Lieta C‑549/10 P

Tomra Systems ASA u.c.

pret

Eiropas Komisiju

Apelācija – Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Izlietotu dzērienu iepakojumu savākšanas ierīču tirgus – Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 82. panta un EEZ līguma 54. panta pārkāpums – Ekskluzīvo tiesību līgumi, nolīgumi par daudzumu un lojalitātes atlaides

Sprieduma kopsavilkums

1.        Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Jēdziens – Objektīvs jēdziens, kas attiecas uz tāda veida rīcību, kura var ietekmēt tirgus struktūru un kuras rezultātā tiek radīts šķērslis konkurences saglabāšanai vai attīstībai – Nepieciešamība konstatēt pret konkurenci vērstu nolūku – Neesamība

(LESD 102. pants)

2.        Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Jēdziens – Būtiskas tirgus daļas izslēgšana, ko veicis dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums – Dominēšanas pakāpe konkrētajā tirgū – Ietekmes neesamība – Nepieciešamība noteikt precīzu tirgus daļas izslēgšanas līmeni – Neesamība

(LESD 102. pants)

3.        Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Jēdziens – Darbības, kuru rezultāts vai mērķis ir radīt šķērsli konkurences saglabāšanai vai attīstībai – Retroaktīvas atlaides

(LESD 102. pants)

4.        Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Līgumi par ekskluzīvu piegādi – Lojalitātes atlaides – Šādas atlaižu sistēmas ļaunprātīgs raksturs – Vērtējuma kritēriji

(LESD 102. pants)

5.        Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Retroaktīvas atlaides – Ļaunprātīgs raksturs – Vērtējuma kritēriji

(LESD 102. pants)

6.        Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Vērtējuma elementi – Naudas soda vispārējā līmeņa paaugstināšana – Pieļaujamība – Nosacījumi

(Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts)

1.        Ar LESD 102. pantu aizliegtā dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana ir objektīvs jēdziens, kas attiecas uz tādu dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma, kurš tirgū, kurā – tieši tādēļ, ka pastāv attiecīgais uzņēmums, – konkurences līmenis jau ir vājāks, realizē rīcību, kuras rezultātā ar citiem līdzekļiem un pasākumiem, nevis tiem, kas reglamentē normālu preču un pakalpojumu konkurenci, pamatojoties uz uzņēmēju veikumu, rada šķēršļus tirgū joprojām pastāvošā konkurences līmeņa saglabāšanai vai šās konkurences attīstībai. Tomēr Komisijai, pārbaudot dominējošā stāvoklī esošā uzņēmuma rīcību un lai identificētu šā stāvokļa iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu, ir jāaplūko visi ar šo rīcību saistītie faktiskie apstākļi kopumā. Šajā ziņā Komisijai noteikti ir jāizvērtē minētā uzņēmuma īstenotā tirdzniecības stratēģija. Tā ietvaros ir normāli, ka Komisija atsaucas uz subjektīva rakstura faktoriem, proti, attiecīgās tirdzniecības stratēģijas virzītājspēkiem.

Tādēļ iespējama pret konkurenci vērsta nodoma pastāvēšana ir tikai viens no vairākiem faktiskajiem apstākļiem, kurus var ņemt vērā, konstatējot dominējoša stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas faktu. Tomēr Komisijai EKL 82. panta piemērošanas sakarā nav jāpierāda šāda nodoma pastāvēšana dominējošā stāvoklī esošā uzņēmumā.

(sal. ar 17.–21. punktu)

2.        Attiecībā uz jautājumu par attiecīgā uzņēmuma dominances līmeni tirgū, lai varētu konstatēt tās ļaunprātīgu izmantošanu, LESD 102. pantā minētais dominējošais stāvoklis attiecas uz tādu uzņēmumam piederošas ekonomiskas varas situāciju, kas tam piešķir spējas likt šķēršļus efektīvas konkurences saglabāšanai attiecīgajā tirgū, dodot tam iespēju ievērojamā mērā rīkoties neatkarīgi no saviem konkurentiem un klientiem. Turklāt ar šo noteikumu nedz dominējošais stāvoklis, nedz arī tā līmenis netiek nekādi nošķirts. Ja uzņēmumam ir ekonomiskā ietekme tirgū, kādu pieprasa LESD 102. pants, lai pierādītu, ka tam konkrētajā tirgū ir dominējošs stāvoklis, tā rīcība ir jāizvērtē atbilstoši šai normai. Tomēr ekonomiskā ietekme tirgū principā drīzāk iespaido attiecīgā uzņēmuma rīcības tirgū apmērus, nevis ļaunprātīgas izmantošanas pastāvēšanu kā tādu.

Būtiskas tirgus daļas izslēgšana, ko veicis dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums, nevar tikt pamatota ar to, ka tirgus daļa, kuru iespējams iekarot, vēl ir pietiekama, lai tajā atrastos vieta ierobežotam skaitam konkurentu. Pirmkārt, klientiem, kas atrodas no tirgus izslēgtajā daļā, ir jābūt iespējai gūt labumu no tirgū maksimāli iespējamā konkurences līmeņa un konkurentiem jābūt iespējai piedalīties konkurences cīņā attiecībā uz visu tirgu, nevis tikai tā daļu. Otrkārt, dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma uzdevums nav noteikt, kādam skaitam dzīvotspējīgu konkurentu var tikt atļauts piedalīties konkurences cīņā ar šo uzņēmumu attiecībā uz to pieprasījuma daļu, kuru vēl ir iespējams iegūt.

Turklāt, tikai veicot lietas apstākļu izvērtējumu, var konstatēt, vai dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma veiktās prakses rezultātā var tikt izslēgta konkurence. Tomēr būtu mākslīgi a priori noteikt, kādai ir jābūt saistītajai tirgus daļai, kuru pārsniedzot, dominējošā stāvoklī esošā uzņēmuma veiktajai praksei var būt konkurentu izslēgšanas efekts.

Tādējādi, lai piemērotu LESD 102. pantu, nav jānosaka konkrēta tirgus slēgšanas robeža, kuru pārsniedzot var uzskatīt, ka attiecīgās darbības ir ļaunprātīga izmantošana.

(sal. ar 38., 39., 42., 43. un 46. punktu)

3.        Lai pierādītu dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu LESD 102. panta izpratnē, pietiek pierādīt, ka dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma īstenotā ļaunprātīgā rīcība ierobežo konkurenci vai ka šai rīcībai ir vai var būt šādas sekas.

Tādēļ, ja pastāv retroaktīvo atlaižu sistēma, ar ko tiek īstenots lojalitātes mehānisms, ar kuru piegādātājs var izstumt konkurentus, piesavinoties apstrīdamu pieprasījuma daļu, nav jāanalizē atlaižu konkrētā ietekme uz konkurenci, ņemot vērā, ka, lai konstatētu LESD 102. panta pārkāpumu, pietiek pierādīt, ka attiecīgajai rīcībai var būt šādas sekas.

(sal. ar 68. un 79. punktu)

4.        Dominējošajā stāvoklī esošo uzņēmumu saviem klientiem piešķirtās atlaides var būt pretrunā LESD 102. pantam, pat ja tās neatbilst nevienam šā panta 2. punktā minētajam piemēram. Uzņēmums, kurš atrodas dominējošā stāvoklī un izmanto atlaižu sistēmu, šo situāciju izmanto ļaunprātīgi, ja, nesaistot pircējus ar formālu pienākumu, tas, vai nu noslēdzot līgumus ar šiem pircējiem, vai vienpusēji, piemēro lojalitātes atlaižu režīmu, tas ir, atlaides ar nosacījumu, ka klients – neatkarīgi no tā, cik liels ir viņa iepirkumu apmērs – minimāls vai ievērojams, – lielāko daļu vai visas savas vajadzības apmierina pie dominējošā stāvoklī esošā uzņēmuma. Šajā ziņā ir jānovērtē visi apstākļi kopumā, tostarp atlaižu piešķiršanas kritēriji un kārtība, un jāpārbauda, vai atlaides ar tādu priekšrocību sniegšanu, kuru pamatā nav nekāda tās pamatojoša ekonomiska izpildījuma, sliecas pircējam atņemt vai ierobežot izvēles iespēju attiecībā uz piegādes avotiem, liegt konkurentiem piekļuvi tirgum vai ar izkropļotu konkurenci nostiprināt dominējošo stāvokli.

Tādēļ atlaižu sistēma ir uzskatāma par nesaderīgu ar LESD 102. pantu, ja tās mērķis ir kavēt dominējošā stāvoklī esošā uzņēmuma klientus iepirkties pie tā konkurentiem.

(sal. ar 69.–72. punktu)

5.        Attiecībā uz retroaktīvo atlaižu sistēmas, ko izmanto dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums, ļaunprātīguma izvērtēšanu “negatīvu” cenu, tas ir, par ražošanas izmaksām zemāku cenu, piedāvāšana klientiem nav priekšnosacījums, lai varētu konstatēt, ka atlaižu sistēmai ir ļaunprātīgs raksturs.

Vispārējā tiesa ir pareizi norādījusi, ka šādai atlaižu sistēmai ir pret konkurenci vērsts raksturs, jo, pirmkārt, aicinājums veikt iepirkumus tikai vai gandrīz tikai no konkrēta uzņēmuma ir īpaši iedarbīgs, ja maksimālās robežas tiek kombinētas ar sistēmu, kurā konkrētā gadījumā priekšrocība vai īpaša priekšrocība tiek piešķirta par visiem pirkumiem, ko klients veicis attiecīgajā laika posmā, nevis tikai par iegādātajiem daudzumiem, kuri pārsniedz attiecīgo maksimālo robežu. Otrkārt, atlaižu sistēmu kombinācija katram konkrētajam klientam atsevišķi un maksimālā robeža tiek noteiktas, pamatojoties uz klienta prognozētajām vajadzībām un/vai iepriekš veikto pirkuma darījumu apmēru, un tādējādi ir būtisks stimuls visus vai gandrīz visus nepieciešamos automātus iegādāties no minētā uzņēmuma, un mākslīgi tiek paaugstināta cena pāriešanai pie kāda cita piegādātāja pat attiecībā tikai uz nelielu skaitu iekārtu. Treškārt, retroaktīvās atlaides bieži tiek piemērotas atsevišķiem minētā uzņēmuma lielākajiem klientiem, lai nodrošinātu to uzticību. Visbeidzot, to rīcība nav objektīvi pamatojama vai tās rezultātā neradās būtiski ieguvumi efektivitātes ziņā, kas neitralizētu pret konkurenci vērstās sekas, kuras tika radītas patērētājiem.

Turklāt izslēgšanas mehānisms, par kādu ir uzskatāmas retroaktīvās atlaides, nenozīmē, ka dominējošā stāvoklī esošajam uzņēmumam ir jāatsakās no saviem ienākumiem, jo šo atlaižu izmaksas tiek sadalītas starp lielu vienību skaitu. Piešķirot retroaktīvas atlaides, vidējā cena, kuru iegūst dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums, var būtiski pārsniegt izmaksas un nodrošināt augstu vidējo peļņas robežu. Tomēr ar retroaktīvo atlaižu sistēmu tiek nodrošināts, ka faktiskā cena, kas klientam jāmaksā par pēdējām vienībām, “uzsūkšanas” efekta dēļ ir ļoti zema.

(sal. ar 73., 75. un 78. punktu)

6.        Pārkāpumu smagums ir jānosaka saskaņā ar vairākiem apstākļiem, kā, piemēram, konkrētie lietas apstākļi, konteksts un naudas sodu atturošā iedarbība, jo nav saistoša vai izsmeļoša obligāti vērā ņemamo faktoru saraksta.

Turklāt Komisijas agrākā lēmumu pieņemšanas prakse nav juridisks pamats naudas sodiem konkurences tiesību jomā un lēmumi, kas attiecas uz citām lietām, ir tikai orientējoši. Tādēļ fakts, ka Komisija iepriekš zināmām pārkāpumu kategorijām ir uzlikusi noteikta apmēra naudas sodus, neliedz tai piemērot lielākus naudas sodus, ja sankciju pastiprināšana ir tikusi atzīta par nepieciešamu, lai nodrošinātu Savienības konkurences politikas īstenošanu, kas noteikta vienīgi Regulā Nr. 1/2003. Minētās politikas īstenošanai ir nepieciešams, lai Komisija varētu pielāgot naudas sodu apmēru atbilstoši politikas prasībām šajā jomā.

(sal. ar 104.–107. punktu)