VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)

2011. gada 13. jūlijā (*)

Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Butadiēnkaučuka un emulsijas polimerizācijā iegūta butadiēnstirolkaučuka tirgus – Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta pārkāpums – Vainojamība pārkāpjošā rīcībā – Naudas sodi – Pārkāpuma smagums un ilgums – Atbildību pastiprinoši apstākļi

Lieta T‑42/07

The Dow Chemical Company, Midlande [Midland], Mičigana (Amerikas Savienotās Valstis),

Dow Deutschland Inc., Švalbaha [Schwalbach] (Vācija),

Dow Deutschland Anlagengesellschaft mbH, Švalbaha,

Dow Europe GmbH, Horgena [Horgen] (Šveice),

ko sākotnēji pārstāvēja D. Šrēders [D. Schroeder], P. Matejs [P. Matthey] un T. Grafs [T. Graf], vēlāk – D. Šrēders un T. Grafs, advokāti,

prasītāji,

pret

Eiropas Komisiju, ko sākotnēji pārstāvēja M. Kellerbauers [M. Kellerbauer], V. Botka [V. Bottka] un Ž. Samnada [J. Samnadda], vēlāk – M. Kellerbauers, V. Botka un V. Di Buči [V. Di Bucci], pārstāvji,

atbildētāja,

par prasību atcelt, ciktāl tas attiecas uz The Dow Chemical Company, Komisijas 2006. gada 29. novembra Lēmumu C(2006) 5700, galīgā redakcija, par procedūru saskaņā ar [EKL] 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu (Lieta COMP/F/38.638 – Butadiēnkaučuks un emulsijas polimerizācijā iegūts butadiēnstirolkaučuks) vai atcelt, ciktāl tas attiecas uz Dow Deutschland Inc., minētā lēmuma 1. pantu, vai samazināt visiem prasītājiem tiem noteiktā naudas soda apmēru.

VISPĀRĒJĀ TIESA (pirmā palāta)

šādā sastāvā: F. Deuss [F. Dehousse] (referents), kas veic priekšsēdētāja pienākumus, tiesneši I. Višņevska‑Bjalecka [I. Wiszniewska‑Białecka] un N. Vāls [N. Wahl],

sekretāre K. Poheca [K. Pocheć], administratore,

ņemot vērā rakstveida procesu un 2009. gada 13. oktobra tiesas sēdi,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

 Tiesvedības priekšvēsture

1        Ar 2006. gada 29. novembra Lēmumu C(2006) 5700, galīgā redakcija (Lieta COMP/F/38.638 – Butadiēnkaučuks un emulsijas polimerizācijā iegūts butadiēnstirolkaučuks; turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”), Eiropas Kopienu Komisija ir konstatējusi, ka vairāki uzņēmumi ir pārkāpuši EKL 81. panta 1. punktu un Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ) 53. pantu, piedaloties aizliegtā vienošanās iepriekš minēto ražojumu tirgū.

2        Uzņēmumi, kam adresēts apstrīdētais lēmums, ir:

–        Bayer AG, Lēverkūzene [Leverkusen] (Vācija);

–        The Dow Chemical Company, Midlande [Midland], Mičigana (Amerikas Savienotās Valstis) (turpmāk tekstā – “Dow Chemical”);

–        Dow Deutschland Inc., Švalbaha [Schwalbach] (Vācija);

–        Dow Deutschland Anlagengesellschaft mbH (agrāk – Dow Deutschland GmbH & Co. OHG), Švalbaha;

–        Dow Europe, Horgena [Horgen] (Šveice);

–        Eni SpA, Roma (Itālija);

–        Polimeri Europa SpA, Brindīzi [Brindisi] (Itālija) (turpmāk tekstā – “Polimeri”);

–        Shell Petroleum NV, Hāga (Nīderlande);

–        Shell Nederland BV, Hāga;

–        Shell Nederland Chemie BV, Roterdama (Nīderlande);

–        Unipetrol a.s., Prāga (Čehijas Republika);

–        Kaučuk a.s., Kralupinadvltavu [Kralupy nad Vltavou] (Čehijas Republika);

–        Trade‑Stomil sp. z o.o., Lodza [Łódź] (Polija) (turpmāk tekstā – “Stomil”).

3        Dow Chemical tieši vai netieši pilnībā kontrolē Dow Deutschland, Dow Deutschland Anlagengesellschaft un Dow Europe (apstrīdētā lēmuma preambulas 16.–21. apsvērums).

4        Eni darbību saistībā ar attiecīgajiem ražojumiem sākotnēji nodrošināja EniChem Elastomeri Srl, kuru netieši kontrolēja Eni ar savas meitas sabiedrības EniChem SpA (turpmāk tekstā – “EniChem SpA”) starpniecību. 1997. gada 1. novembrī EniChem Elastomeri apvienojās ar EniChem SpA. Eni kontrolēja 99,97 % no EniChem SpA. 2002. gada 1. janvārī EniChem SpA nodeva savu stratēģisko ķīmijas darbību (tajā skaitā darbību saistībā ar butadiēnkaučuku un emulsijas polimerizācijā iegūtu butadiēnstirolkaučuku) savai 100 % piederošai meitas sabiedrībai Polimeri. Kopš 2002. gada 21. oktobra Eni tieši un pilnībā kontrolē Polimeri. Kopš 2003. gada 1. maija EniChem SpA nomainīja savu nosaukumu uz Syndial SpA (apstrīdētā lēmuma preambulas 26.–32. apsvērums). Komisija apstrīdētajā lēmumā, atsaucoties uz jebkuru Eni piederošo sabiedrību (turpmāk tekstā – “EniChem”), lieto nosaukumu “EniChem” (apstrīdētā lēmuma preambulas 36. apsvērums).

5        Shell Nederland Chemie ir Shell Nederland meitas sabiedrība, savukārt Shell Nederland pilnībā pieder Shell Petroleum (turpmāk tekstā visi kopā – “Shell”) (apstrīdētā lēmuma preambulas 38.–40. apsvērums).

6        Kaučuk tika izveidots 1997. gadā, apvienojot Kaučuk Group a.s. un Chemopetrol Group a.s. 1997. gada 21. jūlijā Unipetrol pilnībā pārņēma visus apvienoto uzņēmumu aktīvus, tiesības un saistības. Unipetrol pieder 100 % daļu Kaučuk kapitālā (apstrīdētā lēmuma preambulas 45. un 46. apsvērums). Turklāt saskaņā ar apstrīdēto lēmumu no 1991. gada līdz 2003. gada 28. februārim Tavorex s.r.o. (turpmāk tekstā – “Tavorex”), kas reģistrēts Čehijas Republikā, pārstāvēja Kaučuk (un tā priekšteci Kaučuk Group) eksporta jautājumos. Tāpat saskaņā ar apstrīdēto lēmumu Tavorex kopš 1996. gada pārstāvēja Kaučuk Eiropas sintētiskā kaučuka asociācijas sanāksmēs (apstrīdētā lēmuma preambulas 49. apsvērums).

7        Saskaņā ar apstrīdēto lēmumu Stomil pārstāvēja Polijas ražotāju Chemical Company Dwory S.A. (turpmāk tekstā – “Dwory”) eksporta jomā jau aptuveni 30 gadus, vismaz līdz 2001. gadam. Turklāt saskaņā ar apstrīdēto lēmumu Stomil no 1997. gada līdz 2000. gadam pārstāvēja Dwory Eiropas sintētiskā kaučuka asociācijas sanāksmēs (apstrīdētā lēmuma preambulas 51. apsvērums).

8        Pārkāpuma ilgumam noteiktais laika periods ir no 1996. gada 20. maija līdz 2002. gada 28. novembrim (Bayer, Eni un Polimeri), no 1996. gada 20. maija līdz 1999. gada 31. maijam (Shell Petroleum, Shell Nederland un Shell Nederland Chemie), no 1996. gada 1. jūlija līdz 2002. gada 28. novembrim (Dow Chemical), no 1996. gada 1. jūlija līdz 2001. gada 27. novembrim (Dow Deutschland), no 1999. gada 16. novembra līdz 2002. gada 28. novembrim (Unipetrol un Kaučuk), no 1999. gada 16. novembra līdz 2000. gada 22. februārim (Stomil), no 2001. gada 22. februāra līdz 2002. gada 28. februārim (Dow Deutschland Anlagengesellschaft) un no 2001. gada 26. novembra līdz 2002. gada 28. novembrim (Dow Europe) (apstrīdētā lēmuma preambulas 476.–485. apsvērums un rezolutīvās daļas 1. pants).

9        Butadiēnkaučuks (turpmāk tekstā – “BK”) un emulsijas polimerizācijā iegūts butadiēnstirolkaučuks (turpmāk tekstā – “EPBK”) ir sintētiski kaučuki, kurus galvenokārt izmanto riepu ražošanā. Šie abi produkti ir aizvietojami savā starpā un ar citiem sintētiskajiem kaučukiem, kā arī ar dabisko kaučuku (apstrīdētā lēmuma preambulas 3.–6. apsvērums).

10      Papildus šā lēmuma adresātiem arī citi ražotāji, kas atrodas Āzijā un Austrumeiropā, ierobežotā daudzumā tirgoja BK un EPBK EEZ teritorijā. Turklāt ievērojamu daļu BK ražo tieši lielie riepu ražotāji (apstrīdētā lēmuma preambulas 54. apsvērums).

11      2002. gada 20. decembrī Bayer sazinājās ar Komisijas dienestiem un izteica vēlmi sadarboties atbilstoši Komisijas paziņojumam par atbrīvojumu no sodanaudas [naudas soda] un sodanaudas [naudas soda] samazināšanu karteļu gadījumos (OV 2002, C 45, 3. lpp.; turpmāk tekstā – “paziņojums par sadarbību”) saistībā ar BK un EPBK. Attiecībā uz EPBK Bayer sniedza mutisku paziņojumu, kurā bija aprakstītas karteļa darbības. Šis mutiskais paziņojums ir ierakstīts kasetē (apstrīdētā lēmuma preambulas 67. apsvērums).

12      2003. gada 14. janvārī Bayer sniedza mutisku paziņojumu, kurā bija aprakstītas karteļa darbības saistībā ar BK. Šis mutiskais paziņojums ir ierakstīts kasetē. Bayer iesniedza arī Eiropas sintētiskā kaučuka asociācijas BK komitejas sanāksmju protokolus (apstrīdētā lēmuma preambulas 68. apsvērums).

13      2003. gada 5. februārī Komisija paziņoja Bayer savu lēmumu par šī uzņēmuma nosacītu atbrīvošanu no naudas soda (apstrīdētā lēmuma preambulas 69. apsvērums).

14      2003. gada 27. martā Komisija veica pārbaudes apmeklējumu saskaņā ar Padomes 1962. gada 6. februāra Regulas Nr. 17 – Pirmās regulas par [EKL 81.] un [82.] panta īstenošanu (OV 1962, 13, 204. lpp.) 14. panta 3. punktu Dow Deutschland & Co telpās (apstrīdētā lēmuma preambulas 70. apsvērums).

15      Laikā no 2003. gada septembra līdz 2006. gada jūlijam Komisija uzņēmumiem, kas ir apstrīdētā lēmuma adresāti, ir nosūtījusi vairākus informācijas pieprasījumus atbilstoši Regulas Nr. 17 11. pantam un Padomes 2002. gada 16. decembra Regulas (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti [EKL] 81. un 82. pantā (OV 2003, L 1, 1. lpp.), 18. pantam (apstrīdētā lēmuma preambulas 71. apsvērums).

16      2003. gada 16. oktobrī Dow Deutschland un Dow Deutschland & Co. tikās ar Komisijas dienestiem un izteica vēlmi sadarboties atbilstoši paziņojumam par sadarbību. Šīs tikšanās laikā tika sniegti mutvārdu paskaidrojumi par karteļa darbībām saistībā ar BK un EPBK. Šie mutvārdu paskaidrojumi tika ierakstīti. Tāpat tika iesniegti dokumenti saistībā ar karteli (apstrīdētā lēmuma preambulas 72. apsvērums).

17      2005. gada 4. martā Dow Deutschland tika informēts par Komisijas nodomu tam samazināt naudas sodu par 30–50 % (apstrīdētā lēmuma preambulas 73. apsvērums).

18      2005. gada 7. jūnijā Komisija uzsāka procesu un nosūtīja uzņēmumiem, kas ir apstrīdētā lēmuma adresāti, izņemot Unipetrol, kā arī uzņēmumam Dwory pirmo paziņojumu par iebildumiem. Pirmais paziņojums par iebildumiem tika pieņemts arī attiecībā uz Tavorex, bet netika tam paziņots, ņemot vērā, ka kopš 2004. gada oktobra Tavorex ir bankrotējis. Līdz ar to process attiecībā uz Tavorex ir izbeigts (apstrīdētā lēmuma preambulas 49. un 74. apsvērums).

19      Iesaistītie uzņēmumi ir iesnieguši savus rakstveida apsvērumus saistībā ar šo pirmo paziņojumu par iebildumiem (apstrīdētā lēmuma preambulas 75. apsvērums). Tiem bija arī sniegta pieeja lietas materiāliem CD‑ROM formātā, kā arī mutiskiem paziņojumiem un ar tiem saistītiem dokumentiem Komisijas telpās (apstrīdētā lēmuma preambulas 76. apsvērums).

20      2005. gada 3. novembrī Manufacture française des pneumatiques Michelin (turpmāk tekstā – “Michelin”) iesniedza lūgumu atļaut tam iestāties procesā. 2006. gada 13. janvārī tas iesniedza rakstveida apsvērumus (apstrīdētā lēmuma preambulas 78. apsvērums).

21      2006. gada 6. aprīlī Komisija pieņēma otro paziņojumu par iebildumiem, ko tā nosūtīja uzņēmumiem, kas ir apstrīdētā lēmuma adresāti. Iesaistītie uzņēmumi iesniedza rakstveida apsvērumus saistībā ar minēto paziņojumu (apstrīdētā lēmuma preambulas 84. apsvērums).

22      2006. gada 12. maijā Michelin iesniedza sūdzību saskaņā ar Komisijas 2004. gada 7. aprīļa Regulas (EK) Nr. 773/2004 par lietas izskatīšanu saskaņā ar [EKL] 81. un 82. pantu, ko vada Komisija (OV L 123, 18. lpp.), 5. pantu (apstrīdētā lēmuma preambulas 85. apsvērums).

23      2006. gada 22. jūnijā uzņēmumi, kas ir apstrīdētā lēmuma adresāti, izņemot Stomil, un uzņēmums Michelin piedalījās Komisijas rīkotā noklausīšanās (apstrīdētā lēmuma preambulas 86. apsvērums).

24      Iztrūkstot pietiekamiem pierādījumiem par Dwory dalību kartelī, Komisija pieņēma lēmumu izbeigt procesu pret to (apstrīdētā lēmuma preambulas 88. apsvērums). Līdzīgi Komisija pieņēma lēmumu izbeigt procesu arī pret Syndial (apstrīdētā lēmuma preambulas 89. apsvērums).

25      Turklāt, lai gan sākotnēji tika izmantoti divi dažādi lietu numuri (viens attiecībā uz BK un otrs attiecībā uz EPBK – COMP/E‑1/38.637 un COMP/E‑1/38.638), Komisija pēc pirmā paziņojuma par iebildumiem lieto vienotu numuru (COMP/F/38.638) (apstrīdētā lēmuma preambulas 90. un 91. apsvērums).

26      2006. gada 29. novembrī administratīvais process tika izbeigts ar apstrīdētā Komisijas lēmuma pieņemšanu.

27      Saskaņā ar apstrīdētā lēmuma rezolutīvās daļas 1. pantu turpmāk uzskaitītie uzņēmumi ir pārkāpuši EKL 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu, norādītajos laika periodos piedaloties vienotā un turpinātā nolīgumā, kura ietvaros tie ir vienojušies par cenu mērķu noteikšanu, par klientu sadali, izmantojot līgumus par otras puses klientu nepiesaistīšanu, un par sensitīvas informācijas apmaiņu saistībā ar cenām, konkurentiem un klientiem BK un EPBK nozarē:

a)      Bayer no 1996. gada 20. maija līdz 2002. gada 28. novembrim;

b)      Dow Chemical no 1996. gada 1. jūlija līdz 2002. gada 28. novembrim; Dow Deutschland no 1996. gada 1. jūlija līdz 2001. gada 27. novembrim; Dow Deutschland Anlagengesellschaft no 2001. gada 22. februāra līdz 2002. gada 28. februārim; Dow Europe no 2001. gada 26. novembra līdz 2002. gada 28. novembrim;

c)      Eni no 1996. gada 20. maija līdz 2002. gada 28. novembrim; Polimeri no 1996. gada 20. maija līdz 2002. gada 28. novembrim;

d)      Shell Petroleum no 1996. gada 20. maija līdz 1999. gada 31. maijam; Shell Nederland no 1996. gada 20. maija līdz 1999. gada 31. maijam; Shell Nederland Chemie no 1996. gada 20. maija līdz 1999. gada 31. maijam;

e)      Unipetrol no 1999. gada 16. novembra līdz 2002. gada 28. novembrim; Kaučuk no 1999. gada 16. novembra līdz 2002. gada 28. novembrim;

f)      Stomil no 1999. gada 16. novembra līdz 2000. gada 22. februārim.

28      Pamatojoties uz apstrīdētajā lēmumā konstatētajiem faktiem un veikto juridisko vērtējumu, Komisija attiecīgajiem uzņēmumiem uzlika naudas sodus, kuru summa tika aprēķināta, piemērojot metodiku, kas izklāstīta Pamatnostādnēs sodanaudas [naudas soda] noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu (OV 1998, C 9, 3. lpp.; turpmāk tekstā – “pamatnostādnes”), kā arī paziņojumā par sadarbību.

29      Ar apstrīdētā lēmuma rezolutīvās daļas 2. pantu ir uzlikti šādi naudas sodi:

a)      Bayer: EUR 0;

b)      Dow Chemical: EUR 64,575 miljoni, no kuriem:

i)      EUR 60,27 miljoni solidāri ar Dow Deutschland;

ii)      EUR 47,355 miljoni solidāri ar Dow Deutschland Anlagengesellschaft un Dow Europe;

c)      Eni un Polimeri solidāri: EUR 272,25 miljoni;

d)      Shell Petroleum, Shell Nederland un Shell Nederland Chemie solidāri: EUR 160,875 miljoni;

e)      Unipetrol un Kaučuk solidāri: EUR 17,55 miljoni;

f)      Stomil: EUR 3,8 miljoni.

30      Ar apstrīdētā lēmuma rezolutīvās daļas 3. pantu 1. pantā minētajiem uzņēmumiem ir noteikts pienākums nekavējoties izbeigt, ja tie to vēl nav izdarījuši, šajā pantā minētos pārkāpumus un turpmāk atturēties no jebkādas 1. pantā minētās darbības vai rīcības, kā arī no visa veida pasākumiem, kuriem ir līdzvērtīgs mērķis vai sekas.

 Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi

31      Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas [tolaik – Pirmās instances tiesa] kancelejā iesniegts 2007. gada 16. februārī, Dow Chemical, Dow Deutschland, Dow Deutschland Anlagengesellschaft un Dow Europe (turpmāk tekstā visi kopā – “Dow”) cēla šo prasību.

32      Ar Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2009. gada 2. aprīļa lēmumu N. Vāls tika norīkots par tiesnesi, lai papildinātu palātas sastāvu viena no tiesnešiem nespējas piedalīties dēļ.

33      Pēc tiesneša referenta ziņojuma Vispārējā tiesa (pirmā palāta) nolēma sākt mutvārdu procesu.

34      Lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumi un to atbildes uz Vispārējās tiesas uzdotajiem mutvārdu jautājumiem tika uzklausīti 2009. gada 13. oktobra tiesas sēdē.

35      Dow Chemical prasījums Vispārējai tiesai ir atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl šis lēmums tam ir adresēts.

36      Dow Deutschland prasījums Vispārējai tiesai ir atcelt apstrīdētā lēmuma 1. pantu, ciktāl tajā ir secināts, ka Dow Deutschland kopš 1996. gada 1. jūlija pārkāpa EKL 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu.

37      Visi prasītāji (un Dow Chemical – pakārtoti) lūdz Vispārējo tiesu būtiski samazināt tiem uzlikto naudas sodu apmēru.

38      Visu prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        piespriest Komisijai atlīdzināt visas ar šo lietu saistītās tiesas izmaksas un izdevumus, kā arī izmaksas, kas tiem radušās, lai iegūtu bankas garantiju par naudas sodu summu, kas tiem uzlikta ar apstrīdēto lēmumu tiem, līdz Vispārējā tiesa būs pieņēmusi nolēmumu par šo prasību;

–        veikt jebkādus citus pasākumus, ko Vispārējā tiesa uzskata par piemērotiem.

39      Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        noraidīt prasību;

–        piespriest prasītājiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

 Juridiskais pamatojums

40      Savu prasījumu pamatojumam Dow izvirza trīs pamatus. Sava pirmā pamata ietvaros Dow apstrīd, ka Komisija piedēvē [vainojamību] pārkāpumā Dow Chemical. Sava otrā pamata ietvaros Dow uzskata, ka Komisija esot kļūdaini noteikusi laika periodu, kurā Dow Deutschland piedalījies pārkāpumā. Sava trešā pamata ietvaros Dow apgalvo, ka Komisija esot vairākkārt kļūdījusies tam uzlikto naudas sodu noteikšanā.

A –  Par prasījumiem daļēji atcelt apstrīdēto lēmumu

1.     Par pirmo pamatu saistībā ar prettiesisku Dow Chemical vainošanu pārkāpumā

41      Pirmais Dow pamats var tikt sadalīts trīs daļās. Pirmās daļas ietvaros Dow uzskata, ka Komisija esot piemērojusi kļūdainu kritēriju mātes sabiedrības atbildības izvērtēšanai. Otrās daļas ietvaros Dow vērtē, ka katrā ziņā Dow Chemical esot atspēkojis pret to izvirzīto [vainas] prezumpciju. Trešās daļas ietvaros Dow norāda, ka Komisija pieļāvusi kļūdu, atturoties īstenot savu rīcības brīvību, lai noteiktu, vai apstrīdētais lēmums jāadresē Dow Chemical, un atturoties pamatot lēmumu konkrētajā gadījumā vainot mātes sabiedrību pārkāpumā.

a)     Par pirmo daļu saistībā ar kļūdaina kritērija mātes sabiedrības atbildības izvērtēšanai piemērošanu

42      Dow tiesas sēdē norādīja, ka, ņemot vērā Tiesas 2009. gada 10. septembra spriedumu lietā C‑97/08 P Akzo Nobel u.c./Komisija (Krājums, I‑8237. lpp.), tā atsauc pirmā pamata pirmo daļu, kā tas ir norādīts tiesas sēdes protokolā.

43      Līdz ar to nav jālemj par Dow izvirzītā pirmā pamata pirmo daļu.

b)     Par otro daļu saistībā ar uz Dow Chemical attiecinātās prezumpcijas atspēkošanu

 Lietas dalībnieku argumenti

44      Dow apgalvo, ka, ja pastāvētu prezumpcija, ka mātes sabiedrībai ir izšķiroša ietekme uz tai pilnībā piederošu meitas sabiedrību, Dow Chemical šo prezumpciju konkrētajā gadījumā ir atspēkojis. Šajā ziņā Dow uzsver, ka mātes sabiedrība var atspēkot uz to attiecināto prezumpciju, pierādot, ka tā nav īstenojusi izšķirošu ietekmi uz savas meitas sabiedrības rīcību. Tai neesot jāpierāda, ka tā vairs nevarēja īstenot izšķirošu ietekmi uz meitas sabiedrību. Piemērojamais kritērijs esot noteikt, vai meitas sabiedrība “galvenokārt piemēro mātes sabiedrības dotus norādījumus” saistībā ar savu “komercpolitiku” (Tiesas 2000. gada 16. novembra spriedums lietā C‑286/98 P Stora Kopparbergs Bergslags/Komisija, Recueil, I‑9925. lpp.). Izteiciens “galvenokārt” aptver jautājumu par to, vai meitas sabiedrība ievēro konkurences tiesību normas vai arī tās pārkāpj nolūkā panākt augstākas cenas, nekā tā parastos apstākļos būtu varējusi panākt tirgū. Komisija esot piemērojusi šo pieeju divās Dow pieminētās lietās. Dow saistībā ar šo jautājumu atgādina, ka atbildība par tiesību pārkāpumu saistībā ar karteļiem tiek piemērota tikai tīši vai nolaidības dēļ izdarīta pārkāpuma gadījumā (Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts). Līdz ar to uzskatīt, ka mātes sabiedrība būtu pārkāpusi EKL 81. pantu, varot tikai tad, ja tā ir pieļāvusi vismaz nolaidību attiecībā pret savas meitas sabiedrības pārkāpumu.

45      Konkrētajā gadījumā Komisija nepamatoti un bez pierādījumiem esot prezumējusi, ka hierarhiskās saiknes starp Dow Chemical un tās meitas sabiedrībām attiecās uz karteļa darbībām un ka Dow Chemical bijis par šīm darbībām informēts.

46      Pirmkārt, Komisija neesot ņēmusi vērā, ka – kā tas norādīts Dow atbildēs uz paziņojumiem par iebildumiem – Dow Deutschland, Dow Deutschland Anlagengesellschaft un Dow Europe esot rīkojušies autonomi. Šajā ziņā Dow uzsver, ka tikai daži šo trīs uzņēmumu darbiniekiem, kuru skaits esot ļoti neliels un kuri, hierarhijas struktūrā esot samērā zemākā pakāpē, esot piedalījušies pārkāpumā. Vienīgais augstākas pakāpes darbinieks, kurš varēja būt informēts par karteļa darbībām, esot Dow Deutschland tā brīža komercdirektors sintētisko elastomēru jomā. Viņš gan vienmēr esot noliedzis, ka esot bijis informēts par konkrēto pārkāpumu, un nekas nepierādot pretējo. Turklāt, atgādinot šajā lietā iesaistīto darbinieku apstākļus, Dow uzskata, ka kartelis un tā zemā organizētība jau bija izveidojušies, kad Dow Deutschland tam pievienojās. Neesot bijis neviena lēmuma uzsākt procesu vai izveidot struktūras, kuras varētu nodrošināt Dow Chemical dalību [kartelī].

47      Dow Chemical nevarēja būt automātiski informēts par iespējamām pret konkurenci vērstām darbībām, kad Dow Deutschland ienāca konkrētajā tirgū, 1996. gada 1. jūlijā kļūstot par Buna Sow Leuna Olefinverbund GmbH (turpmāk tekstā – “BSL”) izplatītāju. Konkrētais sektors nozīmēja jaunu darbību priekš Dow, kas to neesot integrējusi nevienā no savām jau pastāvošām organizatoriskām struktūrām. Dow šajā ziņā tostarp atgādina, ka BSL pilnībā piederēja Bundesanstalt für vereinigungsbedingte Sonderaufgaben (BvS) līdz 1999. gada 1. septembrim, kad Dow ieguva 80 % daļu BSL kapitālā un tā kopīgu kontroli. Turklāt tam nebija pārliecības, ka BSL turpinās ražot BK un EPBK. Turklāt Dow esot kļuvis par īsto BK un EPBK ražotāju tikai 1999. gada 1. jūnijā, pārņemot Shell “sintētiskā kaučuka” darbību.

48      Tas, ka Dow Chemical nav bijis informēts par apspriedēm saistībā ar cenām, atbilstot grupas organizatoriskajai struktūrai. Darbību saistībā ar “sintētiskajiem elastomēriem” vadība esot atradusies sabiedrībās Dow Deutschland un Dow Deutschland & Co. (kura, kā minēts iepriekš 2. punktā, kļuva par Dow Deutschland Anlagengesellschaft). Šis sektors neesot ticis integrēts nevienā pastāvošā organizatoriskā struktūrā un esot palicis kā neatkarīga darbība. Dow Deutschland toreizējais komercdirektors atradās Dow Chemical darbinieku pakļautībā, kuri pieredzes trūkuma dēļ sintētiskā kaučuka jomā esot atturējušies iejaukties šā direktora lēmumos. Tādēļ rūpnieciskās un ekonomiskās saiknes starp Dow Chemical un tā meitas sabiedrībām konkrētajā sektorā neesot bijušas tik stipras, kā to norāda Komisija apstrīdētā lēmuma preambulas 357. apsvērumā. Tas, ka toreizējais Dow Deutschland komercdirektors bija atkarīgs no Dow Chemical, vēl nenozīmējot, ka viņš patiešām bijis informēts par karteli vai ka viņš rīkojies nolaidīgi, neatklājot, ka tas [kartelis] pastāv.

49      Dow Chemical neesot varējis izbeigt citu grupas sabiedrību dalību pārkāpumā, jo tas nebija par to informēts. Esot būtiska atšķirība starp konkrēto gadījumu un to, par kuru pieņemts Vispārējās tiesas 1998. gada 14. maija spriedums lietā T‑354/94 Stora Kopparbergs Bergslags/Komisija (Recueil, II‑2111. lpp.). Tieši pretēji, visi Dow darbinieki, kuru pienākumi bija saistīti ar komerciāliem jautājumiem, piedalījās regulārās apmācībās par konkurences tiesībām. Turklāt attiecīgajiem darbiniekiem bija jāievēro Dow Chemical komerciālās ētikas kodekss, kurš 1999. gadā īpaši ietvēra Dow pieminētās normas saistībā ar “konkurences tiesību ievērošanu”. Ja konkrētie darbinieki vērstos pie kāda Dow jurista, viņš būtu veicis visus nepieciešamos pasākumus, lai nekavējoties izbeigtu prettiesisko rīcību.

50      Otrkārt, Komisija apgalvojot, ka pastāv “subordinācijas attiecības” starp Dow Chemical un tā meitas sabiedrībām, un pieņemot, ka šīs attiecības “[..] attiecās uz visu ar BK un EPBK saistīto darbību būtiskajiem aspektiem”, ka “prettiesiskais kartelis noteikti bija BK un EPBK sektorā darbojošos Dow meitas uzņēmumu komercpolitikas būtisks faktors un [ka] nevar pieņemt, ka [tiem] būtu bijis iespējams pārrunāt savas darbības, nepieminot tā eksistenci” (apstrīdētā lēmuma preambulas 357. apsvērums). Tomēr Komisija šajā ziņā neesot sniegusi nevienu pierādījumu.

51      Pretēji tam, ko apstrīdētā lēmuma preambulas 357. apsvērumā apgalvo Komisija, Dow neesot izteicis vispārīga rakstura noliegumus, bet gan esot paziņojis, ka, neskatoties uz pilnīgu iekšējo izmeklēšanu, nekas neliecināja, ka kāds no Dow Chemical darbiniekiem būtu bijis informēts par cenu apspriedēm. Pēc Dow domām, tas, ka pastāv viena hierarhiska struktūra, kas aptver visus kādas darbības būtiskos aspektus, nenozīmējot, ka šī struktūra tiek lietota augstāka līmeņa informēšanai par karteļa darbībām. Ja vienkāršu hierarhisku saišu pastāvēšana būtu pietiekama, lai atzītu mātes sabiedrību par atbildīgu par meitas sabiedrību rīcību, nebūtu iespējams pierādīt meitas sabiedrību rīcības autonomiju. Meitas sabiedrība varot rīkoties autonomi, pat ja daži tās darbinieki atskaitās personām, kuras ieņem kādu amatu citās grupas sabiedrībās. Dow piebilst, ka konkrētā lieta atšķiras no tās, kurā pieņemts Vispārējās tiesas 2006. gada 27. septembra spriedums lietā T‑314/01 Avebe/Komisija (Krājums, II‑3085. lpp.). Šajā pēdējā lietā, kopuzņēmuma (meitas sabiedrība) darbinieki paralēli pildīja vadības funkcijas mātes sabiedrībās. Mātes sabiedrību pārstāvji esot bijuši vai nu tieši iesaistīti pārkāpumā, vai arī pavisam noteikti par to informēti. Turklāt meitas sabiedrība esot tikusi izveidota īpašā juridiskā formā.

52      Treškārt, Dow piedāvā uzklausīt kā lieciniekus vairākas personas, kuras varēja (vai būtu varējušas) nodot informāciju par karteļa darbībām kādam Dow Chemical darbiniekam, un pavaicāt, vai tā bija. Tāpat Dow piedāvā uzklausīt kā lieciniekus personas, kuras Komisija norādījusi vai nu tieši apstrīdētā lēmuma 218. zemsvītras piezīmē, vai arī atsaucoties uz Dow 2004. gada 26. jūlija vēstuli, kā tādas, kas ieņem amatus konkrētajās hierarhiskajās struktūrās.

53      Komisija lūdz noraidīt pirmā pamata otro daļu. Tā būtībā uzskata, ka Dow norādītie apstākļi nav pietiekami, lai atspēkotu šajā lietā esošo prezumpciju.

 Vispārējās tiesas vērtējums

54      Komisija apstrīdētajā lēmumā norāda, ka mātes sabiedrība varot tikt atzīta par atbildīgu par meitas sabiedrības prettiesisku rīcību, ja tā savu rīcību tirgū nenosaka autonomi. Šajā ziņā Komisija īpaši atsaucas uz uzņēmuma jēdziena izpratni konkurences tiesībās (apstrīdētā lēmuma preambulas 333. un 334. apsvērums). Komisija turklāt norāda, ka tā varot pieņemt, ka meitas sabiedrība, kura pilnībā pieder mātes sabiedrībai, galvenokārt piemēro mātes sabiedrības dotos norādījumus, un neesot jāpārbauda, vai mātes sabiedrība faktiski ir īstenojusi šo varu. Mātes sabiedrībai vai meitas sabiedrībai esot jāatspēko šī prezumpcija, iesniedzot pierādījumus tam, ka meitas sabiedrības ir autonomi noteikušas savu rīcību tirgū, nevis piemērojušas mātes sabiedrības norādījumus, tādējādi, ka tām nav piemērojams uzņēmuma jēdziens (apstrīdētā lēmuma preambulas 335. apsvērums).

55      Pēc tam Komisija norāda, ka Dow Deutschland Anlagengesellschaft, Dow Deutschland un Dow Europe ir atbildīgi par savu tiešu dalību pārkāpumā. Tā precizē, ka pārkāpuma laikā šie uzņēmumi tieši vai netieši pilnībā piederēja Dow Chemical. Pēc Komisijas domām, tādēļ varēja pieņemt, ka mātes sabiedrība ir īstenojusi izšķirošu ietekmi uz tās meitas sabiedrību rīcību. Šo prezumpciju konkrētajā gadījumā pastiprina vairāki elementi. Komisija tādējādi secināja, ka apstrīdētais lēmums esot jāadresē Dow Deutschland Anlagengesellschaft, Dow Deutschland, Dow Europe un Dow Chemical, kuri esot atzīstami par solidāri atbildīgiem pārkāpumā (apstrīdētā lēmuma preambulas 340.–364. apsvērums).

56      Šajā ziņā ir jāatgādina, ka tajā īpašajā gadījumā, kad mātes sabiedrībai pieder 100 % meitas sabiedrības, kas ir izdarījusi Kopienu konkurences tiesību normu pārkāpumu, kapitāla, pirmkārt, šī mātes sabiedrība var īstenot izšķirošu ietekmi uz šīs meitas sabiedrības rīcību un, otrkārt, pastāv atspēkojama prezumpcija, ka minētā mātes sabiedrība faktiski īsteno izšķirošu ietekmi uz savas meitas sabiedrības rīcību. Šādos apstākļos pietiek, ja Komisija pierāda, ka viss meitas sabiedrības kapitāls pieder tās mātes sabiedrībai, lai prezumētu, ka pēdējā īsteno izšķirošu ietekmi uz šīs meitas sabiedrības komercpolitiku. Līdz ar to Komisija varēs uzskatīt mātes sabiedrību par solidāri atbildīgu par tās meitas sabiedrībai uzliktā naudas soda samaksu, ja vien šī mātes sabiedrība, kurai ir jāatspēko šī prezumpcija, neiesniedz pietiekamus pierādījumus, lai pierādītu, ka tās meitas sabiedrība rīkojas tirgū autonomi (skat. iepriekš 42. punktā minēto spriedumu lietā Akzo Nobel u.c./Komisija, 60. un 61. punkts un tajos minētā judikatūra).

57      Dow, atsaukusi sava pirmā pamata pirmo daļu, neapstrīd, ka Komisija varēja prezumēt, ka, tā kā Dow Chemical tieši vai netieši piederēja viss tā meitas sabiedrību kapitāls, tas īstenoja izšķirošu ietekmi uz to rīcību.

58      Tādēļ Dow Chemical bija jāatspēko šī prezumpcija, pierādot, ka minētās meitas sabiedrības autonomi noteica savu komercdarbības politiku un ka līdz ar to tās neveido kopā ar Dow Chemical vienotu ekonomisku vienību un tātad vienu uzņēmumu EKL 81. panta izpratnē.

59      Konkrēti, Dow Chemical bija jāiesniedz visi pierādījumi par organizatoriskajām, ekonomiskajām un juridiskajām saiknēm starp tā meitas sabiedrībām un Dow Chemical, kurus tas uzskata par tādiem, kas pierāda, ka tie neveido vienotu ekonomisku vienību. Vispārējai tiesai savā vērtējumā ir jāņem vērā visi pierādījumi, kuru raksturs un nozīmīgums var atšķirties atkarībā no katras attiecīgās lietas īpašajām iezīmēm (Vispārējās tiesas 2007. gada 12. decembra spriedums lietā T‑112/05 Akzo Nobel u.c./Komisija, Krājums, II‑5049. lpp., 65. punkts).

60      Pirmkārt, Dow ar saviem argumentiem būtībā apgalvo, ka, tā kā tas nebija iesaistīts pārkāpumā un pat nebija par to informēts, to nevarēja atzīt par atbildīgu par šo pārkāpumu. Dow tomēr tiesas sēdē norādīja, ka, ievērojot iepriekš 42. punktā minēto 2009. gada 10. septembra spriedumu lietā Akzo Nobel u.c./Komisija, tas nevarēja atspēkot šajā ziņā uz to attiecināto prezumpciju, jo no minētā sprieduma izriet, ka mātes sabiedrības īstenotai izšķirošai ietekmei nav obligāti jābūt saistītai ar meitas sabiedrības komercpolitiku un vēl jo mazāk ar pārkāpumu. Dow tādējādi atzīst, ka šie argumenti nevar likt šajā ziņā apšaubīt apstrīdētā lēmuma tiesiskumu. Turklāt Dow tiesas sēdē norādīja, ka tas atsauc pirmā pamata otrajā daļā attiecībā uz šo jautājumu izvirzītos argumentus.

61      Otrkārt, pilnības labad Komisija apstrīdētajā lēmumā piemin citus apstākļus, kas ļauj secināt, ka Dow Chemical ir īstenojis izšķirošu ietekmi un savu meitas sabiedrību rīcību. Īpaši Komisija norāda, ka pārkāpumā iesaistītie darbinieki atskaitījās Dow Deutschland komercdirektoram (sintētiskā kaučuka jomā), kurš savukārt atskaitījās par sektoru atbildīgajām Dow Chemical amatpersonām, kuras galu galā informēja prezidentu-ģenerāldirektoru (apstrīdētā lēmuma preambulas 344.–352. apsvērums). Dow neapstrīd šos faktus, bet uzskata, ka šie elementi nenorāda, ka Dow Chemical būtu patiešām bijis informēts par karteli vai ka tas rīkojies nolaidīgi, neatklājot tā eksistenci. Tomēr iepriekšējā punktā minēto iemeslu dēļ ar šiem argumentiem nevar atspēkot uz Dow Chemical attiecināto prezumpciju, ko arī Dow pats atzina tiesas sēdē.

62      Dow tomēr tiesas sēdē norādīja, ka Komisija apstrīdētā lēmuma preambulas 357. apsvērumā esot kļūdaini uzskatījusi, ka Dow Chemical bijis informēts par karteļa darbību. Pēc Dow domām, ja Komisijas apgalvojums ir pareizs, Dow Chemical būtu tieši bijis iesaistīts kartelī. Šis apgalvojums tomēr pārsniedzot mātes sabiedrības, kurai pilnībā pieder tās meitas sabiedrība, atbildības robežas. Komisija šajā ziņā neesot iesniegusi nevienu pierādījumu. Atsaucoties uz Tiesas 2009. gada 3. septembra spriedumu apvienotajās lietās C‑322/07 P, C‑327/07 P un C‑338/07 P Papierfabrik August Koehler/Komisija (Krājums, I‑7191. lpp.) un uzskatot, ka šī lieta ir salīdzināma ar to, kurā pieņemts minētais spriedums, Dow secina, ka apstrīdētais lēmums šajā ziņā esot prettiesisks.

63      Nepastāvot nepieciešamībai izteikties par Dow tiesas zālē izteikto argumentu pieņemamību, pietiek norādīt, ka minētie argumenti balstās uz premisu, saskaņā ar kuru, ievērojot apstrīdētā lēmuma preambulas 357. apsvērumā minētos elementus, Komisija esot arī ņēmusi vērā Dow Chemical atbildību par tiešu dalību pārkāpumā, un ka tādējādi konkrētā situācija esot salīdzināma ar to, par kuru pieņemts iepriekš 62. punktā minētais spriedums lietā Papierfabrik August Koehler/Komisija. No apstrīdētā lēmuma preambulas 340.–343. apsvēruma skaidri izriet, ka Dow Chemical atbildība atzīta tikai tādēļ, ka tas tieši vai netieši kontrolēja uzņēmumus, kuri tieši piedalījās pārkāpumā, t.i., Dow Deutschland Anlagengesellschaft, Dow Deutschland un Dow Europe. Dow premisa tādējādi ir kļūdaina.

64      No šiem elementiem izriet, ka Dow argumenti nevar likt apšaubīt to, ka Dow Chemical un tās meitas sabiedrības varētu tikt uzskatītas par vienu ekonomisku vienību. Šajā kontekstā Vispārējā tiesa uzskata, ka nav jāveic Dow lūgtie procesa organizatoriskie pasākumi.

65      Ievērojot iepriekš minēto, Dow izvirzītā pirmā pamata otrā daļa jānoraida kā nepamatota.

c)     Par trešo daļu saistībā ar kļūdu Komisijas rīcības brīvības īstenošanā un pamatojuma trūkumu

 Lietas dalībnieku argumenti

66      Dow uzsver, ka katrā ziņā Komisija norāda, ka, “adresējot lēmumu visaugstākā līmeņa mātes sabiedrībām, [tā] piemēro pastāvīgā judikatūrā apstiprinātu vispārēju principu [..] un tā nesaskata nevienu imperatīvu iemeslu, lai to nepiemērotu” (apstrīdētā lēmuma preambulas 362. apsvērums).

67      Tomēr Vispārējās tiesas un Tiesas judikatūra, uz kuru ir atsauces apstrīdētā lēmuma preambulas 333.–336. apsvērumā, neapstiprinot nekādu Komisijas vispārēju politiku adresēt lēmumu grupas “jumta sabiedrībai”. Šī judikatūra vienīgi norādot uz to, ka, pastāvot vienkāršai prezumpcijai, saskaņā ar kuru mātes sabiedrība faktiski īsteno izšķirošu ietekmi uz tai pilnībā piederošo meitas sabiedrību, ja mātes sabiedrība neatspēko šo prezumpciju, Komisija tātad varētu (bet tai neesot pienākuma to darīt) atzīt mātes sabiedrību par atbildīgu par minētās meitas sabiedrības rīcību.

68      Turklāt, atsaucoties uz noteiktiem Komisijas lēmumiem, Dow piebilst, ka citās lietās Komisija nav atzinusi mātes sabiedrību par atbildīgu, lai gan pēdējai piederēja viss meitas sabiedrības kapitāls, nenorādot, kādēļ tā nav uzlikusi naudas sodu mātes sabiedrībai.

69      Ievērojot minēto, Dow uzskata, ka Komisijai vajadzēja īstenot savu rīcības brīvību katrā gadījumā atsevišķi. Konkrētajā gadījumā tā to neesot izdarījusi, nesniedzot paskaidrojumu, kā tas īpaši izriet no apstrīdētā lēmuma preambulas 362. apsvēruma. Dow piebilst, ka pastāv atšķirība starp vispārējo politiku, lai novērstu Kopienas konkurences tiesību pārkāpumus un sodītu pārkāpumu izdarījušos uzņēmumus, un vispārējo politiku, saskaņā ar kuru mātes sabiedrība vienmēr tiek atzīta par atbildīgu.

70      Dow atgādina, ka tas administratīvā procesa laikā ir apgalvojis, ka tam būs nodarīts nepamatots kaitējums, ja Komisija savu iecerēto lēmumu adresēs Dow Chemical, jo tas, iespējams, novestu pie nepamatota procesa par civiltiesisku atbildību Amerikas Savienotajās Valstīs. Dow šajā ziņā uzsver, ka dažas dienas pēc paziņojuma par apstrīdētā lēmuma pieņemšanu Dow Chemical bija aicināts ierasties vairākās Amerikas Savienoto Valstu tiesās saistībā ar kolektīvām prasībām. Turklāt Dow Chemical esot norādījis, ka tas, ka apstrīdētais lēmums ir ticis tam adresēts, neatbilst Komisijas politikai sadarbības jomā, jo uzņēmumi ne tik lielā mērā vēlas sadarboties, ja sadarbība, ko tie piedāvā, rada lielāku iespēju, ka kādas trešās personas pret tiem cels prasības par zaudējumu atlīdzību. Komisija minēto esot skaidri atzinusi 2006. gada 8. decembra paziņojuma par atbrīvojumu no sodanaudas [naudas soda] un sodanaudas [naudas soda] samazināšanu karteļu gadījumos (OV C 298, 17. lpp.) 6. punktā.

71      Dow no tā secina, ka Komisija nav pietiekami ņēmusi vērā šos argumentus, aprobežojoties ar to atzīšanu par “augstākā mērā politiska rakstura” argumentiem. Komisijai taču esot bijis pienākums tos ņemt vērā un izsvērt kopā ar iespējamiem argumentiem, kuri būtu labvēlīgi apstrīdētā lēmuma paziņošanai Dow Chemical. Tas tomēr neesot izdarīts.

72      Katrā ziņā apstrīdētais lēmums neesot pietiekami pamatots, jo Komisija tajā neesot norādījusi iemeslus, kādēļ tā visbeidzot konkrētajos apstākļos ir izvēlējusies to adresēt mātes sabiedrībai. Pavisam neesot nepieciešams, lai Komisija paskaidrotu, kādēļ tā neuzskata mātes sabiedrību par atbildīgu par meitas sabiedrības rīcību, jo tāds lēmums nekaitētu nevienam. Savukārt Komisijai esot jāizvērtē dažādie argumenti un jāizklāsta sava lēmuma pamatojums, ja tā mātes sabiedrībai uzliek naudas sodu par kādas tās meitas sabiedrības izdarītiem pārkāpumiem.

73      Komisija lūdz noraidīt pirmā pamata trešo daļu. Tā būtībā uzskata, ka, ja prasības, kuras ir noteiktas, lai mātes sabiedrību atzītu par vainojamu meitu sabiedrību rīcībā, ir izpildītas, tai neesot pienākuma paskaidrot tās lēmuma adresātu izvēli.

 Vispārējās tiesas vērtējums

74      Ir jāatgādina, ka saistībā ar pirmā pamata otro daļu izklāstīto iemeslu dēļ Komisijai ir tiesības attiecināt uz mātes sabiedrību atbildību par meitas sabiedrības izdarīto pārkāpumu, ja minētā meitas sabiedrība nenosaka savu rīcību tirgū autonomi. Aplūkojamajā lietā no iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka Komisija šajā ziņā nav pieļāvusi kļūdu. Tas, ka Dow Chemical ir grupas jumta sabiedrība, nevarētu mainīt šo secinājumu, jo nav apstrīdēts apstāklis, ka tas kontrolē, lai arī netieši, visu sabiedrību, kuras tieši piedalījušās pārkāpumā, t.i., Dow Deutschland Anlagengesellschaft, Dow Deutschland un Dow Europe, kapitālu (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2003. gada 30. septembra spriedumu lietā T‑203/01 Michelin/Komisija, Recueil, II‑4071. lpp., 290. punkts). Turklāt jāuzsver, ka Dow Chemical tieši kontrolē visu kapitālu sabiedrībā Dow Europe, kuru Komisija atzinusi par atbildīgu par tiešu dalību pārkāpumā, kas nav ticis apstrīdēts šīs tiesvedības ietvaros.

75      Saistībā ar apgalvojumu par apstrīdētā lēmuma neatbilstību Komisijas lēmumu pieņemšanas praksei un tiktāl, ciktāl Dow atsaucas uz vienlīdzīgas attieksmes principa neievērošanu, ir jāatgādina vispirms, ka iepriekš 56. punktā izklāstīto iemeslu dēļ mātes sabiedrība var tikt vainota meitas sabiedrības rīcībā, ar kuru tiek pārkāptas konkurences tiesību normas. Turklāt jānorāda, ka mātes sabiedrības vainošana pārkāpumā ir iespēja, kuru izvērtē Komisija (šajā ziņā skat. Tiesas 2009. gada 24. septembra spriedumu apvienotajās lietās C‑125/07 P, C‑133/07 P, C‑135/07 P un C‑137/07 P Erste Bank der österreichischen Sparkassen/Komisija, Krājums, I‑8681. lpp., 82. punkts, un Vispārējās tiesas 2006. gada 14. decembra spriedumu apvienotajās lietās no T‑259/02 līdz T‑264/02 un T‑271/02 Raiffeisen Zentralbank Österreich u.c./Komisija, Krājums, II‑5169. lpp., 331. punkts). Šajos apstākļos ir jāsecina, ka tas vien, ka Komisija savā agrākajā lēmumu pieņemšanas praksē bija uzskatījusi, ka kādas lietas apstākļi neattaisno mātes sabiedrības vainošanu tās meitas sabiedrības rīcībā, nenozīmē, ka Komisijai ir pienākums izdarīt tādu pašu secinājumu kādā vēlākā lēmumā (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 1999. gada 20. aprīļa spriedumu apvienotajās lietās no T‑305/94 līdz T‑307/94, no T‑313/94 līdz T‑316/94, T‑318/94, T‑325/94, T‑328/94, T‑329/94 un T‑335/94 Limburgse Vinyl Maatschappij u.c./Komisija, tā sauktā “PVC II lieta”, Recueil, II‑931. lpp., 990. punkts). Pilnības labad ir jāatgādina, ka gadījumā, ja kāds uzņēmums ir pārkāpis EKL 81. panta 1. punktu, tas nevar izvairīties no jebkāda soda tādēļ, ka kādam citam tirgus dalībniekam naudas sods nav uzlikts, ja Vispārējās tiesas izskatīšanā pat nav lietas par šā pēdējā uzņēmuma situāciju (skat. iepriekš minēto spriedumu PVC II lietā, 1237. punkts un tajā minētā judikatūra).

76      Saistībā ar to, ka Dow Chemical esot nodarīts nepamatots kaitējums, tam adresējot apstrīdēto lēmumu, ar to nevar apstrīdēt šā lēmuma tiesiskumu, jo iepriekš minēto iemeslu dēļ Komisija varēja vainot konkrētajā pārkāpumā Dow Chemical.

77      Visbeidzot, saistībā ar apgalvoto pamatojuma trūkumu ir jāatgādina, ka individuālā lēmuma pamatojumā ir skaidri un nepārprotami jānorāda iestādes, kas ir pieņēmusi aktu, argumentācija, lai ļautu ieinteresētajām personām zināt veiktā pasākuma pamatojumu un kompetentajai tiesai veikt tā pārbaudi. Prasība norādīt pamatojumu ir jāvērtē, ņemot vērā lietas faktiskos apstākļus. Netiek prasīts, lai pamatojumā tiktu norādīti visi attiecīgie faktiskie un tiesiskie apstākļi, jo jautājums par akta atbilstību EKL 253. panta prasībām ir jāvērtē, ņemot vērā ne tikai attiecīgā akta tekstu, bet arī kontekstu, kurā tas ticis pieņemts (Tiesas 1998. gada 2. aprīļa spriedums lietā C‑367/95 P Komisija/Sytraval un Brink’s France, Recueil, I‑1719. lpp., 63. punkts).

78      Būtiskas formas prasības, kas veido šo pienākumu norādīt pamatojumu, ir izpildītas, ja Komisija savā lēmumā norāda vērtējuma elementus, kas tai ļāva noteikt pārkāpuma smagumu un ilgumu (Tiesas 2000. gada 16. novembra spriedums lietā C‑291/98 P Sarrió/Komisija, Recueil, I‑9991. lpp., 73. punkts, un 2002. gada 15. oktobra spriedums apvienotajās lietās C‑238/99 P, C‑244/99 P, C‑245/99 P, C‑247/99 P, no C‑250/99 P līdz C‑252/99 P un C‑254/99 P Limburgse Vinyl Maatschappij u.c./Komisija, Recueil, I‑8375. lpp., 463. punkts).

79      Konkrētajā gadījumā pietiek konstatēt, ka Komisija apstrīdētā lēmuma preambulas 333.–338. un 340.–364. apsvērumā ir skaidri norādījusi apstākļus, kuri tai ir ļāvuši konkrētajā gadījumā konstatēt Dow Chemical atbildību. Turklāt Dow šīs prasības ietvaros apstrīd šos elementus. Šajos apstākļos Dow apgalvojums par pamatojuma trūkumu nav pamatots.

80      Ievērojot iepriekš minēto, Dow izvirzītā pirmā pamata trešā daļa jānoraida kā nepamatota un līdz ar to pirmais pamats kopumā arī ir noraidāms.

2.     Par otro daļu saistībā ar Dow Deutschland dalības pārkāpumā ilguma kļūdainu noteikšanu

a)     Lietas dalībnieku argumenti

 Dow argumenti

81      Apstrīdētajā lēmumā Komisija kā uzņēmuma dalības pārkāpumā sākuma datumu noteica dienu, kurā konkrētā uzņēmuma darbinieks pirmoreiz piedalījās vienā no Eiropas sintētiskā kaučuka asociācijas apakškomitejas sanāksmēm. Tādējādi attiecībā uz Dow Deutschland Anlagengesellschaft par dalības pārkāpumā sākuma datumu ir noteikts 2001. gada 22. februāris, savukārt attiecībā uz Dow Europe – 2001. gada 26. novembris (apstrīdētā lēmuma preambulas 450. apsvērums).

82      Lai gan BSL bija nodevis vienu no saviem darbiniekiem Dow Deutschland rīcībā kopš 1996. gada 1. jūlija (apstrīdētā lēmuma preambulas 100. apsvērums), tas piedalījās savā pirmajā sanāksmē Dow Deutschland vārdā tikai 1996. gada 2. un 3. septembrī (apstrīdētā lēmuma preambulas 167. apsvērums). Apstrīdētajā lēmumā nekas nenorādot, ka šis darbinieks būtu sazinājies ar citu karteļa pušu pārstāvjiem laikā no 1996. gada 1. jūlija līdz 1996. gada 2. un 3. septembra sanāksmei. Ar Komisijas piemēroto metodi Dow ar atpakaļejošu spēku esot uzskatīta par atbildīgu par šī darbinieka piedalīšanos 1996. gada 20. un 21. maija sanāksmē. Komisija tātad esot radījusi Dow Deutschland nelabvēlīgu situāciju salīdzinājumā ar citiem apstrīdētā lēmuma adresātiem. Tā kā Dow Chemical (iespējamais) pārkāpums tiekot aprobežots ar tā meitas sabiedrību pārkāpumu, tas pats būtu jāattiecina uz Dow Chemical kopumā.

83      Turklāt Komisija apstrīdētajā lēmumā neesot paskaidrojusi, kādēļ tā attiecībā uz Dow Deutschland piemērojusi citu metodi, un tas esot atzīstams par pamatojuma trūkumu.

 Komisijas argumenti

84      Pēc Komisijas domām, Dow izvirzītais otrais pamats balstās uz kļūdainu pieņēmumu, saskaņā ar kuru tā esot vispārīgi izraudzījusies dalības vienā no Eiropas sintētiskā kaučuka asociācijas apakškomiteju sanāksmēm dienu kā dalības kartelī sākuma datumu. Tieši pretēji, tā esot rīkojusies kā parasti, t.i., izraugoties datumu, kurā kāds uzņēmuma darbinieks pirmoreiz piedalās karteļa darbībā (apstrīdētā lēmuma preambulas 444. apsvērums).

85      Dow Deutschland (un tātad Dow Chemical) gadījumā Komisija apstrīdētajā lēmumā esot pareizi norādījusi, ka tā dalība pārkāpumā sākusies dienā, kurā BSL darbinieks, kurš jau bija piedalījies karteļa darbībā, tika tajā norīkots darbā. Dow Deutschland tātad bija jāuzskata par atbildīgu par sava darbinieka dalību sākot no šī datuma. Dow neesot apstrīdējis pierādījumus, saskaņā ar kuriem pie Dow Deutschland norīkots darbinieks jau bija piedalījies karteļa darbībā. Turklāt šis darbinieks turpināja tajā piedalīties arī pēc tā norīkošanas pie Dow Deutschland (apstrīdētā lēmuma preambulas 166., 167. un 169.–182. apsvērums).

86      Dow neapstrīdot arī to, ka laika periodā no 1996. gada 1. jūlija līdz nākamajai Eiropas sintētiskā kaučuka asociācijas sanāksmei kartelis turpinājis pastāvēt. It īpaši Komisija uzskata, ka dalība karteļa ikdienas darbībā nav tikusi pārtraukta laika periodā, kurā nenotika neviena karteļa sanāksme un kurā netika plānots īstenot kādu karteļa lēmumu. Lai izbeigtu dalību turpinātā aizliegtā vienošanās, dalībniekam esot jāparāda, ka tas skaidri norobežojies no aizliegtās vienošanās, un tas jādara tādā veidā, lai bijušajām sabiedrībām līdzdalībniecēm nebūtu šaubu, ka tas pametis aizliegto vienošanos (Vispārējās tiesas 1991. gada 17. decembra spriedums lietā T‑7/89 Hercules Chemicals/Komisija, Recueil, II‑1711. lpp., 232. punkts; 1992. gada 10. marta spriedums lietā T‑12/89 Solvay/Komisija, Recueil, II‑907. lpp., 98. punkts, un 2003. gada 11. decembra spriedums lietā T‑56/99 Marlines/Komisija, Recueil, II‑5225. lpp., 56. punkts).

87      Attiecībā uz Dow apgalvoto pamatojuma trūkumu Komisija atsaucas uz apstrīdētā lēmuma preambulas 444. apsvērumu, kā arī saistībā ar faktisko kontekstu uz tās 19. apsvērumu.

b)     Vispārējās tiesas vērtējums

88      Ir jāatgādina, ka saistībā ar pierādījumu sniegšanu par EKL 81. panta 1. punkta pārkāpumu Komisijai ir pienākums pierādīt tās konstatētos pārkāpumus un sniegt piemērotus pierādījumus, lai juridiski pietiekami pierādītu pārkāpumu veidojošo apstākļu esamību (Tiesas 1998. gada 17. decembra spriedums lietā C‑185/95 P Baustahlgewebe/Komisija, Recueil, I‑8417. lpp., 58. punkts, un 1999. gada 8. jūlija spriedums lietā C‑49/92 P Komisija/Anic Partecipazioni, Recueil, I‑4125. lpp., 86. punkts). Tiesas šaubām jābūt vērstām par labu uzņēmumam – lēmuma par pārkāpuma konstatēšanu adresātam. Tādējādi tiesa nevar secināt, ka Komisija ir tiesiski pietiekamā veidā pierādījusi attiecīgā pārkāpuma esamību, ja par šo jautājumu tai vēl ir šaubas (Vispārējās tiesas 2005. gada 25. oktobra spriedums lietā T‑38/02 Groupe Danone/Komisija, Krājums, II‑4407. lpp., 215. punkts).

89      Turklāt saskaņā ar judikatūru Komisijai ir jāpierāda ne tikai aizliegtās vienošanās pastāvēšana, bet arī tās ilgums (Vispārējās tiesas 1994. gada 7. jūlija spriedums lietā T‑43/92 Dunlop Slazenger/Komisija, Recueil, II‑441. lpp., 79. punkts; 2001. gada 13. decembra spriedums lietā T‑48/98 Acerinox/Komisija, Recueil, II‑3859. lpp., 55. punkts, un 2005. gada 29. novembra spriedums lietā T‑62/02 Union Pigments/Komisija, Krājums, II‑5057. lpp., 36. punkts). Lai aprēķinātu pārkāpuma, kura mērķis ir ierobežot konkurenci, ilgumu, jānoskaidro nolīguma pastāvēšanas ilgums, proti, laika posms no tā noslēgšanas dienas līdz dienai, kad tas tika izbeigts (Vispārējās tiesas 2005. gada 27. jūlija spriedums apvienotajās lietās no T‑49/02 līdz T‑51/02 Brasserie nationale u.c./Komisija, Krājums, II‑3033. lpp., 185. punkts, un 2006. gada 5. decembra spriedums lietā T‑303/02 Westfalen Gassen Nederland/Komisija, Krājums, II‑4567. lpp., 138. punkts). Tādu pierādījumu neesamības gadījumā, kas var tieši apstiprināt pārkāpuma ilgumu, Komisijai jābalstās vismaz uz pierādījumiem, kas attiecas uz laika ziņā pietiekami tuvu esošiem notikumiem, tādējādi, ka var saprātīgi pieņemt, ka šis pārkāpums ir veikts nepārtraukti laikā starp diviem precīziem datumiem (iepriekš minētais Vispārējās tiesas spriedums lietā Dunlop Slazenger/Komisija, 79. punkts, un 2006. gada 16. novembra spriedums lietā T‑120/04 Peróxidos Orgánicos/Komisija, Krājums, II‑4441. lpp., 51. punkts).

90      Konkrētajā gadījumā Komisija uzskata, ka Dow Deutschland ir piedalījies pārkāpumā kopš 1996. gada 1. jūlija (apstrīdētā lēmuma rezolutīvās daļas 1. pants). Precīzāk, Komisija norāda, ka BSL norīkoja N. Dow Deutschland rīcībā kopš 1996. gada 1. jūlija, pirms viņš 1997. gada 1. oktobrī kļuva par Dow darbinieku (apstrīdētā lēmuma preambulas 100. apsvērums). Komisija piebilst, ka BSL pirmoreiz karteļa sanāksmē piedalījies 1996. gada maijā, bet Dow nav atzīstams par atbildīgu par BSL rīcību pirms komerciālā līguma starp BSL un Dow noslēgšanas, t.i., 1996. gada 1. jūlijā. Visbeidzot, Komisija norāda, ka pēc komerciālā līguma starp BSL un Dow spēkā stāšanās Dow “turpināja” piedalīties kartelī. Komisija šajā ziņā norāda, ka 1996. gada 2. un 3. septembra karteļa sanāksmes laikā N. pārstāvēja vienlaikus BSL un Dow. Komisija no minētā secina, ka Dow dalība pārkāpumā ir sākusies, vēlākais, 1996. gada 1. jūlijā (apstrīdētā lēmuma preambulas 444. apsvērums).

91      Ir jānorāda, ka papildus apstāklim, ka BSL norīkoja N., Komisija nenorāda nevienu apstākli, kas ļautu uzskatīt, ka Dow Deutschland ir piedalījies pārkāpumā no 1996. gada 1. jūlija līdz 2. septembrim. Precīzāk, Komisija neiesniedz nevienu konkrētu pierādījumu, kas ļautu secināt gribas saskaņošanu starp Dow Deutschland un pārējiem karteļa dalībniekiem laika periodā no 1996. gada 1. jūlija līdz 2. septembrim.

92      Turklāt no apspriedei iesniegtajiem dokumentiem neizriet, ka būtu īstenojusies kāda no karteļa dalībniekiem gribas izpausme ar pret konkurenci vērstu mērķi attiecībā uz Dow Deutschland.

93      Tas vien, ka sabiedrības darbinieks, kurš piedalījies aizliegtā vienošanās, ir norīkots darbā citā sabiedrībā, vēl nenozīmē, ka šī pēdējā sabiedrība automātiski kļūst par aizliegtās vienošanās dalībnieci. Nevar tikt izslēgts, ka šajos apstākļos konkrētais darbinieks izlemj neiesaistīt sabiedrību, kurā viņš norīkots, pret konkurenci vērstās darbībās vai arī ka minētā sabiedrība veic pasākumus, kas tai ļauj izvairīties no šāda veida rīcības.

94      Turklāt Komisijas norāde uz to, ka Dow esot “turpinājis” piedalīties kartelī pēc 1996. gada 1. jūlija, ir nepareiza, jo katrā ziņā nav strīda par to, ka Dow pirms šī datuma nekad nav piedalījies pārkāpumā.

95      Turklāt Komisija nav pierādījusi, ka laika periodā no 1996. gada 1. jūlija līdz 2. septembrim Dow Deutschland, pateicoties informācijai, ko N. ieguvis sava iepriekšējā amata ietvaros, būtu īstenojis karteļa ietvaros noslēgtos nolīgumus un tādējādi nebūtu tirgū rīkojies autonomi. Šajā ziņā ir jānorāda, ka, lai gan judikatūrā dažkārt ir ticis atzīts, ka informācijas par konkurentiem turēšana var ļaut uzskatīt, ka konkrētais uzņēmums neīsteno autonomu politiku tirgū, pat apgalvotās izstāšanās no karteļa laikā, runa bija par gadījumu, kurā konkrētais uzņēmums jau bija iesaistījies šajā kartelī (skat. tostarp iepriekš 89. punktā minēto spriedumu lietā Union Pigments/Komisija, 39. punkts un tajā minētā judikatūra).

96      Tādēļ Komisija attiecībā uz Dow Deutschland nav juridiski pietiekami pierādījusi pārkāpumu veidojošo apstākļu esamību laika periodā no 1996. gada 1. jūlija līdz 2. septembrim. Dow savukārt neapstrīd Dow Deutschland dalību pārkāpumā kopš 1996. gada 2. septembra.

97      Citi Komisijas izvirzītie argumenti nevar atspēkot šo secinājumu.

98      Apstrīdētā lēmuma preambulas 166., 167. un 169.–182. apsvērumā, kurus Komisija iztirzā savos procesuālajos dokumentos, ir norādīts, ka N. kā Dow Deutschland un BSL pārstāvis piedalījās karteļa sanāksmēs kopš 1996. gada 2. un 3. septembra. Šie preambulas apsvērumi nepierāda, ka N. no 1996. gada 1. jūlija līdz 2. septembrim būtu piedalījies karteļa darbībā Dow Deutschland vārdā.

99      Komisijas minētā judikatūra, saskaņā ar kuru dalība karteļa ikdienas aktivitātēs nav pārtraukta laika periodā, kurā nav notikusi neviena karteļa sanāksme un kurā nav plānots īstenot nevienu karteļa lēmumu, ir piemērojama tad, ja konkrētais uzņēmums jau piedalījies karteļa darbībā, kā tas nav Dow Deutschland gadījumā pirms 1996. gada 2. un 3. septembra sanāksmes. Līdz ar to nevar pārmest Dow Deutschland, ka tas nav norobežojies no karteļa, kurā tas vēl nebija iesaistījies.

100    Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jāapmierina otrais pamats un atbilstoši Dow Deutschland šajā ziņā izvirzītajiem prasījumiem jāatceļ apstrīdētā lēmuma 1. pants tiktāl, ciktāl ar to konstatēta Dow Deutschland dalība konkrētajā pārkāpumā no 1996. gada 1. jūlija, nevis no 1996. gada 2. septembra.

3.     Par trešo pamatu saistībā ar prasītājiem uzliktā naudas soda kļūdainu noteikšanu

101    Dow izvirzītais trešais pamats iedalās deviņās daļās. Pirmās daļas ietvaros Dow uzskata, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdas pārkāpuma smaguma noteikšanā. Otrā līdz sestā daļa attiecas uz diferencētas pieejas piemērošanu naudas sodu pamatsummām. Septītā un astotā daļa attiecas uz reizināšanas koeficientu preventīvas iedarbības nodrošināšanai piemērošanu. Devītās daļas ietvaros Dow uzskata, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu pārkāpuma ilguma noteikšanā.

a)     Par pirmo daļu saistībā ar pārkāpuma smaguma kļūdainu noteikšanu

 Lietas dalībnieku argumenti

102    Dow neapstrīd Komisijas secinājumu, saskaņā ar kuru pamatnostādņu izpratnē pārkāpums var tikt kvalificēts kā sevišķi smags. Tomēr nediskriminēšanas princips nosaka Komisijas pienākumu detalizēti izvērtēt pārkāpuma raksturu, kad tā nosaka naudas soda sākumsummu sevišķi smagu pārkāpumu kategorijas ietvaros.

103    Konkrētajā gadījumā Komisija neesot ņēmusi vērā, ka pārkāpums nav rūpīgi sagatavota un izpētīta nolīguma rezultāts. Karteļa dalībnieki esot vienkārši neformāli satikušies līdz četrām reizēm gadā ārpus oficiālajām Eiropas sintētiskā kaučuka asociācijas apakškomiteju sanāksmēm (apstrīdētā lēmuma preambulas 94. un 95. apsvērums). Neviens no rūpīgi izstrādātos karteļos bieži sastopamiem mehānismiem – kā, piemēram, kontroles mehānismi vai sistemātiskas sankcijas – konkrētajā gadījumā neesot sastopams. Komisija pati esot secinājusi, ka nav bijusi neviena sistemātiska vienošanās par cenām (apstrīdētā lēmuma preambulas 270.–272. apsvērums). Šie elementi, kurus Komisija neesot ņēmusi vērā apstrīdētā lēmuma preambulas 461. apsvērumā, liecinot par labu naudas soda pamatsummai, kas būtu mazāka, nekā noteikusi Komisija. Dow apgalvo, ka iepriekš 88. punktā minētajā spriedumā lietā Groupe Danone/Komisija (393. punkts) Vispārējā tiesa esot norādījusi, ka pamatnostādņu izpratnē attiecībā uz pārkāpuma smaguma [noteikšanu] ir jāņem vērā ieviešanas mehānismu neesamība.

104    Dow piebilst, ka atbilstoši pamatnostādņu 1. punkta A iedaļas trešajam ievilkumam Komisija sevišķi smagu pārkāpumu kategorijas ietvaros var piemērot diferencētu pieeju attiecībā uz uzņēmumiem atkarībā no pārkāpuma, kuru tie ir izdarījuši, rakstura. Komisijai tātad esot jāņem vērā konkrētās lietas īpašie apstākļi.

105    Komisija lūdz noraidīt trešā pamata pirmo daļu. Tā it īpaši uzsver, ka naudas soda sākumsumma tikusi noteikta, ņemot vērā ražojumu tirgus apjomu un pārkāpuma raksturu.

 Vispārējās tiesas vērtējums

106    Pārkāpumu smagums ir nosakāms, ņemot vērā lielu skaitu elementu, piemēram, lietas īpašos apstākļus, tās kontekstu un naudas sodu preventīvo iedarbību, un nav izveidots saistošs vai izsmeļošs tādu kritēriju saraksts, kuri būtu obligāti jāņem vērā (iepriekš 78. punktā minētais Tiesas spriedums lietā Limburgse Vinyl Maatschappij u.c./Komisija, 465. punkts, un 2005. gada 28. jūnija spriedums apvienotajās lietās C‑189/02 P, C‑202/02 P, no C‑205/02 P līdz C‑208/02 P un C‑213/02 P Dansk Rørindustri u.c./Komisija, Krājums, I‑5425. lpp., 241. punkts).

107    Starp elementiem, kas varētu tikt ņemti vērā, izvērtējot pārkāpumu smagumu, jāpiemin katra uzņēmuma rīcība, katra uzņēmuma loma aizliegtās vienošanās izveidē, labums, ko tie no tās ir varējuši gūt, to lielums un attiecīgo preču vērtība, kā arī risks, ko šāda veida pārkāpumi rada Kopienas mērķiem (skat. Tiesas 2007. gada 25. janvāra spriedumu lietā C‑407/04 P Dalmine/Komisija, Krājums, I‑829. lpp., 130. punkts un tajā minētā judikatūra).

108    Turklāt pamatnostādnēs cita starpā ir noteikts, ka pārkāpuma smaguma noteikšanā jāņem vērā pārkāpuma raksturs, tā faktiskā ietekme uz tirgu, ja to var izmērīt, un attiecīgā ģeogrāfiskā tirgus apjoms. Līdz ar to pārkāpumi tiek iedalīti trīs kategorijās, ļaujot izšķirt sīkākus, smagus un sevišķi smagus pārkāpumus (pamatnostādņu 1. punkta A iedaļas pirmā un otrā daļa).

109    Konkrētajā gadījumā Komisija apstrīdētajā lēmumā vispirms atzīst, ka iesaistītie uzņēmumi ir noslēguši nolīgumus par cenu mērķiem un tirgus sadali un ir apmainījušies ar sensitīvu komerciālo informāciju. Pēc Komisijas uzskatiem, šai praksei ir sevišķi smaga pārkāpuma raksturs (apstrīdētā lēmuma preambulas 461. apsvērums un rezolutīvās daļas 1. pants). Tālāk Komisija norāda, ka nav iespējams novērtēt faktisko karteļa ietekmi uz EEZ tirgu. Komisija arī piebilst, ka, pat ja nav iespējams noteikt karteļa faktisko ietekmi, iesaistītie uzņēmumi ir īstenojuši attiecīgos nolīgumus un tiem ir bijusi ietekme uz tirgu. Komisija secina, ka tā neņems vērā ietekmi uz tirgu, lai noteiktu naudas soda summu (apstrīdētā lēmuma preambulas 462. apsvērums). Visbeidzot, Komisija norāda, ka pārkāpums skar visu EEZ teritoriju (apstrīdētā lēmuma preambulas 463. apsvērums). Šo iemeslu dēļ Komisija uzskata, ka konkrētais pārkāpums var tikt kvalificēts kā sevišķi smags (apstrīdētā lēmuma preambulas 464. apsvērums).

110    Turklāt Komisija piemēroja diferencētu pieeju attiecībā uz iesaistītajiem uzņēmumiem, pamatojoties uz to kumulatīvo apgrozījumu saistībā ar BK un EPBK 2001. gadā, kas bija pēdējais pilnais pārkāpuma gads, izņemot attiecībā pret Shell (1998. gads) un Stomil (1999. gads) piemēroto. Komisija ir iedalījusi iesaistītos uzņēmumus piecās kategorijās, Dow ierindojot otrajā no tām (naudas soda sākumsumma EUR 41 miljons) (apstrīdētā lēmuma preambulas 465.–473. apsvērums).

111    Dow neapstrīd Komisijas secinājumu, saskaņā ar kuru konkrētais pārkāpums pamatnostādņu izpratnē var tikt kvalificēts kā sevišķi smags, taču apstrīd naudas soda sākumsummu, uzskatot it īpaši, ka konkrētais kartelis ir ar zemu formalitātes pakāpi.

112    Šajā ziņā, pirmkārt, jāatgādina, ka saskaņā ar pamatnostādņu 1. panta A iedaļu nosakāmais naudas soda apmērs par sevišķi smagu pārkāpumu ir augstāks par EUR 20 miljoniem, un jānorāda, ka Dow naudas soda sākumsummas noteikšanā tikuši ņemti vērā vairāki elementi, īpaši EEZ teritorijā 2001. gadā šī uzņēmuma veikto BK un EPBK pārdošanas summa (proti, EUR 126,93 miljoni – apstrīdētā lēmuma preambulas 469. apsvērums).

113    Otrkārt, ir jāsecina, ka savas prasības ietvaros Dow neapstrīd karteļa prettiesisko priekšmetu, kāds tas ir formulēts apstrīdētajā lēmumā, it īpaši tā rezolutīvās daļas 1. pantā, proti, cenu mērķu noteikšanu, tirgus sadali un apmaiņu ar sensitīvu komerciālo informāciju. Līdz ar to, ņemot vērā ar karteli sasniedzamo mērķu daudzumu un vienlaicīgumu un kaut gan tas bija ar zemu formalitātes pakāpi, tas tomēr liecina par augstu izstrādes līmeni (šajā ziņā skat. iepriekš 88. punktā minēto spriedumu lietā Groupe Danone/Komisija, 149. punkts). It īpaši saistībā ar argumentu par tādu piespiedu mehānismu neesamību, kas varētu nodrošināt nolīguma ievērošanu un praktisku īstenošanu, un pieņemot, ka Dow apgalvojumi šajā ziņā ir pierādīti un ka tie var tikt ņemti vērā, ir jāatgādina, ka Dow neapstrīd Komisijas secinājumu, saskaņā ar kuru konkrētais pārkāpums pamatnostādņu izpratnē var tikt kvalificēts kā sevišķi smags. Šajā ziņā ir jāuzsver, ka iesaistītie uzņēmumi ir vienojušies par cenu mērķu noteikšanu, par klientu sadali, izmantojot līgumus par otras puses klientu nepiesaistīšanu, un par sensitīvas informācijas apmaiņu saistībā ar cenām, konkurentiem un klientiem. Turklāt konkrētais kartelis attiecas uz visu EEZ teritoriju. Turpmāk ir jānorāda, ka attiecībā uz Dow noteiktā naudas soda summa nepārsniedz maksimālo robežu 10 % apmērā no tā kopējā apgrozījuma iepriekšējā uzņēmējdarbības gadā, kā tas noteikts Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punktā; šī maksimālā robeža ir paredzēta, lai izvairītos no tā, ka konkrētais uzņēmums nevar samaksāt attiecīgo naudas sodu (šajā ziņā skat. Tiesas 1983. gada 7. jūnija spriedumu apvienotajās lietās no 100/80 līdz 103/80 Musique Diffusion française u.c./Komisija, Recueil, 1825. lpp., 119. punkts). Turklāt ir jāatgādina, ka pārkāpuma smaguma novērtējums ir jāpārbauda visaptveroši, ņemot vērā visus apstākļus, kuriem ir nozīme konkrētajā lietā. Aplūkojamā lietā, ņemot vērā elementus, kurus Komisija norādījusi apstrīdētajā lēmumā, Vispārējā tiesa uzskata, ka Dow minētais apstāklis, pat ja pieņemtu, ka tas ir pierādīts, neietekmē Komisijas noteiktās naudas soda sākumsummas apmēru.

114    Ņemot vērā minēto, Dow izvirzītā trešā pamata pirmā daļa ir jānoraida kā nepamatota.

b)     Par otro līdz sesto daļu saistībā ar kļūdainu diferencētas pieejas piemērošanu naudas sodu pamatsummām

 Lietas dalībnieku argumenti

115    Sava trešā pamata otrās daļas ietvaros Dow norāda, ka Komisija esot piemērojusi diferencētu pieeju attiecībā uz naudas sodu pamatsummām, lai “ņemtu vērā katra uzņēmuma īpatsvaru un tādējādi arī tā prettiesiskās rīcības faktiskās sekas attiecībā uz konkurenci” (apstrīdētā lēmuma preambulas 466. apsvērums). Tomēr Komisija apstrīdētā lēmuma preambulas 462. apsvērumā norādot, ka “nav iespējams noteikt vairāku pārkāpumu veidojošo nolīgumu faktisko ietekmi uz EEZ tirgu”. Tātad Komisijas apgalvojumi esot pretrunīgi. Tiklīdz kāda pārkāpuma ietekmi nevar izmērīt, neesot nekāda pamata piemērot individuālus naudas sodus, ņemot vērā apgalvoto “spēju” radīt kaitējumu, kā to Komisija norādot savos procesuālajos dokumentos. Šajā ziņā pamatnostādņu 1. punkta A iedaļas ceturtā daļa esot jāpiemēro kopsakarā ar tā paša punkta sesto daļu. Dow piebilst, ka lietās, kurās pieņemts Vispārējās tiesas 2003. gada 9. jūlija spriedums lietā T‑230/00 Daesang et Sewon Europe/Komisija (Recueil, II‑2733. lpp.) un 2006. gada 27. septembra spriedums lietā T‑329/01 Archer Daniels Midland/Komisija (Recueil, II‑3255. lpp.) un kuras Komisija iztirzā savos procesuālajos dokumentos, tika konstatēta ietekme uz tirgu.

116    Trešā pamata trešās daļas ietvaros Dow norāda, ka atbilstoši pamatnostādņu 1. punkta A iedaļai Komisijai ir jāizvērtē pārkāpuma “faktiskā ietekme” uz tirgu (ciktāl to var izmērīt). Šo pienākumu Vispārējā tiesa esot nostiprinājusi 2003. gada 9. jūlija spriedumā lietā T‑224/00 Archer Daniels Midland un Archer Daniels Midland Ingredients/Komisija (Recueil, II‑2597. lpp.) un 2006. gada 5. aprīļa spriedumā lietā T‑279/02 Degussa/Komisija (Krājums, II‑897. lpp.). Konkrētajā gadījumā Komisija neesot novērtējusi faktisko pārkāpuma ietekmi uz tirgu (apstrīdētā lēmuma preambulas 462. apsvērums). Tomēr tajā pašā apsvērumā tā secina, ka pārkāpumam “tiešām bijusi ietekme uz tirgu, pat ja tā faktiskā ietekme ir grūti izmērāma”. Vispārējās tiesas 2005. gada 18. jūlija spriedumā lietā T‑241/01 Scandinavian Airlines System/Komisija (Krājums, II‑2917. lpp.) un iepriekš 88. punktā minētajā spriedumā lietā Groupe Danone/Komisija, kuri minēti apstrīdētajā lēmumā, esot norādīts, ka Komisija var noteikt pārkāpuma faktisko ietekmi, vienkārši izvērtējot ietekmes iespējamību vai pierādot, ka pārkāpums ir ticis īstenots. Konkrētajā gadījumā Komisija neesot izvērtējusi ietekmes iespējamību un neesot arī pierādījusi pret konkurenci vērsta nolīguma īstenošanu (kaut arī tā esot centusies pierādīt pārkāpuma īstenošanu pirmajā paziņojumā par iebildumiem). Apstrīdēta lēmuma preambulas 462. apsvērumā iekļautais Komisijas apgalvojums, saskaņā ar kuru “Eiropas ražotāji īstenojuši pret konkurenci vērstus nolīgumus”, neesot pamatots ar pierādījumiem. Apstrīdēta lēmuma preambulas 143. un 203. apsvērums, uz kuriem Komisija atsaucas savos procesuālajos dokumentos, nekādi nepierādot jebkādu reālu īstenošanu, bet tikai nesekmīgus mēģinājumus, tai skaitā ar uzņēmumu, attiecībā uz kuru process izbeigts (Dwory).

117    Trešā pamata ceturtās daļas ietvaros Dow uzskata, ka tā tiesības tikt uzklausītam esot pārkāptas, un šajā ziņā uzsver, ka Komisijas pirmais paziņojums par iebildumiem ietvēra dažus “ekonomiskus pierādījumus” saistībā ar karteļa darbības ietekmi. Tomēr Komisija esot atsaukusi minēto paziņojumu pēc tam, kad vairāki iesaistītie uzņēmumi, tai skaitā Dow, apstrīdēja minēto pierādījumu pierādīšanas spēku. Otrais paziņojums par iebildumiem, uz kuru pamatots apstrīdētais lēmums, šajā ziņā neietverot nevienu pierādījumu. Tas neietverot arī informāciju par to, ka pret konkurenci vērstu nolīgumu īstenošanai bijusi ietekme uz tirgu. Komisijas procesuālajos dokumentos pieminētajiem otrā paziņojuma par iebildumiem punktiem šajā ziņā nav nozīmes. Līdz ar to Dow nebija iespējas paust savu viedokli par iespējamo karteļa ietekmi uz tirgu. Komisija tomēr esot prezumējusi, ka kartelim esot bijusi ietekme uz tirgu, kad tā piemērojusi diferencētu pieeju attiecībā uz apstrīdētā lēmuma adresātiem.

118    Attiecībā uz trešā pamata otrajā līdz ceturtajā daļā iztirzātajiem argumentiem Dow secina, ka Komisijai nebija tiesību noteikt atšķirīgas pamatsummas iesaistītajiem uzņēmumiem uzliktajiem naudas sodiem. Konkrētajā gadījumā Komisijai esot bijis jānosaka vienāda pamatsumma. Tā kā Stomil uzliktā naudas soda pamatsumma tika noteikta EUR 5,5 miljoni un šī summa tika uzskatīta par atbilstošu objektīvajam karteļa smagumam, neesot bijis nekāda iemesla noteikt augstāku pamatsummu attiecībā uz Dow.

119    Trešā pamata, kurš ir izvirzīts pakārtoti, piektās daļas ietvaros Dow apgalvo, ka, ja būtu jāuzskata, ka Komisija varēja piemērot diferencētu pieeju attiecībā uz apstrīdētā lēmuma adresātiem, lai ņemtu vērā faktisko ietekmi uz konkurenci, tā nepamatoti esot balstījusies uz Dow BK un EPBK pārdošanas apgrozījumu 2001. gadā. Komisija tādā veidā neesot ievērojusi, ka Dow apgrozījums būtiski pieauga tikai kopš 1999. gada jūnija, tam iegādājoties Shell “sintētiskā kaučuka” darbību. Apmēram pusi no pārkāpuma perioda Dow stāvoklis tirgū bija nepārprotami vājāks. Dow uzsver, ka apstrīdētā lēmuma preambulas 479. apsvērumā Komisija esot ņēmusi vērā to, ka Dow pārkāpuma pirmajos gados nebija Shell darbību saistībā ar BK un EPBK īpašnieks, lai aprēķinātu [naudas soda] palielinājumu atkarībā no pārkāpuma ilguma, kas tomēr esot atsevišķs jautājums. Dow piebilst, ka Shell darbību pārņemšanas brīdī tas nebija informēts par pārkāpumu un ka tādēļ tam nevajadzētu uzņemties lielāku atbildību. Turklāt iepriekš 44. punktā minētajā spriedumā lietā Stora Kopparbergs Bergslags/Komisija Tiesa esot norādījusi, ka sabiedrību nevar vainot sabiedrības, kuru tā pārņēmusi, izdarītos pārkāpumos, ja šie pārkāpumi ir izdarīti pirms šīs pārņemšanas, pamatojoties uz to vien, ka pārņēmējs pats piedalījās kartelī šajā laikā. Dow no minētā secina, ka Komisijai izmaiņas pārdošanas apjomā esot bijušas jāņem vērā arī naudas soda pamatsummas aprēķinā, pamatojoties uz Dow pārdošanas apjomu 1998. un 2001. gadā un tad aprēķinot vidējo [pārdošanas apjomu]. Dow šajā ziņā norāda, ka tā pārdošanas apjoms 1998. gadā bija krietni zemāks nekā Shell [pārdošanas apjoms]. Izmantojot Dow pārdošanas apjomu 2001. gadā visam pārkāpuma periodam, Komisija pret to esot rīkojusies diskriminējoši salīdzinājumā ar Shell. Ņemot vērā 1998. gada apgrozījumu un tā ieteikto metodi, Dow secina, ka naudas soda pamatsummai attiecībā uz to bija jābūt EUR 32,4 miljoniem.

120    Trešā pamata sestās daļas ietvaros Dow apgalvo, ka, ja vajadzētu uzskatīt, ka Komisija varēja piemērot diferencētu pieeju attiecībā uz apstrīdētā lēmuma adresātiem, lai ņemtu vērā faktisko ietekmi uz konkurenci, esot tomēr jāatzīst, ka Komisija ir piešķīrusi pārāk lielu nozīmi šim aspektam. Kā Komisija pati atzina apstrīdētā lēmuma preambulas 461. apsvērumā, vissvarīgākais faktors naudas soda pamatsummas noteikšanā esot pārkāpuma objektīvais smagums (jeb raksturs). Konkrētajā gadījumā Komisija esot noteikusi Dow sešas reizes lielāku naudas soda pamatsummu nekā Stomil, vienīgi pamatojoties uz apgalvoto Dow dalības pārkāpumā faktisko ietekmi. Šis aspekts pilnībā esot aizēnojis pārkāpuma smagumu kā faktoru, kurš jāņem vērā naudas soda aprēķinā, lai gan, ja vien kādam no dalībniekiem nav bijusi īpaša loma, faktiskai ietekmei esot jābūt vienādai visiem uzņēmumiem. Dow piebilst, ka trešā pamata sestajā daļā tas neatsaucas uz reizināšanas koeficientu preventīvas darbības nodrošināšanai, kā to ļauj spriest Komisija savos procesuālajos dokumentos.

121    Komisija lūdz noraidīt trešā pamata otro līdz sesto daļu. Tā būtībā uzskata, ka tā nav pieļāvusi kļūdu, piemērojot diferencētu pieeju naudas sodu pamatsummām.

 Vispārējās tiesas vērtējums

–       Par trešā pamata otro līdz ceturto daļu

122    Pamatnostādnes izšķir sīkākus, smagus un sevišķi smagus pārkāpumus (pamatnostādņu 1. punkta A iedaļas pirmā un otrā daļa). Turklāt saskaņā ar pamatnostādņu 1. punkta A iedaļas trešo, ceturto un sesto daļu uzņēmumi tiek nošķirti, nosakot individuālo ieguldījumu, ko katrs uzņēmums tā faktiskās ekonomiskās spējas ziņā ir sniedzis aizliegtās vienošanās gūtos panākumos, lai to klasificētu atbilstošajā kategorijā (šajā ziņā skat. 2005. gada 15. jūnija spriedumu apvienotajās lietās T‑71/03, T‑74/03, T‑87/03 un T‑91/03 Tokai Carbon u.c./Komisija, Krājumā nav publicēts, 225. punkts; skat. arī Vispārējās tiesas 2008. gada 18. jūnija spriedumu lietā T‑410/03 Hoechst/Komisija, Krājums, II‑881. lpp., 360. punkts).

123    Individuālais ieguldījums, ko katrs uzņēmums tā faktiskās ekonomiskās spējas ziņā sniedz aizliegtās vienošanās panākumos, ir jānošķir no pamatnostādņu 1 punkta A iedaļas pirmajā daļā minētās pārkāpuma faktiskās ietekmes. Šajā pēdējā gadījumā pārkāpuma faktiskā ietekme, ja to var izmērīt, tiek ņemta vērā, lai kvalificētu pārkāpumu kā sīkāku, smagu vai sevišķi smagu. Savukārt katra uzņēmuma individuālais ieguldījums tiek ņemts vērā, lai izsvērtu naudas summas, kas noteiktas atkarībā no pārkāpuma smaguma.

124    Līdz ar to, pat nepastāvot izmērāmai faktiskai pārkāpuma ietekmei, Komisija atbilstoši pamatnostādņu 1 punkta A iedaļas trešajai, ceturtajai un sestajai daļai, pēc tam, kad tā kvalificējusi pārkāpumu kā sīkāku, smagu vai sevišķi smagu, var piemērot diferencētu pieeju iesaistītajiem uzņēmumiem.

125    Līdz ar to trešā pamata otrās līdz ceturtās daļas ietvaros minētie Dow argumenti nevar ietekmēt Komisijas veikto klasifikāciju izmantotās kategorijas, proti, sevišķi smaga pārkāpuma kategorijas, ietvaros.

126    Katrā ziņā, kā norādīts iepriekš 113. punktā, savas prasības ietvaros Dow neapstrīd karteļa prettiesisko priekšmetu, kāds tas ir formulēts apstrīdētajā lēmumā, it īpaši tā rezolutīvās daļas 1. pantā. Šajā ziņā no pamatnostādnēs sniegtā sevišķi smagu pārkāpumu apraksta izriet, ka nolīgumi vai saskaņotas darbības, kuru mērķis tostarp, kā tas ir konkrētajā gadījumā, ir noteikt cenu mērķus vai sadalīt tirgus daļas, pamatojoties uz to raksturu vien, var tikt kvalificēti kā “sevišķi smagi” [pārkāpumi], un Komisijai nav jāpierāda pārkāpuma faktiskā ietekme uz tirgu (šajā ziņā skat. Tiesas 2009. gada 3. septembra spriedumu lietā C‑534/07 P Prym un Prym Consumer/Komisija, Krājums, I‑7415. lpp., 75. punkts; skat. arī iepriekš 89. punktā minēto spriedumu lietā Brasserie nationale u.c./Komisija, 178. punkts, un iepriekš 122. punktā minēto spriedumu lietā Hoechst/Komisija, 345. punkts). Tāpat no pastāvīgās judikatūras izriet, ka horizontālās vienošanās par cenām ir viens no vissmagākajiem Kopienu konkurences tiesību pārkāpumiem un tādējādi pašas par sevi var tikt kvalificētas kā sevišķi smagi pārkāpumi (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2001. gada 12. jūlija spriedumu apvienotajās lietās T‑202/98, T‑204/98 un T‑207/98 Tate & Lyle u.c./Komisija, Recueil, II‑2035. lpp., 103. punkts, un iepriekš 88. punktā minēto spriedumu lietā Groupe Danone/Komisija, 147. punkts).

127    Komisija tātad nav pieļāvusi kļūdu, atzīstot, ka konkrētās darbības pēc sava rakstura ir sevišķi smagi pārkāpumi, neņemot vērā pārkāpuma faktisko ietekmi uz tirgu. Šajā ziņā ir jāatzīst, ka pretēji tam, ko būtībā apgalvo Dow, Komisija apstrīdētā lēmuma preambulas 462. apsvērumā skaidri norādījusi, ka tā neņems vērā faktisko pārkāpuma ietekmi uz tirgu naudas soda apmēra noteikšanā.

128    Attiecībā uz argumentu, ka Dow tiesības tikt uzklausītam esot pārkāptas, ir jāatgādina, ka atbilstoši šim principam ir tostarp jānodrošina, ka paziņojumā par iebildumiem, ko Komisija nosūtījusi uzņēmumam, kuram tā grasās uzlikt sodu par konkurences tiesību normu pārkāpšanu, ir iekļauti attiecībā uz šo uzņēmumu izmantotie būtiskie apstākļi, tādi kā pārmestie fakti, tiem piešķirtā kvalifikācija un pierādījumi, uz kuriem pamatojas Komisija, lai šis uzņēmums varētu derīgi izteikt savus argumentus pret to ierosinātajā administratīvajā procesā (skat. Tiesas 2003. gada 2. oktobra spriedumu lietā C‑176/99 P Arbed/Komisija, Recueil, I‑10687. lpp., 20. punkts un tajā minētā judikatūra). Īpaši saistībā ar naudas sodu aprēķinu Komisija izpilda savu pienākumu ievērot uzņēmumu tiesības tikt uzklausītiem, kad tā skaidri norāda paziņojumā par iebildumiem, ka tā izsvērs, vai konkrētajiem uzņēmumiem jāuzliek naudas sods, un kad tā norāda galvenos faktiskos un tiesiskos apstākļus, kas varētu ietekmēt naudas soda uzlikšanu, piemēram, apgalvotā pārkāpuma smagumu un ilgumu un faktu, ka pārkāpums izdarīts “tīši vai nolaidības dēļ”. Šādi rīkojoties, Komisija tiem sniegusi informāciju, kas nepieciešama, lai aizstāvētos ne tikai pret pārkāpuma konstatēšanu, bet arī pret naudas soda uzlikšanu (iepriekš 106. punktā minētais spriedums apvienotajās lietās Dansk Rørindustri u.c./Komisija, 428. punkts; skat. Vispārējās tiesas 2002. gada 20. marta spriedumu lietā T‑23/99 LR AF 1998/Komisija, Recueil, II‑1705. lpp., 199. punkts un tajā minētā judikatūra, un iepriekš 122. punktā minētais spriedums apvienotajās lietās Tokai Carbon u.c./Komisija, 139. punkts). Konkrētajā gadījumā pietiek konstatēt, ka Komisija nav ņēmusi vērā karteļa ietekmi uz tirgu pārkāpuma smaguma noteikšanā (apstrīdētā lēmuma preambulas 462. apsvērums). Šajos apstākļos nevar pastāvēt nekāds Dow tiesību tikt uzklausītam aizskārums šajā ziņā.

129    Tādējādi trešā pamata otrā līdz ceturtajā daļā Dow izvirzītie argumenti katrā ziņā ir nepamatoti.

130    Ievērojot minēto, Dow izvirzītā trešā pamata otrā līdz ceturtā daļa ir jānoraida kā nepamatotas.

–       Par pakārtoti izvirzīto trešā pamata piekto daļu

131    Saskaņā ar pamatnostādņu 1. punkta A iedaļas trešo, ceturto un sesto daļu uzņēmumi tiek nošķirti, nosakot individuālo ieguldījumu, ko katrs uzņēmums tā faktiskās ekonomiskās spējas ziņā ir sniedzis aizliegtās vienošanās gūtos panākumos, lai to klasificētu atbilstošajā kategorijā (šajā ziņā skat. iepriekš 122. punktā minēto spriedumu apvienotajās lietās Tokai Carbon u.c./Komisija, 225. punkts; skat. arī iepriekš 122. punktā minēto spriedumu lietā Hoechst/Komisija, 360. punkts). Precīzāk, pamatnostādņu 1. punkta A iedaļas sestā daļa ļauj ņemt vērā “nodarījuma īpašo nozīmi un līdz ar to katra uzņēmuma nodarītā kaitējuma [katra uzņēmuma pārkāpjošas rīcības īpatsvaru un tātad arī] faktisko ietekmi uz konkurenci, īpaši gadījumos, kad uzņēmumi, kuri izdarījuši viena veida konkurences pārkāpumus, būtiski atšķiras pēc apjoma”. Saistībā ar šo, Komisijai iedalot uzņēmumus kategorijās, tai jāievēro vienlīdzīgas attieksmes princips, saskaņā ar kuru ir aizliegts, ka līdzīgas situācijas tiek risinātas dažādi vai dažādas situācijas tiek risinātas vienādi, ja vien šāda attieksme nav objektīvi pamatota (Vispārējās tiesas 2003. gada 19. marta spriedums lietā T‑213/00 CMA CGM u.c./Komisija, Recueil, II‑913. lpp., 406. punkts; 2004. gada 29. aprīļa spriedums apvienotajās lietās T‑236/01, T‑239/01, no T‑244/01 līdz T‑246/01, T‑251/01 un T‑252/01 Tokai Carbon u.c./Komisija, Recueil, II‑1181. lpp., 219. punkts, un iepriekš 116. punktā minētais spriedums lietā Degussa/Komisija, 324. punkts). Turklāt saskaņā ar judikatūru naudas soda summai ir vismaz jābūt samērīgai ar pārkāpuma smaguma noteikšanā vērā ņemtiem elementiem (iepriekš 126. punktā minētais spriedums apvienotajās lietās Tate & Lyle u.c./Komisija, 106. punkts; iepriekš minētais 2004. gada 29. aprīļa spriedums apvienotajās lietās Tokai Carbon u.c./Komisija, 219. punkts, un iepriekš 116. punktā minētais spriedums lietā Degussa/Komisija, 324. punkts). Līdz ar to, Komisijai konkrētos uzņēmumus iedalot kategorijās naudas soda noteikšanai, katras kategorijas slieksnis jānosaka saskaņotā un objektīvi pamatotā veidā (iepriekš minētais spriedums lietā CMA CGM u.c./Komisija, 416. punkts, un iepriekš 116. punktā minētais spriedums lietā Degussa/Komisija, 325. punkts). Visbeidzot, no pastāvīgās judikatūras izriet, ka starp elementiem, kas ļauj izvērtēt pārkāpuma smagumu, atkarībā no situācijas var iekļaut preču, kuras ir pārkāpuma objekts, apjomu un vērtību, kā arī uzņēmuma lielumu un ekonomisko varu un līdz ar to arī tā iespējamo ietekmi uz tirgu. No vienas puses, no tā izriet, ka naudas soda noteikšanai Komisijai ir pieļaujams ņemt vērā gan uzņēmuma kopējo apgrozījumu, kas sniedz norādes, kaut arī aptuvenas un nepilnīgas, par uzņēmuma lielumu un tā ekonomisko varu, gan apgrozījuma daļu, kas rodas no precēm, kuras skar pārkāpums, un kas sniedz norādes par pārkāpuma mērogu. No otras puses, no tā izriet, ka ne vienam, ne otram no šiem apgrozījuma apjomiem nav jāpiešķir nesamērīga nozīme salīdzinājumā ar citiem vērtējamiem apstākļiem tādējādi, ka piemēroti noteikts naudas soda apmērs nevar būt vienkārša aprēķina, kas balstīts uz kopējo apgrozījumu, rezultāts (skat. Vispārējās tiesas 2009. gada 30. septembra spriedumu lietā T‑175/05 Akzo Nobel u.c./Komisija, Krājumā nav publicēts, 139. punkts un tajā minētā judikatūra).

132    Dow konkrēti apstrīd tā apgrozījuma saistībā ar BK un EPBK 2001. gadā izmantošanu. Tas būtībā uzskata, ka šis apgrozījums neesot piemērots, jo tā apgrozījums konkrētajos tirgos ir būtiski mainījies Shell darbības minētajos tirgos pārpirkšanas rezultātā 1999. gadā.

133    Šajā ziņā ir jānorāda, ka, tā kā, nosakot attiecības starp naudas sodiem, ir jāpamatojas uz vienā un tajā pašā pārkāpumā iesaistīto uzņēmumu apgrozījumiem, ir jānosaka vērā ņemamais laika periods tādējādi, lai iegūtie skaitļi būtu pēc iespējas salīdzināmi. No tā izriet, ka konkrēts uzņēmums nevarēs pieprasīt, lai Komisija attiecībā uz to pamatotos uz citu periodu nekā to, kuru piemēro parasti, ja vien tas nepierāda, ka apgrozījums šajā pēdējā laika periodā tam raksturīgu iemeslu dēļ neliecina par tā patieso lielumu un ekonomisko varu, ne arī par izdarītā pārkāpuma mērogu (iepriekš 131. punktā minētais 2009. gada 30. septembra spriedums lietā Akzo Nobel u.c./Komisija, 142. punkts).

134    Tomēr Dow nav izvirzījusi nevienu detalizētu argumentu, izņemot norādi uz sava apgrozījuma izmaiņām no 1999. līdz 2001. gadam, lai pierādītu, ka tā apgrozījums saistībā ar BK un EPBK 2001. gadā neliecina par tā patieso lielumu un ekonomisko varu, ne arī par pārkāpuma, kuru tas izdarījis, mērogu.

135    Pilnības labad ir jānorāda, ka Shell darbību saistībā ar BK un EPBK pārpirkšanas faktiskā ietekme uz Dow apgrozījumu nav skaidra, ņemot vērā Vispārējā tiesā iesniegtos lietas materiālus. Īpaši no apstrīdētā lēmuma preambulas 65. apsvērumā iekļautās 3. tabulas izriet, ka Dow apgrozījums saistībā ar BK un EPBK laika periodā no 1998. līdz 2000. gadam pieauga par EUR 32 miljoniem, kaut gan Shell apgrozījums 1999. gadā bija EUR 86 miljoni. Tajā pašā laikā Bayer, kurš nav pārņēmis citas sabiedrības darbību, apgrozījums saistībā ar BK un EPBK pieauga par gandrīz EUR 20 miljoniem. Turklāt Dow apgrozījums saistībā ar BK un EPBK laika periodā no 2000. līdz 2001. gadam jeb pēc Shell darbību pārpirkšanas arī pieaudzis par vairāk nekā EUR 23 miljoniem.

136    Turklāt Dow apgrozījuma attīstība pēc Shell darbību saistībā ar BK un EPBK pārpirkšanas 1999. gadā nav izraisījusi tā pozīcijas izmaiņas attiecībā pret citiem konkurentiem. Dow 2000. un 2001. gadā apgrozījuma ziņā palika trešajā vietā aiz EniChem un Bayer. Tas tā būtu arī tad, ja tiktu piemērota Dow tiesas sēdē piedāvātā metode, proti, ja tiktu piemērots vidējais apgrozījums laika periodā no 1998. līdz 2001. gadam. Šajā gadījumā Dow joprojām būtu aiz EniChem un Bayer un pirms Shell.

137    Turklāt ir jānorāda, ka Komisija tomēr ir ņēmusi vērā īpašo situāciju, uz kuru atsaucas Dow, veicot [naudas soda] palielināšanu, lai ņemtu vērā pārkāpuma ilgumu. Konkrēti, Komisija apstrīdētā lēmuma preambulas 479. apsvērumā apgalvo, ka Dow Chemical ir jāatzīst par atbildīgu pārkāpumā par laika periodu no 1996. gada 1. jūlija līdz 2002. gada 28. novembrim jeb sešiem gadiem un četriem mēnešiem. Šim pārkāpuma ilgumam vajadzēja izraisīt naudas soda sākumsummas palielinājumu par 60 %. Tomēr, lai ņemtu vērā, ka Dow nebija Shell darbību saistībā ar BK un EPBK īpašnieks trīs pirmos pārkāpuma gadus un ka Shell arī bija atbildīgs par pārkāpumu šajā laika periodā, Komisija nolēma tajā pašā apstrīdētā lēmuma preambulas apsvērumā palielināt Dow Chemical naudas soda sākumsummu tikai par 50 %. Komisija ir ņēmusi vērā tos pašus apstākļus, samazinot no 50 % uz 40 % palielinājumu, kas piemērojams, lai ņemtu vērā pārkāpuma ilgumu, attiecībā uz Dow Deutschland (apstrīdētā lēmuma preambulas 480. apsvērums). Dow nav iesniedzis nevienu pierādījumu, kas ļautu uzskatīt, ka Komisija būtu pieļāvusi acīmredzamu kļūdu šīs metodes izvēlē.

138    Ievērojot minēto, Dow izvirzītā trešā pamata piektā daļa jānoraida kā nepamatota.

–       Par trešā pamata sesto daļu

139    Neskatoties uz to, ka Dow izvirzītie argumenti nav ļoti skaidri, no tā procesuālajiem dokumentiem var secināt, ka tas būtībā uzskata, ka Komisija ir piešķīrusi pārāk lielu nozīmi kartelī iesaistīto uzņēmumu “īpatsvaram” salīdzinājumā ar pārkāpuma “smagumu”. Tādēļ Komisijas izmantotā diferencētā pieeja attiecībā uz iesaistītajiem uzņēmumiem, lai gan pārkāpuma smagums ir identisks visiem, neesot pamatota.

140    Ir jāuzskata, ka Dow faktiski norāda uz vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu. Tas neapstrīd dažkārt pat ievērojamas atšķirības apgrozījumā saistībā ar BK un EPBK starp iesaistītajiem uzņēmumiem Komisijas noteiktajos gados. Turklāt no pamatnostādņu 1. punkta A iedaļas sestās daļas skaidri izriet, ka Komisija var izsvērt naudas soda apmēru, lai ņemtu vērā katra uzņēmuma pārkāpjošās rīcības īpatsvaru.

141    Līdz ar to, nosakot lielāku naudas soda sākumsummu uzņēmumiem, kuru tirgus daļa konkrētajā tirgū ir salīdzinoši lielāka nekā citiem uzņēmumiem, Komisija ir ņēmusi vērā uzņēmuma faktisko ietekmi šajā tirgū. Šis elements atspoguļo augstāku atbildības līmeni tiem uzņēmumiem, kuriem konkrētajā tirgū ir salīdzinoši stiprāks stāvoklis nekā citiem uzņēmumiem, par kaitējumu, kas, noslēdzot slepenu vienošanos, ir nodarīts konkurencei un galu galā patērētājiem (Vispārējās tiesas 2006. gada 27. septembra spriedums lietā T‑43/02 Jungbunzlauer/Komisija, Krājums, II‑3435. lpp., 230. punkts).

142    Ievērojot minēto, Dow izvirzītā trešā pamata sestā daļa ir jānoraida kā nepamatota.

c)     Par septīto un astoto daļu saistībā ar reizināšanas koeficienta preventīvas iedarbības nodrošināšanai prettiesisku piemērošanu

 Lietas dalībnieku argumenti

143    Trešā pamata septītās daļas ietvaros Dow apgalvo, ka, ņemot vērā, ka apstrīdētais lēmums neesot bijis jāadresē Dow Chemical (pirmais prasības pamats), Komisijai reizināšanas koeficientu preventīvas iedarbības nodrošināšanai aprēķināšanā nevajadzēja ņemt vērā šīs sabiedrības apgrozījumu, bet vajadzēja ņemt vērā tikai Dow Chemical meitas sabiedrību, kuras tieši piedalījušās pārkāpumā, apgrozījumu. Dow no tā secina, ka Komisijai vajadzēja piemērot reizināšanas koeficientu tuvu 1. Līdz ar to trīs tā grupas sabiedrībām uzliktais naudas sods esot atbilstoši jāsamazina.

144    Trešā pamata astotās daļas ietvaros Dow uzskata, ka, pat gadījumā, ja būtu jāizmanto Dow Chemical apgrozījums, Komisijas izraudzītais reizināšanas koeficients 1,75 esot pārspīlēts. Salīdzinot ar attiecībā uz EniChem (2) un Shell (3) piemērotajiem reizināšanas koeficientiem, Dow piemērotajam reizināšanas koeficientam, ņemot vērā divu augstāk minēto sabiedrību ievērojami lielāko apgrozījumu, esot bijis jābūt zemākam. Īpaši Dow uzsver, ka Komisija attiecībā uz Shell ir piemērojusi reizināšanas koeficientu, kura starpība salīdzinājumā ar to, kas tam ticis piemērots, ir piecas reizes lielāka nekā starpība starp attiecībā uz Dow un Bayer piemērotajiem reizināšanas koeficientiem. Tomēr starpība starp Shell un Dow apgrozījumiem ir 20 reizes lielāka nekā starpība starp Dow un Bayer apgrozījumiem. Turklāt, atsaucoties uz iepriekš 131. punktā minēto 2004. gada 29. aprīļa spriedumu apvienotajās lietās Tokai Carbon u.c./Komisija un spriedumu lietā Degussa/Komisija (iepriekš minēts 116. punktā), Dow uzskata, ka nav ticis ievērots samērīguma princips, jo tam piemērotais reizināšanas koeficients atšķiras par 0,25 no EniChem [piemērotā reizināšanas koeficienta], kura apgrozījums ir apmēram vienāds ar divkāršu Dow Chemical apgrozījumu. Salīdzinājumam, Dow reizināšanas koeficients ir par 0,25 punktiem lielāks nekā Bayer koeficients, savukārt Dow Chemical apgrozījums nav vienāds ar divkāršu Bayer apgrozījumu. Līdz ar to Dow reizināšanas koeficientam bija jābūt tuvākam Bayer [reizināšanas koeficientam], tas ir, tuvākam 1,5. Arī šajā gadījumā Dow uzliktais naudas sods esot atbilstoši jāsamazina.

145    Komisija lūdz noraidīt trešā pamata septīto un astoto daļu. Tā uzskata, ka nav pieļāvusi kļūdu reizināšanas koeficienta preventīvas darbības nodrošināšanai piemērošanā.

 Vispārējās tiesas vērtējums

146    Dow izvirzītā trešā pamata septītā daļa pamatojas uz pirmā pamata ietvaros iztirzātajiem argumentiem. Tā kā pirmais pamats jānoraida kā nepamatots, attiecīgi arī Dow izvirzītā trešā pamata septītā daļa ir jānoraida kā nepamatota.

147    Saistībā ar Dow izvirzīto trešā pamata astoto daļu ir jāatgādina, ka pamatnostādnēs ir paredzēts, ka papildus pārkāpuma raksturam, tā faktiskajai ietekmei tirgū un attiecīgā ģeogrāfiskā tirgus apjomam ir jāņem vērā pārkāpumu izdarītāju faktiskā ekonomiskā spēja nodarīt būtisku kaitējumu citiem tirgus dalībniekiem, it īpaši patērētājiem, un jānosaka naudas soda summa tādā līmenī, lai tam būtu pietiekama preventīva iedarbība (pamatnostādņu 1. punkta A iedaļas ceturtā daļa).

148    Komisijas pilnvaras uzlikt naudas sodus uzņēmumiem, kuri tīši vai nolaidības dēļ izdara EKL 81. panta prasību pārkāpumu, ir viens no līdzekļiem, kas ir tās rīcībā, lai tā varētu pildīt tai ar Kopienu tiesību aktiem uzticēto uzraudzības uzdevumu, kas ietver pienākumu īstenot vispārīgo politiku nolūkā piemērot konkurences jomā Līgumā noteiktos principus un attiecīgi virzīt uzņēmumu rīcību. No minētā izriet, ka, lai izvērtētu pārkāpuma smagumu ar mērķi noteikt naudas soda apmēru, Komisijai jāpārliecinās par savas darbības preventīvo iedarbību, it īpaši attiecībā uz to veidu pārkāpumiem, kuri īpaši kaitē Kopienas mērķu īstenošanai (iepriekš 113. punktā minētais spriedums lietā Musique Diffusion française u.c./Komisija, 105. un 106. punkts; Vispārējās tiesas 2002. gada 20. marta spriedums lietā T‑31/99 ABB Asea Brown Boveri/Komisija, Recueil, II‑1881. lpp., 166. punkts, un iepriekš 88. punktā minētais spriedums lietā Groupe Danone/Komisija, 169. punkts).

149    No tā izriet prasība pielāgot naudas soda summu, lai ņemtu vērā vēlamo ietekmi uz uzņēmumu, kuram tas uzlikts, lai nodrošinātu, ka uzliktais naudas sods nav maznozīmīgs vai – tieši pretēji – pārmērīgs, tostarp ņemot vērā konkrētā uzņēmuma finansiālo spēju, atbilstoši prasībām, kuras izriet, pirmkārt, no nepieciešamības nodrošināt naudas soda efektivitāti un, otrkārt, no samērīguma principa ievērošanas. Liela apjoma uzņēmums, kura rīcībā ir ievērojami finanšu resursi salīdzinājumā ar citiem aizliegtās vienošanās dalībniekiem, var vieglāk mobilizēt naudas soda samaksai nepieciešamos naudas līdzekļus, kas attaisno – ar mērķi nodrošināt naudas soda preventīvu iedarbību – tāda naudas soda uzlikšanu, kas būtu proporcionāli lielāks nekā uzņēmumam, kura rīcībā nav tādu resursu, uzliktais sods par to pašu pārkāpumu, tostarp piemērojot reizināšanas koeficientu (šajā ziņā skat. iepriekš 131. punktā minēto 2004. gada 29. aprīļa spriedumu apvienotajās lietās Tokai Carbon u.c./Komisija, 241. un 243. punkts; skat. arī iepriekš 148. punktā minēto Vispārējās tiesas spriedumu lietā ABB Asea Brown Boveri/Komisija, 170. punkts, un 2006. gada 15. marta spriedumu lietā T‑15/02 BASF/Komisija, Krājums, II‑497. lpp., 235. punkts).

150    Jāpiebilst, ka Tiesa ir īpaši uzsvērusi, ka, nosakot naudas sodu, ir jāņem vērā katra uzņēmuma, kurš ir aizliegtās vienošanās dalībnieks, kopējais apgrozījums (šajā ziņā skat. iepriekš 78. punktā minēto Tiesas spriedumu lietā Sarrió/Komisija, 85. un 86. punkts, un Tiesas 2005. gada 14. jūlija spriedumu lietā C‑57/02 P Acerinox/Komisija, Krājums, I‑6689. lpp., 74. un 75. punkts; skat. arī Tiesas 2006. gada 29. jūnija spriedumu lietā C‑289/04 P Showa Denko/Komisija, Krājums, I‑5859. lpp., 17. punkts).

151    Visbeidzot, jāuzsver, ka preventīvās iedarbības mērķis, ko Komisija var censties sasniegt, nosakot naudas soda apmēru, ir noteikts, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi ievēro Līgumā ietvertās konkurences tiesību normas savā darbībā Kopienas vai EEZ ietvaros. No minētā izriet, ka preventīvās iedarbības faktoru, kuru var iekļaut naudas soda aprēķinā, nosaka, ņemot vērā vairākus elementus un ne tikai konkrētā uzņēmuma īpašo situāciju. Šis princips tiek piemērots tostarp tad, kad Komisija ir noteikusi “reizināšanas koeficientu preventīvās iedarbības nodrošināšanai”, kurš ietekmē uzņēmumam uzlikto naudas sodu (šajā ziņā skat. iepriekš 150. punktā minēto spriedumu lietā Showa Denko/Komisija, 23. un 24. punkts).

152    Konkrētajā lietā Komisija vispirms norādīja, ka sevišķi smagu noziegumu kategorijā sankciju gradācija ļauj noteikt naudas sodu tādā līmenī, kas tiem nodrošina pietiekamu preventīvu iedarbību, ņemot vērā katra uzņēmuma lielumu. Pamatojoties uz iesaistīto uzņēmumu 2005. gada apgrozījumu visā pasaulē, Komisija konstatēja, ka ir būtiska atšķirība lieluma ziņā starp Kaučuk (apgrozījums EUR 2,718 miljardi) un Stomil (apgrozījums EUR 38 miljoni), no vienas puses, un pārējiem iesaistītajiem uzņēmumiem, no otras puses, it īpaši Bayer (apgrozījums EUR 27,383 miljardi), proti, pirmo no liela apjoma uzņēmumiem, kas ir apstrīdētā lēmuma adresāti. Pamatojoties uz minēto un ņemot vērā lietas apstākļus, Komisija uzskatīja, ka reizināšanas koeficients preventīvās iedarbības nodrošināšanai nebūtu jāpiemēro attiecībā uz Kaučuk un Stomil, savukārt attiecībā uz Bayer tā atzina reizināšanas koeficientu 1,5 par piemērotu. Visbeidzot, tāpat pamatojoties uz minēto un ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus, Komisija ir piemērojusi reizināšanas koeficientu 1,75 attiecībā uz Dow (apgrozījums EUR 37,221 miljards), koeficientu 2 attiecībā uz EniChem (apgrozījums EUR 73,738 miljardi) un koeficientu 3 attiecībā uz Shell (apgrozījums EUR 246,549 miljardi) (apstrīdētā lēmuma preambulas 474. apsvērums).

153    Tiktāl, ciktāl Dow ar saviem argumentiem atsaucas uz vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu, ir jānorāda, ka no apstrīdētā lēmuma izriet, ka Komisijas izraudzītie reizināšanas koeficienti preventīvas darbības nodrošināšanai esot tikuši noteikti atkarībā no iesaistīto uzņēmumu relatīvā lieluma. Dow neapstrīd apstrīdētajā lēmumā Komisijas minētos apgrozījumus. Īpaši tas neapstrīd, ka 2005. gadā tas bija lielāks uzņēmums nekā Bayer un mazāks nekā EniChem. Tādējādi ir atbilstoši un objektīvi pamatots, ka Dow naudas sodu aprēķināšanai noteiktais reizināšanas koeficients preventīvas darbības nodrošināšanai ir lielāks nekā Bayer uzliktā naudas soda aprēķināšanai noteiktais koeficients un ir mazāks nekā EniChem uzliktā naudas soda aprēķināšanai noteiktais koeficients.

154    Turklāt ir jāuzsver, ka Bayer apgrozījums visā pasaulē 2005. gadā bija EUR 27,383 miljardi, savukārt Dow – EUR 37,221 miljards (jeb par 35,93 % vairāk nekā Bayer). Šajos apstākļos tas, ka Dow naudas sodu noteikšanai piemērotie reizināšanas koeficienti ir palielināti par 16,66 % salīdzinājumā ar Bayer naudas soda noteikšanai piemēroto koeficientu (1,75 pret 1,5), nevar tikt uzskatīts par vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu. Tieši pretēji, Komisija, pamatojoties uz to, varēja piemērot vēl augstāku reizināšanas koeficientu attiecībā uz Dow. Attiecībā uz pārējo un tiktāl, ciktāl Dow ar saviem argumentiem ierosina Vispārējai tiesai pārbaudīt lielajiem uzņēmumiem, kurus Dow salīdzina, uzlikto naudas sodu apmēru tiesiskumu, it īpaši attiecībā uz EniChem noteikto reizināšanas koeficientu, no apstrīdētā lēmuma izriet, ka attiecībā uz Dow noteiktais reizināšanas koeficients ticis aprēķināts, pamatojoties uz attiecībā uz Bayer noteikto koeficientu, nevis attiecībā uz EniChem vai Shell noteiktajiem koeficientiem. Tātad Dow argumenti šajā ziņā paliek bez iedarbības. Turklāt ir jāuzsver, ka Komisijai ir rīcības brīvība naudas soda noteikšanā un ka tai nav jāpiemēro precīza matemātiska formula (skat. Vispārējās tiesas 2006. gada 4. jūlija spriedumu lietā T‑304/02 Hoek Loos/Komisija, Krājums, II‑1887. lpp., 68. punkts un tajā minētā judikatūra). Tādējādi konkrētajā gadījumā Komisija, tās piemēroto reizināšanas koeficientu izvēlē ņemot vērā uzņēmumu ekonomiskās spējas atšķirības, nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā (šajā ziņā skat. iepriekš 131. punktā minēto 2009. gada 30. septembra spriedumu lietā Akzo Nobel u.c./Komisija, 155. punkts).

155    Visbeidzot, tiktāl, ciktāl Dow ar saviem argumentiem atsaucas uz samērīguma principa pārkāpumu, ir jāsecina, ka tas nesniedz nevienu detalizētu pierādījumu, kas ļautu uzskatīt, ka attiecībā uz to piemērotais reizināšanas koeficients būtu nesamērīgs salīdzinājumā ar pārkāpuma smagumu un mērķi nodrošināt naudas sodu preventīvu iedarbību.

156    Ievērojot minēto, Dow izvirzītā trešā pamata astotā daļa ir jānoraida kā nepamatota.

d)     Par devīto daļu saistībā ar kļūdu palielinājumā saistībā ar pārkāpuma ilgumu

 Lietas dalībnieku argumenti

157    Trešā pamata devītās daļas ietvaros Dow atgādina, ka Komisija palielinājuma saistībā ar pārkāpuma ilgumu aprēķināšanā ņēmusi vērā to, ka pārkāpuma pirmajos gados tas nebija Shell darbību saistībā ar BK un EPBK īpašnieks. Komisija tātad attiecībā uz Dow Chemical esot piemērojusi palielinājumu par pārkāpuma ilgumu 50 %, nevis 60 % apmērā un attiecībā uz Dow Deutschland 40 %, nevis 50 % apmērā (apstrīdētā lēmuma preambulas 479. un 480. apsvērums).

158    Dow tomēr uzskata, ka Komisijai vajadzēja piemērot vēl zemākus procentus. Apgalvojot, ka katrs pārkāpuma gads attaisno 10 % palielinājuma piemērošanu, un ievērojot, ka Dow “sintētiskā kaučuka” darbība divkāršojās pēc Shell darbību pārņemšanas pēc trīs gadiem, Komisijai esot bijis jāpiemēro 5 % samazinājums gadā par katru no šiem trim gadiem jeb kopumā samazinājums par 15 %. Ņemot vērā, ka Komisijai parastā kārtā vajadzēja palielināt Dow Chemical naudas sodu par 60 % un Dow Deutschland naudas sodu par 50 %, piemērotais palielinājums par ilglaicīgu pārkāpumu būtu 45 % attiecībā uz Dow Chemical un 35 % attiecībā uz Dow Deutschland. Tādējādi Dow Chemical un Dow Deutschland uzliktie naudas sodi esot attiecīgi jāsamazina.

159    Saistībā ar Komisijas apgalvojumu Vispārējā tiesā iesniegtajos procesuālajos dokumentos, kurā tā salīdzina Dow Chemical apgrozījumu 1998. un 2000. gadā, Dow uzskata, ka šajā salīdzinājumā neesot ņemts vērā tas, ka Dow “sintētiskā kaučuka” darbība 1999. un 2000. gadā ir samazinājusies. Līdz ar to apgrozījuma pieaugums 2000. gadā pēc Shell “sintētiskā kaučuka” darbības pārņemšanas esot lielāks par starpību starp 1998. un 2000. gada apgrozījumiem, kas ir 30 %. Patiesībā Dow apgrozījums saistībā ar minētajiem ražojumiem, pārņemot Shell “sintētiskā kaučuka” darbību, esot vairāk nekā divkāršojies. Dow īpaši atsaucas uz Dow un Shell īstenotajiem apgrozījumiem saistībā ar minētajiem ražojumiem 1998. gadā. Tādēļ tā vietā, lai palielinātu naudas sodu par 7 % par katru no trim pirmajiem pārkāpuma gadiem, kā Komisija to noradījusi savos procesuālajos dokumentos, tai esot bijis jāpalielina naudas sods ne vairāk kā par 5 % par katru no šiem gadiem.

160    Komisija lūdz noraidīt trešā pamata devīto daļu. Tā it īpaši apgalvo, ka metode, kas tikusi piemērota, lai ņemtu vērā Dow struktūras izmaiņas, ir saskanīga un loģiska.

 Vispārējās tiesas vērtējums

161    Atbilstoši Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktam pārkāpuma ilgums ir viens no elementiem, kas jāņem vērā, lai noteiktu par konkurences tiesību normu pārkāpumu atbildīgajiem uzņēmumiem uzlikto naudas sodu apmēru.

162    Attiecībā uz faktoru, kas attiecas uz pārkāpuma ilgumu, pamatnostādnes izšķir īslaicīgus pārkāpumus (parasti mazāk par gadu), par kuriem smaguma dēļ noteiktā sākumsumma nav jāpalielina, vidēja ilguma pārkāpumus (parasti no viena līdz pieciem gadiem), par kuriem šī summa var tikt palielināta par 50 % un ilgtermiņa pārkāpumus (parasti virs pieciem gadiem), par kuriem šī summa var tikt palielināta par 10 % par katru gadu (pamatnostādņu 1. panta B iedaļas pirmās daļas pirmais līdz trešais ievilkums).

163    Konkrētajā gadījumā, kā atgādināts iepriekš 137. punktā, Komisija, veicot [naudas soda] palielināšanu, lai ņemtu vērā pārkāpuma ilgumu, ir ņēmusi vērā īpašo situāciju saistībā ar to, ka 1999. gadā Dow pārpircis Shell darbību saistībā ar BK un EPBK. Dow neapstrīd metodi, ko Komisija izvēlējusies, lai ņemtu vērā šo īpašo situāciju. Dow argumenti galvenokārt tiecas pierādīt, ka minētajai īpašajai situācijai esot bijis jāizraisa mazāks palielinājums, lai ņemtu vērā pārkāpuma ilgumu. Pat ja pieņemtu, ka Dow argumenti patiešām varētu tikt ņemti vērā Komisijas īstenotajā aprēķinā, tie balstās uz faktiskām premisām, kuras ir vai nu neskaidras, vai kļūdainas, vai arī nav pamatotas ar pierādījumiem. Dow it īpaši uzskata, ka tā “sintētiskā kaučuka” darbība vairāk nekā divkāršojās pēc Shell darbības pārņemšanas pēc aptuveni trīs gadiem. Papildus tam, ka šis apgalvojums nebalstās ne uz vienu detalizētu pierādījumu, ir jānorāda, ka Dow apgrozījums saistībā ar BK un EPBK, kāds tas atspoguļots apstrīdētajā lēmumā, nav divkāršojies laikā no 1998. līdz 2001. gadam. Turklāt Dow apgalvojums, saskaņā ar kuru Dow “sintētiskā kaučuka” darbības apgrozījums 1999. un 2000. gada laikā samazinājies, nav pamatots ne ar vienu pierādījumu.

164    Šajos apstākļos Dow argumenti šajā ziņā neliek apšaubīt apstrīdētā lēmuma tiesiskumu.

165    Ievērojot minēto, Dow izvirzītā trešā pamata devītā daļa un līdz ar to trešais pamats kopumā ir jānoraida kā nepamatoti.

166    No visa šī iemeslu kopuma izriet, ka ir jāapmierina otrais pamats un līdz ar to jāatceļ apstrīdētā lēmuma 1. pants tiktāl, ciktāl ar to konstatēta Dow Deutschland dalība konkrētajā pārkāpumā sākot no 1996. gada 1. jūlija, nevis no 1996. gada 2. septembra, un jānoraida pārējie prasījumi par daļēju apstrīdētā lēmuma atcelšanu.

B –  Par secinājumiem naudas soda grozīšanai

167    Tiktāl, ciktāl Dow izvirzītie pamati atbalsta tā prasījumus par naudas soda apmēra grozīšanu, ir jānorāda, ka saistībā ar otro pamatu, kurš ir jāpieņem, nav jāgroza konkrētais naudas sods, ja, tā kā to, starp citu, tiesas sēdē atzina Dow, Komisijas pieļautā kļūda nevar ietekmēt palielinājumu, kas ticis piemērots, lai ņemtu vērā pārkāpuma ilgumu.

168    Attiecībā uz citiem Dow izvirzītajiem pamatiem pietiek konstatēt, kā tas izriet no iepriekš teiktā, ka šie pamati nav pamatoti un ka tādējādi tie nevar būt pamats naudas soda samazinājumam.

169    Līdz ar to jānoraida prasījumi par naudas soda apmēra grozīšanu.

 Par tiesāšanās izdevumiem

170    Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Atbilstoši tā paša panta 3. punkta pirmajai daļai, ja lietas dalībniekiem spriedums ir daļēji labvēlīgs un daļēji nelabvēlīgs, Vispārējās tiesa var nolemt, ka tiesāšanās izdevumi ir jāsadala.

171    Tā kā prasība būtībā ir noraidīta, Vispārējā tiesa taisnīgi novērtēs lietas apstākļus, nolemjot, ka prasītāji sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina deviņas desmitdaļas Komisijas tiesāšanās izdevumu un ka Komisija sedz vienu desmitdaļu savu tiesāšanās izdevumu.

172    Saistībā ar prasītāju prasījumos ietverto lūgumu piespriest Komisijai atlīdzināt izmaksas, kas tiem radušās, lai iegūtu bankas garantiju par tiem uzlikto naudas sodu summu, ir jāuzskata, ka minētās izmaksas neietilpst nepieciešamajos izdevumos, kas lietas dalībniekiem radušies tiesvedības sakarā, un tādējādi tās nevar Reglamenta 91. panta izpratnē uzskatīt par atlīdzināmiem tiesāšanās izdevumiem. Līdz ar to prasītāju prasījums šajā ziņā nav pieņemams.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (pirmā palāta)

nospriež:

1)      atcelt Komisijas 2006. gada 29. novembra Lēmuma C(2006) 5700, galīgā redakcija, par procedūru saskaņā ar [EKL] 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu (Lieta COMP/F/38.638 – Butadiēnkaučuks un emulsijas polimerizācijā iegūts butadiēnstirolkaučuks) 1. panta b) punktu tiktāl, ciktāl ar to konstatēta Dow Deutschland Inc. dalība konkrētajā pārkāpumā no 1996. gada 1. jūlija līdz 2001. gada 27. novembrim, nevis no 1996. gada 2. septembra līdz 2001. gada 27. novembrim;

2)      pārējā daļā prasību noraidīt;

3)      The Dow Chemical Company, Dow Deutschland, Dow Deutschland Anlagengesellschaft mbH un Dow Europe GmbH sedz savus tiesāšanās izdevumus paši un atlīdzina deviņas desmitdaļas no Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumiem;

4)      Komisija sedz vienu desmitdaļu no saviem tiesāšanās izdevumiem.

Dehousse Wiszniewska-Białecka Wahl

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2011. gada 13. jūlijā.

[Paraksti]

Satura rādītājs

Tiesvedības priekšvēsture

Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi

Juridiskais pamatojums

A –  Par prasījumiem daļēji atcelt apstrīdēto lēmumu

1.  Par pirmo pamatu saistībā ar prettiesisku Dow Chemical vainošanu pārkāpumā

a)  Par pirmo daļu saistībā ar kļūdaina kritērija mātes sabiedrības atbildības izvērtēšanai piemērošanu

b)  Par otro daļu saistībā ar uz Dow Chemical attiecinātās prezumpcijas atspēkošanu

Lietas dalībnieku argumenti

Vispārējās tiesas vērtējums

c)  Par trešo daļu saistībā ar kļūdu Komisijas rīcības brīvības īstenošanā un pamatojuma trūkumu

Lietas dalībnieku argumenti

Vispārējās tiesas vērtējums

2.  Par otro daļu saistībā ar Dow Deutschland dalības pārkāpumā ilguma kļūdainu noteikšanu

a)  Lietas dalībnieku argumenti

Dow argumenti

Komisijas argumenti

b)  Vispārējās tiesas vērtējums

3.  Par trešo pamatu saistībā ar prasītājiem uzliktā naudas soda kļūdainu noteikšanu

a)  Par pirmo daļu saistībā ar pārkāpuma smaguma kļūdainu noteikšanu

Lietas dalībnieku argumenti

Vispārējās tiesas vērtējums

b)  Par otro līdz sesto daļu saistībā ar kļūdainu diferencētas pieejas piemērošanu naudas sodu pamatsummām

Lietas dalībnieku argumenti

Vispārējās tiesas vērtējums

–  Par trešā pamata otro līdz ceturto daļu

–  Par pakārtoti izvirzīto trešā pamata piekto daļu

–  Par trešā pamata sesto daļu

c)  Par septīto un astoto daļu saistībā ar reizināšanas koeficienta preventīvas iedarbības nodrošināšanai prettiesisku piemērošanu

Lietas dalībnieku argumenti

Vispārējās tiesas vērtējums

d)  Par devīto daļu saistībā ar kļūdu palielinājumā saistībā ar pārkāpuma ilgumu

Lietas dalībnieku argumenti

Vispārējās tiesas vērtējums

B –  Par secinājumiem naudas soda grozīšanai

Par tiesāšanās izdevumiem

* Tiesvedības valoda – angļu.