedrībā, bet kurš vairākus gadus ir strādājis vienam un tam pašam klientam un, pildot savus pienākumus vai izpildot klienta norādījumus, ir izveidojis datorprogrammu, ir uzskatāms par [klienta sabiedrības] darbinieku saskaņā ar Direktīvas 2009/24/EK 2. panta 3. punktu?
2.2. Pamatojoties uz kādiem kritērijiem, ir jāizvērtē, vai attiecīgā persona ir darbinieks šīs normas izpratnē?
3.1. Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/48/EK 2 (2004. gada 29. aprīlis) par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu 11. pantā ir paredzēts, ka jābūt iespējai iegūt izpildrakstu par aizliegumu pat tad, ja prasītājam ir intelektuālā īpašuma tiesības, kas ir strīda priekšmets, kopīgi ar pusi, pret kuru vērš šo izpildrakstu?
3.2. Ja atbilde uz 3.1. jautājumu ir apstiprinoša, vai ir jāizdara atšķirīgs secinājums gadījumā, ja ekskluzīvās tiesības skar datorprogrammu un šī datorprogramma netiek izplatīta vai darīta pieejama sabiedrībai, bet tiek izmantota tikai kopīpašnieka uzņēmējdarbībā.
____________
1 OV 2009, L 111, 16. lpp.
2 OV 2004, L 157, 45. lpp.