Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 27. decembrī iesniedza Sofiyski rayonen sad (Bulgārija) – Toplofikatsia Sofia EAD/Mitko Simeonov Dimitrov
(Lieta C-725/17)
Tiesvedības valoda – bulgāru
Iesniedzējtiesa
Sofiyski rayonen sad
Pamatlietas puses
Prasītāja: Toplofikatsia Sofia EAD
Atbildētājs: Mitko Simeonov Dimitrov
Prejudiciālie jautājumi
Ar direktīvu 1 no tās piemērošanas jomas ir izslēgti tradicionālo līgumtiesību noteikumi par līgumu noslēgšanu, bet vai ar to no šīs piemērošanas jomas ir izslēgti arī noteikumi par šo ļoti netipisko likumā paredzēto struktūru līgumattiecību izveidošanai?
Ja ar direktīvu specifisks tiesiskais regulējums šajā gadījumā netiek izslēgts, vai tas ir līgums direktīvas 5. panta izpratnē vai kas cits. Ja tas ir vai nav līgums, vai direktīva šajā gadījumā ir piemērojama?
Vai direktīva uz šo faktisko līgumu veidu attiecas neatkarīgi no tā, kad tie ir radušies, vai arī direktīva attiecas tikai uz jauniegādātiem dzīvokļiem vai – vēl šaurāk – tikai uz jaunuzceltiem dzīvokļiem (proti, tādu lietotāju apkures sistēmām, kuri lūdz pieslēgumu centralizētās siltumapgādes tīklam)?
Ja direktīva ir piemērojama, vai valsts tiesiskais regulējums ir pretrunā direktīvas 5. panta 1. punkta f) apakšpunktam saistībā ar šā panta 2. punktu, kuros ir paredzētas tiesības vai teorētiska iespēja izbeigt tiesiskās attiecības?
Ja ir jānoslēdz līgums, vai tam ir noteikta forma un kādai saturiskā apjoma ziņā ir jābūt informācijai, kura ir jādara pieejama patērētājam (šajā gadījumā: atsevišķajam dzīvokļa īpašniekam, nevis dzīvokļu īpašnieku kopībai)? Vai savlaicīgas un pieejamas informācijas nesniegšana ietekmē tiesisko attiecību rašanos?
Vai ir vajadzīgs skaidri izteikts lūgums, proti, patērētāja formāli pausta griba kļūt par šādu tiesisko attiecību pusi?
Ja ir noslēgts līgums neatkarīgi no tā, vai tas ir formāls vai ne, vai kopīgo ēkas daļu (it īpaši kāpņu telpas) apkure ir daļa no līguma priekšmeta un vai patērētājs ir pakalpojumu pasūtījis attiecībā uz šo pakalpojuma daļu, ja viņš pats to nav skaidri lūdzis vai to nav lūgusi pat visa dzīvokļu īpašnieku kopība (piemēram, ja ir tikuši noņemti radiatori, kas vairumā gadījumu ir jāpieņem kā fakts – proti, eksperti nenorāda, ka kopīgajās ēkas daļās atrastos radiatori)?
Vai no īpašnieka kā patērētāja, kurš ir lūdzis kopīgo ēkas daļu apkuri, statusu ietekmē (vai rada kādu atšķirību) tas, ka viņa privātajā dzīvoklī ir pārtraukta siltumapgāde?
____________
1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/83/ES (2011. gada 25. oktobris) par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV 2011, L 304, 64. lpp.).