Prasība, kas celta 2007. gada 4. maijā - Schindler Holding u.c./Komisija

(lieta T-138/07)

Tiesvedības valoda - vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Schindler Holding Ltd, Hergiswil (Šveice), Schindler Management AG, Ebikon (Šveice), S.A. Schindler N.V., Brisele (Beļģija), Schindler Sàrl, Luksemburga (Luksemburga), Schindler Liften B.V., Hāga (Nīderlande) un Schindler Deutschland Holding GmbH, Berlīne (Vācija) (pārstāviji - R. Bechtold, W. Bosch, U. Soltész un S. Hirsbrunner, Rechtsanwälte)

Prasītāju prasījumi:

atcelt Komisijas 2007. gada 21. februāra lēmumu lietā COMP/E-1/38.823 - PO/lifti un eskalatori atbilstoši EKL 231. panta 1. daļai;

pakārtoti, samazināt šajā lēmumā noteiktā naudas soda apmēru;

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus atbilstoši Pirmās instances tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktam.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāji apstrīd Komisijas 2007. gada 21. februāra lēmumu C2007) 512 gal. red. (lieta COMP/E-1/38.823 - PO/lifti un eskalatori). Apstrīdētajā lēmumā prasītājiem un citiem uzņēmumiem tika uzlikts naudas sods par piedalīšanos aizliegtās vienošanās noslēgšanā liftu un eskalatoru uzstādīšanas un apkalpošanas tirgū Beļģijā, Vācijā, Luksemburgā un Nīderlandē. Pēc Komisijas domām, attiecīgie uzņēmumi pārkāpa EKL 81. pantu.

Savas prasības pamatojumam prasītāji izvirza šādus pamatus:

tiesiskās drošības principa pārkāpums Regulas (EK) Nr. 1/2003 ¹ 23. panta 2. punktā, jo šī tiesību norma piešķir Komisijai neierobežotu diskrecionāru varu naudas soda noteikšanā;

aizlieguma ar atpakaļejošu spēku piemērot Komisijas uzlikto naudas sodu;

Pamatnostādnes naudas soda apmēra aprēķināšanai (turpmāk tekstā - "1998. gada vadlīnijas") ² spēkā neesamība, jo tajās adekvāti nav ņemti vērā individuālie apstākļi, savienojot naudas sodu pamata apmēru ar attiecīgajiem pārkāpumiem un Komisijai piešķirta pārāk liela diskrecionārā vara naudas sodu noteikšanā;

to galveno liecinieku pierādījumu nelikumība, kas sniegti, pamatojoties uz Paziņojumu par naudas sodu neuzlikšanu un naudas sodu samazināšanu ³, tādēļ, ka pārkāpts nemo tenetur princips, tiesības neapsūdzēt sevi, in dubio pro reo princips un samērīguma princips, un tādēļ, ka Komisija esot pārsniegusi savas pilnvaras, pieņemot šo noteikumu;

varas dalīšanas principa un atbilstoša procesa prasību pārkāpums;

apstrīdētā lēmuma nelikumība atbilstoši starptautiskajām tiesībām uzlikto naudas sodu atsavinājuma dabas dēļ;

1998. gada pamatnostādņu pārkāpums, jo pamata apmērs, kas tika izmantots naudas sodu aprēķināšanai, bija nesamērīgi liels, ņemot vērā konkrētos pārkāpumus;

1998. gada pamatnostādņu pārkāpums, jo netika vai neatbilstoši tika ņemti vērā atbildību mīkstinoši apstākļi;

2002. gada uzņēmumu sadarbības noteikumu pārkāpums, jo tika sniegtas ļoti nelielas atlaides par sadarbību vai netaisnīgi atteiktas šādas atlaides;

nesamērīgs naudas sodu apmērs;

apstrīdētā lēmuma nelikumība, ciktāl tas attiecas uz Schindler Holding Ltd un Schindler Management AG, jo, tā kā nav starptautiska nolīguma ar Šveici, par šo lēmumu netika pienācīgi paziņots šiem uzņēmumiem;

nosacījumu neesamība Schindler Holding Ltd solidārai atbildībai;

Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta pārkāpums, jo tika pārsniegta naudas sodu apmēra maksimālā robeža.

____________

¹ - Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 1. lpp.).

² - Pamatnostādnes to naudas sodu aprēķināšanai, kas noteikti saskaņā ar Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu (OV 1998 C 9, 3. lpp.).

³ - Komisijas paziņojums par naudas sodu neuzlikšanu un naudas sodu samazināšanu aizliegtu vienošanos gadījumos (OV 2002, C 45, 3. lpp.).