VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (piektā palāta)
2018. gada 13. martā (*)
Eiropas Savienības preču zīme – Iebildumu process – Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību – Grafiska preču zīme “K” – Agrāka Beniluksa grafiska preču zīme “K” – Relatīvs atteikuma pamats – Sajaukšanas iespēja – Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)
Lieta T‑824/16
Kiosked Oy Ab, Espo [Espoo] (Somija), ko pārstāv L. Laaksonen, advokāts,
prasītāja,
pret
Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju (EUIPO), ko pārstāv M. Fischer, pārstāvis,
atbildētājs,
otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā –
De Vlaamse Radio‑ en Televisieomroeporganisatie (VRT), Brisele (Beļģija), ko pārstāv P.‑Y. Thoumsin un E. Van Melkebeke, advokāti,
par prasību par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2016. gada 19. septembra lēmumu lietā R 279/2016‑4 attiecībā uz iebildumu procesu starp VRT un Kiosked.
VISPĀRĒJĀ TIESA (piektā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs D. Gracijs [D. Gratsias], tiesneši A. Ditrihs [A. Dittrich] (referents) un P. Dž. Švīrebs [P. G. Xuereb],
sekretārs: E. Kulons [E. Coulon],
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2016. gada 21. novembrī,
ņemot vērā EUIPO atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2017. gada 16. februārī,
ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2017. gada 10. februārī,
ņemot vērā, ka trīs nedēļu laikā pēc paziņojuma par tiesvedības rakstveida daļas pabeigšanu neviens lietas dalībnieks nav iesniedzis pieteikumu par tiesas sēdes noturēšanu, un saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 106. panta 3. punktu nolemjot izskatīt prasību bez tiesvedības mutvārdu daļas,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 2012. gada 27. februārī prasītāja, Kiosked Oy Ab, Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) Starptautiskajā birojā ir ieguvusi starptautisku reģistrāciju Nr. 1112969, ko attiecina uz Eiropas Savienību.
2 Starptautiskā reģistrācija Nr. 1112969, ko attiecina uz Eiropas Savienību, ir iegūta attiecībā uz šādu grafisku apzīmējumu:
3 Preces un pakalpojumi, attiecībā uz kuriem tika iegūta reģistrācija, ietilpst 9., 35. un 42. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un attiecībā uz katru no klasēm atbilst šādam aprakstam:
– 9. klase: “Zinātniskie, kuģniecības, ģeodēziskie, fotogrāfiskie, kinematogrāfiskie, optiskie, svēršanas, mērīšanas, signalizācijas, pārbaudes, drošības [glābšanas] un mācību aparāti, ierīces un instrumenti; aparāti, ierīces un instrumenti elektriskās strāvas pārvadei, komutācijai, pārveidošanai, uzkrāšanai, regulēšanai vai kontrolei; aparāti skaņas un/vai attēlu ierakstam, pārraidei un/vai reproducēšanai; magnētiskie datu nesēji, skaņas ieraksta diski; kompaktdiski, DVD un citi digitālo ierakstu nesēji; mehānismi ar naudas iedarbināmiem aparātiem; kases aparāti, rēķināšanas mašīnas, informācijas apstrādes ierīces un datori; datorprogrammatūra; ugunsdzēsības ierīces”;
– 35. klase: “Reklāma; darījumu vadīšana; uzņēmumu pārvaldīšana; biroja darbi”;
– 42. klase: “Zinātniskie un tehnoloģiskie pakalpojumi, kā arī ar tiem saistītie izpētes un projektēšanas pakalpojumi; rūpnieciskā izpēte un analīze; datoraparatūras un programmatūras projektēšana un izstrādne”.
4 Starptautiskā reģistrācija Nr. 1112969, ko attiecina uz Eiropas Savienību, 2012. gada 3. maijā tika paziņota Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojam (EUIPO) saskaņā ar grozīto Padomes Regulu (EK) Nr. 207/2009 (2009. gada 26. februāris) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2009, L 78, 1. lpp.) (aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2017, L 154, 1. lpp.)). Tā tika publicēta 2012. gada 7. maija Bulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 2012/085. 2013. gada 7. februārī persona, kas iestājusies lietā, De Vlaamse Radio‑ en Televisieomroeporganisatie (VRT), pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 41. pantu (tagad – Regulas 2017/1001 46. pants), iesniedza iebildumu pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz ar šo preču zīmi aptvertajām precēm un pakalpojumiem.
5 Iebildums bija balstīts uz četrām agrākām preču zīmēm, tostarp grafisku preču zīmi, kas 2010. gada 10. augustā reģistrēta Office Benelux de la propriété intellectuelle (OBPI) [Beniluksa Preču zīmju birojs] ar Nr. 882400 un ir attēlota šādi:
6 Agrākā Beniluksa preču zīme Nr. 882400 ir reģistrēta attiecībā uz 9., 14., 16., 18., 24., 25., 28., 35., 38. un 41.–43. klasē ietilpstošajām precēm un pakalpojumiem un tostarp attiecībā uz šādām precēm un pakalpojumiem:
– 9. klase: “Fotogrāfiskās, kinematogrāfiskās, optiskās un signalizācijas ierīces un instrumenti; aparatūra skaņas vai attēlu ierakstīšanai, pārraidīšanai vai reproducēšanai; magnētiskie datu nesēji; disku formas nesēji skaņas vai video ierakstīšanai; videolentes, CD, CD‑I, CD‑ROM un DVD; magnētiskas vai kodētas klubu un dalībnieku kartes; video, audio vai informātikas ierīces; spēļu aparatūra, kas paredzēta vienīgi izmantošanai ar televīzijas uztvērējiem”;
– 35. klase: “Reklāma; komercdarījumu vadīšana; uzņēmumu pārvaldīšana; biroja darbi”;
– 41. klase: “Izglītība, apmācību, mācību un kursu pakalpojumi”;
– 42. klase: “Datorprogrammēšana; tādu interneta vietņu projektēšana un izstrādne, kurām visām nav kustīgu attēlu; programmu, kas paredzētas multimediju lietotnēm, projektēšana un izstrādne”.
7 Pārējās trīs agrākās preču zīmes, uz kurām bija balstīts iebildums, ir šādas:
– grafiska preču zīme, kas 2010. gada 10. augustā reģistrēta OBPI ar Nr. 882402 attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 9., 14., 16., 18., 24., 25., 28., 35., 38. un 41.–43. klasē un ir attēlota šādi:
– grafiska preču zīme, kas 2006. gada 7. jūnijā reģistrēta OBPI ar Nr. 796522 attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 9., 14., 16., 18., 24., 25., 28., 35., 38. un 41.–43. klasē un ir attēlota šādi:
– grafiska preču zīme, kas 2006. gada 7. jūnijā reģistrēta OBPI ar Nr. 796523 attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 9., 14., 16., 18., 24., 25., 28., 35., 38. un 41.–43. klasē un ir attēlota šādi:
8 Iebildums bija pamatots ar Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā (tagad – Regulas 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) paredzēto pamatu. Iebildums attiecās uz visām precēm un pakalpojumiem, kurus aptver reģistrācijai pieteiktā preču zīme, un bija balstīts uz visām precēm un pakalpojumiem, kurus aptver agrākās preču zīmes.
9 EUIPO Iebildumu nodaļa, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ar 2015. gada 10. decembra lēmumu daļēji apmierināja iebildumu, konkrēti, attiecībā uz šādiem pakalpojumiem:
– 35. klase: “Reklāma; komercdarījumu vadīšana; uzņēmumu pārvaldīšana; biroja darbi”;
– 42. klase: “Programmatūras projektēšana un izstrādne”.
10 2016. gada 9. februārī prasītāja, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 58.–64. pantu (tagad – Regulas 2017/1001 66.–71. pants), iesniedza apelācijas sūdzību par Iebildumu nodaļas lēmumu.
11 Ar 2016. gada 19. septembra lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) EUIPO Apelācijas padome noraidīja apelācijas sūdzību attiecībā uz iepriekš 9. punktā norādītajiem pakalpojumiem.
12 Ņemot vērā vizuālās līdzības zemāku pakāpi par vidējo, neiespējamību salīdzināt preču zīmes fonētiskā ziņā un konceptuālā salīdzinājuma “neitrālo” raksturu, no vienas puses, un ņemot vērā, ka agrākās Beniluksa preču zīmes Nr. 882400 raksturīgā atšķirtspēja esot “parasta”, pat. “lielākais, vidusmēra”, no otras puses, Apelācijas padome būtībā konstatēja, ka pastāv sajaukšanas iespēja Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē starp reģistrācijai pieteikto preču zīmi un agrāko Beniluksa preču zīmi Nr. 882400 saistībā ar 35. un 42. klasē ietilpstošajiem pakalpojumiem, kurus tā uzskatīja par identiskiem.
13 Turklāt Apelācijas padome uzskatīja, ka pastāv arī sajaukšanas iespēja saistībā ar 9. klasē ietilpstošajām precēm, kuras aptver reģistrācijai pieteiktā preču zīme un agrākā Beniluksa preču zīme Nr. 882400, kuras var tikt uzskatītas par identiskām.
Lietas dalībnieku prasījumi
14 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu daļā, kurā Apelācijas padome ir noraidījusi tās apelācijas sūdzību saistībā ar 35. klasē ietilpstošajiem “reklāmas; komercdarījumu vadīšanas; uzņēmumu pārvaldīšanas; biroja darbu” pakalpojumiem un 42. klasē ietilpstošajiem “programmatūras projektēšanas un izstrādnes” pakalpojumiem;
– atļaut reģistrēt pieteikto preču zīmi attiecībā uz šiem pakalpojumiem;
– piespriest personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt visus prasītājas izdevumus saistībā ar iebildumu procesu, tostarp juridiskās pārstāvības izdevumus, atbilstoši izmaksu uzskaitījumam, kas tai ir jāiesniedz Regulas Nr. 207/2009 85. pantā (tagad – Regulas 2017/1001 109. pants) paredzētajā termiņā, un, ja šāds uzskaitījums netiks iesniegts, – atbilstoši piemērojamajiem tiesību aktiem;
– piespriest personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas tai radušies šajā tiesvedībā saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 85. pantu.
15 EUIPO prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
16 Personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājai atlīdzināt visus personas, kas iestājusies lietā, izdevumus saistībā ar iebildumu procesu, tostarp juridiskās pārstāvības izdevumus, atbilstoši izmaksu uzskaitījumam, kas tai ir jāiesniedz Regulas Nr. 207/2009 85. pantā paredzētajā termiņā, un, ja šāds uzskaitījums netiks iesniegts, – atbilstoši piemērojamajiem tiesību aktiem.
17 Personas, kas iestājusies lietā, atbildes raksta 37. punkta otrā daļa ir formulēta šādi:
“Šo iemeslu dēļ prasība būtu jānoraida un personas, kas iestājusies lietā, iebildumi būtu pilnībā jāapmierina. Turklāt prasītājai ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kuri personai, kas iestājusies lietā, radušies šajā tiesvedībā saskaņā Regulas Nr. 207/2009 85. pantu.”
Juridiskais pamatojums
Par personas, kas iestājusies lietā, prasījumiem
18 Persona, kas iestājusies lietā, lūdz noraidīt prasību un piespriest prasītājai atlīdzināt noteiktus tiesāšanās izdevumus.
19 Taču uzreiz nav acīmredzams, vai iepriekš 17. punktā minētā teikuma daļa “personas, kas iestājusies lietā, iebildumi būtu pilnībā jāapmierina” ir jāuzskata par prasījumu. Pat pieņemot, ka šī teikuma daļa būtu jāuzskata par prasījumu, tā katrā ziņā būtu nepieņemama.
20 Šī teikuma daļa esot prasījums, ar kuru persona, kas iestājusies lietā, lūdz Vispārējai tiesai apmierināt tās iebildumu, kādu tā ir sākotnēji izvirzījusi Iebildumu nodaļā, vai vismaz atjaunot tās lēmumu. Taču, kā tas izriet no judikatūras, tā kā ar šādu prasījumu tiek lūgts atcelt apstrīdēto lēmumu daļā, kas nav norādīta prasības pieteikumā, tas ir jāizvērtē kā pretprasība (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 6. oktobris, NRJ Group/EUIPO – Sky International (“SKY ENERGY”), T‑184/16, nav publicēts, EU:T:2017:703, 31. punkts).
21 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka no Vispārējās tiesas Reglamenta 182. panta 1. un 2. punkta izriet, ka pretprasība ir jāiesniedz tajā pašā termiņā kā tas, kas paredzēts atbildes raksta iesniegšanai, un tā ir jāiesniedz ar atsevišķu dokumentu, kas ir nošķirts no atbildes raksta. Taču, pieņemot, ka šāda teikuma daļa ir prasījums, tas nav iesniegts ar atsevišķu dokumentu un tātad neatbilst Reglamenta 182. panta 1. un 2. punktā paredzētajām prasībām. Līdz ar to šāds prasījums ir jānoraida kā nepieņemams (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 6. oktobris, “SKY ENERGY”, T‑184/16, nav publicēts, EU:T:2017:703, 32. punkts).
Par strīda priekšmetu
22 Tā kā Iebildumu nodaļas, no vienas puses, un Apelācijas padomes, no otras puses, lēmumiem ir dažādas rezolutīvās daļas un tā kā persona, kas iestājusies lietā, savā atbildes rakstā norāda uz visām precēm un pakalpojumiem, uz kuriem ir balstīts iebildums, lai gan prasītāja savos prasījumos norāda vienīgi uz daļu no pakalpojumiem, kurus aptver reģistrācijai pieteiktā preču zīme, vispirms ir jāprecizē preces un pakalpojumi, kuri ir šī strīda priekšmets.
23 Kā izriet no prasītājas prasījumu pirmās daļas un precizējumiem, kurus tā ir sniegusi savā prasības pieteikumā, tā lūdz atcelt apstrīdēto lēmumu vienīgi attiecībā uz šādiem pakalpojumiem:
– 35. klase: “Reklāma; komercdarījumu vadīšana; uzņēmumu pārvaldīšana; biroja darbi”;
– 42. klase: “Programmatūras projektēšana un izstrādne”.
24 Ņemot vērā [pakalpojumu saraksta] saīsināšanu, ko prasītāja veikusi savos prasījumos, tās vienīgais pamats var tikt izvērtēts vienīgi no iepriekš 23. punktā minēto pakalpojumu skatpunkta.
25 Taču personas, kas iestājusies lietā, pretprasības eventuālās nepieņemamības dēļ (skat. iepriekš 18.–21. punktu), personas, kas iestājusies lietā, argumenti attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kuri nav iepriekš 23. punktā norādītie pakalpojumi un nav prasības priekšmets šajā tiesvedībā, nav jāizvērtē.
Par prasītājas izvirzīto vienīgo pamatu – Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu
26 Prasītāja būtībā apgalvo, ka Apelācijas padome ir pārkāpusi Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu daļā, kurā tā nepamatoti ir secinājusi, ka pastāv sajaukšanas iespēja starp reģistrācijai pieteikto preču zīmi un agrāko Beniluksa preču zīmi Nr. 882400 saistībā ar attiecīgajiem pakalpojumiem. Konkrēti, tā apstrīd Apelācijas padomes veiktos vērtējumus saistībā ar konkrētās sabiedrības daļas sastāvu un uzmanības līmeni, preču zīmju vizuālās līdzības pakāpi un agrākās Beniluksa preču zīmes Nr. 882400 raksturīgo atšķirtspēju. Tādējādi būtībā, pēc prasītājas domām, nepastāv konfliktējošo preču zīmju sajaukšanas iespēja saistībā ar attiecīgajiem pakalpojumiem.
27 Persona, kas iestājusies lietā, būtībā apgalvo, ka Apelācijas padomei bija jāsecina, ka pastāv konfliktējošo apzīmējumu sajaukšanas iespēja attiecībā uz visiem pakalpojumiem, kurus aptver reģistrācijai pieteiktā preču zīme. Attiecīgie pakalpojumi esot paredzēti plašai sabiedrībai, kurai ir vidusmēra uzmanības līmenis, un konfliktējošās preču zīmes esot identiskas vai tām vismaz esot augsts līdzības līmenis. Turklāt agrākās Beniluksa preču zīmes Nr. 882400 atšķirtspēja esot vidusmēra.
28 EUIPO būtībā uzskata, ka Apelācijas padome pamatoti ir uzskatījusi, ka pastāv sajaukšanas iespēja.
29 Iesākumā ir jānorāda, ka saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 151. panta 1. punktu (tagad – Regulas 2017/1001 189. panta 1. punkts) uz Eiropas Savienību attiecinātai starptautiskai reģistrācijai no dienas, kad tā reģistrēta atbilstoši 1989. gada 27. jūnijā Madridē pieņemtā Protokola par Madrides nolīgumu par preču zīmju starptautisko reģistrāciju (OV 2003, L 296, 22. lpp.) 3. panta 4. punktam, ir tādas pašas sekas kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikumam. Regulas Nr. 207/2009 156. panta 1. punktā (tagad – Regulas 2017/1001 196. panta 1. punkts) ir noteikts, ka starptautiskai reģistrācijai, ko attiecina uz Eiropas Savienību, ir piemērojams tāda paša veida iebildumu process kā publicētiem Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikumiem.
30 Atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktam, ja agrākas preču zīmes īpašnieks iebilst, pieteikto preču zīmi nereģistrē, ja tās identiskuma vai līdzības ar agrāko preču zīmi dēļ un preču vai pakalpojumu, ko aptver abas preču zīmes, identiskuma vai līdzības dēļ pastāv iespēja maldināt sabiedrību tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme [sabiedrībai tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme, pastāv sajaukšanas iespēja]. Iespēja maldināt [sajaukšanas iespēja] ir asociācijas iespēja ar agrāko preču zīmi.
31 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru sajaukšanas iespēju veido iespēja, ka sabiedrība varētu uzskatīt, ka attiecīgās preces vai pakalpojumi ir no viena un tā paša uzņēmuma vai ekonomiski saistītiem uzņēmumiem. Saskaņā ar šo pašu judikatūru sajaukšanas iespēja ir jāvērtē visaptveroši, atbilstoši tam, kā konkrētā sabiedrības daļa uztver attiecīgos apzīmējumus un preces vai pakalpojumus, ņemot vērā visus uz konkrēto lietu attiecināmos faktorus, it īpaši apzīmējumu līdzības un aptverto preču vai pakalpojumu līdzības savstarpējo saistību (skat. spriedumu, 2003. gada 9. jūlijs, Laboratorios RTB/ITSB – Giorgio Beverly Hills (“GIORGIO BEVERLY HILLS”), T‑162/01, EU:T:2003:199, 30.–33. punkts un tajos minētā judikatūra).
32 Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanas mērķiem sajaukšanas iespējas priekšnoteikums ir vienlaicīgs konfliktējošo preču zīmju identiskums vai līdzība, kā arī ar tām aptverto preču vai pakalpojumu identiskums vai līdzība. Šie nosacījumi ir kumulatīvi (skat. spriedumu, 2009. gada 22. janvāris, Commercy/ITSB – easyGroup IP Licensing (“easyHotel”), T‑316/07, EU:T:2009:14, 42. punkts un tajā minētā judikatūra).
Par konkrēto sabiedrības daļu un tās uzmanības līmeni
33 Saskaņā ar judikatūru, veicot sajaukšanas iespējas visaptverošu vērtējumu, ir jāņem vērā samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs attiecīgās preču kategorijas vidusmēra patērētājs. Ir jāņem vērā arī tas, ka vidusmēra patērētāja uzmanības līmenis var mainīties atkarībā no aplūkojamo preču vai pakalpojumu kategorijas (skat. spriedumu, 2007. gada 13. februāris, Mundipharma/ITSB – Altana Pharma (“RESPICUR”), T‑256/04, EU:T:2007:46, 42. punkts un tajā minētā judikatūra).
34 No apstrīdētā lēmuma 15. punkta būtībā var tikt izsecināts, ka, pēc Apelācijas padomes domām, ņemot vērā to, ka agrākā Beniluksa preču zīme Nr. 882400 ir OBPI reģistrētā preču zīme Beniluksā, atbilstošā teritorija, lai izvērtētu sajaukšanas iespēju šajā lietā, ir Beļģijas, Luksemburgas un Nīderlandes teritorija. Tā kā šajā vērtējumā nav pieļauta kļūda, tas ir jāapstiprina.
35 Saistībā ar konkrēto sabiedrības daļu Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 44. punktā uzskatīja, ka “viena konfliktējošo preču un pakalpojumu daļa ir paredzētas plašai sabiedrībai, bet otra daļa ir paredzēta profesionāļiem”.
36 Prasītāja apgalvo, ka attiecīgās preces ir paredzētas profesionāļiem. Tā tas esot it īpaši attiecībā uz reklāmas pakalpojumiem, jo tie esot paredzēti, lai reklamētu preci vai citu pakalpojumu. Nevienam patērētājam neesot nepieciešamības izmantot reklāmas pakalpojumus.
37 Kā jau ir norādīts iepriekš 27. punktā, persona, kas iestājusies lietā, uzskata, ka attiecīgie pakalpojumi ir paredzēti plašai sabiedrībai.
38 Atbilstoši judikatūrai konkrēto sabiedrības daļu veido personas, kas var izmantot gan ar agrāko preču zīmi aptvertos pakalpojumus, gan ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi aptvertos pakalpojumus (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2008. gada 1. jūlijs, Apple Computer/ITSB – TKS‑Teknosoft (“QUARTZ”), T‑328/05, nav publicēts, EU:T:2008:238, 23. punkts, un 2010. gada 30. septembris, PVS/ITSB – MeDiTA Medizinische Kurierdienst (“medidata”), T‑270/09, nav publicēts, EU:T:2010:419, 28. punkts).
39 Šajā ziņā ir jānorāda, ka attiecīgos pakalpojumus izmanto daudzi profesionāļi, nevis plaša sabiedrība; to EUIPO turklāt pats ir atzinis savā atbildes rakstā. Tā tas ir it īpaši attiecībā uz 35. klasē ietilpstošajiem “reklāmas” pakalpojumiem, kurus ir norādījusi prasītāja (skat. iepriekš 36. punktu).
40 Apstrīdētā lēmuma 44. punktā Apelācijas padome arī norādīja, ka konkrētās sabiedrības daļas uzmanības līmenis var svārstīties no vidēja līdz augstam.
41 Prasītāja uzskata, ka šajā lietā konkrētajai sabiedrības daļai, kuru veido profesionāļi, esot augsts uzmanības līmenis.
42 Personas, kas iestājusies lietā, ieskatā ir jākonstatē vidējs uzmanības līmenis.
43 Šajā lietā, ņemot vērā, kā tas ir norādīts iepriekš 39. punktā, ka konkrēto sabiedrības daļu saistībā ar attiecīgajiem pakalpojumiem veido profesionāļi, šajā ziņā ir jāņem vērā augsts uzmanības līmenis.
Par pakalpojumu salīdzinājumu
44 Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 39. punktā akceptēja Iebildumu nodaļas konstatējumu, saskaņā ar kuru iepriekš 23. punktā norādītie pakalpojumi ir identiski noteiktiem pakalpojumiem, kurus aptver agrākās preču zīmes.
45 Prasītāja būtībā uzskata, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme un agrākā Beniluksa preču zīme Nr. 882400 aptver preces un pakalpojumus, kas ir zināmā mērā līdzīgi, taču šī pēdējā minētā preču zīme neaptver visas preces un pakalpojumus, kurus aptver reģistrācijai pieteiktā preču zīme. Tādējādi “attiecīgie pakalpojumi” esot “jāuzskata par līdzīgiem”.
46 Persona, kas iestājusies lietā, uzskata, ka lielākā daļa pakalpojumu, kurus aptver agrākās preču zīmes, ir identiski vai vismaz ļoti līdzīgi tiem, kurus aptver reģistrācijai pieteiktā preču zīme.
47 Šajā ziņā ir jākonstatē, ka 35. klasē ietilpstošie pakalpojumi, kurus norādījusi prasītāja, lai pamatotu izvirzīto pamatu, ir gan to pakalpojumu sarakstā, kurus aptver reģistrācijai pieteiktā preču zīme, gan to pakalpojumu sarakstā, kurus aptver agrākā Beniluksa preču zīme Nr. 882400. To apraksti ir identiski formulēti.
48 Saistībā ar 42. klasē ietilpstošajiem pakalpojumiem ir jāprecizē, ka pakalpojumi, kuri attiecas uz “programmatūras projektēšanu un [vai] izstrādni” un kurus aptver reģistrācijai pieteiktā preču zīme, ietilpst plašākā pakalpojumu, kas attiecas uz “informātikas programmēšanu” un kurus aptver agrākā Beniluksa preču zīme Nr. 882400, kategorijā. Tādēļ ir jāsecina, ka šie 42. klasē ietilpstošie pakalpojumi ir identiski.
49 Šajos apstākļos ir jāapstiprina Apelācijas padomes vērtējums, kura ir secinājusi, ka pakalpojumi, kurus aptver reģistrācijai pieteiktā preču zīme, un pakalpojumi, kurus aptver agrākā Beniluksa preču zīme Nr. 882400, ir identiski (skat. iepriekš 44. punktu).
Par apzīmējumu salīdzinājumu
50 Ar konfliktējošo apzīmējumu vizuālo, fonētisko vai konceptuālo līdzību saistītās sajaukšanas iespējas visaptverošam vērtējumam ir jābūt balstītam uz šo apzīmējumu radīto kopējo iespaidu, it īpaši ņemot vērā to atšķirtspējīgos un dominējošos elementus. Minētās sajaukšanas iespējas visaptverošajā vērtējumā noteicošā loma ir preču zīmju uztverei, kāda ir attiecīgo preču vai pakalpojumu vidusmēra patērētājam. Vidusmēra patērētājs parasti uztver preču zīmi kopumā un neveic tās dažādo elementu pārbaudi (skat. spriedumu, 2007. gada 12. jūnijs, ITSB/Shaker, C‑334/05 P, EU:C:2007:333, 35. punkts un tajā minētā judikatūra).
– Par vizuālo līdzību
51 Apelācijas padome no vizuālā skatpunkta ir salīdzinājusi reģistrācijai pieteikto preču zīmi ar agrāko Beniluksa preču zīmi Nr. 882400.
52 Šajā ziņā Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 20. punktā ir uzskatījusi, ka konfliktējošo apzīmējumu, kuri abi esot “pilnībā grafiskas” preču zīmes (skat. apstrīdētā lēmuma 18., 19. un 21. punktu), līdzības pakāpe ir zemāka par vidējo. Konkrēti, šiem apzīmējumiem esot kopīgs balts grafisks elements uz melna fona un tos abus veidojot atšķirīgas formas vertikāla daļa, kuras labajā pusē ir atšķirīgas formas elements, kurš reģistrācijai pieteiktās preču zīmes gadījumā ir saistīts ar vertikālo elementu, bet agrākās Beniluksa preču zīmes Nr. 882400 gadījumā ir neatkarīgs elements.
53 Pakārtoti Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 23. punktā ir uzskatījusi, ka konkrētā sabiedrības daļa pēc rūpīgas izvērtēšanas un, liekot lietā nedaudz iztēles, abās preču zīmēs var saskatīt formu, kas var līdzināties lielajam burtam “K”.
54 Prasītāja apgalvo, ka nav nekādas vizuālas līdzības starp reģistrācijai pieteikto preču zīmi un agrāko Beniluksa preču zīmi Nr. 882400, taču atzīst, ka šo apzīmējumu grafiskais attēlojums norāda uz lielo burtu “K”.
55 Balstoties uz pieņēmumu, saskaņā ar kuru attiecīgos apzīmējumus veido lielais burts “K”, kas attēlots melnā un baltā krāsā, persona, kas iestājusies lietā, apgalvo, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme un agrākā Beniluksa preču zīme Nr. 882400 ir jāuzskata par identiskām vizuālā ziņā. Katrā ziņā tā uzskata, ka, lai gan starp šīm preču zīmēm esošās atšķirības nevar tikt uzskatītas par “nebūtiskām” vienkāršām atšķirībām, tomēr esot vismaz jāsecina, ka šīs preču zīmes ir ļoti līdzīgas.
56 Lai atbildētu uz šiem argumentiem, ir jāatgādina, ka saskaņā ar judikatūru no konkrētās sabiedrības daļas viedokļa divas preču zīmes ir līdzīgas tad, ja vienā vai vairākos atbilstošos aspektos tās vismaz daļēji ir vienādas (spriedums, 2010. gada 11. maijs, Wessang/ITSB – Greinwald (“star foods”), T‑492/08, nav publicēts, EU:T:2010:186, 41. punkts).
57 Atšķirībā no līdzības jēdziena identiskuma jēdziens principā nozīmē, ka abi salīdzinātie elementi visos aspektos ir tādi paši. Tomēr, tā kā, pirmkārt, identiskuma uztvere ir jāizvērtē no samērā informēta, uzmanīga un apdomīga vidusmēra patērētāja skatpunkta un, otrkārt, identiskuma uztvere neizriet no tieša visu salīdzināto elementu iezīmju salīdzinājuma, nebūtisku atšķirību esamība, kuras vidusmēra patērētājs var nepamanīt, neizslēdz salīdzināmo apzīmējumu identiskuma esamību. Tādējādi saskaņā ar judikatūru apzīmējums ir identisks preču zīmei tad, ja tajā bez grozījumiem vai papildinājumiem ir atkārtoti visi preču zīmi veidojošie elementi vai ja apzīmējums, aplūkojot to kopumā, atklāj tik maznozīmīgas atšķirības, ka vidusmēra patērētājam tās var palikt neievērotas (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2003. gada 20. marts, LTJ Diffusion, C‑291/00, EU:C:2003:169, 50.–54. punkts).
58 Šajā lietā reģistrācijai pieteiktā preču zīme sastāv no elementa, kas var tikt uztverts kā baltas krāsas lielais burts “K”, kas atveidots treknrakstā un kura gali ir daļēji noapaļoti. Šis burts ir novietots lielāka melnas krāsas taisnstūra formas grafiska elementa centrā, kura divi augšējie stūri un labais apakšējais stūris arī ir noapaļoti. Agrākā Beniluksa preču zīme Nr. 882400 var tikt uztverta kā baltas krāsas lielais burts “K”, kura visas veidojošās līnijas, proti, vertikālā līnija un konverģentās diagonālās līnijas, kas novietotas pa labi no vertikālās līnijas, ir noapaļotas. Šis burts ir izvietots uz melna fona, kas aptver tā kontūru, tomēr neveidojot ģeometrisku formu, kura var tikt precīzi aprakstīta.
59 Protams, ciktāl abi konfliktējošie apzīmējumi var tikt uztverti kā lielais burts “K”, tie ietver identisku elementu. Turklāt šie apzīmējumi ir vienās un tajās pašās krāsās – melnā un baltā. Taču lielā burta “K” grafiskais attēlojums abās preču zīmēs nav vienāds. Reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē vertikālā līnija un abas diagonālās līnijas, kas ir vērstas uz labo pusi un ir raksturīgas lielajam burtam “K”, ir cieši saistītas. Agrākajā Beniluksa preču zīmē Nr. 882400 vertikālā līnija, kas veido lielā burta “K” kreiso daļu, ir izvietota ar nelielu atstarpi no diagonālajām līnijām, kas ir šī burta labajā pusē. Līniju, kuras veido lielo burtu “K”, noapaļotās formas savukārt ir atšķirīgas. Lielā burta “K”, kā tas ir attēlots reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē, gali ir daļēji noapaļoti, taču agrākās Beniluksa preču zīmes Nr. 882400 lielā burta “K” līnijas ir pilnībā noapaļotas. Kā jau izriet no iepriekš 58. punktā izklāstītajiem apsvērumiem, melnā fona forma abās preču zīmēs arī ir atšķirīga. Reģistrācijai pieteiktās preču zīmes fons nedaudz atgādina filaktēriju, kura centrā ir lielais burts “K”, taču agrākās Beniluksa preču zīmes Nr. 882400 fons nav ģeometriski precīzas formas.
60 Šīs atšķirības nav nenozīmīgas no tāda aspekta, ka tās varētu nepamanīt profesionāļi, kuriem ir augsts uzmanības līmenis.
61 Šajos apstākļos, ņemot vērā reģistrācijai pieteiktās preču zīmes un agrākās Beniluksa preču zīmes Nr. 882400 kopiespaidu, nevar tikt secināts, ka abas šīs preču zīmes ir identiskas.
62 Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, pretēji tam, ko apgalvojusi Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 20. un 23. punktā, nav arī jāuzskata, ka vizuālā līdzības pakāpe ir zemāka par vidējo. Patiesībā vizuālās līdzības pakāpe ir jāuzskata vismaz par vidēju.
– Par fonētisko līdzību
63 Apstrīdētā lēmuma 21. punktā Apelācijas padome ir norādījusi, ka nav iespējams fonētiski salīdzināt reģistrācijai pieteikto preču zīmi un agrāko Beniluksa preču zīmi Nr. 882400. Šajā ziņā Apelācijas padome ir pamatojusies uz pieņēmumu, saskaņā ar kuru šīs preču zīmes ir pilnībā grafiskas. Šajā ziņā prasītāja norāda, ka šīs abas preču zīmes var tikt izrunātas kā burts “k”. Persona, kas iestājusies lietā, uzskata, ka šīs preču zīmes ir identiskas no fonētiskā viedokļa.
64 Šajā lietā ir jānorāda, ka, tā kā konkrētā sabiedrības daļa var tikt vedināta gan reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē, gan agrākajā Beniluksa preču zīmē Nr. 882400 saskatīt burtu “k”, šīs abas preču zīmes var tikt izrunātas vienādi. Līdz ar to ir jāsecina, ka, pretēji tam, ko šajā ziņā ir norādījusi Apelācijas padome, konfliktējošās preču zīmes ir identiskas no fonētiskā viedokļa.
– Par konceptuālo līdzību
65 Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 22. punktā ir secinājusi, ka ne reģistrācijai pieteiktā preču zīme, ne agrākā Beniluksa preču zīme Nr. 882400 nepauž jēdzienu. Līdz ar to šo abu preču zīmju konceptuālais salīdzinājums esot “neitrāls”. Prasītāja uzskata, ka šīm preču zīmēm nav konceptuālas nozīmes. Savukārt persona, kas iestājusies lietā, apgalvo, ka norāde uz burtu “k” padara šīs preču zīmes identiskas no konceptuālā viedokļa.
66 Saistībā ar divu preču zīmju, kuras sastāv no viena un tā paša burta, konceptuālo salīdzinājumu ir jākonstatē, ka burta grafiskais attēlojums konkrētajai sabiedrības daļai var atgādināt patiešām nošķirtu vienību, proti, konkrētu fonēmu. Šādā ziņā burts norāda uz konceptu.
67 No tā izriet, ka apzīmējumiem var piemist konceptuāls identiskums, ja tie norāda uz vienu un to pašu alfabēta burtu (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2011. gada 10. maijs, Emram/ITSB – Guccio Gucci (“G”), T‑187/10, nav publicēts, EU:T:2011:202, 60. un 61. punkts; 2011. gada 10. novembris, Esprit International/ITSB – Marc O’Polo International (Uz kabatas izvietota burta attēls), T‑22/10, nav publicēts, EU:T:2011:651, 99. punkts, un 2012. gada 8. maijs, Mizuno/ITSB – Golfino (“G”), T‑101/11, nav publicēts, EU:T:2012:223, 56. punkts).
68 Tā kā šajā lietā burts “k” ir gan reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē, gan agrākajā Beniluksa preču zīmē Nr. 882400, ir jāsecina, ka apzīmējumi ir konceptuāli identiski.
Par sajaukšanas iespējas visaptverošu vērtējumu
69 Ir jāatgādina, ka sajaukšanas iespējas visaptverošais vērtējums nozīmē zināmu savstarpējo saistību starp vērā ņemamiem faktoriem un, it īpaši, preču zīmju līdzību un apzīmēto preču vai pakalpojumu līdzību. Tādējādi nenozīmīgu aptverto preču vai pakalpojumu līdzību var kompensēt preču zīmju augstā līdzības pakāpe un otrādi (spriedums, 2016. gada 28. septembris, The Art Company B & S/EUIPO – G‑Star Raw (“THE ART OF RAW”), T‑593/15, nav publicēts, EU:T:2016:572, 37. punkts).
70 No iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes, no vienas puses, un agrākās Beniluksa preču zīmes Nr. 882400, no otras puses, radītais kopiespaids ir tāds, ka abas preču zīmes ir vidēji līdzīgas no vizuālā viedokļa (skat. iepriekš 62. punktu), taču identiskas no fonētiskā un konceptuālā viedokļa (skat. iepriekš 64. un 68. punktu).
71 Ņemot vērā šos elementus un tā kā attiecīgie pakalpojumi ir identiski (skat. iepriekš 47. un 48. punktu), ir jāsecina, ka konkrētās sabiedrības daļas, proti, profesionāļu, uztverē pastāv sajaukšanas iespēja starp abām konfliktējošajām preču zīmēm, un tas tā ir, neraugoties uz šo profesionāļu augsto uzmanības līmeni.
72 Šajā ziņā ir jānorāda, ka attiecīgās sabiedrības daļas uzmanības līmenis, protams, ir elements, kas ir jāņem vērā, izvērtējot sajaukšanas iespēju Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē. Tomēr nevar tikt atzīts, ka pastāv gadījums, kurā konkrētās sabiedrības daļas uzmanības līmeņa dēļ var a priori tikt izslēgta jebkāda sajaukšanas iespēja un līdz ar to jebkāda šīs tiesību normas piemērošana (spriedums, 2013. gada 21. novembris, Equinix (Germany)/ITSB – Acotel (“ancotel.”), T‑443/12, nav publicēts, EU:T:2013:605, 52. un 53. punkts).
73 Ir arī jāprecizē, ka attiecīgo preču vai pakalpojumu komerciālās izcelsmes vērtējuma ietvaros rodas jautājums par konkrētās sabiedrības daļas uzmanības līmeni, Tas, ka konkrētai sabiedrības daļai būs augstāks uzmanības līmenis, identificējot preču, kuras tā vēlas iegādāties, piegādātāju vai pakalpojuma, kuru tā vēlas saņemt, sniedzēju, savukārt nenozīmē, ka tā izvērtēs preču zīmi, ar kuru tā sastopas, līdz pat mazākajai detaļai vai ka tā to detalizēti salīdzinās ar citu preču zīmi. Pat saistībā ar sabiedrības daļu, kurai ir augsts uzmanības līmenis, ir jānorāda, ka tomēr konkrētajai sabiedrības daļai vienīgi reti ir iespēja tieši salīdzināt dažādas preču zīmes, taču tai ir jāuzticas nepilnīgam attēlam, ko tā ir saglabājusi atmiņā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2013. gada 21. novembris, “ancotel.”, T‑443/12, nav publicēts, EU:T:2013:605, 54. punkts un tajā minētā judikatūra).
74 Šajā lietā reģistrācijai pieteiktā preču zīme un agrākā Beniluksa preču zīme Nr. 882400 nav identiskas vienīgi no vizuālā skatpunkta. Pastāv atšķirības starp šo preču zīmju grafiskajiem elementiem. Šajā ziņā tomēr nevar tikt izslēgts, ka ļoti daudzi konkrētās sabiedrības daļas locekļi paturēs atmiņā vienīgi nepilnīgu agrākās preču zīmes attēlu. Šajos apstākļos, ņemot vērā apzīmējumu fonētisko un konceptuālo līdzību, ir iespējams, ka konkrētā sabiedrības daļa, sastopoties ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi, drīzāk uztvers to kā šīs agrākās preču zīmes aktualizētu un modernizētu versiju, nevis kā atsevišķu preču zīmi, kurai ir cita komerciālā izcelsme. No tā izriet, ka no vizuālā skatpunkta atšķirības starp abu konfliktējošo preču zīmju grafiskajiem elementiem nav pietiekamas, lai izslēgtu sajaukšanas iespēju.
75 Ar citiem prasītājas argumentiem nav atspēkojams šī sprieduma 71. punktā izdarītais secinājums.
76 Prasītāja apgalvo, ka agrākajai Beniluksa preču zīmei Nr. 882400 ir vienīgi vāja raksturīgā atšķirtspēja un līdz ar to tai esot jāsniedz ļoti neliela aizsardzība. Tas tā esot tāpēc, ka šo preču zīmi veido ļoti parasts un ierasts apzīmējums, proti, lielais burts “K” vai forma, kas varētu tikt uzskatīta par lielo burtu “K”, kuru vienkārši aptver melna kontūra. Taču parasti atsevišķs alfabēta burts esot apzīmējuma elements ar vāju raksturīgo atšķirtspēju, jo ar to netiekot ne piesaistīta patērētāju uzmanība, ne tas varot tikt uzskatīts par inovatīvu. Prasītāja apgalvo, ka saskaņā ar judikatūru preču zīmes, kuras veido viens burts, ir jāuzskata par tādām, kurām ir zema atšķirtspēja, kas nevar tikt pastiprināta tāpēc, ka šim burtam kopumā nav nozīmes konkrētajā nozarē. Tā uzskata, ka agrākās preču zīmes visai vājā inovatīvā koncepcija nevar palielināt tā atšķirtspēju. Turklāt melnu kontūru izmantošana burtiem esot samērā ierasta saistībā ar grafiskajām preču zīmēm.
77 Apstrīdētā lēmuma 45. punktā Apelācijas padome ir uzskatījusi, ka, tā kā agrākajai Beniluksa preču zīmei Nr. 882400 nav nozīmes saistībā ar35. un 42. klasē ietilpstošajiem pakalpojumiem, par kuriem ir šis strīds, tās raksturīgā atšķirtspēja ir “parasta”. No apstrīdētā lēmuma 47. punkta būtībā izriet, ka Apelācijas padomes ieskatā vārds “parasts” šajā kontekstā ir ekvivalents vārdiem “lielākais, vidusmēra”.
78 Persona, kas iestājusies lietā, uzskata, ka ir jāsecina, ka agrākajai Beniluksa preču zīmei Nr. 882400 ir vidusmēra atšķirtspēja.
79 Viens no atbilstošajiem faktoriem, kas var tikt ņemti vērā visaptverošas sajaukšanas iespējas vērtējumā, ir arī agrākās preču zīmes atšķirtspēja (skat. spriedumu, 2016. gada 28. septembris, “THE ART OF RAW”, T‑593/15, nav publicēts, EU:T:2016:572, 39. punkts). Tomēr, pat pieņemot, ka agrākās preču zīmes raksturīgā atšķirtspēja ir zemāka par vidusmēra, šī iespējami zemā atšķirtspēja pati par sevi neliedz konstatēt sajaukšanas iespējas esamību (šajā nozīmē skat. rīkojumu, 2006. gada 27. aprīlis, L’Oréal/ITSB, C‑235/05 P, nav publicēts, EU:C:2006:271, 42. un 45. punkts).
80 Turklāt ir jāatgādina, ka saskaņā ar šo judikatūru, lai novērtētu preču zīmes vai preču zīmi veidojoša elementa atšķirtspēju, ir jāvērtē šīs preču zīmes vai šī elementa izteiktāka vai mazāk izteikta spēja identificēt preces vai pakalpojumus, attiecībā uz ko preču zīme ir reģistrēta, kā tādus, ko sniedz noteikts uzņēmums, un tādējādi nošķirt šīs preces vai pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem. Veicot šo novērtējumu, it īpaši ir jāņem vērā attiecīgās preču zīmes vai attiecīgā elementa raksturīgās iezīmes no tāda skatpunkta, vai šī preču zīme vai šis elements ir aprakstoši saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz ko ir tikusi reģistrēta preču zīme (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 22. septembris, Sun Cali/EUIPO – Abercrombie & Fitch Europe (“SUN CALI”), T‑512/15, EU:T:2016:527, 59. punkts un tajā minētā judikatūra).
81 Šajā ziņā, nevērtējot, vai un kādos apstākļos būtu jāuzskata, ka alfabēta burtam kopumā ir raksturīgā atšķirtspēja, šajā lietā pietiek norādīt sekojošo.
82 Lielā burta “K” balto līniju noapaļotie gali ir elementi, kas nevar tikt uzskatīti par ierastiem vai parastiem. Papildus tam vertikālā baltā līnija un elements, kas atgādina leņķi, ir atdalīti. Taču parasti tas tā nav gadījumā, kad ierasti tiek attēlots lielais burts “K”. Turklāt, pat atzīstot, ka melnu kontūru izmantošana burtiem grafiskajās preču zīmēs ir samērā ierasta, ir jāatgādina agrākajā Beniluksa preču zīmē Nr. 882400 izmantotais melnais fons. Šajā ziņā runa nav par ierastu ģeometrisku elementu, bet gan par neierastu grafisku attēlojumu. Visbeidzot, kā to ir norādījusi persona, kas iestājusies lietā, saistībā ar apzīmējumu vizuālo līdzību, agrākās Beniluksa preču zīmes Nr. 882400 radītais iespaids ir dinamisks un rotaļīgs. Šie elementi liecina par labu tam, ka šai preču zīmei ir vidusmēra raksturīgā atšķirtspēja.
83 Šajos apstākļos vērtējums, kuru Apelācijas padome sniegusi apstrīdētā lēmuma 45. un 47. punktā saistībā ar agrākās Beniluksa preču zīmes Nr. 882400 atšķirtspēju (skat. iepriekš 77. punktu), šķiet pamatots, līdz ar to visi iepriekš 76. punktā norādītie prasītājas argumenti ir jānoraida.
84 Katrā ziņā, pat ja agrākajai preču zīmei ir vāja atšķirtspēja, var pastāvēt sajaukšanas iespēja, it īpaši apzīmējumu un preču un pakalpojumu, kurus tie aptver, līdzības dēļ (spriedumi, 2005. gada 16. marts, L’Oréal/ITSB – Revlon (“FLEXI AIR”), T‑112/03, EU:T:2005:102, 61. punkts, un 2007. gada 13. decembris, Xentral/ITSB – Pages jaunes (“PAGESJAUNES.COM”), T‑134/06, EU:T:2007:387, 70. punkts).
85 Visbeidzot, no visiem iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka prasītājas vienīgais pamats, kuru tā izvirzījusi, pamatojot prasību, ir jānoraida kā nepamatots un līdz ar to jānoraida visa tās prasība kopumā, nelemjot par prasījumu otrās daļas pieņemamību, saistībā ar kuru Vispārējai tiesai tiek lūgts atļaut pieteiktās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz iepriekš 23. punktā norādītajiem pakalpojumiem.
Par tiesāšanās izdevumiem
86 Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs.
87 Šajā lietā EUIPO un persona, kas iestājusies lietā, ir lūguši piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā instancē.
88 Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai ir jāpiespriež segt savus, kā arī atlīdzināt EUIPO un personas, kas iestājusies lietā, tiesāšanās izdevumus atbilstoši to prasījumiem.
89 Turklāt persona, kas iestājusies lietā, ir lūgusi piespriest prasītājai atlīdzināt izdevumus, kas tai radušies iebildumu procesā EUIPO.
90 Šajā ziņā pietiek norādīt, ka, tā kā ar šo spriedumu tiek noraidīta prasība, kas celta par apstrīdēto lēmumu, šī lēmuma rezolutīvās daļas 3. punkts turpina reglamentēt izdevumus, kas radušies iebildumu procesā.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (piektā palāta)
nospriež:
1) Prasību noraidīt.
2) Kiosked Oy Ab sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) un De Vlaamse Radio‑ en Televisieomroeporganisatie (VRT) tiesāšanās izdevumus.
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2018. gada 13. martā.
[Paraksti]