TIESAS SPRIEDUMS (piektā palāta)
2017. gada 18. maijā (*)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Valsts atbalsts – Sabiedrības, kurā kapitāla vairākums pieder Rumānijas valstij, prasījums pret sabiedrību, kurā šī dalībvalsts ir vienīgais akcionārs – Datio in solutum – Jēdziens “valsts atbalsts” – Pienākums paziņot Eiropas Komisijai
Lieta C‑150/16
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Curtea de Apel Craiova (Krajovas apelācijas tiesa, Rumānija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2016. gada 3. martā un kas Tiesā reģistrēts 2016. gada 14. martā, tiesvedībā
Fondul Proprietatea SA
pret
Complexul Energetic Oltenia SA.
TIESA (piektā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs Ž. L. da Krušs Vilasa [J. L. da Cruz Vilaça] (referents), tiesneši M. Bergere [M. Berger], E. Borgs Bartets [A. Borg Barthet], E. Levits un F. Biltšens [F. Biltgen],
ģenerāladvokāts N. Vāls [N. Wahl],
sekretārs A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],
ņemot vērā rakstveida procesu,
ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:
– Fondul Proprietatea SA vārdā – C. Dontu, D. Petrache un A. Dăscălescu, avocați,
– Rumānijas valdības vārdā – R. H. Radu,kā arī R. Mangu un M. Bejenar, pārstāvji,
– Eiropas Komisijas vārdā – L. Nicolae un P. Němečková, pārstāves,
ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par LESD 107. panta un 108. panta 3. punkta interpretāciju.
2 Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp Fondul Proprietatea SA (turpmāk tekstā – “Fondul”) un Complexul Energetic Oltenia SA (turpmāk tekstā – “CE Oltenia”) par prasību atcelt CE Oltenia dalībnieku kopsapulces lēmumu pieņemt datio in solutum par prasījumu, kas tai ir pret Electrocentrale Grup SA (turpmāk tekstā – “Electrocentrale”).
Rumānijas tiesības
3 Atbilstoši Civilkodeksa 1469. panta 2. punktam “samaksa izpaužas kā naudas summas atdošana vai jebkura cita pakalpojuma sniegšana, kas veido pašas saistības priekšmetu”.
4 Minētā kodeksa 1609. pantā ir noteikts:
“1) Pārjaunojums rodas tad, kad parādnieks uzņemas pret savu kreditoru jaunas saistības, kas aizstāj iepriekšējās, kas ir beigušās.
2) Pārjaunojums rodas arī tad, kad jauns parādnieks aizstāj iepriekšējo, kuru kreditors atbrīvo [no prasījuma izpildes]; iepriekšējās saistības arī tādējādi izbeidzas. Šādā gadījumā pārjaunojums rodas bez iepriekšējā parādnieka piekrišanas.
3) Pārjaunojums rodas arī tad, kad jauna līguma rezultātā jauns kreditors aizstāj iepriekšējo kreditoru, attiecībā uz kuru parādnieks tiek atbrīvots no saistībām; iepriekšējās saistības tādējādi beidzas.”
Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi
5 CE Oltenia, kuras pamatkapitāls 77,17 % apmērā pieder Rumānijas valstij un 21,53 % apmērā – Fondul, bija Electrocentrale, kuras vienīgā akcionāre ir Rumānijas valsts, kreditore 28 709 475,13 Rumānijas leju (RON) apmērā (aptuveni EUR 6,4 miljoni).
6 2013. gada 27. septembrī CE Oltenia dalībnieku kopsapulce apstiprināja, ka tai pāriet īpašuma tiesības uz Kiškaņas [Chișcani] (Rumānija) termoelektrocentrāli, kas pieder Electrocentrale, kā datio in solutum (turpmāk tekstā – “lēmums, par ko ir pamatlieta”).
7 Tā kā Kiškaņas termoelektrocentrāle tika novērtēta RON 36 810 200 (aptuveni EUR 8,2 miljoni) apmērā, CE Oltenia nomaksāja starpību starp šo summu un Electrocentrale līgumisko parādu, pārskaitot tai RON 8 100 724,87 (aptuveni EUR 1,8 miljoni). Jāpiebilst, ka CE Oltenia pārņēma 280 Electrocentrale darbiniekus, kas strādāja Kiškaņas termoelektrocentrālē, un tai tika nodotas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotas.
8 Fondul 2013. gada 24. decembrī pirmās instances tiesā uzsāka tiesvedību par pamatlietā aplūkotā lēmuma spēkā neesamību. Tā kā tās prasība par lēmuma atcelšanu tika noraidīta, Fondul vērsās Curtea de Apel Craiova (Krajovas apelācijas tiesa, Rumānija).
9 Minētajā tiesā Fondul norādīja, ka, tā kā Kiškaņas termoelektrocentrāle ir nerentabla, datio in solutum, kas aplūkota pamatlietā, nedodot nekādu labumu CE Oltenia un no tā labumu gūstot vienīgi Electrocentrale, kura, atbrīvota no apgrūtinājuma, ko rada šī centrāle, varēja palikt elektroenerģijas piegādes tirgū.
10 Šajos apstākļos Curtea de Apel Craiova (Krajovas apelācijas tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1) Vai CE Oltenia akcionāru kopsapulces lēmums, kas tika pieņemts, balsojot Rumānijas valstij, kuru pārstāv Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departaments, kā akcionāram, kam pieder 77,17 % no CE Oltenia pamatkapitāla, un ar ko tika atbalstīta, pirmkārt, Electrocentrale parāda dzēšana RON 28 709 475,13 apmērā attiecībā pret CE Oltenia, veicot datio in solutum [ar īpašuma tiesību pāreju] attiecībā uz aktīvu, ko veido īpašumi, kas ar numuru 70301 ierakstīti Brăila [Breilas] departamenta Chișcani [Kiškaņas] pašvaldības zemesgrāmatā, un, otrkārt, ar kuru vienlaikus tika noteikts samaksāt Electrocentrale starpību starp aktīva tirgus vērtību un CE Oltenia prasījuma vērtību, ir valsts atbalsts Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta izpratnē, un, proti, vai tas ir pasākums, i) ko piešķir valsts vai no valsts līdzekļiem, ii) kam ir selektīvs raksturs un iii) kas var iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm?
2) Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai uz šādu valsts atbalstu attiecas LESD 108. panta 3. punktā minētais paziņošanas pienākums?”
Par prejudiciālajiem jautājumiem
Par pirmo jautājumu
11 Ar šo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai tādos apstākļos, kādi ir pamatlietā, sabiedrības, kurā vairākums daļu pieder valstij, lēmums pieņemt aktīva, kas ir citas sabiedrības, kurā šī dalībvalsts ir vienīgā akcionāre, īpašums, datio in solutum, lai izbeigtu prasījumu, un samaksāt summu, kas ir starpība starp šī aktīva paredzamo vērtību un šī prasījuma summu, var būt valsts atbalsts LESD 107. panta izpratnē.
12 Iesākumā ir jānorāda, ka Eiropas Komisijas kompetence vērtēt atbalsta saderību ar iekšējo tirgu nav šķērslis, kas liegtu dalībvalsts tiesai vērsties ar prejudiciālu jautājumu Tiesā par valsts atbalsta jēdziena interpretāciju. Tādējādi Tiesa var iesniedzējtiesai sniegt Savienības tiesību interpretācijas norādes, lai tā varētu noteikt, vai valsts pasākums var tikt kvalificēts kā “valsts atbalsts” šo tiesību izpratnē (spriedums, 2015. gada 19. marts, OTP Bank, C‑672/13, EU:C:2015:185, 30. punkts un tajā minētā judikatūra).
13 Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru pasākuma kvalificēšanai par “valsts atbalstu” LESD 107. panta 1. punkta izpratnē tiek prasīta visu šajā noteikumā paredzēto nosacījumu izpilde. Pirmkārt, tam ir jābūt saistītam ar valsts iejaukšanos vai ir jāizmanto valsts līdzekļi. Otrkārt, šādi iejaucoties, ir jāiespaido tirdzniecība starp dalībvalstīm. Treškārt, ar to ir jāpiešķir selektīvas priekšrocības tā saņēmējam. Ceturtkārt, tam jārada vai jādraud radīt konkurences izkropļojums (it īpaši skat. spriedumus, 2013. gada 19. decembris, Association Vent De Colère! u.c., C‑262/12, EU:C:2013:851, 15. punkts; 2015. gada 22. oktobris, EasyPay un Finance Engineering, C‑185/14, EU:C:2015:716, 35. punkts, kā arī 2016. gada 21. decembris, Komisija/World Duty Free Group SA u.c., C‑20/15 P un C‑21/15 P, EU:C:2016:981, 53. punkts).
Par nosacījumu – šādu pasākumu piešķir valsts vai no valsts līdzekļiem
14 Uzreiz jāprecizē, ka, lai priekšrocības varētu tikt kvalificētas kā valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, tām jābūt, pirmkārt, tieši vai netieši piešķirtām no valsts līdzekļiem un, otrkārt, tām jābūt attiecināmām uz valsti (spriedumi, 2002. gada 16. maijs, Francija/Komisija, C‑482/99, EU:C:2002:294, 24. punkts un tajā minētā judikatūra, kā arī 2013. gada 19. decembris, Association Vent De Colère! u.c., C‑262/12, EU:C:2013:851, 16. punkts).
15 Attiecībā, pirmkārt, uz nosacījumu par to, ka priekšrocība tiek piešķirta tieši vai netieši no valsts līdzekļiem, no iedibinātās judikatūras izriet, ka atbalsta jēdziens ir vispārīgāks nekā subsīdijas jēdziens, jo tas ietver ne tikai pozitīvu palīdzību, kas ir subsīdijas pašas par sevi, bet arī valsts pasākumus, kas dažādos veidos atvieglo izmaksas, kuras parasti ir jāsedz no uzņēmuma budžeta, un kas, kaut gan tie nav subsīdijas šī vārda šaurākajā nozīmē, ir tām identiski pēc rakstura un rada tādas pašas sekas (it īpaši skat. spriedumus, 2006. gada 10. janvāris, Cassa di Risparmio di Firenze u.c., C‑222/04, EU:C:2006:8, 131. punkts, kā arī 2015. gada 19. marts, OTP Bank, C‑672/13, EU:C:2015:185, 40. punkts).
16 Šajā ziņā Tiesa ir jau nospriedusi, ka LESD 107. panta 1. punkts iever visus finanšu līdzekļus, kurus valsts pārvalde var faktiski izmantot uzņēmumu atbalstam, nepiešķirot nozīmi tam, vai šie līdzekļi pastāvīgi ir valsts īpašumā. Tādēļ, pat ja summas, kas atbilst attiecīgajam pasākumam, pastāvīgi nav Valsts kases rīcībā, ar to, ka tās pastāvīgi ir valsts kontrolē un tādējādi kompetento valsts iestāžu rīcībā, ir pietiekami, lai tās tiktu kvalificētas par valsts līdzekļiem (spriedums, 2013. gada 19. decembris, Association Vent De Colère! u.c., C‑262/12, EU:C:2013:851, 21. punkts un tajā minētā judikatūra).
17 Konkrētāk, attiecībā uz tādiem valsts uzņēmumiem kā CE Oltenia Tiesa ir arī nospriedusi, ka valsts, īstenojot savu izšķirošo ietekmi uz šādiem uzņēmumiem, var novirzīt savu līdzekļu izmantošanu, lai vajadzības gadījumā finansētu dažu uzņēmumu īpašās priekšrocības (spriedums, 2002. gada 16. maijs, Francija/Komisija, C‑482/99, EU:C:2002:294, 38. punkts).
18 Otrkārt, attiecībā uz nosacījumu par valsts saistību ar atbalsta pasākumu, kuru ir īstenojis valsts uzņēmums, tā var tikt secināta no netiešu pierādījumu kopuma, kurš izriet no attiecīgās lietas apstākļiem un konteksta, kādā šis pasākums ir norisinājies (spriedums, 2002. gada 16. maijs, Francija/Komisija, C‑482/99, EU:C:2002:294, 55. punkts).
19 Šajā ziņā Tiesa ir tostarp ņēmusi vērā faktu, ka attiecīgā iestāde nevarēja pieņemt apstrīdēto lēmumu, neņemot vērā valsts varas iestāžu prasības, vai ka papildus dabiskajiem apstākļiem, kuri saista valsts uzņēmumus ar valsti, tiem, izmantojot starpnieku, ar kura palīdzību tika piešķirts atbalsts, bija jāņem vērā valsts organizāciju sniegtie norādījumi. Attiecīgā gadījumā tādām citām norādēm varētu būt nozīme, lai izsecinātu valsts uzņēmuma veikta valsts pasākuma saistību ar valsti, piemēram:
– tā integrācija valsts administrācijas struktūrās;
– uzņēmuma darbības raksturs un darbība tirgū parastos konkurences ar citiem privātajiem uzņēmējiem apstākļos;
– uzņēmuma juridiskais statuss (publiskās tiesības vai vispārējās komerctiesības);
– kādā mērā valsts iestādes uzrauga uzņēmuma pārvaldību
– vai jebkura cita norāde, kas konkrētā gadījumā norāda valsts varas iesaistīšanos vai neiespējamību, ka tā varētu nebūt iesaistīta pasākuma noteikšanā, ņemot vērā arī tā apmēru, tā saturu vai tā nosacījumus (spriedums, 2002. gada 16. maijs, Francija/Komisija, C‑482/99, EU:C:2002:294, 55. un 56. punkts).
20 Ar apstākli, ka valsts uzņēmums ir izveidots kā vispārējo tiesību akciju sabiedrība, nepietiek, lai, ņemot vērā autonomiju, kādu šī juridiskā forma tam var sniegt, izslēgtu, ka šādas sabiedrības īstenotam atbalsta pasākumam ir saistība ar valsti. Proti, situācija, kurā pastāv kontrole un praksē pastāvošas reālas iespējas īstenot dominējošu ietekmi, jau uzreiz liedz izslēgt jebkādu šādas sabiedrības īstenota pasākuma saistību ar valsti un līdz ar to risku, ka ir pārkāpti Līguma noteikumi attiecībā uz valsts atbalstu, neraugoties uz valsts uzņēmuma juridiskās formas atbilstību kā vienu no norādēm, kura konkrētā gadījumā ļauj noteikt, vai ir iesaistīta dalībvalsts (spriedums, 2002. gada 16. maijs, Francija/Komisija, C‑482/99, EU:C:2002:294, 57. punkts).
21 Iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai pamatlietā aplūkotais lēmums, pirmkārt, ir priekšrocība, kas tieši vai netieši piešķirta no valsts līdzekļiem, un, otrkārt, attiecībā uz šā sprieduma 19. un 20. punktā norādītajām norādēm – vai tas ir piedēvējams attiecīgajai dalībvalstij.
Par nosacījumu – selektīvas priekšrocības esamība
22 Viens no valsts atbalstu veidojošiem elementiem LESD 107. panta 1. punkta izpratnē ir uzņēmumam piešķirta selektīva priekšrocība.
23 Fondul uzskata, ka pamatlietā aplūkotais datio in solutum ir valsts atbalsts, kas piešķirts Electrocentrale, jo Kiškaņas termoelektrocentrāle, kuras īpašumtiesības tika nodotas CE Oltenia, nebija rentabla. Tādējādi Rumānijas valsts neesot rīkojusies vispārējās interesēs vai CE Oltenia interesēs, bet vienīgi lai piešķirtu mantisku priekšrocību Electrocentrale tās paturēšanai elektroenerģijas tirgū.
24 Šajā ziņā ir jānorāda, ka datio in solutum, kam piekritusi sabiedrība, kurā valsts ir vairākuma akcionāre, ne vienmēr ir valsts atbalsts.
25 Proti, saskaņā ar pastāvīgo judikatūru nosacījumi, kuriem jābūt izpildītiem, lai uzskatītu, ka konkrētais pasākums ir atbalsts LESD 107. panta izpratnē, nav izpildīti, ja uzņēmums saņēmējs apstākļos, kas atbilst parastajiem tirgus apstākļiem, būtu varējis iegūt tādu pašu priekšrocību, kādu tam piešķīra no valsts līdzekļiem. Šādu vērtējumu var izdarīt, kad kreditors, kas ir publisko tiesību subjekts, piešķir parāda, kurš attiecībā pret to ir uzņēmumam, atmaksas atvieglojumus, principā piemērojot privātā kreditora kritēriju (it īpaši skat. spriedumus, 2013. gada 24. janvāris, Frucona Košice/Komisija, C‑73/11 P, EU:C:2013:32, 70. un 71. punkts, kā arī 2013. gada 21. marts, Komisija/Buczek Automotive, C‑405/11 P, nav publicēts, EU:C:2013:186, 31. un 32. punkts).
26 Šādi maksājuma atvieglojumi ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, ja, ņemot vērā tādējādi piešķirtās ekonomiskās priekšrocības nozīmi, uzņēmums, kurš saņem labumu, acīmredzami nebūtu saņēmis salīdzināmus atvieglojumus no privātā kreditora, kas atrodas vistuvākā iespējamā situācijā tāda kreditora situācijai, kurš ir publisko tiesību subjekts, un kas cenšas panākt, lai tiktu samaksātas summas, kuras tam ir parādā debitors, kas nonācis finanšu grūtībās (spriedums, 2013. gada 24. janvāris, Frucona Košice/Komisija (C‑73/11 P, EU:C:2013:32, 72. punkts).
27 Iesniedzējtiesai ir jāveic vispārējs vērtējums, ņemot vērā visus atbilstošās pamatlietas elementus, proti, tostarp aktīva, attiecībā uz kuru ir veikts datio in solutum, vērtību un CE Oltenia samaksāto starpību, lai noteiktu, vai Electrocentrale nav saņēmusi atvieglojumus, kas pielīdzināmi parādnieka, kurš regulē privāttiesības, atvieglojumiem (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2013. gada 24. janvāris, Frucona Košice/Komisija, C‑73/11 P, EU:C:2013:32, 73. punkts).
Par nosacījumiem – iespaids uz tirdzniecību starp dalībvalstīm un konkurences kropļošana
28 Ar EKL 107. panta 1. punktu ir aizliegts valsts atbalsts, kas ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm un rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus.
29 Lai valsts pasākumu kvalificētu par valsts atbalstu, nav jākonstatē attiecīgā atbalsta reālā ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm un faktiska konkurences izkropļošana, bet gan tikai jāpārbauda, vai atbalsts varētu iespaidot šo tirdzniecību un izkropļot konkurenci (spriedumi, 2009. gada 30. aprīlis, Komisija/Itālija un Wam, C‑494/06 P, EU:C:2009:272, 50. punkts, kā arī 2016. gada 26. oktobris, Orange/Komisija, C‑211/15 P, EU:C:2016:798, 64. punkts).
30 Tomēr tirdzniecība starp dalībvalstīm nevar tikt iespaidota tikai pilnībā hipotētiski vai iedomāti. Ir jānosaka iemesls, kura dēļ aplūkotais pasākums izkropļo vai draud izkropļot konkurenci un ar savu paredzamo ietekmi var iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2009. gada 30. aprīlis, Komisija/Itālija un Wam, C‑494/06 P, EU:C:2009:272, 64. punkts).
31 Konkrētāk, ja dalībvalsts piešķirtais atbalsts stiprina kāda uzņēmuma stāvokli salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, kuri konkurē tirdzniecībā Kopienas iekšējā tirgū, ir jāuzskata, ka atbalsts iespaido šo tirdzniecību (spriedums, 2006. gada 10. janvāris, Cassa di Risparmio di Firenze u.c., C‑222/04, EU:C:2006:8, 141. punkts).
32 Šajā ziņā nav nepieciešams, lai uzņēmumi, kas saņem atbalstu, paši piedalītos Kopienas iekšējā tirdzniecībā. Proti, kad dalībvalsts piešķir atbalstu kādam uzņēmumam, tā darbība valsts iekšienē var saglabāties vai pieaugt, tādējādi samazinot citās dalībvalstīs reģistrēto uzņēmumu iespējas iekļūt šīs dalībvalsts tirgū (spriedums, 2015. gada 14. janvāris, Eventech, C‑518/13, EU:C:2015:9, 67. punkts).
33 Jautājumā par konkurences kropļošanas nosacījumu ir jānorāda, ka atbalsts, ar ko ir paredzēts uzņēmumu atbrīvot no izmaksām, kuras tam parasti būtu jāsedz saistībā ar ikdienas pārvaldību vai parastu darbību, principā izkropļo konkurences apstākļus (spriedums, 2009. gada 30. aprīlis, Komisija/Itālija un Wam, C‑494/06 P, EU:C:2009:272, 54. punkts).
34 Varētu piebilst, ka apstāklis, ka tāda tautsaimniecības nozare kā enerģētika tiek liberalizēta Savienības līmenī, parāda atbalsta faktisku vai iespējamu ietekmi uz konkurenci, kā arī tā iespaidu uz tirdzniecību starp dalībvalstīm (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2006. gada 10. janvāris, Cassa di Risparmio di Firenze u.c., C‑222/04, EU:C:2006:8, 142. punkts, kā arī 2015. gada 5. marts, Banco Privado Português un Massa Insolvente do Banco Privado Português, C‑667/13, EU:C:2015:151, 51. punkts).
35 Taču, kā to ir norādījusi Komisija rakstveida apsvērumos, tā kā elektroenerģija ir pārrobežu tirdzniecības priekšmets, atbalsta piešķiršana ar pamatlietā aplūkoto lēmumu varot iespaidot tirdzniecību. Šāds atbalsts varot arī kropļot konkurenci elektroenerģijas tirgū.
36 Tas, vai divi iepriekš pārbaudītie nosacījumi ir izpildīti, pamatlietā ir jāpārbauda iesniedzējtiesai, iepriekš minēto interpretācijas elementu gaismā.
37 Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz pirmo uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka tādos apstākļos, kādi ir pamatlietā, sabiedrības, kurā vairākums daļu pieder valstij, lēmums pieņemt aktīva, kas ir citas sabiedrības, kurā šī dalībvalsts ir vienīgā akcionāre, īpašums, datio in solutum, lai dzēstu prasījumu, un samaksāt summu, kas ir starpība starp šī aktīva paredzamo vērtību un šī prasījuma summu, var būt valsts atbalsts LESD 107. panta izpratnē, ja:
– šis lēmums ir priekšrocība, kas tieši vai netieši piešķirta no valsts līdzekļiem, un ir piedēvējama valstij,
– uzņēmums saņēmējs nebūtu guvis salīdzināmus atvieglojumus no privāta kreditora un
– šis lēmums var iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm un radīt konkurences izkropļojumus.
38 Valsts tiesu uzdevums ir izvērtēt, vai šie nosacījumi ir izpildīti.
Par otro jautājumu
39 Apstiprinošas atbildes gadījumā uz pirmo jautājumu iesniedzējtiesa ar otro jautājumu jautā, vai uz pamatlietā aplūkoto valsts atbalstu attiecas LESD 108. panta 3. punktā paredzētais paziņošanas pienākums.
40 LESD 108. panta 3. punktā ir ieviesta preventīva jauno atbalsta projektu kontrole. Šādi noteiktas prevencijas mērķis ir tāds, ka tiek īstenots tikai saderīgs atbalsts. Lai sasniegtu šo mērķi, atbalsta projekta īstenošana tiek atlikta līdz brīdim, kad šaubas par tā saderību tiek kliedētas ar galīgu Komisijas lēmumu (spriedums, 2013. gada 21. novembris, Deutsche Lufthansa, C‑284/12, EU:C:2013:755, 25. un 26. punkts).
41 Šīs valsts atbalsta kontroles sistēmas ieviešana ir, pirmkārt, Komisijas un, otrkārt, valsts tiesu ziņā, jo to attiecīgās lomas ir viena otru papildinošas, bet atšķirīgas (spriedums, 2014. gada 13. februāris, Mediaset, C‑69/13, EU:C:2014:71, 19. punkts).
42 Atbalsta pasākumu saderības ar iekšējo tirgu izvērtēšana ir ekskluzīvā Komisijas kompetencē, un tās darbību kontrolē Savienības tiesas, savukārt valstu tiesas rūpējas par to, lai līdz Komisijas galīgā lēmuma pieņemšanai tiktu nodrošināta indivīdu tiesību aizsardzība gadījumos, kad valsts iestādes, iespējams, nav ievērojušas LESD 108. panta 3. punktā paredzēto aizliegumu (spriedums, 2013. gada 21. novembris, Deutsche Lufthansa, C‑284/12, EU:C:2013:755, 28. punkts).
43 No tā izriet, ka, ja pamatlietā aplūkotais lēmums ir valsts atbalsts Electrocentrale labā, valsts iestādēm ir jāpaziņo šis atbalsts Komisijai pirms tā īstenošanas atbilstoši LESD 108. panta 3. punktam.
44 Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz otro uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka tad, ja valsts tiesa kvalificē par valsts atbalstu sabiedrības, kurā vairākums daļu pieder valstij, lēmumu pieņemt aktīva, kas ir citas sabiedrības, kurā šī dalībvalsts ir vienīgā akcionāre, īpašums, datio in solutum, lai izbeigtu prasījumu, un samaksāt summu, kas ir starpība starp šī aktīva paredzamo vērtību un šī prasījuma summu, šīs dalībvalsts iestādēm ir jāpaziņo šis atbalsts Komisijai pirms tā īstenošanas atbilstoši LESD 108. panta 3. punktam.
Par tiesāšanās izdevumiem
45 Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež:
1) tādos apstākļos, kādi ir pamatlietā, sabiedrības, kurā vairākums daļu pieder valstij, lēmums pieņemt aktīva, kas ir citas sabiedrības, kurā šī dalībvalsts ir vienīgā akcionāre, īpašums, datio in solutum, lai izbeigtu prasījumu, un samaksāt summu, kas ir starpība starp šī aktīva paredzamo vērtību un šī prasījuma summu, var būt valsts atbalsts LESD 107. panta izpratnē, ja:
– šis lēmums ir priekšrocība, kas tieši vai netieši piešķirta no valsts līdzekļiem un ir piedēvējama valstij,
– uzņēmums saņēmējs nebūtu guvis salīdzināmus atvieglojumus no privāta kreditora un
– šis lēmums varētu iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm un radīt konkurences izkropļojumus.
Valsts tiesu uzdevums ir izvērtēt, vai šie nosacījumi ir izpildīti;
2) ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz otro uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka tad, ja valsts tiesa kvalificē par valsts atbalstu sabiedrības, kurā vairākums daļu pieder valstij, lēmumu pieņemt aktīva, kas ir citas sabiedrības, kurā šī dalībvalsts ir vienīgā akcionāre, īpašums, datio in solutum, lai izbeigtu prasījumu, un samaksāt summu, kas ir starpība starp šī aktīva paredzamo vērtību un šī prasījuma summu, šīs dalībvalsts iestādēm ir jāpaziņo šis atbalsts Komisijai pirms tā īstenošanas atbilstoši LESD 108. panta 3. punktam.
[Paraksti]