VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (septītā palāta)
2018. gada 14. martā (*)
Vide – Ģenētiski modificēti produkti – Regula (EK) Nr. 1367/2006 – Regula (EK) Nr. 1829/2003 – Ģenētiski modificēta soja MON 87769, MON 87705 un 305423 – Lūguma veikt iekšēju pārskatīšanu lēmumiem par tirdzniecības atļauju noraidījums – Jēdziens “tiesību akti vides jomā” – Regulas Nr. 1367/2006 10. pants
Lieta T‑33/16
TestBioTech eV, Minhene (Vācija), ko pārstāv R. Stein, solicitor, K. Smith, QC, un J. Stevenson, barrister,
prasītāja,
pret
Eiropas Komisiju, ko pārstāv J. Tomkin, L. Pignataro-Nolin un C. Valero, pārstāvji,
atbildētāja,
ko atbalsta
Monsanto Europe, Antverpene (Beļģija),
un
Monsanto Company, Vilmingtona, Delavēra (ASV),
ko pārstāv M. Pittie, avocat,
un
Pioneer Overseas Corp., Džonstona, Aiova (ASV),
un
Pioneer Hi‑Bred International, Inc., Džonstona,
ko pārstāv G. Forwood, advokāts, J. Killick, barrister, un S. Nordin, solicitor,
personas, kas iestājušās lietā,
par prasību, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt par veselību un pārtikas nekaitīgumu atbildīgā Komisijas locekļa 2015. gada 16. novembra vēstuli, ar kuru ir noraidīts lūgums veikt iekšēju pārskatīšanu, kas ir pamatots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1367/2006 (2006. gada 6. septembris) par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (OV 2006, L 264, 13. lpp.), 10. pantu, par īstenošanas lēmumiem tirdzniecības atļaujām ģenētiski modificētai sojai MON 87769, MON 87705 un 305423.
VISPĀRĒJĀ TIESA (septītā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētāja V. Tomljenoviča [V. Tomljenović] (referente), tiesneši E. Bieļūns [E. Bieliūnas] un A. Kornezovs [A. Kornezov],
sekretārs: P. Kullens [P. Cullen], administrators,
ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu un 2017. gada 22. septembra tiesas sēdi,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 Prasītāja TestBioTech eV ir Vācijā reģistrēta bezpeļņas organizācija, kuras mērķis ir veicināt neatkarīgu pētniecību un sabiedriskas debates par biotehnoloģiju radītajām sekām.
Par tirdzniecības atļauju sojai 305423
2 2007. gada 14. jūnijā Pioneer Overseas Corp. saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1829/2003 (2003. gada 22. septembris) par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (OV 2003, L 268, 1. lpp.) 5. un 17. pantu Nīderlandes kompetentajai iestādei iesniedza pieteikumu par tirdzniecības atļauju pārtikai, pārtikas sastāvdaļām un barībai, kas satur ģenētiski modificētu soju 305423 (turpmāk tekstā – “soja 305423”), kas sastāv vai ir ražotas no šīs sojas. Atļaujas pieteikums attiecās arī uz tādu produktu laišanu tirgū, kas satur soju MON 305423 vai sastāv no tās, bet kas nav pārtika un dzīvnieku barība un kas ir paredzēta tādiem pašiem lietošanas veidiem kā jebkura cita veida soja, izņemot audzēšanu.
3 2013. gada 18. decembrī Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) zinātnieku grupa ģenētiski modificētu organismu jautājumos (turpmāk tekstā – “ĢMO zinātnieku grupa”) izdeva zinātnisku atzinumu par soju 305423, kas ir kvalificējams par ziņojumu saskaņā ar Regulas Nr. 1829/2003 6. panta 6. punktu un šīs pašas regulas 18. panta 6. punktu un kas atbilstoši tā tekstam “būs daļa no EFSA kopējā ziņojuma [šīs pašas regulas] 6. panta 5. punkta un 18. panta 5. punkta izpratnē”. Būtībā ĢMO zinātnieku grupa uzskatīja, ka soja 305423 attiecībā uz potenciālo ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi, izmantojot to paredzētajos veidos, ir tikpat droša kā tradicionālais aizstājējprodukts.
4 2015. gada 24. aprīlī Komisija pieņēma Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/698, ar ko atbilstoši Regulai Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas 305423 (DP‑3Ø5423‑1), sastāv vai ir ražoti no tām (OV 2015, L 112, 71. lpp.). Šī lēmuma 4.–7. apsvērumā Komisija, atsaukdamās uz iepriekš 3. punktā minēto zinātnisko atzinumu, paskaidroja, ka EFSA ir izdevusi “labvēlīgu novērtējumu” atbilstoši Regulas Nr. 1829/2003 6. un 18. pantam un ka EFSA ir secinājusi, ka soja 305423 attiecībā uz potenciālo ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi, izmantojot to paredzētajos veidos, ir tikpat droša kā tradicionālais aizstājējprodukts un ka EFSA ir ieteikusi īstenot pēcpārdošanas uzraudzības plānu, galveno uzmanību pievēršot datu vākšanai attiecībā uz Eiropas iedzīvotāju veikto patēriņu.
5 Saskaņā ar Lēmuma 2015/698 1. pantu Komisija piešķīra unikālo identifikatoru sojai 305423. Ar minētā lēmuma 2. pantu Komisija Regulas Nr. 1829/2003 4. panta 2. punkta un 16. panta 2. punkta piemērošanas nolūkiem piešķīra atļauju pārtikai un pārtikas sastāvdaļām, kas satur soju 305423, sastāv vai ir ražotas no šīs sojas, dzīvnieku barībai, kas satur soju 305423, sastāv vai ir ražota no šīs sojas, un sojai 305423 pārtikas sastāvdaļām, kas sastāv vai ir ražota no šīs sojas, visiem lietošanas veidiem, izņemot audzēšanu. Turklāt Lēmuma 2015/698 3.–5. pants attiecas uz šo produktu marķēšanu un uzraudzību.
Par tirdzniecības atļauju sojai MON 87769
6 Monsanto Europe 2009. gada 14. septembrī Nīderlandes kompetentajai iestādei saskaņā ar Regulas Nr. 1829/2003 5. un 17. pantu iesniedza pieteikumu attiecībā uz tādas pārtikas, pārtikas sastāvdaļu un barības dzīvniekiem laišanu tirgū, kas satur soju MON 87769 (turpmāk tekstā – “soja MON 87769”), sastāv vai ir ražotas no tām. Tirdzniecības atļaujas pieteikums attiecās arī uz tādu produktu laišanu tirgū, kas satur sojas pupas MON 87769 vai sastāv no tām, bet kas nav pārtika un barība dzīvniekiem, un kas paredzēti tādiem pašiem lietošanas veidiem kā jebkura cita veida sojas pupas, izņemot audzēšanu.
7 2014. gada 16. maijā ĢMO zinātnieku grupa izdeva zinātnisku atzinumu par soju MON 87769, kas ir kvalificējams par ziņojumu saskaņā ar Regulas Nr. 1829/2003 6. panta 6. punktu un šīs pašas regulas 18. panta 6. punktu un kas atbilstoši tā tekstam “būs daļa no EFSA kopējā ziņojuma [šīs pašas regulas] 6. panta 5. punkta un 18. panta 5. punkta izpratnē”. Būtībā ĢMO zinātnieku grupa secināja, ka sojas pupas MON 87769 ir tikpat drošas kā tradicionālais aizstājējprodukts un ir maz ticams, ka tās varētu negatīvi ietekmēt cilvēku un dzīvnieku veselību un vidi saistībā ar pieteikuma darbības jomu.
8 2015. gada 24. aprīlī Komisija pieņēma Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/686, ar ko atbilstoši Regulai Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas 87769 (MON‑87769‑7), sastāv vai ir ražoti no tām (OV 2015, L 112, 16. lpp.). Šī lēmuma 4.–8. apsvērumā Komisija, atsaukdamās uz iepriekš 7. punktā minēto zinātnisko atzinumu, paskaidroja, ka EFSA ir izdevusi “labvēlīgu novērtējumu” atbilstoši Regulas Nr. 1829/2003 6. un 18. pantam un ka EFSA ir secinājusi, ka soja MON 87769, izmantojot to paredzētajos veidos, ir tikpat droša kā tradicionālais aizstājējprodukts un ka ir mazticams, ka tai būtu negatīva ietekme uz cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi, un ka EFSA ir ieteikusi īstenot pēcpārdošanas uzraudzības plānu, galveno uzmanību pievēršot datu vākšanai attiecībā uz Eiropas iedzīvotāju veikto patēriņu.
9 Saskaņā ar Lēmuma 2015/686 1. pantu Komisija piešķīra unikālo identifikatoru sojai MON 87769. Ar minētā lēmuma 2. pantu Komisija Regulas Nr. 1829/2003 4. panta 2. punkta un 16. panta 2. punkta piemērošanas nolūkiem piešķīra atļauju pārtikai un pārtikas sastāvdaļām, kas satur soju MON 87769, sastāv vai ir ražotas no šīs sojas, dzīvnieku barībai, kas satur soju MON 87769, sastāv vai ir ražota no šīs sojas, un sojai MON 87769 pārtikas sastāvdaļām, kas sastāv vai ir ražotas no šīs sojas, visiem lietošanas veidiem, izņemot audzēšanu. Turklāt Lēmuma 2015/686 3.–5. pants attiecas uz šo produktu marķēšanu un uzraudzību.
Par tirdzniecības atļauju sojai MON 87705
10 2010. gada 18. februārī Monsanto Europe Nīderlandes kompetentajai iestādei saskaņā ar Regulas Nr. 1829/2003 5. un 17. pantu iesniedza pieteikumu attiecībā uz tādas pārtikas, pārtikas sastāvdaļu un dzīvnieku barības laišanu tirgū, kas satur sojas pupas MON 87705 (turpmāk tekstā – “soja MON 87705”), sastāv vai ir ražotas no tām. Tirdzniecības atļaujas pieteikums attiecās arī uz tādu produktu laišanu tirgū, kas satur sojas pupas MON 87705 vai sastāv no tām, bet kas nav pārtika un barība dzīvniekiem, un kas paredzēti tādiem pašiem lietošanas veidiem kā jebkura cita veida sojas pupas, izņemot audzēšanu.
11 2012. gada 30. oktobrī ĢMO zinātnieku grupa izdeva zinātnisku atzinumu par soju MON 87705, kas ir kvalificējams par ziņojumu saskaņā ar Regulas Nr. 1829/2003 6. panta 6. punktu un šīs pašas regulas 18. panta 6. punktu un kas atbilstoši tā tekstam “būs daļa no EFSA kopējā ziņojuma [šīs pašas regulas] 6. panta 5. punkta un 18. panta 5. punkta izpratnē”. Šis atzinums tika papildināts ar ĢMO zinātnieku grupas 2013. gada 17. decembra paziņojumu. Būtībā ĢMO zinātnieku grupa konstatēja, ka soja MON 87705 attiecībā uz potenciālo ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi, izmantojot to paredzētajos veidos, ir tikpat droša kā tradicionālais aizstājējprodukts.
12 2015. gada 24. aprīlī Komisija pieņēma Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/696, ar ko atbilstoši Regulai Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87705 (MON‑877Ø5‑6), sastāv vai ir ražoti no tām (OV 2015, L 112, 60. lpp.). Šī lēmuma 4.–10. apsvērumā Komisija, atsaukdamās uz iepriekš 11. punktā minēto zinātnisko atzinumu, tā papildinātajā redakcijā, paskaidroja, ka EFSA ir izdevusi “labvēlīgu novērtējumu” atbilstoši Regulas Nr. 1829/2003 6. un 18. pantam, ka EFSA ir secinājusi, ka soja MON 87705, izmantojot to paredzētajos veidos, kuros ietilpst tie paši izmantošanas veidi, kas piemīt jebkurai tradicionālajai sojai, kura ir paredzēta cilvēku pārtikai vai dzīvnieku barībai, izņemot komerciālos pielietojumus eļļām fritēšanai, ir tikpat droša kā tradicionālais aizstājējprodukts, un ka EFSA ir ieteikusi īstenot pēcpārdošanas uzraudzības plānu, galveno uzmanību pievēršot datu vākšanai attiecībā uz Eiropas iedzīvotāju veikto patēriņu.
13 Saskaņā ar Lēmuma 2015/696 1. pantu Komisija piešķīra unikālo identifikatoru sojai MON 87705. Ar minētā lēmuma 2. pantu Komisija Regulas Nr. 1829/2003 4. panta 2. punkta un 16. panta 2. punkta piemērošanas nolūkiem piešķīra atļauju pārtikai un pārtikas sastāvdaļām, kas satur soju MON 87705, sastāv vai ir ražotas no šīs sojas, dzīvnieku barībai, kas satur soju MON 87705, sastāv vai ir ražota no šīs sojas, un sojai MON 87705 pārtikas sastāvdaļām, kas sastāv vai ir ražotas no šīs sojas, visiem lietošanas veidiem, izņemot audzēšanu. Turklāt Lēmuma 2015/696 3.–5. pants attiecas uz šo produktu marķēšanu un uzraudzību.
Par lūgumu veikt iekšējo pārskatīšanu
14 Ar 2015. gada 29. maija vēstuli prasītāja un vēl viena asociācija lūdza Komisijai veikt iekšējo pārskatīšanu par Lēmumiem 2015/686, 2015/696 un 2015/698 (turpmāk tekstā kopā – “lēmumi par atļaujām”) atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1367/2006 (2006. gada 6. septembris) par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (OV 2006, L 264, 13. lpp.), 10. pantam. Saistībā ar lūgumu veikt iekšējo pārskatīšanu prasītāja un vēl viena asociācija būtībā atsaucās uz to, ka EFSA vēl nav izveidojusi vadlīnijas par ģenētiski modificētu augu, kuru uzturvērtība ir būtiski izmainīta, ietekmi uz veselību, otrkārt, ka vadlīniju neesamības radītās sekas ir neadekvāts un nekonsekvents novērtējums par risku uzturam, kas neatbilst likumiskajiem nosacījumiem, treškārt, ka vadlīniju neesamības sekas ir izraisījušas tiesību normu par marķēšanu pārkāpumu, ceturtkārt, ka vadlīniju neesamības sekas ir novedušas pie neatbilstošiem un nekonsekventiem priekšlikumiem par pēcpārdošanas uzraudzību, piektkārt, ka attiecībā uz sojas pupām MON 87705 un 305423 nav ņemtas vērā herbicīdu atliekas, veicot novērtējumu par ģenētiski modificētas pārtikas un dzīvnieku barības patēriņa ietekmi uz veselību, un, sestkārt, ka attiecībā uz sojas pupām MON 87705 nav pietiekama novērtējuma par negatīvajām sekām, ko izraisa iejaukšanās dezoksiribonukleīnskābēs.
15 Ar 2015. gada 4. augusta vēstuli Komisija darīja zināmu prasītājai, ka tai nebūs iespējams pabeigt savu pārskatīšanu 12 nedēļu termiņā un līdz ar to tai tiks sniegta atbilde 18 nedēļu termiņā atbilstoši Regulas Nr. 1367/2006 10. panta 3. punktam.
16 Ar 2015. gada 1. oktobra e‑pastu Komisijas Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāta ierēdnis norādīja prasītājai, ka lēmums saistībā ar viņas lūgumu veikt pārskatīšanu “ir sagatavots”, bet šim lēmumam vēl ir jāveic administratīvā aprite, lai savāktu parakstus.
17 Ar 2015. gada 16. novembra vēstuli ar atsauces numuru Ares(2015) 5145741 (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) atbildīgais Komisijas loceklis veselības un pārtikas nekaitīguma jautājumos noraidīja lūgumu veikt pārskatīšanu, apgalvojot, ka iepriekš 14. punktā minētie pirmie pieci pamati un daļa no sestā pamata neietilpst Regulas Nr. 1367/2006 10. panta piemērošanas jomā un ka atlikusī sestā pamata daļa par vides apdraudējuma izvērtējumu “neattaisno vajadzību grozīt Lēmumu 2015/696”. Šajā ziņā Komisijas loceklis veselības un pārtikas nekaitīguma jautājumos būtībā uzskatīja, ka aspekti saistībā ar ģenētiski modificētas pārtikas vai dzīvnieku barības sanitāro novērtējumu nevar tikt izskatīti saistībā ar Regulas Nr. 1367/2006 10. pantu, jo šie aspekti neattiecas uz vides apdraudējuma izvērtējumu. Saistībā ar sestā pamata daļu attiecībā uz vides aizsardzību Komisijas loceklis veselības un pārtikas nekaitīguma jautājumos uzskatīja, ka arguments nav pamatots un ka tas neattaisno lēmumu par atļaujām pārskatīšanu. Konkrētāk, pirmkārt, Komisijas loceklis veselības un pārtikas nekaitīguma jautājumos uzskatīja, ka iebildumi par EFSA vadlīnijām saistībā ar ģenētiski modificētu kultūraugu ar izmainītu uzturvērtību novērtējumu ir acīmredzami saistīti ar ietekmi uz veselību pārtikas un dzīvnieku barības patēriņa dēļ. Otrkārt, viņš uzskatīja, ka uzturvērtības novērtējums saistībā ar sanitāro ietekmi ir jāveic pārtikas un dzīvnieku barības patēriņa dēļ, nevis tādēļ, lai veiktu vides apdraudējuma izvērtējumu saistībā ar iespējamo izkliedi apkārtējā vidē. Treškārt, viņš apgalvoja, ka ģenētiski modificētas pārtikas marķējums nav saistīts ar vides apdraudējuma izvērtējumu. Ceturtkārt, viņš apgalvoja, ka pēcpārdošanas uzraudzība nav saistīta ar vides risku novērtējumu. Piektkārt, viņš uzskatīja, ka herbicīdu atlieku, kas tiek uzņemtas, patērējot ģenētiski modificētu pārtiku vai dzīvnieku barību, ietekmes uz veselību neņemšana vērā ir saistāma ar ietekmi uz veselību, nevis ietekmi uz vidi. Sestkārt, viņš uzskatīja, ka pētījums par nevēlamu ietekmi uz cilvēku vai dzīvnieku veselību, ko izraisa iejaukšanās dezoksiribonukleīnskābēs, uz ko atsaukusies prasītāja, nav saistīta ar vides risku novērtējumu.
Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi
18 Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2016. gada 26. janvārī, prasītāja cēla šo prasību un lūdza, lai šī lieta tiktu apvienota ar lietu TestBioTech u.c./Komisija, kas ir reģistrēta ar numuru T‑177/13.
19 2016. gada 14. aprīlī Vispārējās tiesas piektās palātas priekšsēdētājs nolēma neapmierināt šo lūgumu apvienot šo lietu ar lietu T‑177/13 TestBioTech u.c./Komisija.
20 Ar Vispārējās tiesas kancelejā 2016. gada 31. maijā iesniegtu dokumentu Monsanto Europe un Monsanto Company (turpmāk tekstā kopā – “Monsanto”) iesniedza pieteikumu par iestāšanos lietā Komisijas prasījumu atbalstam.
21 Ar Vispārējās tiesas kancelejā 2016. gada 9. jūnijā iesniegtu dokumentu Pioneer Overseas un Pioneer Hi‑Bred International, Inc (turpmāk tekstā kopā – “Pioneer”) iesniedza pieteikumu par iestāšanos lietā Komisijas prasījumu atbalstam.
22 Ar Vispārējās tiesas piektās palātas priekšsēdētāja 2016. gada 20. jūlija rīkojumiem Monsanto un Pioneer pieteikumi par iestāšanos lietā tika apmierināti.
23 Tā kā Vispārējās tiesas palātu sastāvs tika mainīts, piemērojot Vispārējās tiesas Reglamenta 27. panta 5. punktu, tiesnese referente tagad darbojas septītajā palātā, kurai līdz ar to tika nodota šī lieta.
24 Pēc tiesneses referentes priekšlikuma Vispārējā tiesa nolēma uzsākt mutvārdu procesu un Vispārējās tiesas Reglamenta 89. pantā paredzēto procesa organizatorisko pasākumu ietvaros aicināja lietas dalībniekus atbildēt uz vienu rakstveida jautājumu. Lietas dalībnieki atbildēja uz šo procesa organizatorisko pasākumu noteiktajā termiņā.
25 Ar dokumentiem, kas Vispārējās tiesas kancelejā tika iesniegti attiecīgi 2016. gada 19. un 23. decembrī, Komisija un prasītāja lūdza uzklausīt viņu mutvārdu apsvērumus atbilstoši Reglamenta 106. panta 2. punktam. 2017. gada 22. septembra tiesas sēdes laikā Vispārējā tiesa konstatēja, ka prasītāja, kura bija pienācīgi uzaicināta, nav ieradusies uz tiesas sēdi bez jebkāda attaisnojuma, un tiesas sēde norisinājās bez tās dalības atbilstoši Reglamenta 108. panta 1. punktam. Tika uzklausīti lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumi un to atbildes uz jautājumiem, ko Vispārējā tiesa uzdeva minētajā tiesas sēdē.
26 Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā tika iesniegts 2017. gada 22. septembrī, prasītāja lūdza Vispārējo tiesu atkārtoti sākt tiesvedības mutvārdu daļu atbilstoši Reglamenta 113. panta 2. punktam vai alternatīvi dot iespēju iesniegt rakstveidā mutvārdu apsvērumus, kurus tā bija paredzējusi tiesas sēdei.
27 Tā kā šajā gadījumā nebija izpildīts neviens no Reglamenta 113. panta 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem, Vispārējā tiesa nolēma atkārtoti neuzsākt tiesvedības mutvārdu daļu.
28 Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– lemt par jautājumiem, pirmkārt, vai lūgumam veikt iekšējo pārskatīšanu, kas ir pamatots ar Regulas Nr. 1367/2006 10. pantu, kurš attiecas uz atļauju, kas ir piešķirta saskaņā ar Regulu Nr. 1829/2003, ir jābūt ierobežotam ar “vides apdraudējuma izvērtējumu” saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/18/EK (2001. gada 12. marts) par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes Direktīvas 90/220/EEK atcelšanu (OV 2001, L 106, 1. lpp.), otrkārt, vai prasības pieteikumiem, kas ir iesniegti saskaņā ar Regulas Nr. 1367/2006 12. pantu, ir jābūt ierobežotiem ar Eiropas Savienības iestādes pārbaudi par “vides apdraudējuma izvērtējumu”, kas tiek veikta atbilstoši Direktīvai 2001/18, un, treškārt, kāds ir tās pārbaudes apmērs, kas Vispārējai tiesai ir jāveic saistībā ar prasības pieteikumiem, kas tiek iesniegti saskaņā ar Regulas Nr. 1367/2006 12. pantu;
– atzīt prasību par pieņemamu un pamatotu;
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
29 Pēc Vispārējās tiesas rakstveida jautājuma par to, vai ir pieņemams prasības pamats attiecībā uz iepriekš 28. punkta pirmajā ievilkumā minētajiem jautājumiem, prasītāja savā rakstveida atbildē darīja zināmu, ka par to vairs nav jālemj. Līdz ar to ir jāpieņem, ka prasītāja ir atteikusies no sava pirmā prasījumu pamata.
30 Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
31 Monsanto prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
32 Pioneer prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
33 Pirms izskatīt šo lietu pēc būtības, ir jānorāda, ka ar Vispārējās tiesas kancelejā 2017. gada 22. septembrī iesniegtu dokumentu par mutvārdu procesa atkārtotu uzsākšanu (skat. iepriekš 26. punktu) prasītāja lūdza, lai tai tiktu dota iespēja iesniegt rakstiski tās mutvārdu apsvērumus, ko tā bija iecerējusi sniegt tiesas sēdē. Šai ziņā pietiek konstatēt, ka Reglamentā nav paredzēts šāds procesuāls akts.
34 Attiecībā uz lietas būtību savas prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus. Ar pirmo pamatu prasītāja apgalvo, ka tās lūgums veikt iekšēju pārskatīšanu pilnībā ietilpst Regulas Nr. 1367/2006 piemērošanas jomā. Tā apgalvo, ka Komisija, uzskatot, ka lūgums veikt iekšēju pārskatīšanu lielā mērā ir saistīts ar jautājumiem, kas neietilpst Regulas Nr. 1367/2006 piemērošanas jomā, nav ievērojusi Regulas Nr. 1367/2006 10. panta 1. punktu, to lasot kopā ar šīs pašas regulas 2. panta 1. punkta f) un g) apakšpunktu un šīs regulas preambulas 11. un 18.–21. apsvērumu. Ar savu otro pamatu prasītāja izvirza iebildi par apstrīdētā lēmuma prettiesiskumu, jo Komisija to neesot pieņēmusi Regulas Nr. 1367/2006 10. panta 3. punktā noteiktajos termiņos.
35 Iesākumā ir jāaplūko pirmais pamats. Šajā ziņā prasītāja būtībā apgalvo, ka lūgums veikt iekšējo pārskatīšanu ir saistīts ar jautājumiem, kas ietilpst Regulas Nr. 1367/2006 piemērošanas jomā. Tā uzskata, ka administratīvie akti, kas ir pieņemti, pamatojoties uz Regulu Nr. 1829/2003, kā lēmumi par atļaujām ir akti, kas ir uzskatāmi par tiesību aktiem vides jomā Regulas Nr. 1367/2006 10. panta 1. punkta izpratnē. Ja tā ir nevalstiska organizācija, kas lūdz veikt iekšēju pārskatīšanu vai īsteno savas tiesības celt prasību tiesā, tai neesot pienākuma ierobežot savus pamatus vienīgi ar tām akta daļām, kas attiecas uz “vides apdraudējuma izvērtējumu”. Prasītāja apgalvo, ka ģenētiski modificētu organismu ietekme uz cilvēku veselības stāvokli ir veselības jautājums, kas ir saistīts ar vides stāvokli. Turklāt faktam, ka Regula Nr. 1829/2003 tika pieņemta uz LESD 168. panta 4. punkta par sabiedrības veselību pamata, neesot nekādas ietekmes uz to, vai lēmumi par atļaujām ir akti, kas tiek pieņemti, pamatojoties uz tiesību aktiem vides jomā Regulas Nr. 1367/2006 10. panta 1. punkta izpratnē. Turklāt prasītāja apgalvo, ka šajā lietā visaptverošā vērtējuma par attiecīgo soju elementi un ar tiem saistītie pierādījumi nav nošķirami. Līdz ar to Komisijas veiktā ģenētiski modificēta organisma tirdzniecības atļaujas dažādo daļu “fragmentācija” vides elementos, no vienas puses, un ar vidi nesaistītos elementos, no otras puses, neesot pamatota.
36 Komisija, ko atbalsta Monsanto un Pioneer, būtībā uzskata, ka Regulas Nr. 1367/2006 10. pantā paredzētās tiesības uz iekšējo pārskatīšanu ir ierobežotas ar jautājumiem par vides tiesībām šīs regulas izpratnē. Komisijas ieskatā fakts vien, ka lēmumi piešķirt tirdzniecības atļaujas tika pieņemti uz Regulas Nr. 1829/2003 pamata, neesot iemesls automātiskām tiesībām uz visu šo lēmumu aspektu pārskatīšanu atbilstoši Regulas Nr. 1367/2006 10. pantam. Turpretī tiesības iesniegt lūgumu veikt pārskatīšanu pastāvot vienīgi attiecībā uz aspektiem, kas ir saistīti ar vides tiesībām, kā tās ir definētas Regulas Nr. 1367/2006 2. panta 1. punkta f) apakšpunktā. Šādā kontekstā Komisija uzskata, ka vides aspekti gan konceptuāli, gan juridiski ir jānošķir no sabiedrības veselības aspektiem un ka lūgumā veikt pārskatīšanu ietvertie sabiedrības veselības aspekti neietilpst Regulas Nr. 1367/2006 10. panta piemērošanas jomā. Konkrētāk, Komisija iesākumā apgalvo, ka liela daļa no lūgumā veikt pārskatīšanu izvirzītajiem argumentiem attiecas uz “pārtikas nekaitīgumu”, tālāk, ka tiesību normas, ar ko ir pamatots lūgums veikt pārskatīšanu, acīmredzami ir saistītas ar sabiedrības veselību, nevis vides aizsardzību un, visbeidzot, ka prasītājas izvirzītie argumenti par to ģenētiski modificēto produktu uzturvērtību, marķēšanu un drošību, kas ir pārtikas un dzīvnieku barības sastāvā, tiek uzskatīti par tādiem, kas ir saistīti ar produktu drošību, nevis apkārtējās vides stāvokli kopumā.
37 Šajā lietā lietas dalībnieku starpā pastāv strīds par to, vai Komisija varēja pamatoti atzīt par nepieņemamu lielu daļu no lūguma veikt iekšējo pārskatīšanu par lēmumiem piešķirt tirdzniecības atļaujas, kuru iesniedza prasītāja, pamatojoties uz Regulas Nr. 1367/2006 10. pantu, tādēļ, ka lielākā daļa no šajā lūgumā izvirzītajiem iebildumiem neattiecās uz vides tiesībām.
Par lūguma veikt iekšējo pārskatīšanu apjomu atbilstoši Regulas Nr. 1367/2006 10. pantam
38 Saskaņā ar Regulas Nr. 1367/2006 10. panta 1. punktu jebkura nevalstiska organizācija, kas atbilst šīs regulas 11. pantā noteiktajiem kritērijiem, ir tiesīga Savienības iestādei, kas saskaņā ar tiesību aktiem vides jomā ir pieņēmusi administratīvu aktu, iesniegt pieprasījumu veikt iekšēju pārskatīšanu.
39 Regulas Nr. 1367/2006 12. panta 1. punktā ir paredzēts, ka nevalstiska organizācija, kas saskaņā ar 10. pantu ir iesniegusi pieprasījumu veikt iekšēju pārskatīšanu, var celt prasību Tiesā atbilstīgi attiecīgiem LESD noteikumiem.
40 Regulas Nr. 1367/2006 2. panta 1. punkta g) apakšpunktā ir definēts jēdziens “administratīvs akts”, kas šīs regulas izpratnē ir jebkurš Savienības iestādes vai struktūras veikts pasākums, kam ir individuāls raksturs, ko veic saskaņā ar tiesību aktiem vides jomā, kas ir juridiski saistošs un kam ir ārēja ietekme.
41 Regulas Nr. 1367/2006 2. panta 1. punkta f) apakšpunktā ir minēts, ka “tiesību akti vides jomā” šīs regulas izpratnē ir Savienības leģislatīvi akti, kas, neatkarīgi no to tiesiskā pamata, veicina Kopienas vides politikas mērķu sasniegšanu, kā noteikts LESD: saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, aizsargāt cilvēku veselību, apdomīgi un racionāli izmantot dabas resursus un starptautiskā līmenī veicināt pasākumus, ar kuriem tiek risinātas reģionu vai pasaules mēroga vides problēmas.
42 Šajā ziņā, pirmkārt, ir jākonstatē, ka Regulas Nr. 1367/2006 2. panta 1. punkta f) apakšpunktā ir minēts, ka jautājums, vai akts ir pieņemts kā tiesību akts vides jomā, nav atkarīgs no juridiskā pamata, pamatojoties uz kuru attiecīgā tiesību norma ir pieņemta.
43 Otrkārt, Regulas Nr. 1367/2006 2. panta 1. punkta f) apakšpunktā ir minēts, ka “tiesību akt[i] vides jomā” šīs regulas izpratnē aptver jebkuru Savienības leģislatīvo aktu, kas sniedz ieguldījumu Savienības politikas vides jomā nosprausto mērķu sasniegšanai. Šajā kontekstā tajā būtībā ir uzskaitīti Savienības mērķi vides jomā, kā tie ir minēti LESD 191. panta 1. punktā: saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, aizsargāt cilvēku veselību, apdomīgi un racionāli izmantot dabas resursus un starptautiskā līmenī veicināt pasākumus, ar kuriem tiek risinātas reģionu vai pasaules mēroga vides problēmas.
44 No Regulas Nr. 1367/2006 2. panta 1. punkta f) apakšpunkta teksta, kurā ir atsauce uz LESD 191. panta 1. punktā uzskaitītajiem mērķiem, izriet, ka Savienības likumdevējs Regulā Nr. 1367/2006 ietvertajam jēdzienam “tiesību akti vides jomā” ir vēlējies piešķirt plašu nozīmi, kas neaprobežojas tikai ar dabiskās vides aizsardzības jautājumiem šaurā izpratnē.
45 Šo konstatējumu turklāt apstiprina LESD 192. panta 2. punkts, atbilstoši kuram vides tiesības, kā tās ir ietvertas LESD XX sadaļā, var ietvert arī noteikumus, kam ir galvenokārt fiskāla daba, pasākumus attiecībā uz teritorijas plānojumu, ūdens resursu taupīgu apsaimniekošanu vai pasākumus, kas tieši vai netieši ietekmē šādu resursu pieejamību, zemes izmantojumu, kā arī pasākumus, kas būtiski ietekmē dalībvalstu izvēli saistībā ar enerģijas avotiem un energoapgādes vispārējo struktūru. Šauras jēdziena “tiesību akti vides jomā” sekas būtu tādas, ka šādi noteikumi un pasākumi lielā mērā nebūtu attiecināmi uz šo jomu.
46 Turklāt ir jānorāda, ka Regulas Nr. 1367/2006 2. panta 2. punktā ir paredzēts, ka administratīvi akti un administratīva bezdarbība neietver pasākumus vai bezdarbību, ko veic Kopienas iestāde vai struktūra, kura darbojas kā administratīvās pārskatīšanas struktūra, piemēram, atbilstīgi LESD 101., 102., 106., 107., 228., 258., 260. un 325. pantam, attiecībā uz noteikumiem konkurences jomā, pienākumu neizpildes procedūru, procedūru saistībā ar Eiropas ombudu un procedūru saistībā ar krāpšanas apkarošanu. Fakts, ka likumdevējs ir uzskatījis par nepieciešamu iekļaut šādus izņēmumus, norāda arī to, ka Regulā Nr. 1367/2006 minētais jēdziens “tiesību akti vides jomā” principā ir interpretējams ļoti plaši.
47 Attiecībā uz jautājumu par to, vai saistībā ar savu iekšējo pārskatīšanu Komisijai ir pienākums izskatīt vienīgi jautājumus, kas attiecas uz tiesību aktiem vides jomā, ir jākonstatē, ka Regulas Nr. 1367/2006 10. panta 1. punktā ir paredzēts, ka jebkura nevalstiska organizācija, kas atbilst 11. pantā noteiktajiem kritērijiem, ir tiesīga iesniegt pieprasījumu veikt iekšēju pārskatīšanu par administratīvu aktu, kas ir pieņemts saskaņā ar tiesību aktiem vides jomā. Šīs tiesību normas tekstā nav paredzēts nekāds ierobežojums attiecībā uz iekšējās pārskatīšanas apmēru saistībā ar jautājumiem, kas attiecas uz vides jomu.
48 Tomēr Regulas Nr. 1367/2006 preambulas 18. apsvērumā likumdevējs ir precizējis, ka – tāpat kā Orhūsā 1998. gada 25. jūnijā parakstītās Konvencijas par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (OV 2005, L 124, 1. lpp.) 9. panta 3. punktā un atbilstoši LESD noteikumiem – minētās regulas mērķis ir iespēja uzsākt procesus, lai apstrīdētu aktus, kas ir pretrunā tiesību aktiem vides jomā. Turklāt no Regulas Nr. 1367/2006 nosaukuma, kā arī no minētās regulas preambulas 5. apsvēruma izriet, ka Regula Nr. 1367/2006 attiecas vienīgi uz pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju vērsties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem.
49 Tātad pienākuma veikt iekšējo pārskatīšanu atbilstoši Regulas Nr. 1367/2006 10. pantam apjoms ir jāinterpretē tā, ka Komisijai pienākums izskatīt lūgumu veikt iekšējo pārskatīšanu ir vienīgi tad, ja šī lūguma pārskatīt iesniedzējs ir apgalvojis, ka attiecīgais administratīvais akts ir pretrunā tiesību aktiem vides jomā Regulas Nr. 1367/2006 izpratnē.
50 Atbilstoši šiem apsvērumiem ir jāpārbauda, pirmkārt, vai lēmumi par atļaujām bija akti, kas ir pieņemti atbilstoši tiesību aktiem vides jomā Regulas Nr. 1367/2006 izpratnē un, otrkārt, vai prasītājas izvirzītie argumenti saistībā ar tās lūgumu veikt iekšējo pārskatīšanu attiecās uz šo jomu.
Par Regulu Nr. 1829/2003
51 Prasītājas lūgums veikt iekšējo pārskatīšanu attiecās uz lēmumiem par atļaujām, kurus Komisija ir pieņēmusi saskaņā ar Regulas Nr. 1829/2003 7. panta 3. punktu un 19. panta 3. punktu.
52 Par Regulas Nr. 1829/2003 juridisko pamatu ir norādīti EKL 37. un 95. pants, kā arī EKL 152. panta 4. punkta b) apakšpunkts, – šīs tiesību normas saistībā ar šajā lietā aplūkojamajiem jautājumiem atbilst LESD 43. un 114. pantam un LESD 168. panta 4. punkta b) apakšpunktam un tās attiecas uz lauksaimniecības, tiesību aktu tuvināšanas un sabiedrības veselības jomām.
53 Atbilstoši Regulas Nr. 1829/2003 1. panta a) punktam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV 2002, L 31, 1. lpp.), noteiktajiem vispārējiem principiem šīs regulas mērķis ir sniegt pamatu, lai varētu nodrošināt cilvēka dzīvības un veselības, dzīvnieku veselības un labturības, vides un patērētāju interešu augsta līmeņa aizsardzību saistībā ar ģenētiski modificētu pārtiku un barību, tajā pašā laikā nodrošinot iekšējā tirgus efektīvu darbību.
54 Turklāt Regulas Nr. 1829/2003 preambulas 1. apsvērumā ir norādīts, ka nekaitīgas un veselīgas pārtikas un dzīvnieku barības brīva aprite ir būtisks iekšējā tirgus aspekts, un tā ievērojami uzlabo iedzīvotāju veselību un labklājību, kā arī viņu sociālās un ekonomiskās intereses. Regulas Nr. 1829/2003 preambulas 2. un 43. apsvērumā ir minēts, ka, īstenojot Savienības politiku, ir jānodrošina augsts cilvēku dzīvības un veselības aizsardzības līmenis, dzīvnieku veselības un labturības, vides un patērētāju interešu augsta līmeņa aizsardzība saistībā ar ģenētiski modificētu pārtiku un dzīvnieku barību. Saskaņā ar Regulas Nr. 1829/2003 preambulas 3. apsvērumu, lai aizsargātu cilvēku un dzīvnieku veselību, ģenētiski modificētai pārtikai un dzīvnieku barībai pirms laišanas Savienības tirgū ir jāveic novērtējums par nekaitīgumu.
55 Regulas Nr. 1829/2003 4. panta 2. punktā ir noteikta prasība par atļauju to ģenētiski modificētu organismu laišanai tirgū, kas ir paredzēti cilvēku pārtikai vai ģenētiski modificētām uzturvielām. Saskaņā ar Regulas Nr. 1829/2003 4. panta 3. punktu šāda atļauja tiek izsniegta tikai tad, ja ir atbilstoši un pietiekami pierādīts, ka attiecīgais ģenētiski modificētais organisms vai pārtika atbilst šīs pašas regulas 4. panta 1. punkta prasībām.
56 Regulas Nr. 1829/2003 4. panta 1. punktā ir kumulatīvi uzskaitīti nosacījumi, kas ir jāizpilda šajā ziņā. It īpaši attiecīgā pārtika nedrīkst:
“a) nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību, dzīvnieku veselību vai vidi;
b) maldināt patērētāju;
c) atšķirties no pārtikas, kuras aizstāšanai tā ir paredzēta, tādā mērā, ka tās normāla lietošana uzturā patērētājam uzturvielu ziņā būtu neizdevīga”.
57 Turklāt Regulas Nr. 1829/2003 16. panta 2. punktā ir noteikta prasība par dzīvniekiem paredzētas ģenētiski modificētas pārtikas atļauju laišanai tirgū, izmantošanai vai pārstrādei. Saskaņā ar Regulas Nr. 1829/2003 16. panta 3. punktu šāda atļauja tiek izsniegta tikai tad, ja ir atbilstoši un pietiekami pierādīts, ka attiecīgā ģenētiski modificētā pārtika atbilst šīs pašas regulas 16. panta 1. punkta prasībām.
58 Regulas Nr. 1829/2003 16. panta 1. punktā ir kumulatīvi uzskaitīti nosacījumi, kas ir jāizpilda šajā ziņā. It īpaši attiecīgā pārtika nedrīkst:
“a) nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību, dzīvnieku veselību vai vidi;
b) maldināt lietotāju;
c) kaitēt patērētājam vai maldināt to, pasliktinot dzīvnieku izcelsmes produktu atšķirīgās īpašības;
d) atšķirties no barības, kuras aizstāšanai tā ir paredzēta, tādā mērā, ka tās normāla lietošana uzturā uzturvielu ziņā būtu neizdevīga dzīvniekiem vai cilvēkiem”.
59 Turklāt Regulas Nr. 1829/2003 preambulas 9. apsvērumā ir paredzēts, ka atļauju izsniegšanas procedūrām, kas attiecas uz ģenētiski modificētu pārtiku un dzīvnieku barību, ir jāizmanto riska novērtēšanas sistēma pārtikas nekaitīguma jautājumiem, kas izveidota ar Regulu Nr. 178/2002, un ģenētiski modificētas pārtikas un dzīvnieku barības laišana tirgū var tikt atļauta tikai pēc zinātniskas izvērtēšanas augstākajā iespējamajā līmenī par riskiem, ar kādiem šāda pārtika vai barība apdraud cilvēku un dzīvnieku veselību un attiecīgā gadījumā – vidi.
60 Pēc EFSA zinātniskā izvērtējuma Komisija saskaņā ar Regulas Nr. 1829/2003 7. un 19. pantu pieņem galīgo lēmumu attiecībā uz lūgumu piešķirt tirdzniecības atļauju. Šajā kontekstā tai ir jāņem vērā EFSA izvērtējums, jebkura atbilstošā Savienības tiesību norma un citi leģitīmi un lietderīgi faktori attiecībā uz izskatāmo jautājumu.
Par to, vai un kādā mērā par lēmumiem par tirdzniecības atļaujām var tikt veikta iekšējā pārskatīšana atbilstoši Regulas Nr. 1367/2006 10. pantam
61 Pirmkārt, attiecībā uz jautājumu, vai lēmumi par tirdzniecības atļaujām ir akti, kas ir pieņemti atbilstoši tiesību aktiem vides jomā Regulas Nr. 1367/2006 izpratnē, ir jākonstatē, pirmkārt, ka no iepriekš 53., 54., 56., 58. un 59. punktā atgādinātajām tiesību normām izriet, ka lēmums par tirdzniecības atļauju, par ko ir iesniegts prasītājas lūgums veikt iekšējo pārskatīšanu, ir akts, kas tostarp ietilpst vides aizsardzības jomā. Otrkārt, Regulas Nr. 1829/2003 4., 7., 16. un 19. panta mērķis ir regulēt cilvēka darbības, kas ietekmē vidi tādu ģenētiski modificētu organismu klātbūtnes dēļ, kuri var atstāt sekas uz cilvēku vai dzīvnieku veselību. Ir jākonstatē, ka lēmumi par tirdzniecības atļauju, bez šaubām, ir akti, kas ir pieņemti atbilstoši tiesību aktiem vides jomā Regulas Nr. 1367/2006 2. panta 1. punkta f) apakšpunkta izpratnē.
62 Otrkārt, attiecībā uz jautājumu, vai prasītājas argumenti, kas tika izvirzīti saistībā ar tās lūgumu veikt iekšējo pārskatīšanu, ietilpa tiesību aktu vides jomā Regulas Nr. 1367/2006 izpratnē piemērošanas jomā, no iepriekš 49. punktā izdarītā konstatējuma izriet, ka šajā lietā Komisijai prasītājas iesniegto lūgumu veikt iekšējo pārskatīšanu patiešām bija pienākums izskatīt vienīgi tiktāl, ciktāl tā bija apgalvojusi, ka lēmumi par tirdzniecības atļaujām ir pretrunā tiesību aktiem vides jomā Regulas Nr. 1367/2006 izpratnē.
63 Tomēr ir jākonstatē, ka jēdziena “tiesību akti vides jomā” apjoms nav tik ļoti ierobežots, kā to apgalvo Komisija apstrīdētajā lēmumā. Fakts, ka Regulā Nr. 1829/2003 Komisijas ieskatā ir paredzēts nošķīrums starp attiecīgās pārtikas un dzīvnieku barības nekaitīguma novērtējumu un vides risku novērtējumu, ieskaitot sanitāros riskus saistībā ar šo organismu atrašanos vidē, vien nevar atspēkot konstatējumu, atbilstoši kuram iebildumi, kas ir ietverti lūgumā veikt iekšējo pārskatīšanu, ko Komisija ir noraidījusi apstrīdētajā lēmumā tādēļ, ka tie neattiecoties uz tiesību aktiem vides jomā, patiesībā ietilpst Regulas Nr. 1367/2006 10. panta piemērošanas jomā.
64 Šajā ziņā Komisija pamatoti apgalvo, ka Regula Nr. 1829/2003 attiecas uz sabiedrības veselību pārtikas nekaitīguma aspektā, tomēr tā ietver arī ģenētiski modificēto produktu, kas tiek izmantoti pārtikā un dzīvnieku barībā, iespējamās sekas uz vidi. Turklāt Komisija atzīst, ka lēmumi par tiesībām dalībvalstīs audzēt ģenētiski modificētus organismus jau pēc sava rakstura vien var būt vairāk saistīti ar vidi un atļaujas par tiesībām izmantot importētus ģenētiski modificētus organismus kā pārtiku un dzīvnieku barību vai kā tādus, kas ietilpst to sastāvā, arī var ietekmēt vidi, piemēram, atkarībā no veida, kā tie tiek apstrādāti, vai to izkliedes vidē gadījumā šo organismu apstrādāšanas laikā. Tomēr Komisijas ieskatā prasītājas iesniegtie argumenti par to ģenētiski modificēto produktu uzturvērtību, marķēšanu un drošību, kas ir pārtikas un dzīvnieku barības sastāvā, kurus tā atzinusi par nepieņemamiem apstrīdētajā lēmumā, ir saistīti ar produktu nekaitīgumu, nevis ar vides stāvokli.
65 Kā apgalvo Komisija, uz ģenētiski modificētu organismu ietekmi uz sabiedrības veselību un dzīvnieku aizsardzību, kā, piemēram, potenciālo ietekmi uz uzturvērtību, tiesību akti vides jomā attiektos vien tad, ja tie būtu audzēti Savienībā. Turpretī, ja tie ir audzēti ārpus Savienības, uz to sekām neattiecoties tiesību akti vides jomā. Šāda nošķīruma veikšana esot mākslīga, un tā apdraudētu Regulas Nr. 1367/2006 10. panta lietderīgo iedarbību.
66 Iesākumā Regulas Nr. 1829/2003 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 16. panta 1. punkta a) apakšpunktā ir paredzēts, ka attiecīgo pārtiku un dzīvnieku barību nevar laist tirgū Savienībā, ja tie rada negatīvas sekas, tostarp uz vidi. Šajā ziņā ir svarīgi norādīt, ka šīs tiesību normas, atbilstoši to tekstam, nav ierobežotas tikai ar vides aizsardzību Savienībā. Līdz ar to riska novērtējums ģenētiski modificētu organismu potenciālās izkliedes vidē Savienībā dēļ ir tikai viens no specifiskiem aspektiem vides riska novērtējumā saistībā ar atļauju izsniegšanas procedūru atbilstoši Regulai Nr. 1829/2003.
67 Turpinājumā ir acīmredzams, ka pirms ģenētiski modificētu organismu pārstrādes pārtikā vai dzīvnieku barībā tie vispirms ir jāizaudzē. Ir jānorāda, ka šādas audzēšanas laikā ģenētiski modificēti organismi principā veido daļu no vides un tātad tie ir viens no vidi veidojošiem neatņemamiem elementiem. Šo konstatējumu turklāt apstiprina Regulas Nr. 1367/2006 2. panta 1. punkta d) apakšpunkta i) punkts, kurā ir definēts jēdziens “vides informācija” šīs regulas izpratnē un kurā ģenētiski modificēti organismi ir uzskaitīti kā viens no vidi veidojošiem elementiem. Tātad, ņemot vērā, ka ģenētiski modificēti organismi ir neatņemama vides sastāvdaļa, no Regulas Nr. 1367/2006 2. panta 1. punkta f) apakšpunkta izriet, ka tiesību normas, kuru mērķis ir regulēt ģenētiski modificētu organismu radītās sekas cilvēku vai dzīvnieku veselībai, arī ietilpt vides jomā (skat. iepriekš 43. punktu).
68 Visbeidzot no iepriekš 53., 54., 56., 58. un 59. punktā atgādinātajām tiesību normām izriet, ka lēmums par tirdzniecības atļauju, par ko ir iesniegts prasītājas lūgums veikt iekšējo pārskatīšanu, ir akts, kas ietilpst veselības aizsardzības un dzīvnieku labturības jomā. Ir jākonstatē, ka dzīvnieki, kuri ar barību uzņem uzturu, kas ir minēts lēmumos par tirdzniecības atļaujām parastajos vai reālistiskos attiecīgās pārtikas izmantošanas apstākļos, kuri atbilst tiem, kuriem ir izsniegti šie lēmumi par tirdzniecības atļaujām (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2016. gada 23. novembris, Komisija/Stichting Greenpeace Nederland un PAN Europe, C‑673/13 P, EU:C:2016:889, 79. punkts), ir jāuzskata par vides sastāvdaļu, jo nevar tikt izslēgta to mijiedarbība ar vidi vai to iekļaušanās tajā. Leģislatīvie akti attiecībā uz dzīvnieku aizsardzību, kā, piemēram, Regulas Nr. 1829/2003 I, III un IV nodaļa, tātad ir pilnībā attiecināma uz tiesību aktiem vides jomā, kas ir minēti Regulas Nr. 1367/2006 10. panta 1. punktā. Cits secinājums būtu iespējams vienīgi tad, ja tik tiešām varētu tikt izslēgts, ka dzīvnieks, kurš tiek barots ar attiecīgo barību, nenonāks saskarsmē ar pārējo populāciju un vidi vai nu ar savu klātbūtni, vai saviem izkārnījumiem, vai saviem atlikumiem, ja viņš ir pilnībā norobežots, un to Komisija šajā lietā nav pierādījusi.
69 No tā izriet, ka tiesību akti vides jomā Regulas Nr. 1367/2006 izpratnē šajā lietā aptver jebkuru Savienības tiesību normu, ar ko tiek reglamentēti ģenētiski modificēti organismi un kuras mērķis ir riska cilvēku vai dzīvnieku veselībai pārvaldība, riska cēlonim esot šajos ģenētiski modificētajos organismos vai vides faktoros, kas var atstāt ietekmi uz minētajiem organismiem, tos kultivējot vai audzējot dabīgā vidē. Šis konstatējums ir piemērojams bez atšķirības arī gadījumiem, kuros ģenētiski modificēti organismi nav kultivēti Savienībā.
70 Šajā lietā Komisija apstrīdētajā lēmumā paskaidro, ka lūgumā veikt iekšējo pārskatīšanu ietvertie iebildumi, kas ir minēti iepriekš 14. punktā, ietver atsauces par ietekmi uz veselību ģenētiski modificētu organismu patēriņa dēļ. Līdz ar to tie nevarot tikt pārskatīti atbilstoši Regulas Nr. 1367/2006 10. pantam. Konkrētāk, Komisija vispirms apgalvo, ka ar lēmumiem par tirdzniecības atļaujām ir atļauts attiecīgo soju imports to izmantošanai pārtikā un dzīvnieku barībā, toties ir izslēgta to izmantošana audzēšanai. Komisijas ieskatā ir jānošķir novērtējums par nekaitīgumu, kas attiecas tostarp uz toksiskumu, alergēniskumu, kā arī uz uzturu, no vienas puses, un vides risku novērtējums, no otras puses. Turpinājumā Komisija paskaidro, ka prasītājas argumenti, ko tā ir izvirzījusi lūgumā veikt iekšēju pārskatīšanu, ir par EFSA norādījumu attiecībā uz ģenētiski modificētu augu nekaitīgumu, kā arī uzturvērtības pārbaudi neesamību un tie attiecas uz ietekmi uz veselību, kāda rodas, patērējot ģenētiski modificētu pārtiku un dzīvnieku barību. Komisija piebilst, ka uzturvērtības pārbaudes ir viena no “riska zonām”, kas tiek ņemta vērā, pārbaudot ietekmi uz veselību, kāda rodas, patērējot ģenētiski modificētu pārtiku un dzīvnieku barību, bet ka tas neietilpst vides risku novērtējumā saistībā ar potenciālu izkliedi vidē. Turklāt Komisija uzskata, ka uzturvielu marķēšana šajā lietā attiecas uz minēto uzturvielu, kas tiek nogādātas līdz galīgajiem patērētājiem patēriņam, raksturiezīmēm un ka šim marķējumam nav tiešas saiknes ar ietekmes uz vidi novērtējumu. Visbeidzot Komisija apgalvo, ka atlikušajiem trīs prasītājas argumentiem, proti, uzraudzības pēc laišanas tirgū, pārbaudes par herbicīdu pārpalikumu attiecīgajā pārtikā un dzīvnieku barībā, kā arī jebkāda atbilstīga pētījuma par nevēlamajām sekām uz cilvēku vai dzīvnieku veselību, kādas rodas, patērējot augus, kam ir notikusi iejaukšanās dezoksiribonukleīnskābēs, neesamībai, nav saiknes ar ietekmes uz vidi novērtējumu. Līdz ar to šie argumenti nevarot tikt pārskatīti atbilstoši Regulas Nr. 1367/2006 10. pantam (skat. iepriekš 17. punktu).
71 Attiecībā uz apstrīdētajā lēmumā izklāstītajiem apsvērumiem, atbilstoši kuriem, pirmkārt, prasītājas argumenti par EFSA norāžu saistībā ar ģenētiski modificētu augu, kuru uzturvērtība ir būtiski mainīta, ietekmi uz drošību un veselību neesamību attiecas uz ietekmi uz veselību ģenētiski modificētas pārtikas un dzīvnieku barības patēriņa dēļ un, otrkārt, uzturvērtības pārbaude neietilpst vides risku novērtējumā saistībā ar potenciālo izkliedi vidē, ir jākonstatē, ka ar lēmumiem par tirdzniecības atļaujām ir īstenotas Regulas Nr. 1829/2003 normas, kuru mērķis tostarp ir sasniegt cilvēku un dzīvnieku veselības augstu aizsardzības līmeni Savienībā, un ka identificētā riska cilvēku un dzīvnieku veselībai, proti, iespējamo izmaiņu uzturvielu sastāvā, avots ir attiecīgie ģenētiski modificēti organismi. Saskaņā ar iepriekš 69. punktā konstatēto, ir jāsecina, ka iebildumi, ko Komisijas noraidīja ar iepriekš minētajiem argumentiem, pilnībā ietilpst tiesību aktu vides jomā piemērošanas jomā Regulas Nr. 1367/2006 izpratnē.
72 Attiecībā uz apstrīdētajā lēmumā izvirzīto argumentu, ka prasītājas iebildumiem par pārbaudes par herbicīdu pārpalikumu attiecīgajā pārtikā un dzīvnieku barībā, kā arī jebkāda atbilstīga pētījuma saistībā ar cilvēku vai dzīvnieku veselību neesamību neesot saiknes ar vides risku novērtējumu, ir jākonstatē, ka ar šiem iebildumiem tiek apgalvots Regulas Nr. 1829/2003, kuras mērķis ir cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzība Savienībā pret riskiem, kuru avots ir attiecīgie ģenētiski modificētie organismi, normu pārkāpums. Saskaņā ar iepriekš 69. punktā konstatēto ir jāsecina, ka iebildumi, ko Komisijas noraidīja ar iepriekš minētajiem argumentiem, ir pilnībā attiecināmi uz tiesību aktiem vides jomā Regulas Nr. 1367/2006 izpratnē.
73 Attiecībā uz apstrīdētajā lēmumā ietvertajiem apgalvojumiem, atbilstoši kuriem argumenti, kas ir izvirzīti lūgumā veikt iekšējo pārskatīšanu saistībā ar marķējumu, nav saiknes ar vides risku novērtējumu, ir jākonstatē, ka atbilstoši Regulas Nr. 1829/2003 preambulas 20. un 22. apsvērumam marķēšanas prasību ģenētiski modificētai dzīvnieku barībai mērķis ir galīgajiem lietotājiem, it īpaši lopkopjiem, sniegt precīzu informāciju par dzīvnieku barības sastāvu un īpašībām, tādejādi lietotājiem ļaujot veikt apzinātu izvēli. Tādējādi marķējumam ir jāsniedz informācija par visām īpašībām, kas pārtikas produktu vai barību atšķir no tā tradicionālā aizstājējprodukta attiecībā uz sastāvu, uzturvērtību, paredzēto pārtikas vai barības izmantošanu un ietekmi uz noteiktas sabiedrības grupas veselību. No tā izriet, ka šajā lietā adekvāts pārtikas un dzīvnieku barības marķējums ir papildu elements, kas ir nepieciešams novērtējuma, tostarp par ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību, pareizai rezultātu īstenošanai. Tātad Komisijai bija pienākums, piemērojot Regulas Nr. 1367/2006 10. pantu, izskatīt prasītājas iebildumu par marķējumu saistībā ar attiecīgo pārtiku un dzīvnieku barību.
74 Attiecībā uz apstrīdētajā lēmumā izdarīto Komisijas konstatējumu, atbilstoši kuram apgalvotajai pēcpārdošanas uzraudzības neesamībai nav saiknes ar vides risku novērtējumu, pietiek atgādināt, ka Regulas Nr. 1829/2003 preambulas 35. apsvēruma pirmajā teikumā ir paskaidrots, ka, ja vajadzīgs un pamatojoties uz risku novērtējuma secinājumiem, ir jāievieš pēcpārdošanas uzraudzības prasības ģenētiski modificētas pārtikas izmantošanai cilvēku uzturā un ģenētiski modificētas barības izmantošanai dzīvnieku uzturā. Jākonstatē arī, ka pēcpārdošanas uzraudzības plāna mērķis tostarp ir raudzīties, lai neīstenotos neviens no riskiem cilvēku vai dzīvnieku veselībai no attiecīgās pārtikas vai dzīvnieku barības pēc atļaujas šo pārtiku vai barību laist tirgū vai arī lai no tās izrietošās negatīvās sekas tiktu ierobežotas. Pēcpārdošanas uzraudzība par produktiem, kam ir piešķirta tirdzniecības atļauja, tātad ir papildu pasākums tirdzniecības atļaujai.
75 Šajā ziņā Komisija apstrīdētajā lēmumā pamatoti apgalvo, ka pēcpārdošanas uzraudzības pēc laišanas tirgū prasību mērķis ir ievākt datus par ģenētiski modificētas pārtikas patēriņu. Turklāt ir jāpiebilst, ka minētā uzraudzība attiecas arī uz dzīvnieku, kuri arī paši par sevi veido daļu no apkārtējās vides, pārtikas patēriņu.
76 No tā izriet, ka izteiktās bažas par cilvēku un dzīvnieku veselību piemērotas uzraudzības šajā lietā neesamības dēļ arī ietilpst Regulas Nr. 1367/2006 10. panta piemērošanas jomā.
77 Līdz ar to Komisija apstrīdētajā lēmumā ir kļūdaini secinājusi, ka iepriekš 70. punktā minētie argumenti nebija tādi, kas var tikt izskatīti saistībā ar Regulas Nr. 1367/2006 10. pantu. Šo konstatējumu neatspēko pārējie Komisijas un personu, kas iestājušās lietā, izvirzītie argumenti.
78 Pirmkārt, attiecībā uz Komisijas argumentu, ka lūgums veikt pārskatīšanu attiecībā uz sadaļām, kuras tā uzskatīja par nepieņemamām, galvenokārt attiecās uz attiecīgo ģenētiski modificēto organismu drošību saistībā ar to izmantošanu pārtikā un dzīvnieku barībā, pietiek konstatēt, ka Regulā Nr. 1367/2006 nav paredzēts, ka lūgumam veikt pārskatīšanu būtu galvenokārt jāattiecas uz jautājumu saistībā ar tiesību aktiem vides jomā (šajā ziņā un pēc analoģijas skat. spriedumu, 2016. gada 23. novembris, Komisija/Stichting Greenpeace Nederland un PAN Europe, C‑673/13 P, EU:C:2016:889, 77. un 78. punkts). Kā tika konstatēts iepriekš 49. un 62. punktā, saistībā ar iekšējo pārskatīšanu Komisijai ir pienākums pārbaudīt jebkuru argumentu, ar kuru pieteicējs, kas lūdz veikt pārskatīšanu, ir apgalvojis, ka attiecīgais administratīvai akts ir pretrunā tiesību aktiem vides jomā Regulas Nr. 1367/2006 izpratnē, un nav vajadzīgs, lai tas būtu jautājums par tiesību aktiem vides jomā, kas veido izskatītā argumenta galveno juridisko mērķi.
79 Otrkārt, kā tika izklāstīts iepriekš 63.–69. punktā, ir jānoraida Komisijas arguments, atbilstoši kuram fakts, ka Regulā Nr. 1829/2003 ir paredzēts nošķīrums starp attiecīgās pārtikas un dzīvnieku barības nekaitīguma novērtējumu un vides risku novērtējumu, ir atbilstošs, lai pārbaudītu, vai lūgums veikt pārskatīšanu ietilpst Regulas Nr. 1367/2006 piemērošanas jomā.
80 Ciktāl Komisija šajā kontekstā atsaucas uz faktu, ka Regulas Nr. 1829/2003 preambulas 33. apsvērumā ir paredzēts nošķīrums starp vides risku novērtējumu un novērtējumu par drošību, ir jānorāda, ka minētajā apsvērumā ir noteikts, ka, ja pieteikums piešķirt atļauju atbilstoši Regulai Nr. 1829/2003 attiecas uz produktiem, kas satur ģenētiski modificētus organismus vai sastāv no šādiem organismiem, pieteikuma iesniedzējs var izvēlēties – iesniegt atļauju apzinātai izkaisīšanai vidē, kas jau ir iegūta atbilstīgi Direktīvas 2001/18 C daļai, vai arī lūgt, lai atbilstoši Regulā Nr. 1829/2003 paredzētajai atļaujas procedūrai tiktu veikts vides riska novērtējums vienlaikus ar drošības novērtējumu. No šī konstatējuma izriet, ka apzinātas izkliedes vidē seku novērtējums var tikt veikts atbilstoši procedūrai, pamatojoties uz Direktīvu 2001/18, vai, pakārtoti, atbilstoši Regulā Nr. 1829/2003 paredzētajai procedūrai. Tomēr, lai gan Regulas Nr. 1829/2003 preambulas 33. apsvērums attiecas uz jautājumu par to, ar kādiem nosacījumiem var tikt veikts apzinātas izkliedes vidē seku novērtējums atbilstoši Regulā Nr. 1829/2003 paredzētajai procedūrai, tam nav nekādas ietekmes uz jautājumu par to, vai lūgumā veikt iekšējo pārskatīšanu atbilstoši Regulai Nr. 1367/2006 ietvertie iebildumi attiecas uz tiesību aktiem vides jomā šīs pēdējās regulas izpratnē.
81 Turklāt ir jānoraida arī Komisijas arguments, atbilstoši kuram no Regulas Nr. 1829/2003 5. un 17. panta izriet, ka nekaitīguma pārbaude ir jāveic par visiem produktiem, kas ietilpst šīs regulas piemērošanas jomā, vienīgi ģenētiski modificēti organismiem vai pārtikai un dzīvnieku barībai, kas satur ģenētiski modificētus organismus vai sastāv no šādiem organismiem, ir jāpiemēro vides risku novērtējums, savukārt pārtikai un dzīvnieku barībai, kas ir ražota no ģenētiski modificētiem organismiem, tas nav piemērojams. Šeit ir jāatgādina, ka, lai tiktu piešķirta tirdzniecības atļauja, ir jāizpilda Regulas Nr. 1829/2003 4. panta 1. punktā un šīs pašas regulas 16. panta 1. punktā paredzētie nosacījumi (skat. iepriekš 56. un 58. punktu). Turpretī no Regulas Nr. 1829/2003 5. un 17. panta izriet, ka tie neattiecas uz lūguma piešķirt atļauju procedūru un ar to saistītajām formalitātēm. Tātad šie panti neattiecas ne uz lūgumu piešķirt atļauju pārbaudi pēc būtības, ne uz tās apjomu.
82 Ciktāl Komisija apgalvo, ka saistībā ar Regulas Nr. 1367/2006 2. panta 1. punkta d) apakšpunkta i) punktu par jēdziena “vides informācija” definīciju atsauce uz ģenētiski modificētiem organismiem tajā ir izdarīta saistībā ar bioloģisko daudzveidību, kas attiecas tieši uz tādu situāciju, kurā sabiedrības veselības jautājumi var tikt uzskatīti par tādiem, no kuriem atklājas noteikta veida informācija par vidi, ir jākonstatē, ka minētajā normā atsauce uz ģenētiski modificētiem organismiem ir ietverta kā atsauce uz vides elementu. Tas apstiprina iepriekš 67. punktā veikto konstatējumu, ka ģenētiski modificēti organismi ir vides elementi. Katrā ziņā, pat ja tiktu pieņemts, ka Komisijas interpretācija ir pareiza, ir jānorāda, ka Regulas Nr. 1367/2006 2. panta 1. punkta d) apakšpunkta i) punktā ir ietverts vienīgi neizsmeļošs noteiktu tipisku vides elementu uzskaitījums, tomēr tajā nav izslēgts, ka ģenētiski modificēti organismi varētu būt vides elementi.
83 Treškārt, Komisija, ko atbalsta Monsanto, apgalvo, ka apsvērumi par sabiedrības veselību var ietekmēt vides aizsardzību, tomēr atsauču uz sabiedrības veselību, kas ir veiktas tiesību aktos vides jomā, mērķis nav pilnībā ietvert šo sabiedrības veselības jomu vides tiesību jomā. Komisija apgalvo, ka noteiktas attiecīgā lūguma veikt pārskatīšanu sastāvdaļas neatklāj un nav saistītas ar vides elementu stāvokli un tātad tās neietilpst Regulas Nr. 1367/2006 10. panta piemērošanas jomā.
84 Šajā ziņā, kā ir atgādināts iepriekš 43. punktā, cilvēku veselības aizsardzība ir viens no Savienības vides politikas mērķiem (skat. spriedumu, 2010. gada 22. decembris, Gowan Comércio Internacional e Serviços, C‑77/09, EU:C:2010:803, 71. punkts un tajā minētā judikatūra). Tomēr ir jākonstatē, ka, tāpat kā uz to pamatoti atsaucas Komisija, Regulas Nr. 1367/2006 10. panta mērķis nav pilnībā ietvert sabiedrības veselības jomu vides tiesību jomā.
85 Ir jākonstatē, tāpat kā ir minēts iepriekš 49. un 62. punktā, ka lūgums veikt iekšējo pārskatīšanu šajā lietā ir pieņemams tikai tiktāl, ciktāl tajā tiek apgalvots, ka lēmumi par tirdzniecības atļaujām ir pretrunā tiesību aktiem vides jomā Regulas Nr. 1367/2006 izpratnē. Regulas Nr. 1829/2003 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 16. panta 1. punkta a) apakšpunktā ir paredzēts, ka attiecīgo pārtiku un dzīvnieku barību nevar laist tirgū, ja tās rada negatīvas sekas uz cilvēku vai dzīvnieku veselību vai vidi. Sojas veidiem 305423, MON 87769 un MON 87705 to audzēšanas laikā cilvēka iejaukšanās rezultātā tika modificēti elementi, kas mijiedarbojas ar apkārtējo vidi. Tādējādi šo vides elementu ģenētiskās modifikācijas varēja atstāt sekas uz to uzturvērtību vai radīt risku pārtikas drošībai, kas tātad ir jautājumi, kuri ir attiecināmi uz tiesību aktiem vides jomā Regulas Nr. 1367/2006 izpratnē.
86 Katrā ziņā ir jāatgādina (skat. iepriekš 68. punktu), ka dzīvnieku barību, par ko arī ir iesniegti lūgumi piešķirt tirdzniecības atļaujas, var patērēt dzīvnieki, kas mijiedarbosies ar vidi vai kas tajā atradīsies. Līdz ar to paši šie dzīvnieki ir vides elementi un sekas, kādas tiek atstātas uz attiecīgās dzīvnieku barības uzturvērtību, vai fakts, ka tie var apdraudēt pārtikas nekaitīgumu, ir jautājumi, kas ir attiecināmi uz tiesību aktiem vides jomā Regulas Nr. 1367/2006 izpratnē.
87 Ceturtkārt, attiecībā uz Komisijas argumentu, atbilstoši kuram tas vien, ka attiecīgā pārtika vai dzīvnieku barība ir bioloģiski vai tehniski apstrādāta tās izcelsmes valstī, vēl nenozīmē, ka attiecīgo produktu drošība varētu ietekmēt vides stāvokli, pietiek atgādināt, ka akti vides tiesību jomā Regulas Nr. 1367/2006 izpratnē šajā lietā nav ierobežoti vienīgi ar apkārtējās vides stāvokli Savienībā, turklāt ar šo argumentu netiek ņemts vērā fakts, ka šī barība ietekmē dzīvniekus, kas patērē attiecīgo barību.
88 Piektkārt, ciktāl Komisija šajā lietā atsaucas uz Orhūsas konvencijas 9. panta 3. punkta atbilstību, pietiek atgādināt, ka saskaņā ar judikatūru uz šo tiesību normu, uz ko balstās Regulas Nr. 1367/2006 10. panta 1. punkts, nevar atsaukties, lai novērtētu šī pēdējā panta likumību (spriedums, 2015. gada 13. janvāris, Padome u.c./Vereniging Milieudefensie un Stichting Stop Luchtverontreiniging Utrecht, no C‑401/12 P līdz C‑403/12 P, EU:C:2015:4, 61. punkts).
89 Ņemot vērā visu iepriekš minēto, ir jāsecina, ka Komisija, konstatēdama, ka liela daļa no prasītājas izvirzītajiem iebildumiem saistībā ar tās lūgumu veikt iekšējo pārskatīšanu neattiecas uz tiesību aktiem vides jomā, ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā. Tātad pirmais pamats ir jāapmierina un apstrīdētais lēmums ir jāatceļ kopumā, un nav jāizskata prasītājas izvirzītais otrais pamats.
Par tiesāšanās izdevumiem
90 Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā Komisijai spriedums ir nelabvēlīgs, tai ir jāpiespriež segt savus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus saskaņā ar šīs pēdējās prasījumiem.
91 Atbilstoši Reglamenta 138. panta 3. punktam Komisija un Monsanto un Pioneer sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (septītā palāta)
nospriež:
1) atcelt par veselību un pārtikas nekaitīgumu atbildīgā Eiropas Komisijas locekļa 2015. gada 16. novembra vēstuli ar references numuru Ares(2015) 5145741 par lūgumu veikt iekšēju pārskatīšanu, kas ir pamatots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1367/2006 (2006. gada 6. septembris) par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem, 10. pantu par īstenošanas lēmumiem tirdzniecības atļaujām ģenētiski modificētai sojai MON 87769, MON 87705 un 305423.
2) Eiropas Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina TestBioTech eV tiesāšanās izdevumus.
3) Monsanto Europe, Monsanto Company, Pioneer Overseas Corp. un Pioneer Hi‑Bred International, Inc. sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.
Tomljenović | Bieliūnas | Kornezov |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2018. gada 14. martā.
[Paraksti]