TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)
2012. gada 4. oktobrī (*)
Gaisa pārvadājumi – Regula (EK) Nr. 261/2004 – Kompensācija pasažieriem par iekāpšanas atteikumu – “Iekāpšanas atteikuma” jēdziens – Izslēgšana no “iekāpšanas atteikuma” kvalifikācijas – Reisa atcelšana sakarā ar streiku izlidošanas lidostā – Atceltajam reisam sekojošo reisu pārkārtošana – Šo reisu pasažieru tiesības uz kompensāciju
Lieta C‑22/11
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Korkein oikeus (Somija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2011. gada 13. janvārī un kas Tiesā reģistrēts 2011. gada 17. janvārī, tiesvedībā
Finnair Oyj
pret
Timy Lassooy.
TIESA (trešā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs K. Lēnartss [K. Lenaerts], tiesneši J. Malenovskis [J. Malenovský], E. Juhāss [E. Juhász], T. fon Danvics [T. von Danwitz] un D. Švābi [D. Šváby] (referents),
ģenerāladvokāts Ī. Bots [Y. Bot],
sekretāre S. Stremholma [C. Strömholm], administratore,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2012. gada 1. marta tiesas sēdi,
ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:
– Finnair Oyj vārdā – T. Väätäinen, asianajaja,
– T. Lassooy vārdā – M. Wilska, kuluttaja-asiamies, un P. Hannula, kā arī J. Suurla, lakimiehet,
– Somijas valdības vārdā – H. Leppo, pārstāve,
– Francijas valdības vārdā – G. de Bergues un M. Perrot, pārstāvji,
– Itālijas valdības vārdā – G. Palmieri, pārstāve, kurai palīdz G. Aiello, avvocato dello Stato,
– Austrijas valdības vārdā – A. Posch, pārstāvis,
– Polijas valdības vārdā – M. Szpunar, pārstāvis,
– Eiropas Komisijas vārdā – I. Koskinen un K. Simonsson, pārstāvji,
noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2012. gada 19. aprīļa tiesas sēdē,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regulas (EK) Nr. 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 (OV L 46, 1. lpp.), 2. panta j) punktu, kā arī 4. un 5. pantu.
2 Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp aviosabiedrību Finnair Oyj (turpmāk tekstā – “Finnair”) un T. Lassooy pēc tam, kad pēdējam minētajam tika atteikts izmaksāt kompensāciju sakarā ar iekāpšanas atteikumu lidojumam no Barselonas (Spānija) uz Helsinkiem (Somija) 2006. gada 30. jūlijā.
Atbilstošās tiesību normas
Regula (EEK) Nr. 295/91
3 Padomes 1991. gada 4. februāra Regulas (EEK) Nr. 295/91, ar ko nosaka kopīgus noteikumus iekāpšanas atteikuma kompensācijas sistēmai regulārajā gaisa satiksmē (OV L 36, 5. lpp.), kas bija spēkā līdz 2005. gada 16. februārim, 1. pantā bija noteikts:
“Šī regula nosaka kopīgus minimālos noteikumus, kas piemērojami gadījumos, kad pasažieriem ir atteikta pieeja virspārdotam regulāram reisam, uz kuru viņiem ir derīga biļete un apstiprināta rezervācija, izlidošanai no lidostas, kas atrodas dalībvalsts teritorijā un uz ko attiecas [EK] līgums, neatkarīgi no gaisa pārvadātāja reģistrācijas valsts, pasažiera pilsonības un galamērķa.”
Regula Nr. 261/2004
4 Regulas Nr. 261/2004 preambulas 1., 3., 4., 9., 10., 14. un 15. apsvērumā ir paredzēts:
“(1) Kopienas rīcībai gaisa satiksmes nozarē cita starpā ir jābūt vērstai uz to, lai nodrošinātu augsta līmeņa pasažieru aizsardzību. Turklāt ir jāņem vērā vispārējās patērētāju aizsardzības prasības.
[..]
(3) Lai gan [Regulā Nr. 295/91] paredzēja pamatprasības pasažieru aizsardzībai, tādu pasažieru skaits, kam ir atteikta iekāpšana pret to gribu, joprojām ir pārāk augsts, tāpat kā to pasažieru skaits, kuru lidojumi ir atcelti bez iepriekšēja brīdinājuma un kuru lidojumi ir ilgi kavējušies.
(4) Tādēļ Kopienai ir jāpaaugstina ar minēto regulu noteiktie aizsardzības standarti, lai pastiprinātu pasažieru tiesības un nodrošinātu, ka gaisa pārvadātāji strādā liberalizētā tirgū atbilstīgi saskaņotiem nosacījumiem.
[..]
(9) To pasažieru skaits, kam pret to gribu ir atteikta iekāpšana, ir jāsamazina, prasot gaisa pārvadātājiem, lai tie aicina brīvprātīgos atteikties no rezervētajām biļetēm un saņemt atlīdzinājumu, nevis atsaka pasažieriem iekāpšanu, un lai izmaksā pilnu kompensāciju tiem pasažieriem, kas tomēr saņēmuši iekāpšanas atteikumu.
(10) Pasažieriem, kam pret to gribu ir atteikta iekāpšana, ir jābūt iespējai vai nu atcelt savu lidojumu, saņemot biļešu cenas atmaksu, vai to turpināt apmierinošos apstākļos, un par šiem pasažieriem, kamēr viņi gaida vēlāku lidojumu, ir attiecīgi jārūpējas.
[..]
(14) Saskaņā ar Monreālas [k]onvenciju apkalpojošo gaisa pārvadātāju saistības ir jāierobežo vai jāatceļ ārkārtēju apstākļu gadījumos, no kuriem nevarētu izvairīties pat tad, ja veiktu visus iespējamos pasākumus. Šādi apstākļi var rasties jo īpaši politiskas nestabilitātes, meteoroloģisko apstākļu, kas nav piemēroti attiecīgā lidojuma veikšanai, drošības riska, negaidītu lidojuma drošības trūkumu un streiku dēļ, kas ietekmē apkalpojošā gaisa pārvadātāja darbību.
(15) Par ārkārtējiem apstākļiem uzskata tos, kuros gaisa satiksmes pārvaldības lēmums attiecībā uz noteiktu gaisa kuģi noteiktā dienā izraisa ilgu kavēšanos, kavēšanos līdz nākamajai dienai vai viena vai vairāku šā gaisa kuģa lidojumu atcelšanu, pat ja attiecīgais gaisa pārvadātājs ir veicis visus iespējamos pasākumus, lai izvairītos no lidojumu kavēšanās vai atcelšanas.”
5 Regulas Nr. 261/2004 2. pantā ar virsrakstu “Definīcijas” ir noteikts:
“Šajā regulā:
[..]
j) “iekāpšanas atteikums” ir atteikums uzņemt pasažierus reisā, lai gan viņi saskaņā ar 3. panta 2. punktā minētajiem nosacījumiem ir ieradušies uz iekāpšanu, izņemot gadījumus, kad ir pamats iekāpšanu atteikt, piemēram, veselības stāvokļa, drošības vai nepiemērotu ceļojuma dokumentu dēļ;
[..].”
6 Minētās regulas 3. panta ar virsrakstu “Piemērošanas joma” 2. punktā ir paredzēts:
“Šā panta 1. punktu piemēro ar noteikumu, ka:
a) pasažieriem ir apstiprināta rezervācija uz konkrēto lidojumu un viņi, izņemot 5. pantā minēto atcelšanu, ierodas uz reģistrāciju:
– kā paredzēts un laikā, ko iepriekš rakstveidā (tostarp elektroniski) norādījis gaisa pārvadātājs, ceļojuma rīkotājs vai pilnvarots ceļojuma aģents,
vai, ja laiks nav norādīts,
– ne vēlāk kā 45 minūtes pirms norādītā izlidošanas laika; vai arī
[..].”
7 Minētās regulas 4. pants ar nosaukumu “Iekāpšanas atteikums” ir formulēts šādi:
“1. Ja gaisa pārvadātājs kādu iemeslu dēļ plāno atteikt iekāpšanu uz kādu reisu, tas vispirms aicina brīvprātīgos atkāpties no rezervētajām biļetēm un saņemt atlīdzinājumu saskaņā ar nosacījumiem, par ko vienojas attiecīgais pasažieris un apkalpojošais gaisa pārvadātājs. Papildus šajā punktā minētajam atlīdzinājumam brīvprātīgajiem sniedz atbalstu saskaņā ar 8. pantu.
2. Ja piesakās nepietiekams skaits brīvprātīgo, lai atlikušie pasažieri ar rezervētajām biļetēm varētu iekāpt attiecīgajā reisā, apkalpojošais gaisa pārvadātājs var pasažieriem pret to gribu atteikt iekāpšanu.
3. Ja pasažieriem atsaka iekāpšanu pret to gribu, apkalpojošais gaisa pārvadātājs nekavējoties izmaksā tiem kompensāciju atbilstīgi 7. pantam un sniedz tiem atbalstu atbilstīgi 8. un 9. pantam.”
8 Regulas Nr. 261/2004 5. panta ar virsrakstu “Atcelšana” 3. punktā ir paredzēts:
“Apkalpojošajam gaisa pārvadātājam nav jāmaksā kompensācija saskaņā ar 7. pantu, ja tas var pierādīt, ka lidojuma atcelšanu ir izraisījuši ārkārtēji apstākļi, no kuriem nevarētu izvairīties pat tad, ja tiktu veikti visi iespējamie pasākumi.”
9 Regulas Nr. 261/2004 7. panta ar virsrakstu “Tiesības saņemt kompensāciju” 1. punktā ir noteikts:
“Ja ir izdarīta atsauce uz šo pantu, pasažieri saņem kompensāciju šādā apmērā:
[..]
b) EUR 400 par visiem lidojumiem Kopienas iekšienē vairāk nekā 1500 kilometru attālumā un par visiem citiem lidojumiem 1500 līdz 3500 kilometru attālumā;
[..].”
10 Minētās regulas 8. un 9. pantā, skatot tos kopā ar tās 4. pantu, pasažieriem ir paredzētas tiesības saņemt atlīdzinājumu vai mainīt maršrutu, kā arī tiesības uz aprūpi pasažieriem, kuriem ir atteikta iekāpšana.
11 Minētās regulas 13. pantā ar virsrakstu “Tiesības uz atlīdzinājumu” ir noteikts:
“Ja apkalpojošais gaisa pārvadātājs izmaksā kompensāciju vai pilda citas saistības, kas izriet no šīs regulas, šīs regulas noteikumus nevar interpretēt kā tādus, kas ierobežo pārvadātāja tiesības prasīt kompensāciju no kādas personas, tostarp trešām pusēm, saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem. Šī regula nekādā ziņā neierobežo apkalpojošā gaisa pārvadātāja tiesības prasīt atlīdzinājumu no ceļojuma rīkotāja vai citas personas, ar kuru minētajam pārvadātājam ir līgums. Tāpat šīs regulas noteikumus nevar interpretēt kā tādus, kas ierobežo ceļojumu rīkotāja vai trešās personas, kas nav pasažieris un ar kuru gaisa pārvadātājam ir līgums, tiesības prasīt atlīdzinājumu vai kompensāciju no gaisa pārvadātāja saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem.”
Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi
12 Pēc personāla streika Barselonas lidostā 2006. gada 28. jūlijā regulārais reiss no Barselonas uz Helsinkiem plkst. 11.40, ko veic Finnair, bija jāatceļ. Lai šī reisa pasažieriem nebūtu pārāk ilgi jāgaida, Finnair nolēma pārkārtot tam sekojošos reisus.
13 Līdz ar to minētā reisa pasažieri Helsinkos (Somijā) tika nogādāti ar to pašu nākamās dienas reisu, proti, 2006. gada 29. jūlijā, kā arī ar speciāli šim gadījumam norīkotu tajā pašā dienā plkst. 21.40 veiktu reisu. Šīs pārkārtošanas rezultātā daļai pasažieru, kuri bija nopirkuši biļeti uz 2006. gada 29. jūlija reisu plkst. 11.40, bija jāgaida līdz 2006. gada 30. jūlijam, lai nokļūtu Helsinkos ar plkst. 11.40 organizēto regulāro reisu vai speciāli šim gadījumam norīkoto reisu plkst. 21.40. Tāpat daži pasažieri, piemēram, T. Lassooy, kuri bija nopirkuši biļetes uz 2006. gada 30. jūlija reisu plkst. 11.40 un laikā ieradušies uz iekāpšanu, tika nogādāti Helsinkos ar tās pašas dienas plkst. 21.40 organizēto īpašo reisu.
14 Uzskatot, ka Finnair viņam nepamatoti ir atteikusi iekāpšanu Regulas Nr. 261/2004 4. panta izpratnē, T. Lassooy cēla prasību Helsingin käräjäoikeus (Helsinku Pirmās instances tiesa), lūdzot to piespriest Finnair viņam izmaksāt minētās regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēto kompensāciju. Ar 2008. gada 19. decembra spriedumu šī tiesa noraidīja T. Lassooy prasību izmaksāt kompensāciju, uzskatot, ka minētajā regulā kompensācijas izmaksa esot paredzēta tikai tādos gadījumos, kad iekāpšanas atteikums ir noticis sakarā ar virspārdošanu ekonomisku apstākļu dēļ. Minētā tiesa uzskatīja, ka šajā gadījumā šis 4. pants neesot piemērojams, ciktāl aviosabiedrība esot pārkārtojusi savus reisus pēc Barselonas lidostā notikušā streika, un šis streiks esot uzskatāms par ārkārtas apstākļiem, attiecībā uz kuriem Finnair esot veikusi visus pasākumus, kādi no tās varētu tikt prasīti.
15 Ar 2009. gada 31. augusta spriedumu Helsingin hovioikeus (Helsinku Apelāciju tiesa) atcēla Helsingin käräjäoikeus spriedumu un piesprieda Finnair izmaksāt T. Lassooy naudas summu EUR 400 apmērā. Šajā ziņā apelācijas tiesa uzskatīja, ka Regula Nr. 261/2004 ir piemērojama ne tikai virspārdošanas gadījumos, bet arī noteiktos iekāpšanas atteikuma gadījumos operatīvu apsvērumu dēļ, un ka tādējādi ar šo regulu tiek izslēgta iespēja, ka gaisa pārvadātājs varētu tikt atbrīvots no tā pienākuma izmaksāt kompensāciju ar streiku saistītu iemeslu dēļ.
16 Saistībā ar Finnair Korkein oikeus (Augstākā tiesa) iesniegto apelācijas sūdzību šī tiesa šaubās par pienākuma izmaksāt kompensāciju pasažieriem, attiecībā uz kuriem ir ticis piemērots Regulas Nr. 261/2004 4. pantā paredzētais “iekāpšanas atteikums”, apjomu, iemesliem, kas var pamatot “iekāpšanas atteikumu” šīs regulas 2. panta j) punkta izpratnē, kā arī gaisa pārvadātāja iespēju atsaukties uz šīs pašas regulas 5. panta 3. punktā paredzētajiem ārkārtas apstākļiem, runājot par reisiem, kas seko šādu iemeslu dēļ atceltajam reisam.
17 Šādā kontekstā Korkein oikeus nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1) Vai [Regula Nr. 261/2004], it īpaši tās 4. pants, ir jāinterpretē tādējādi, ka tā ir piemērojama vienīgi iekāpšanas atteikumiem virspārdošanas situācijās, kuras ir radījis gaisa pārvadātājs ekonomisku iemeslu dēļ, vai arī tā ir piemērojama iekāpšanas atteikumiem arī citu, piemēram, operatīvu, apsvērumu dēļ?
2) Vai [Regulas Nr. 261/2004] 2. panta j) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā minētie atbilstošie iemesli aprobežojas ar faktoriem, kas attiecas uz pasažieriem, vai arī iekāpšanas atteikums var tikt pamatots arī ar citiem iemesliem? Ja šī regula ir jāinterpretē tādējādi, ka iekāpšanas atteikums var tikt juridiski korekti pamatots arī ar iemesliem, kas nav saistīti ar pasažieriem, vai šis atteikums var tikt pamatots arī ar reisu pārkārtošanu ārkārtas apstākļu rezultātā regulas preambulas 14. un 15. apsvēruma izpratnē?
3) Vai [Regula Nr. 261/2004] ir jāinterpretē tādējādi, ka gaisa pārvadātājs var tikt atbrīvots no 5. panta 3. punktā paredzētās atbildības ne tikai par ārkārtējo apstākļu dēļ atcelto reisu, bet arī no atbildības pret vēlāko reisu pasažieriem, ja tas ir mēģinājis ārkārtējo apstākļu – piemēram, streika – radītās nelabvēlīgās sekas izlīdzināt, attiecinot tās uz plašāku pasažieru loku nekā atceltā reisa pasažieru grupa, pārkārtodams vēlākos reisus tādējādi, lai neviena pasažiera reiss netiktu pārmērīgi aizkavēts? Citiem vārdiem, vai gaisa pārvadātājs var atsaukties uz ārkārtējiem apstākļiem arī attiecībā uz vēlāka reisa pasažieriem, kuru reisu šie apstākļi nav tieši ietekmējuši? Vai šajā ziņā ir kāda būtiska nozīme, vai pasažiera statuss un tiesības uz kompensāciju ir jāizvērtē saskaņā ar regulas 4. pantu, kas attiecas uz iekāpšanas atteikumu, vai arī saskaņā ar 5. pantu, kas attiecas uz reisa atcelšanu?”
Par prejudiciālajiem jautājumiem
Par pirmo jautājumu
18 Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai jēdziens “iekāpšanas atteikums” Regulas Nr. 261/2004 2. panta j) punkta un 4. panta izpratnē ir jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas vienīgi uz iekāpšanas atteikumiem virspārdošanas situācijās, vai arī tas ir piemērojams iekāpšanas atteikumiem arī citu, piemēram, operatīvu, apsvērumu dēļ.
19 Jākonstatē, ka Regulas Nr. 261/2004 2. panta j) punktā, kurā ir definēts “iekāpšanas atteikuma” jēdziens, šāds atteikums netiek saistīts ar attiecīgā reisa “virspārdošanu”, ko gaisa pārvadātājs veic ekonomisku iemeslu dēļ.
20 Runājot par minētās tiesību normas kontekstu un tiesiskā regulējuma, kurā tas ietilpst, mērķiem, ne tikai no Regulas Nr. 261/2004 preambulas 3., 4., 9. un 10. apsvēruma, bet arī no tās izstrādes materiāliem, it īpaši no Eiropas Parlamenta un Padomes regulas, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos, projekta, ko Eiropas Kopienu Komisija iesniedza 2001. gada 21. decembrī (COM (2001), galīgā redakcija), izriet, ka Savienības likumdevējs, pieņemt šo regulu, ir vēlējies samazināt toreiz pārāk lielo to pasažieru skaitu, kuriem pret viņu gribu tiek atteikta iekāpšana, novēršot robus Regulā Nr. 295/91, kurā saskaņā ar tās 1. pantu bija noteikti tikai minimālie noteikumi, kas piemērojami pasažieriem, kuriem atteikta iekāpšana parastā virspārdotā reisā.
21 Tieši šajos apstākļos minētais likumdevējs ar Regulas Nr. 261/2004 2. panta j) punktu no “iekāpšanas atteikuma” definīcijas ir izslēdzis jebkādu norādi uz iemesliem, kāpēc pārvadātājs atsakās pārvadāt pasažieri.
22 Šādi rīkojoties, Savienības likumdevējs ir attiecinājis minētās definīcijas piemērojamību arī uz citiem gadījumiem, nevis tikai iekāpšanas atteikumu, kura iemesls ir iepriekš Regulas Nr. 295/91 1. pantā minētā virspārdošana, un tai ir devis plašu nozīmi, iekļaujot visus gadījumus, kuros gaisa pārvadātājs atsakās uzņemt pasažieri reisā.
23 Šādu interpretāciju apstiprina konstatējums, ka “iekāpšanas atteikuma” jēdziena piemērojamības attiecināšana tikai uz virspārdošanas gadījumiem praksē būtiski samazinātu pasažieriem ar Regulu Nr. 261/2004 piešķirto aizsardzību un tādējādi būtu pretēja šīs regulas mērķim, kas ir minēts tās preambulas 1. apsvērumā, proti, nodrošināt augsta līmeņa patērētāju aizsardzību, un tas attaisno plašu viņiem piešķirto tiesību interpretāciju (šajā ziņā skat. 2006. gada 10. janvāra spriedumu lietā C‑344/04 IATA un ELFAA, Krājums, I‑403. lpp., 69. punkts, kā arī 2008. gada 22. decembra spriedumu lietā C‑549/07 Wallentin‑Hermann, Krājums, I‑11061. lpp., 18. punkts).
24 Kā norādījis ģenerāladvokāts savu secinājumu 37. punktā, ja tiktu atzīts, ka jēdzienā “iekāpšanas atteikums” ietilpst tikai virspārdošanas gadījums, tādiem pasažieriem kā prasītājs pamatlietā, kuri ir situācijā, kurā viņi, tāpat kā virspārdošanas ekonomisku iemeslu dēļ gadījumā, nav vainojami, tiktu atņemta jebkāda aizsardzība, tiem liedzot iespēju pamatoties uz Regulas Nr. 261/2004 4. pantu, kura 3. punktā ir norāde uz šīs regulas tiesību normām par kompensāciju, atlīdzinājumu vai maršruta maiņu, kā arī aprūpi, kas ir paredzēta šīs pašas regulas 7.–9. pantā.
25 Līdz ar to gaisa pārvadātāja noteikts iekāpšanas aizliegums pasažierim, kurš ir ieradies uz iekāpšanu saskaņā ar Regulas Nr. 261/2004 3. panta 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem, pamatojoties uz to, ka šis gaisa pārvadātājs ir pārkārtojis savus veicamos reisus, ir kvalificējams kā “iekāpšanas atteikums” šīs regulas 2. panta j) punkta izpratnē.
26 Ņemot vērā iepriekš minēto, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka jēdziens “iekāpšanas atteikums” Regulas Nr. 261/2004 2. panta j) punkta un 4. panta izpratnē ir jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas ne tikai uz iekāpšanas atteikumiem virspārdošanas gadījumos, bet arī uz iekāpšanas atteikumiem citu, piemēram, operatīvu, apsvērumu dēļ.
Par otro un trešo jautājumu
27 Ar otro un trešo jautājumu, kuri ir jāapskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai “ārkārtas apstākļu” rašanās, kuru dēļ gaisa pārvadātājam vēlāk ir jāpārkārto reisi, var pamatot “iekāpšanas atteikumu” pasažierim attiecībā uz vēlākiem reisiem un atbrīvot šo pārvadātāju no pienākuma saskaņā ar Regulas Nr. 261/2004 4. panta 3. punktu izmaksāt kompensāciju pasažierim, kuram tas atteicis iekāpšanu uz vienu no šiem vēlāk organizētajiem reisiem pēc minēto apstākļu iestāšanās.
28 Pirmkārt, iesniedzējtiesa vēlas zināt, vai “iekāpšanas atteikuma” kvalifikācija Regulas Nr. 261/2004 2. panta j) punkta izpratnē var tikt izslēgta tikai ar pasažieriem kā tādiem saistītu iemeslu dēļ vai arī tā var tikt izslēgta arī ar pasažieriem nesaistītu iemeslu dēļ, it īpaši tādu iemeslu dēļ, kas attiecas uz šo reisu pārkārtošanu, ko veic pārvadātājs to ietekmējušo “ārkārtas apstākļu” rezultātā.
29 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka šajā 2. panta j) punktā “iekāpšanas atteikuma” kvalifikācija ir izslēgta divu veidu iemeslu dēļ. Pirmais veids attiecas uz to, ka pasažieris, kas ierodas uz iekāpšanu, nav ievērojis šīs regulas 3. panta 2. punktā minētos nosacījumus. Otrais veids ir saistīts ar gadījumiem, kad šis atteikums ir pienācīgi pamatots, “piemēram, veselības stāvokļa, drošības vai nepiemērotu ceļojuma dokumentu dēļ”.
30 Pirmais iemeslu veids neattiecas uz pamatlietu. Runājot par otro iemeslu veidu, ir jāatzīmē, ka neviens no minētajā 2. panta j) punktā konkrēti norādītajiem iemesliem neattiecas uz pamatlietu. Taču, izmantojot nominālu iespraudumu “piemēram”, Savienības likumdevējs ir iecerējis izveidot nepilnīgu sarakstu ar gadījumiem, kad iekāpšanas atteikums var tikt uzskatīts par pienācīgi pamatotu.
31 Tomēr no šāda formulējuma nevar tikt secināts, ka par pienācīgi pamatotu varētu tikt uzskatīts iekāpšanas atteikums tāda operacionāla iemesla dēļ kā pamatlietā apstrīdētais.
32 Pamatlietā esošā situācija, ņemot vērā, ka gaisa pārvadātājs prasītāja vietu ir piešķīris citam pasažierim un tādējādi pats no vairākiem pasažierim ir izvēlējies pasažieri, kuru uzņemt reisā, faktiski ir pielīdzināma iekāpšanas atteikumam “sākotnējas” virspārdošanas dēļ.
33 Protams, šāda vietas piešķiršana citam pasažierim tika īstenota, lai izvairītos no tā, ka pasažieriem, kuru lidojums tika atcelts ārkārtas apstākļu dēļ, ir pārāk ilgi jāgaida. Tomēr minētais iemesls nav pielīdzināms Regulas Nr. 261/2004 2. panta j) punktā skaidri minētajiem iemesliem, jo tas nekādi nav saistīts ar pasažieri, kuram tika atteikta iekāpšana.
34 Nebūtu pieļaujams, ka gaisa pārvadātājs, atsaucoties uz citu pasažieru interesi tikt transportētiem saprātīgā termiņā, varētu ievērojami palielināt to gadījumu skaitu, kuros tam ir tiesības pamatoti atteikt pasažierim iekāpšanu. Tas noteikti izraisītu to, ka šim pasažierim tiktu liegta jebkāda aizsardzība, un tas būtu pretrunā Regulas Nr. 261/2004 mērķim nodrošināt augstu pasažieru aizsardzības līmeni, plaši interpretējot viņiem atzītās tiesības.
35 Otrkārt, iesniedzējtiesa jautā Tiesai, vai gaisa pārvadātājs var tikt atbrīvots no Regulas Nr. 261/2004 4. panta 3. punktā un 7. pantā paredzētā pienākuma izmaksāt kompensāciju par “iekāpšanas atteikumu”, pamatojoties uz to, ka minētais atteikums ir saistīts ar šī pārvadātāja īstenoto reisu pārkārtošanu “ārkārtas apstākļu” rašanās dēļ.
36 Šajā ziņā ir jānorāda, ka pretēji Regulas Nr. 261/2004 5. panta 3. punktā paredzētajam tās 2. panta j) punktā un 4. pantā nav paredzēts, ka ar “ārkārtas apstākļiem”, no kuriem nav bijis iespējams izvairīties, pat ja tiktu veikti visi iespējamie pasākumi, saistīta “iekāpšanas atteikuma” gadījumā gaisa pārvadātājs ir atbrīvots no pienākuma izmaksāt kompensāciju pasažieriem, kuriem iekāpšana tikusi atteikta pret viņu gribu (pēc analoģijas skat. iepriekš minēto spriedumu lietā IATA un ELFAA, 37. punkts). No minētā izriet, ka Savienības likumdevējs nav vēlējies paredzēt, ka no minētās kompensācijas izmaksas varētu izvairīties ar “ārkārtas apstākļiem” saistītu iemeslu dēļ.
37 Turklāt no Regulas Nr. 261/2004 preambulas 15. apsvēruma izriet, ka “ārkārtas apstākļi” var attiekties vienīgi uz “noteiktu gaisa kuģi noteiktā dienā”, kas nevar būt gadījums, kad pasažierim tiek atteikta iekāpšana reisu pārkārtošanas dēļ šādu apstākļu, kas ir ietekmējuši iepriekšējo reisu, rašanās rezultātā. Jēdziena “ārkārtas apstākļi” mērķis ir ierobežot gaisa pārvadātāja pienākumus, pat atbrīvot viņu no tiem, ja no attiecīgā notikuma nav bijis iespējams izvairīties, pat ja tiktu veikti visi iespējamie pasākumi. Kā savu secinājumu 53. punktā norādījis ģenerāladvokāts, ja šādam pārvadātājam ir jāatceļ reiss, kas ir paredzēts dienā, kad notiek lidostas personāla streiks, un pēc tam tas pieņem lēmumu pārkārtot savus vēlākos reisus, tad nekādā gadījumā nevar tikt uzskatīts, ka minētais streiks ir piespiedis šo pārvadātāju atteikt iekāpšanu pasažierim, kurš savlaicīgi ir ieradies uz iekāpšanu divas dienas pēc minētā reisa atcelšanas.
38 Līdz ar to, ņemot vērā no Tiesas pastāvīgās judikatūras (šajā ziņā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Wallentin‑Hermann, 17. punkts un tajā minētā judikatūra) izrietošo prasību atkāpes no tiesību normas, kas piešķir tiesības pasažieriem, interpretēt šauri, nevar tikt atzīts, ka gaisa pārvadātājs var tikt atbrīvots no pienākuma izmaksāt kompensāciju tāda “iekāpšanas atteikuma” gadījumā, kas noticis šī pārvadātāja veiktas reisu pārkārtošanas dēļ “ārkārtas apstākļu” rezultātā.
39 Turklāt jāatgādina, ka fakts, ka gaisa pārvadātāji ir izpildījuši pienākumus saskaņā ar Regulu Nr. 261/2004, neietekmē pēdējo minēto tiesības prasīt kompensāciju no trešajām personām, kas izraisījušas “iekāpšanas atteikumu”, kā tas ir paredzēts šīs regulas 13. pantā. Šāda kompensācija līdz ar to varētu atvieglināt vai pat pilnībā segt šo pārvadātāju finanšu izmaksas, kas ir saistītas ar šo pienākumu izpildi (iepriekš minētais spriedums lietā IATA un ELFAA, 90. punkts).
40 Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz otro un trešo jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 261/2004 2. panta j) punkts un 4. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar “ārkārtas apstākļiem”, kas ir likuši gaisa pārvadātājam pārkārtot pēc to rašanās ieplānotos reisus, nevar tikt pamatots “iekāpšanas atteikums” attiecībā uz šiem vēlākajiem reisiem, ne arī atbrīvots šis pārvadātājs no pienākuma saskaņā ar šīs regulas 4. panta 3. punktu izmaksāt kompensāciju pasažierim, kuram tas atteicis iekāpšanu uz vienu no reisiem, kurus bija paredzēts veikt pēc minēto apstākļu rašanās.
Par tiesāšanās izdevumiem
41 Attiecībā uz lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež:
1) jēdziens “iekāpšanas atteikums” Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regulas (EK) Nr. 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91, 2. panta j) punkta un 4. panta izpratnē ir jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas ne tikai uz iekāpšanas atteikumiem virspārdošanas gadījumos, bet arī uz iekāpšanas atteikumiem citu, piemēram, operatīvu, apsvērumu dēļ;
2) Regulas Nr. 261/2004 2. panta j) punkts un 4. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar “ārkārtas apstākļiem”, kas ir likuši gaisa pārvadātājam pārkārtot pēc to rašanās ieplānotos reisus, nevar tikt pamatots “iekāpšanas atteikums” attiecībā uz šiem vēlākajiem reisiem, ne arī atbrīvots šis pārvadātājs no pienākuma saskaņā ar šīs regulas 4. panta 3. punktu izmaksāt kompensāciju pasažierim, kuram tas atteicis iekāpšanu uz vienu no reisiem, kurus bija paredzēts veikt pēc minēto apstākļu rašanās.
[Paraksti]