Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 25. maijā iesniedza Rose Vision, S.L. par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2018. gada 8. marta spriedumu apvienotajās lietās T-45/13 RENV un T-587/15, Rose Vision/Komisija

(Lieta C-346/18 P)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Rose Vision, S.L. (pārstāvis: J.J. Marín López, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Prasījumi

Atcelt Vispārējās tiesas 2018. gada 8. marta spriedumu Rose Vision/Komisija, T-45/13 RENV un C-587/15, EU:T:2018:124.

Piespriest izmaksāt Rose Vision atlīdzinājumu atbilstoši šīs apelācijas sūdzības desmitajā un vienpadsmitajā pamatā izklāstītajam.

Pamati un galvenie argumenti

Kļūda tiesību piemērošanā tādēļ, ka lietā T-587/15 ar Vispārējās tiesas 2017. gada 10. oktobra nolēmumu tika atkārtoti sākta tiesvedības mutvārdu daļa ar kļūdainu pamatojumu, ka to esot prasījusi atbildētāja.

Kļūda tiesību piemērošanā tādēļ, ka pārsūdzētajā spriedumā esot sagrozīts to pierādījumu vērtējums, kas vērsti uz to, lai apstiprinātu, ka Komisija aizstājusi brīdinājumu W 2 ar 2012. gada 1. jūlija brīdinājumu W 1.

Kļūda tiesību piemērošanā tādēļ, ka pārsūdzētajā spriedumā lietā T-45/13 RENV par nepieņemamu tika atzīts pieteikums atzīt par spēkā neesošu Rose Vision iekļaušanu agrīnās brīdināšanas sistēmā tādēļ, ka brīdinājums W 2 esot ticis aktivizēts, to neinformējot par šo iekļaušanu, nepaziņojot tai pamatojumu šādai iekļaušanai, nedodot tai iespēju izklāstīt savus apsvērumus šajā saistībā un nedodot iespēju pārsūdzēt šādu iekļaušanu.

Kļūda tiesību piemērošanā tādēļ, ka neesot sniegts pamatojums prasības pieteikuma lietā T-587/15 ceturtajā pamatā norādītajiem apgalvojumiem, kas pārsūdzētajā spriedumā vispār neesot tikuši izvērtēti.

Kļūda tiesību piemērošanā tādēļ, ka pārsūdzētajā spriedumā, gan pareizi vērtējot, ka Komisija nav ievērojusi FP7 vispārīgo noteikumu II.22 punkta 5) apakšpunktā paredzēto divu mēnešu termiņu (pārsūdzētā sprieduma 99. punkts), “diemžēl” pārsniedzot “lielā mērā divu mēnešu termiņu” (pārsūdzētā sprieduma 116. pants), tomēr netika apmierināta prasību atzīt, ka galīgais revīzijas ziņojums 11-INFS-025 un revīzijas ziņojums 11-BA119-016 līgumiski pilnībā nav spēkā, ir nelikumīgi un tiem nav seku.

Kļūda tiesību piemērošanā tādēļ, ka pārsūdzētajā spriedumā esot sagrozīts to pierādījumu vērtējums, kas vērsti uz to, lai konstatētu, ka Komisija apstiprinājusi Rose Vision projektos sISI, 4NEM un SFERA veiktos maksājumus.

Kļūda tiesību piemērošanā tādēļ, ka pārsūdzētajā spriedumā – pēc tam, kad tika atzīts, ka Komisija ir pārkāpusi savu konfidencialitātes pienākumu, kurš paredzēts FP 7 vispārīgo noteikumu II.22 punkta 1) apakšpunktā, jo paziņojusi trešajām personām informāciju par revīziju11-INFS-025 (pārsūdzētā sprieduma 158. punkts), – nepamatoti esot noraidīts – tā 159. un 160. punktā – prasītājas prasījums atzīt, ka Komisija nav izpildījusi pienākumu ievērot konfidencialitāti par revīzijām 11-INFS-025 un 11-BA119-016 (Rose Vision 2016. gada 12. septembra rakstveida apsvērumi lietā T-45/13 RENV).

Apelācijas pamats, kas attiecas uz FP7 vispārīgo noteikumu līguma nosacījumu un līgumiskās tiesiskās noteiktības principa pārkāpumu tādēļ, ka 2011. gada finanšu pamatnostādnēs iekļautās jaunās prasības tikušas piemērotas Rose Vision attiecībā uz revīzijām 11-INFS-025 un 11-BA119-016, lai gan revīzija 11-INFS-025 tika attiecināta uz laikposmiem no 2009. gada 1. novembra līdz 2010. gada 31. oktobrim (attiecībā uz projektu FutureNEM) un no 2010. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim (attiecība uz projektiem FIRST un sISI).

Apelācijas pamats par to, ka esot sagrozīts pierādījumu vērtējums, konkrēti, attiecībā uz Rose Vision 2012. gada 30. augusta dokumentu, kurš esot pilnībā ticis ignorēts pārsūdzētajā spriedumā.

Apelācijas pamats par to, ka pārsūdzētajā spriedumā esot kļūdaini noliegts, ka ārpuslīgumiskās atbildības rezultātā būtu jāizmaksā atlīdzība.

Apelācijas pamats par to, ka neesot sniegts pamatojums prasības pieteikuma lietā T-587/15 XII daļā norādītajiem prasījumiem, kuru 112.–117. punktā tika lūgts izmaksāt atlīdzību ārpuslīgumiskās atbildības ietvaros, kas vispār neesot ticis izvērtēts pārsūdzētajā spriedumā.

____________