VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)
2012. gada 13. novembrī (*)
Kopienas dizainparaugs – Spēkā neesamības atzīšanas process – Reģistrēti Kopienas dizainparaugi, kas atveido apkures radiatoru termosifonus – Agrāks dizainparaugs – Spēkā neesamības pamats – Individuāla rakstura neesamība – Atšķirīga kopējā iespaida neesamība – Regulas (EK) Nr. 6/2002 6. pants un 25. panta 1. punkta b) apakšpunkts – Attīstības līmeņa piesātinātība – Pienākums norādīt pamatojumu
Apvienotās lietas T‑83/11 un T‑84/11
Antrax It Srl, Rezana [Resana] (Itālija), ko pārstāv L. Gazzola, advokāts,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko sākotnēji pārstāvēja G. Mannucci un A. Folliard‑Monguiral, vēlāk – A. Folliard‑Monguiral un F. Mattina, pārstāvji,
atbildētājs,
otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā –
The Heating Company (THC), Dilsena [Dilsen] (Beļģija), ko pārstāv J. Haber, avocat,
par prasībām par ITSB Apelāciju trešās padomes 2010. gada 2. novembra lēmumiem lietās R 1451/2009‑3 un R 1452/2009‑3 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesiem starp The Heating Company (THC) un Antrax It Srl.
VISPĀRĒJĀ TIESA (otrā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs N. Dž. Forvuds [N. J. Forwood], tiesneši F. Deuss [F. Dehousse] (referents) un J. Švarcs [J. Schwarcz],
sekretāre K. Hērena [C. Heeren], administratore,
ņemot vērā prasības pieteikumus, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegti 2011. gada 11. februārī,
ņemot vērā ITSB atbildes rakstus, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegti 2011. gada 24. maijā,
ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstus, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegti 2011. gada 18. maijā un 27. jūnijā,
ņemot vērā replikas rakstus, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegti 2011. gada 22. augustā un 19. septembrī,
ņemot vērā 2012. gada 25. un 29. maija apsvērumus, ko lietas dalībnieki iesnieguši, atbildot uz Vispārējās tiesas 2012. gada 11. maija jautājumu,
pēc 2012. gada 27. jūnija tiesas sēdes
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 Prasītājai Antrax It Srl pieder astoņi Kopienas dizainparaugi no Nr. 000593959‑0001 līdz Nr. 000593959‑0008, par kuriem reģistrācijas pieteikumi Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniegti 2006. gada 25. septembrī un kuri Bulletin des dessins et modèles communautaires [Kopienas Dizainparaugu Biļetenā] publicēti 2006. gada 21. novembrī un 2009. gada 20. aprīlī.
2 Saskaņā ar prasītājas ITSB iesniegto dizainparauga reģistrācijas pieteikumu tekstu visi šie dizainparaugi atveido termosifonu modeļus (“modelli di termosifoni”), ko paredzēts izmantot “apkures radiatoros”, kuri ietilpst 23.03. klasē grozītā 1968. gada 8. oktobra Lokarno Nolīguma par dizainparaugu starptautiskās klasifikācijas izveidošanu izpratnē.
3 No visiem iepriekš minētajiem vienīgi dizainparaugi Nr. 000593959‑0001 un Nr. 000593959‑0002 (turpmāk tekstā – “apstrīdētie dizainparaugi”) ir šo lietu priekšmets.
4 Apstrīdētie dizainparaugi ir atveidoti šādi:
– dizainparaugs Nr. 000593959‑0002:
– dizainparaugs Nr. 000593959‑0001:
5 2008. gada 16. aprīlī persona, kas iestājusies lietā, The Heating Company (THC) iesniedza ITSB pieteikumus par apstrīdēto dizainparaugu atzīšanu par spēkā neesošiem, kas tika reģistrēti ar numuriem ICD000005312 un ICD000005320. Šie pieteikumi par spēkā neesamības atzīšanu bija balstīti uz Padomes 2001. gada 12. decembra Regulas (EK) Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem (OV 2002, L 3, 1. lpp.) 25. panta 1. punkta b) apakšpunktu – tiesību normu, kurā ir atsauce uz šīs pašas regulas 4.–9. pantā paredzētajiem nosacījumiem.
6 Pamatojot savus pieteikumus par spēkā neesamības atzīšanu, persona, kas iestājusies lietā, attiecībā uz apstrīdētajiem dizainparaugiem attiecīgi ar numuriem 000593959‑0002 un 000593959‑0001 ir atsaukusies uz Vācijas dizainparaugiem attiecīgi ar numuriem 4 un 5 (turpmāk tekstā – “agrākie dizainparaugi”), kas ietverti kompleksā reģistrācijā Nr. 40110481.8, kura publicēta 2002. gada 10. septembrī un attiecināta uz Franciju, Itāliju un Beniluksu kā starptautiskais dizainparaugs ar numuru DM/060899.
7 Agrākie dizainparaugi ir atveidoti šādi:
– dizainparaugs Nr. 4:
– dizainparaugs Nr. 5:
8 Ar 2009. gada 30. septembra lēmumiem Anulēšanas nodaļa atzina apstrīdētos dizainparaugus par spēkā neesošiem novitātes neesamības dēļ Regulas Nr. 6/2002 5. panta izpratnē.
9 2009. gada 27. novembrī prasītāja iesniedza apelācijas sūdzības par šiem lēmumiem.
10 Ar 2010. gada 2. novembra lēmumiem (turpmāk tekstā – “apstrīdētie lēmumi”) ITSB Apelāciju trešā padome atcēla Anulēšanas nodaļas lēmumus, ņemot vērā pietiekama pamatojuma trūkumu attiecībā uz spēkā neesamības pamatu saistībā ar novitātes neesamību, un atzina apstrīdētos dizainparaugus par spēkā neesošiem individuāla rakstura neesamības dēļ.
11 Konkrēti, Apelāciju padome, konstatējusi, ka tajā apstrīdētajiem Anulēšanas nodaļas lēmumiem trūkst pietiekama pamatojuma attiecībā uz spēkā neesamības pamatu saistībā ar novitātes neesamību (Regulas Nr. 6/2002 5. pants) un ka tādēļ tie ir jāatceļ, veica jaunu šā spēkā neesamības pamata izskatīšanu un to noraidīja, pamatojoties uz to, ka atšķirības starp apstrīdētajiem dizainparaugiem un agrākajiem dizainparaugiem (turpmāk tekstā visi kopā – “konkrētie dizainparaugi”) nav “ārējās” attiecībā uz projektiem, kā tas būtu preces koda vai kvalitātes marķējuma gadījumā, bet gan attiecas uz šiem projektiem un no šā aspekta nevar būt ietvertas “nebūtisku [detaļu]” jēdzienā Regulas Nr. 6/2002 5. panta 2. punkta izpratnē.
12 Turpinājumā Apelāciju padome izskatīja spēkā neesamības pamatu saistībā ar individuāla rakstura neesamību (Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 6. pants).
13 Šajā sakarā Apelāciju padome ir definējusi informētu lietotāju Regulas Nr. 6/2002 6. panta 1. punkta izpratnē kā lietotāju, kas iegādāsies apkures radiatorus, lai tos ierīkotu savā mājoklī, un kam ir bijusi iespēja redzēt un salīdzināt radiatoru dizainparaugus, lasot žurnālus par dizainu un iekārtošanu, apmeklējot specializētos veikalus un pārlūkojot internetu (apstrīdēto lēmumu 39. punkts).
14 Tālāk Apelāciju padome norādīja, ka “[konkrētajos dizainparaugos] ir atveidoti radiatori, ko veido divi horizontālie riņķveida šķērsgriezuma kolektori, kas no priekšpuses [dizainparaugiem Nr. 000593959‑0002 un Nr. 4 un attiecīgi no priekšpuses un mugurpuses dizainparaugiem Nr. 000593959‑0001 un Nr. 5 ] ir savienoti ar vertikālo taisnstūra šķērsgriezuma elementu (siltumstarotājcaurules) virkni ar nelielu atstarpi starp tiem” (apstrīdēto lēmumu 40. punkts).
15 Turpinājumā Apelāciju padome ir sniegusi šādus vērtējumus:
“41. [Konkrētajos dizainparaugos] ir izmantotas vienādas formas sastāvdaļas. Vertikālajām caurulēm ir taisnstūra forma, un kolektoriem ir cilindriska forma. Kolektoru sāniskais izvirzījums tāpat ir identisks.
42. Abu radiatoru kopējais izskats ir jāuzskata par līdzīgu vai par tādu, kas nevar radīt informētam lietotājam ļoti atšķirīgu kopējo iespaidu – neatkarīgi no tā, vai uz radiatoru skatās no priekšas, no sāniem vai no starpposma leņķiem –, kā tas visbiežāk notiek parastās lietošanas laikā.”
16 Pēc tam Apelāciju padome norādīja, ka prasītājas uzsvērtās atšķirības starp konkrētajiem dizainparaugiem, kas attiecas, pirmkārt, uz attiecību starp cauruļu priekšpuses izmēru (turpmāk tekstā – “platums”) un sānisko izmēru (turpmāk tekstā – “dziļums”), otrkārt, attiecību starp cauruļu platumu un atstarpi starp divām caurulēm un, treškārt, attiecību starp kolektora diametru un cauruļu dziļumu, nevar noliegt, bet ar tām nepietiek – pat aplūkojot tās kopumā –, lai grozītu kopējo iespaidu, ko informētam lietotājam rada konkrētie dizainparaugi (apstrīdēto lēmumu 43.–47. punkts).
17 Argumentu, ka aplūkojamajā gadījumā esot bijis jāņem vērā ierobežotā autora brīvības pakāpe, Apelāciju padome noraidīja, norādot, ka it īpaši attiecībā uz radiatoru caurulēm var iedomāties dažādas šķērsgriezuma konfigurācijas (apstrīdēto lēmumu 48. punkts).
18 Apelāciju padome ir secinājusi, ka tādēļ apstrīdētie dizainparaugi ir jāatzīst par spēkā neesošiem individuāla rakstura neesamības dēļ.
Lietas dalībnieku prasījumi
19 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdētos lēmumus, ciktāl tajos apstrīdētie dizainparaugi ir atzīti par spēkā neesošiem individuāla rakstura neesamības dēļ, un līdz ar to atzīt minētos dizainparaugus par spēkā esošiem;
– atcelt apstrīdētos lēmumus, ciktāl tajos ir noteikts, ka prasītāja atlīdzina izdevumus, kuri radušies personai, kas iestājusies lietā, procesos ITSB;
– piespriest ITSB un personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt prasītājai šajā tiesvedībā radušos izdevumus un jebkādas citas summas, kas maksājamas saskaņā ar tiesību aktiem;
– piespriest personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt prasītājai visus izdevumus, kas radušies procesos ITSB, un jebkādas citas summas, kas maksājamas saskaņā ar tiesību aktiem.
20 ITSB prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
21 Personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies šajā tiesvedībā;
– piespriest prasītājai atlīdzināt izdevumus, kas radušies procesā ITSB.
22 Ar 2011. gada 13. aprīļa un 27. maija vēstulēm ITSB atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 133. panta 3. punktam nosūtīja Vispārējai tiesai procesu Apelāciju trešajā padome materiālus, kas ietver procesu Anulēšanas nodaļā materiālus.
23 Ar 2012. gada 29. februāra lēmumu Vispārējās tiesas otrās palātas priekšsēdētājs pēc lietas dalībnieku uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 50. panta 1. punktu izdeva rīkojumu apvienot šīs lietas mutvārdu procesā un galīgā sprieduma taisīšanai.
Juridiskais pamatojums
24 Prasītāja izvirza vienīgo pamatu, kas būtībā attiecas uz Regulas Nr. 6/2002 6. panta pārkāpumu.
Par lietas materiālu, kas pirmoreiz iesniegti Vispārējā tiesā, pieņemamību
25 ITSB apstrīd prasības pieteikumu A 3 un A 4 pielikumā ietverto lietas materiālu pieņemamību Vispārējā tiesā, jo šie materiāli neesot bijuši iesniegti nevienā procesa ITSB stadijā.
26 Prasītāja atbild, ka šie lietas materiāli ir nevis jauni pierādījumi, kas grozītu strīda ietvaru, bet gan tikai konkrēto dizainparaugu trīsdimensiju atveidojumi, kas izgatavoti vienīgi tādēļ, lai atvieglotu pamatatšķirību, kas raksturīgas šiem dizainparaugiem un kas varētu radīt informētam lietotājam atšķirīgu kopējo iespaidu, vizualizāciju. Viena lieta ir tiesvedības Vispārējā tiesā laikā iesniegt pierādījumus, kas liecinātu par jauniem apstākļiem vai pamatotu jaunas tēzes, kuras atšķirtos no procesā Apelāciju padomē izvirzītajām tēzēm. Pavisam cita lieta ir pievienot dokumentus, kas vērsti uz to, lai apstiprinātu jau izteiktos argumentus un pierādītu gan tēzes, ko ITSB apstiprinājis apstrīdētajos lēmumos, kļūdainumu, gan tās nepamatotību.
27 Ir jānorāda, ka neatkarīgi no tā, ko apgalvo prasītāja, prasības pieteikumu A 3 un A 4 pielikumā ietvertie lietas materiāli tomēr ir jaunie pierādījumi, kuri nebija Apelāciju padomes rīcībā.
28 Šos materiālus, kas pirmo reizi iesniegti Vispārējā tiesā, nevar ņemt vērā. Prasības izskatīšana Vispārējā tiesā ir vērsta uz to, lai pārbaudītu ITSB Apelāciju padomju lēmumu tiesiskumu Regulas Nr. 6/2002 61. panta izpratnē, un tāpēc Vispārējai tiesai nav atkārtoti jāpārbauda faktiskie apstākļi, pamatojoties uz dokumentiem, kurus pirmo reizi iesniedz minētajai tiesai. Tāpēc iepriekš minētie dokumenti ir jānoraida, nepārbaudot to pierādīšanas spēku (Vispārējās tiesas 2010. gada 18. marta spriedums lietā T‑9/07 Grupo Promer Mon Graphic/ITSB – PepsiCo (Riņķveida veicināšanas ražojuma atveidojums), Krājums, II‑981. lpp., 24. punkts; skat. arī pēc analoģijas Tiesas 2007. gada 13. marta spriedumu lietā C‑29/05 P ITSB/Kaul, Krājums, I‑2213. lpp., 54. punkts, un Vispārējās tiesas 2007. gada 23. maija spriedumu lietā T‑342/05 Henkel/ITSB – SERCA (“COR”), Krājumā nav publicēts, 31. punkts).
29 Šis pats secinājums – kā ITSB un persona, kas iestājusies lietā, norādīja tiesas sēdē – ir izdarāms attiecībā uz dokumentiem, kas pievienoti prasītājas 2012. gada 29. maija apsvērumiem un kas pirmo reizi iesniegti, lai pamatotu tās tēzi par attīstības līmeņa piesātinātību.
Par vienīgo prasības pamatu – Regulas Nr. 6/2002 6. panta pārkāpumu
30 Šajā prasības pamatā prasītāja apgalvo, ka Apelāciju padome ir pieļāvusi kļūdas, izvērtējot apstrīdēto dizainparaugu individuālu raksturu. Atšķirības starp konkrētajiem dizainparaugiem esot tādas, ka informētam lietotājam radītie kopējie iespaidi esot atšķirīgi un līdz ar to apstrīdētajiem dizainparaugiem ir individuāls raksturs.
31 ITSB un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd prasītājas argumentus.
32 Saskaņā ar Regulas Nr. 6/2002 4. panta 1. punktu dizainparaugs ir aizsargāts kā Kopienas dizainparaugs, ja tas ir jauns un tam ir individuāla būtība [individuāls raksturs].
33 Saskaņā ar Regulas Nr. 6/2002 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu tiek uzskatīts, ka reģistrētajam Kopienas dizainparaugam ir individuāls raksturs, ja kopējais iespaids, ko tas rada informētam lietotājam, atšķiras no kopējā iespaida, ko šādam lietotājam rada jebkurš dizainparaugs, kas ir darīts pieejams sabiedrībai pirms reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datuma vai, ja pieprasa prioritāti, pirms prioritātes datuma.
34 Regulas Nr. 6/2002 6. panta 2. punktā ir norādīts, ka, novērtējot individuālo raksturu, ņem vērā dizainparauga autora radošo pieeju [brīvības pakāpi] dizainparauga izveidošanā.
35 Regulas Nr. 6/2002 63. pantā ir noteikts, ka “izskatot jautājumu [ITSB], tas pēc sava ierosinājuma pārbauda faktus [; t]omēr prāvās, kas saistās ar spēkā neesamības pasludināšanu, [ITSB] pārbauda tikai pušu iesniegtos faktus, pierādījumus un argumentus [pamatus] un izskata tikai pušu iesniegtās prasības [..]”.
36 Pirmkārt, saistībā ar informēta lietotāja definīciju ir jāatgādina, ka atbilstoši judikatūrai ar “informēta lietotāja” jēdzienu Regulas Nr. 6/2002 6. panta izpratnē nav domāts ražojuma, kurā attiecīgu dizainparaugu ir paredzēts ietvert vai piemērot, ražotājs vai pārdevējs. Informēts lietotājs ir īpaši uzmanīgs, un tam ir noteiktas zināšanas par agrāku attīstības līmeni, t.i., par agrākiem dizainparaugiem, kas attiecas uz attiecīgo ražojumu un kas ir bijuši darīti pieejami sabiedrībai attiecīgā dizainparauga reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datumā (iepriekš 28. punktā minētais spriedums Riņķveida veicināšanas ražojuma atveidojuma lietā, 62. punkts).
37 Turklāt “lietotāja” statuss nozīmē, ka attiecīgā persona lieto ražojumu, kurā izmantots dizainparaugs, atbilstoši šā ražojuma mērķim (Vispārējās tiesas 2010. gada 22. jūnija spriedums lietā T‑153/08 Shenzhen Taiden/ITSB – Bosch Security Systems (Sakaru iekārta), Krājums, II‑2517. lpp., 46. punkts).
38 Turklāt īpašības vārds “informēts” norāda uz to, ka lietotājam, kas nav projektētājs vai tehnisks eksperts, ir pazīstami dažādi dizainparaugi, kas pastāv attiecīgajā nozarē, ka viņam ir noteiktas zināšanas par elementiem, kas parasti ietverti šajos dizainparaugos, un ka viņš, ņemot vērā viņa ieinteresētību attiecīgajos ražojumos, to lietošanas laikā izrāda relatīvi augstu uzmanības līmeni (iepriekš 37. punktā minētais spriedums Sakaru iekārtas lietā, 47. punkts).
39 Tomēr šis apstāklis nenozīmē, ka informēts lietotājs var – ārpus pieredzes, ko viņš uzkrājis, lietojot attiecīgo ražojumu, – nošķirt ražojuma izskata aspektus, kurus nosaka ražojuma tehniskās funkcijas, no tiem, kas ir patvaļīgi (iepriekš 37. punktā minētais spriedums Sakaru iekārtas lietā, 48. punkts).
40 Savā 2011. gada 20. oktobra spriedumā lietā C‑281/10 P PepsiCo/Grupo Promer Mon Graphic (Krājums, I‑10153. lpp., 53. punkts) Tiesa ir norādījusi, ka informēta lietotāja jēdziens ir jāsaprot kā starpposma jēdziens starp preču zīmju jomā piemērojamo jēdzienu “vidusmēra patērētājs”, no kura netiek prasītas nekādas speciālas zināšanas un kurš parasti nenodarbojas ar konfliktējošu preču zīmju tiešu salīdzināšanu, un pazinēja, eksperta, kam būtu padziļinātas tehniskas zināšanas, jēdzienu. Tātad informēta lietotāja jēdzienu var saprast kā tādu, ar ko apzīmē nevis lietotāju ar vidējo uzmanības līmeni, bet gan lietotāju, kurš ir īpaši uzmanīgs, neatkarīgi no tā, vai tas ir viņa personīgas pieredzes dēļ vai plašu zināšanu dēļ attiecīgajā nozarē.
41 Aplūkojamajā lietā Apelāciju padome ir definējusi informētu lietotāju kā lietotāju, kas iegādāsies apkures radiatorus, lai tos ierīkotu savā mājoklī. Apelāciju padome ir piebildusi, ka šim lietotājam ir jābūt “informētam” tādā ziņā, ka tam ir bijusi iespēja redzēt un salīdzināt radiatoru dizainparaugus, lasot žurnālus par dizainu un iekārtošanu, apmeklējot specializētos veikalus un pārlūkojot internetu. Citiem vārdiem sakot, Apelāciju padome ir uzskatījusi, ka šī persona, lai gan tā nav eksperts rūpnieciskajā dizainā (kā tas būtu arhitekta vai interjera dizainera gadījumā) zina par tirgus piedāvājumu, modes tendencēm un ražojuma pamatiezīmēm (apstrīdēto lēmumu 39. punkts).
42 Ir jānorāda, ka šī definīcija, kurai turklāt piekrīt prasītāja, ir pareiza.
43 Otrkārt, saistībā ar dizainparauga individuāla rakstura izvērtēšanu Regulas Nr. 6/2002 6. panta 2. punktā ir noteikts, ka, veicot šādu izvērtēšanu, ir jāņem vērā autora brīvības pakāpe šā dizainparauga izveidošanā.
44 Autora brīvības pakāpe dizainparauga izveidošanā ir nosakāma, ievērojot cita starpā ierobežojumus, kuri saistīti ar īpašībām, ko nosaka ražojuma vai ražojuma sastāvdaļas tehniskā funkcija, vai arī ražojumam, kuram izmanto dizainparaugu, piemērojamas juridiskas prasības. Šo ierobežojumu dēļ tiek normalizētas noteiktas īpašības, kas līdz ar to kļūst kopīgas dizainparaugiem, kurus izmanto attiecīgajam ražojumam (iepriekš 28. punktā minētais Vispārējās tiesas spriedums Riņķveida veicināšanas ražojuma atveidojuma lietā, 67. punkts, un Vispārējās tiesas 2011. gada 9. septembra spriedums lietā T‑11/08 Kwang Yang Motor/ITSB – Honda Giken Kogyo (Iekšdedzes dzinējs), Krājumā nav publicēts, 32. punkts).
45 Tātad, jo lielāka ir autora brīvība dizainparauga izveidošanā, jo mazāk ar mazākām atšķirībām starp salīdzinātajiem dizainparaugiem pietiek, lai radītu atšķirīgu kopējo iespaidu uz informētu lietotāju. Pretēji, jo vairāk ir ierobežota autora brīvība dizainparauga izveidošanā, jo ar mazākām atšķirībām starp salīdzinātajiem dizainparaugiem pietiek, lai radītu atšķirīgu kopējo iespaidu uz informētu lietotāju. Tādējādi lielāka autora brīvības pakāpe dizainparauga izveidošanā pastiprina secinājumu, ka salīdzinātie dizainparaugi, kuri būtiski neatšķiras, rada informētam lietotājam vienādu kopējo iespaidu (iepriekš 44. punktā minētais Vispārējās tiesas spriedums Iekšdedzes dzinēja lietā, 33. punkts).
46 Apstrīdēto lēmumu 48. punktā Apelāciju padome ir uzskatījusi, ka prasītājas arguments, ka aplūkojamajā gadījumā autora brīvības pakāpe ir neliela, nav pārliecinošs. Apelāciju padome ir norādījusi, ka it īpaši attiecībā uz caurulēm var iedomāties dažādas šķērsgriezuma konfigurācijas, kā par to liecina pārējie dizainparaugi, uz kurām attiecas prasītājas veiktās reģistrācijas no Nr. 000593959‑0003 līdz Nr. 000593959‑0008.
47 Ir jākonstatē, ka Apelāciju padomes nostāja ir pareiza.
48 Proti, runājot par cauruļu dizainu, nav ne pierādīts, ne pat apgalvots, ka pastāvētu kādi konkrēti autora brīvības ierobežojumi. Tieši pretēji, izrādās, ka attiecībā uz cauruļu šķērsgriezumu autors var izvelēties no ļoti daudzām dažādām formām, par ko turklāt liecina prasītājas dizainparaugi no Nr. 000593959‑0003 līdz Nr. 000593959‑0008.
49 Saistībā ar kolektoru dizainu prasītāja nemaz nav pierādījusi, ka pastāv kādas obligātas tehniskas vai juridiskas prasības, kas ierobežotu autora brīvības pakāpi. Tātad prasītājas apgalvojums, ka “tā nav nejaušība, ka radiatoru, ko faktiski ražo [persona, kas iestājusies lietā], [prasītāja] un lielāka daļa radiatoru ražotāju, kolektoru diametrs paliek nemainīgs un ir vienāds ar 34 vai 35 mm”, ne tikai nekādā ziņā nav uzskatāms par pierādījumu tādu tehnisko vai reglamentējošo ierobežojumu esamībai, kas liktu radiatoru ražotājiem izmantot šo diametru, bet – tieši pretēji – skaidri liecina par to, ka citādu kolektoru diametru izmantošana – pat nerunājot par citu šķērsgriezuma formu, nevis tikai cilindriskās formas izmantošanu – bija ne vien iespējama, bet arī faktiski notika.
50 Šos apsvērumus turklāt apstiprina replikas rakstā ietvertā prasītājas atbilde uz ITSB un personas, kas iestājusies lietā, piezīmi par to, ka nav pierādījumu par tehniskiem vai juridiskiem ierobežojumiem šajā jomā. Proti, kā vienīgo atbildi uz šo piezīmi prasītāja norādīja, ka “konkrētā gadījuma vajadzībām vismaz personas, kas iestājusies lietā, un prasītājas ražojumiem ir viens un tas pats kolektora diametrs un [ka] tas noteikti ir reālais references kritērijs, veicot abu radiatoru dizainparaugu salīdzinošu novērtēšanu”. Tomēr ir jākonstatē, ka iespējamais apstāklis, ka radiatoriem, ko faktiski ražo lietas dalībnieki atbilstoši konkrētajiem dizainparaugiem, ir kolektori ar vienādu diametru, nemaina faktu, ka nekādā ziņā nav pierādīta jebkāda tehniska vai reglamentējoša autora brīvības ierobežojuma esamība attiecībā uz kolektoriem.
51 Visbeidzot, attiecībā uz cauruļu un kolektoru savstarpējo izvietojumu nav pierādīta reglamentējošu vai tehnisku ierobežojumu esamība.
52 No iepriekš minētajiem apsvērumiem – kā norāda ITSB – izriet, ka apstrīdēto lēmumu 48. punktā Apelāciju padome būtībā pareizi ir uzskatījusi, ka autora brīvības pakāpe nebija ierobežota.
53 Treškārt, ir jāpārbauda prasītājas kritizētais Apelāciju padomes vērtējums par apstrīdēto dizainparaugu individuālu raksturu.
54 Prasītāja norāda, ka Apelāciju padome, apgalvojot, ka konkrētajos dizainparaugos “kolektoru sāniskais izvirzījums tāpat ir identisks” (apstrīdēto lēmumu 41. punkts), ir pieļāvusi kļūdu. Apstrīdētajos dizainparaugos kolektori esot apzīmēti ar pārtrauktām līnijām, jo to garums neesot iepriekš noteikts, kamēr atšķirībā no agrākajiem dizainparaugiem tiem katrā ziņā neesot nekāda sāniska izvirzījuma. Līdz ar to fakts, ka atšķirībā no agrākajiem dizainparaugiem apstrīdēto dizainparaugu kolektoriem nav sāniska izvirzījuma, ir pirmā būtiskā atšķirība starp konkrētajiem dizainparaugiem, kuru Apelāciju padome kļūdaini neesot ņēmusi vērā.
55 Vispirms ir jākonstatē, ka – kā to turklāt tiesvedībā Vispārējā tiesā atzinis ITSB – ar apstrīdētajiem dizainparaugiem nekas nav prasīts attiecībā uz kolektoru galiem un tostarp šo kolektoru iespējamo izvirzījumu salīdzinājumā ar pēdējo cauruli. Šis apstāklis, ka nekas šajā ziņā nav prasīts, izriet no lauztām līnijām, ar kurām beidzas kolektoru rasējumi apstrīdēto dizainparaugu attēlos.
56 Šis konstatējums par to, ka nekas nav prasīts attiecībā uz kolektoru galiem, turklāt saskan ar apstākli, ka apstrīdētie dizainparaugi – kā tas skaidri izriet no prasītājas iesniegtajiem reģistrācijas pieteikumiem – ir nevis “apkures radiatoru” dizainparaugi, bet gan – šaurākā nozīmē – “termosifonu” dizainparaugi (modelli di thermosifoni), ko paredzēts izmantot apkures radiatoros.
57 Šajā sakarā ir jāatzīmē, ka norāde uz “apkures radiatoriem” (radiatori per riscaldamento), ko ITSB pēc savas ierosmes ietvēris Bulletin des dessins et modèles communautaires publicētajās reģistrācijās, izriet no tīri administratīvās ITSB iniciatīvas nolūkā klasificēt šīs reģistrācijas atbilstoši nesaistošai terminoloģijai, kas izveidota ar Lokarno nolīgumu (šā sprieduma 2. punkts). Šī iniciatīva neaizstāj un nepadara par spēkā neesošu apstrīdēto dizainparaugu – termosifonu dizainparaugu – aprakstu, kas sniegts reģistrācijas pieteikumos (šajā ziņā skat. Regulas Nr. 6/2002 36. panta 6. punktu un Komisijas 2002. gada 21. oktobra Regulas (EK) Nr. 2245/2002, ar ko īsteno Regulu Nr. 6/2002 (OV L 341, 28. lpp.), 3. pantu).
58 No iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka visas aplūkojamajā gadījumā sniegtās norādes uz konkrēto dizainparaugu kolektoru sāniskajiem izvirzījumiem – neatkarīgi no tā, vai tās sniegtas, lai secinātu, ka tie ir identiski vai arī varētu būt identiski, vai, tieši pretēji, lai apgalvotu, ka tie ir atšķirīgi, – pārsniedz ar apstrīdētajiem dizainparaugiem pieprasītās aizsardzības ietvarus un tādēļ tām nav nozīmes.
59 Līdz ar to apstrīdēto lēmumu 41. punktā Apelāciju padome ir kļūdaini secinājusi, ka “[konkrēto dizainparaugu] kolektoru sāniskais izvirzījums [ir] identisks”.
60 Lai ko saka ITSB, šis Apelāciju padomes apsvērums noteikti ir viens no apsvērumiem, ar kuriem apstrīdēto lēmumu 41. punktā ir pamatots tās lēmumu 42. punktā ietvertais Apelāciju padomes apgalvojums, ka “[konkrēto dizainparaugu] kopējais izskats ir jāuzskata par līdzīgu vai par tādu, kas nevar radīt informētam lietotājam ļoti atšķirīgu kopējo iespaidu”.
61 Tomēr šis kļūdainais Apelāciju padomes vērtējums nevar būt pamats apstrīdēto lēmumu atcelšanai, ja izrādās, ka citi apsvērumi, ko Apelāciju padome norādījusi savos lēmumos, attiecībā uz cauruļu un kolektoru formām, savstarpējo izvietojumu un proporcionālām attiecībām ļauj pietiekami juridiski pamatot secinājumu, ka apstrīdētajiem dizainparaugiem nav individuāla rakstura.
62 Saistībā ar šiem citiem apsvērumiem vispirms Apelāciju padome ir norādījusi, ka konkrētajiem dizainparaugiem ir kopīga īpašība, proti, ka tajos atveidoti divi horizontālie riņķveida šķērsgriezuma kolektori, kas no priekšpuses (dizainparaugiem Nr. 000593959‑0002 un Nr. 4) un arī no mugurpuses (dizainparaugiem Nr. 000593959‑0001 un Nr. 5 ) ir savienoti ar vertikālo taisnstūra šķērsgriezuma elementu (siltumstarotājcaurules) virkni ar nelielu atstarpi starp caurulēm (apstrīdēto lēmumu 40. punkts).
63 Apelāciju padome ir konstatējusi, ka konkrētajos dizainparaugos ir izmantotas vienādas formas sastāvdaļas. Tā ir norādījusi uz apstākli, ka vertikālajām caurulēm ir taisnstūra forma un kolektoriem ir cilindriska forma (apstrīdēto lēmumu 41. punkts).
64 Turpinājumā Apelāciju padome ir uzskatījusi, ka, lai gan, protams, nevar noliegt atšķirības, kuras procesā Apelāciju padomē uzsvēra prasītāja, konkrēto dizainparaugu proporcijās, kas attiecas, pirmkārt, uz attiecību starp cauruļu platumu un dziļumu, otrkārt, uz attiecību starp cauruļu platumu un atstarpi starp divām caurulēm un, treškārt, uz attiecību starp kolektora diametru un cauruļu dziļumu, tomēr ar šīm atšķirībām – pat aplūkojot tās kopumā – nepietiek, lai grozītu kopējo iespaidu, ko informētam lietotājam rada konkrētie dizainparaugi (apstrīdēto lēmumu 43.–47. punkts).
65 Iebilstot pret šiem apsvērumiem, prasītāja būtībā atkārto savus argumentus, kas jau tikuši izteikti procesā ITSB un kas balstīti uz konkrēto dizainparaugu proporciju atšķirībām, kuras tā uzskata par pietiekami lielām, lai informētam lietotājam radītu ļoti atšķirīgu kopējo iespaidu. Tādējādi prasītāja attiecībā uz konkrētajiem dizainparaugiem salīdzina attiecību starp cauruļu dziļumu un platumu (2,2/1 agrākajiem dizainparaugiem atšķirībā no 1,7/1 apstrīdētajiem dizainparaugiem) un attiecību starp atstarpi starp divām caurulēm un cauruļu platumu (1/1 agrākajiem dizainparaugiem atšķirībā no 0,6/1 apstrīdētajiem dizainparaugiem).
66 Prasītāja uzskata, ka nenoliedzami agrākajiem dizainparaugiem ir daudz lielāks dziļums nekā apstrīdētajiem dizainparaugiem un ka atstarpes starp caurulēm agrākajos dizainparaugos ir daudz lielākas nekā atstarpes apstrīdētajos dizainparaugos. No tā izrietot skaidra un būtiska atšķirība informētam lietotājam radītā kopējā iespaida ziņā.
67 Vispirms ir jānorāda, ka pieprasītā aizsardzība attiecas uz dizainparaugiem neatkarīgi no ražojumu, kuriem paredzēts piemērot šos dizainparaugus, konkrētiem izmēriem un ka turklāt prasītāja nav sniegusi nevienu pierādījumu par kādiem tehniskiem vai reglamentējošiem ierobežojumiem, kas liktu apkures radiatoru kolektoriem izmantot vienādu diametru (šajā ziņā skat. šā sprieduma 49. un 50. punktu).
68 Šajā sakarā ir jāpiebilst, ka apstāklis, ka prasītāja ir pilnībā tiesīga prasības pieteikumu A 2 pielikumā ietvert konkrēto dizainparaugu attēlus, kas atveidoti mērogos, kuri ļauj vienādot šķietamus kolektoru diametrus, nemaina faktu, ka nekādā ziņā nav pierādīts, ka kādu tehnisku vai reglamentējošu ierobežojumu dēļ šie kolektori būtu faktiski jāražo ar vienādu diametru.
69 Līdz ar to prasītājas apgalvojumiem, ka agrākajiem dizainparaugiem ir “daudz lielāks dziļums” nekā apstrīdētajiem dizainparaugiem vai ka atstarpes starp caurulēm agrākajos dizainparaugos ir “daudz lielākas” nekā atstarpes apstrīdētajos dizainparaugos, vai arī ka uz vienu metru termosifona garuma radiatori, ko var izgatavot atbilstoši apstrīdētajiem dizainparaugiem, ietver “44 caurules”, kamēr radiatori, kas izgatavoti atbilstoši agrākajiem dizainparaugiem, ietver “24 caurules, kas acīmredzami ir platākas un ar lielāku atstarpi”, nav nekādas nozīmes, jo tie ir salīdzinājumi, kas veikti, balstoties uz konkrētajiem izmēriem, kuri aprēķināti saskaņā ar nepierādītu premisu, ka konkrētajos dizainparaugos attēlotajiem kolektoriem ir noteikti vienāds diametrs.
70 Šo pašu iemeslu dēļ par kļūdainu ir jāuzskata prasītājas apgalvojums, ka Apelāciju padome neesot pareizi izvērtējusi konkrēto dizainparaugu izmērus, jo tā neesot salīdzinājusi šos dizainparaugus, pamatojoties uz šajos dizainparaugos attēlotu kolektoru izmēru vienādošanu.
71 Gala rezultātā aplūkojamajā lietā konkrēto dizainparaugu radītā kopējā iespaida salīdzināšanas mērķiem – izņemot citus atbilstošos apsvērumus, kas attiecas uz cauruļu un kolektoru formu un savstarpējā izvietojuma izvēli, – nozīme ir tikai apsvērumiem, kas attiecas uz atšķirībām šo dažādo dizainparaugu iekšējās proporcionālajās attiecībās.
72 Ņemot vērā šos ievada apsvērumus, ir jānorāda, ka ir taisnība – kā to turklāt atzinusi pati Apelāciju padome –, ka starp konkrētajiem dizainparaugiem pastāv zināmas atšķirības minēto dizainparaugu iekšējās proporcionālajās attiecībās.
73 Tādējādi Apelāciju padome, pārņemot informāciju, ko sniegusi prasītāja procesā ITSB, norāda uz atšķirībām attiecībā starp cauruļu dziļumu un platumu (2/1 agrākajiem dizainparaugiem atšķirībā no 1,7/1 apstrīdētajiem dizainparaugiem) (apstrīdēto lēmumu 44. punkts), attiecībā starp atstarpi starp divām caurulēm un cauruļu platumu (1/1 agrākajiem dizainparaugiem atšķirībā no 0,6/1 apstrīdētajiem dizainparaugiem) (apstrīdēto lēmumu 45. punkts) un attiecībā starp kolektora diametru un cauruļu dziļumu (mazāka attiecība uz katru vienību agrākajiem dizainparaugiem un lielāka attiecība uz katru vienību apstrīdētajiem dizainparaugiem) (apstrīdēto lēmumu 46. punkts).
74 Apelāciju padome būtībā uzskata, ka šīs atšķirības – neatkarīgi no tā, vai tās aplūko atsevišķi vai kopumā, – nav tik būtiskas, lai grozītu konkrēto dizainparaugu radīto kopējo iespaidu (apstrīdēto lēmumu 44.–47. punkts).
75 Šajos apstākļos Apelāciju padome turpinājumā noraidīja prasītājas tēzi, ka autora brīvības pakāpe ir ierobežota (apstrīdēto lēmumu 48. punkts).
76 Šajā Apelāciju padomes sniegto vērtējumu pārbaudes posmā ir jānorāda, ka, lai gan šis pēdējais Apelāciju padomes minētais apsvērums ir pareizs (skat. šā sprieduma 46.–52. punktu), tomēr prasītāja procesā ITSB ir izvirzījusi kādu citu jautājumu, kuram ir nozīme, izvērtējot informēta lietotāja uzmanības līmeni attiecībā uz atšķirībām starp konkrētajiem dizainparaugiem.
77 Proti, no pašiem apstrīdētajiem lēmumiem izriet, ka prasītāja gan procesā Anulēšanas nodaļā (skat. apstrīdēto lēmumu 4. punkta otro teikumu), gan procesā Apelāciju padomē (skat. apstrīdēto lēmumu 11. punkta c) apakšpunkta otro teikumu) izvirzīja argumentu, ka sekciju radiatoru un kolektoru nozare ir piesātināta dizaina ziņā un līdz ar to atšķirības starp konkrēto dizainparaugu iekšējām proporcijām nebūt nav tik nebūtiskas salīdzinājumā ar minētajiem dizainparaugiem kopīgiem aspektiem, bet – tieši pretēji – informēts lietotājs tūlīt tās uztver un tādēļ tās rada atšķirīgo kopējo iespaidu.
78 Tāpat no apstrīdētajiem lēmumiem izriet, ka procesā Apelāciju padomē prasītāja atgādināja, ka šie argumenti jau tikuši detalizēti izklāstīti procesos Anulēšanas nodaļā, kura tos nav ņēmusi vērā – pat tādēļ, lai tos noraidītu (apstrīdēto lēmumu 11. punkta c) apakšpunkta beigu daļa).
79 Ir jākonstatē, ka Apelāciju padome, lai gan tā tieši minējusi šos prasītājas argumentus attiecībā uz attīstības līmeņa piesātinātību, apstrīdētajos lēmumos pati nav sniegusi attiecībā uz šiem argumentiem nekādu pamatojumu – pat tādēļ, lai tos noraidītu kā nepierādītus.
80 Konkrēti, pretēji tam, ko apgalvo ITSB savā atbildes rakstā tiesvedībā Vispārējā tiesā, apstrīdēto lēmumu 48. punktā ir iztirzāts nevis šis jautājums, bet tikai jautājums par tehniskiem vai reglamentējošiem autora brīvības ierobežojumiem – un tas ir cits jautājums.
81 Proti, konstatējums, ka nepastāv tehniskie vai reglamentējošie autora brīvības ierobežojumi, nekādā ziņā nav uzskatāms par atbildi uz jautājumu, vai de facto pastāv “attīstības līmeņa piesātinātības” situācija sakarā ar to, ka ir citi termosifonu vai radiatoru dizainparaugi ar tādām pašām kopējām īpašībām kā konkrētie dizainparaugi, proti, attīstības līmeņa piesātinātība, kas var paaugstināt informēta lietotāja spēju pamanīt atšķirības šo dažādo dizainparaugu iekšējās proporcijās.
82 ITSB un persona, kas iestājusies lietā, atbildot uz Vispārējās tiesas jautājumiem par apstrīdēto lēmumu pamatojumu saistībā ar prasītājas apgalvojumu attiecībā uz attīstības līmeņa piesātinātību, neapstrīd to, ka apstrīdētajos lēmumos nav pamatojuma attiecībā uz jautājumu par attīstības līmeņa piesātinātību. Gluži pretēji, ITSB savos 2012. gada 29. maija apsvērumos būtībā atzīst šo pamatojuma neesamību.
83 Tajā pašā laikā ITSB savos 2012. gada 29. maija apsvērumos un pēc tam tiesas sēdē argumentēja, pirmkārt, ka prasītāja bija apgalvojusi nevis to, ka attīstības līmeņa piesātinātība var ietekmēt dizainparauga uztveršanu no informēta lietotāja puses, bet gan tikai to, ka no šādas piesātinātības var izrietēt mazāka autora brīvības pakāpe, un, otrkārt, ka šis pēdējais apgalvojums ir kļūdains.
84 Pakārtoti ITSB, kuru atbalsta persona, kas iestājusies lietā, norāda, ka prasītāja katrā ziņā nav pierādījusi attīstības līmeņa piesātinātību un ka ITSB nav jāatbild uz argumentiem, kuri nevar izraisīt interesi vai kuriem nav nozīmes. Tāpat ITSB atsaucas uz iepriekš 37. punktā minēto spriedumu Sakaru iekārtas lietā (58. punkts), norādot, ka minētajā spriedumā Vispārējā tiesa ir izslēgusi iespēju, ka var būt kāda nozīme attīstības līmeņa piesātinātībai, kas ir vienkārši saistīta ar kādas tendences dizaina jomā pastāvēšanu, vai arī ka tā apstiprinājusi principu, saskaņā ar kuru šādas tendences esamībai nav nozīmes individuāla rakstura izvērtēšanā.
85 Saistībā ar pirmo ITSB argumentu, kas izklāstīts tā 2012. gada 29. maija apsvērumos un pēc tam tiesas sēdē, attiecībā uz to, ko prasītāja bija vai nebija apgalvojusi procesā Anulēšanas nodaļā un procesā Apelāciju padomē, ir jākonstatē, ka šo argumentu tieši atspēko gan šā sprieduma 77.–79. punktā izdarītie konstatējumi, gan paša ITSB atbildes raksta 15. punktā ietvertā norāde uz prasītājas argumentu procesā Apelāciju padomē saistībā ar attīstības līmeņa piesātinātību. Tādējādi nav nopietna pamata apstrīdēt, ka prasītāja procesā ITSB bija apgalvojusi tādas attīstības līmeņa piesātinātības pastāvēšanu, kas varētu ietekmēt konkrēto dizainparaugu uztveršanu no informēta lietotāja puses, un ka ITSB bija skaidri identificējis šo argumentu.
86 Līdz ar to otrajam ITSB apgalvojumam, ka no attīstības līmeņa piesātinātības nevar izrietēt mazāka autora brīvības pakāpe, nav nozīmes.
87 Vienīgais atbilstošais jautājums ir tas, vai Apelāciju padome ir pārbaudījusi prasītājas argumentu, ka pastāv attīstības līmeņa piesātinātība, kas var ietekmēt konkrēto dizainparaugu uztveršanu no informēta lietotāja puses. Kā tas jau ir konstatēts, atbilde uz šo jautājumu par to, vai ITSB ir veicis pārbaudi, ir noraidoša.
88 Savos pakārtoti izvirzītajos argumentos ITSB, kuru atbalsta persona, kas iestājusies lietā, norāda, ka prasītāja procesā ITSB katrā ziņā nav pierādījusi attīstības līmeņa piesātinātību un ka tam nav jāatbild uz argumentiem, kuri nevar izraisīt interesi vai kuriem nav nozīmes.
89 Runājot vispirms par norādi, ka ITSB nav jāatbild uz argumentiem, kuri nevar izraisīt interesi vai kuriem nav nozīmes, ir jāuzskata – kā tas jau ir minēts šā sprieduma 81. punktā –, ka iespējamajai attīstības līmeņa piesātinātībai, kas izriet no apgalvojuma par to, ka pastāv citi termosifonu vai radiatoru dizainparaugi ar tādām pašām kopējām īpašībām kā konkrētie dizainparaugi, ir nozīme, jo var izrādīties, ka tā paaugstina informēta lietotāja spēju pamanīt atšķirības šo dažādo dizainparaugu iekšējās proporcijās.
90 Attiecībā uz argumentu, ka prasītāja procesā ITSB nav pierādījusi attīstības līmeņa piesātinātību, ir jākonstatē, ka šis apsvērums – kā tas būtībā izriet arī no prasītājas iebildumiem – ir uzskatāms par novēlotu mēģinājumu sniegt apstrīdēto lēmumu pamatojumu, kas nav pieņemams tiesvedībā Vispārējās tiesā. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru pamatojums ieinteresētajai personai principā jāpaziņo vienlaikus ar tai nelabvēlīgo aktu, un pamatojuma trūkumu nevar novērst tādā veidā, ka ieinteresētā persona par akta pamatojumu uzzina Eiropas Savienības tiesā notiekošajā tiesvedībā (Tiesas 1981. gada 26. novembra spriedums lietā 195/80 Michel/Parlaments, Recueil, 2861. lpp., 22. punkts, un 2005. gada 28. jūnija spriedums apvienotajās lietās C‑189/02 P, C‑202/02 P, no C‑205/02 P līdz C‑208/02 P un C‑213/02 P Dansk Rørindustri u.c./Komisija, Krājums, I‑5425. lpp., 463. punkts; Vispārējās tiesas 2006. gada 12. decembra spriedums lietā T‑228/02 Organisation des Modjahedines du peuple d’Iran/Padome, Krājums, II‑4665. lpp., 139. punkts).
91 Turklāt, ciktāl šis ITSB arguments, ka attīstības līmeņa piesātinātība nav tikusi pierādīta administratīvajā procesā, tāpat kā prasītājas 2012. gada 29. maija apsvērumos izvirzītie lūgumi un argumenti un iesniegtie jaunie dokumenti var tikt uzskatīti par aicinājumu Vispārējai tiesai pašai izskatīt jautājumu par šīs piesātinātības esamību un tās sekām attiecībā uz to, kā konkrētos dizainparaugus uztver informēts lietotājs, tas ir noraidāms.
92 Proti, ir jāatgādina, ka Vispārējai tiesai atzītās grozīšanas tiesības nepiešķir tai pilnvaras veikt vērtējumu, attiecībā uz kuru Apelāciju padome vēl nav paudusi viedokli, un līdz ar to grozīšanas tiesību īstenošana principā ir veicama vienīgi situācijās, kurās Vispārējā tiesa pēc Apelāciju padomes veiktā vērtējuma pārbaudes var, pamatojoties uz konstatētajiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, noteikt, kāds lēmums Apelāciju padomei bija jāpieņem (Tiesas 2011. gada 5. jūlija spriedums lietā C‑263/09 P Edwin/ITSB, Krājums, I‑5853. lpp., 72. punkts).
93 Visbeidzot saistībā ar ITSB atsauci uz iepriekš 37. punktā minēto spriedumu Sakaru iekārtas lietā (58. punkts) ir jānorāda, ka šai atsaucei nav nozīmes.
94 Proti, Sakaru iekārtas lietā prasītājas arguments būtībā bija par to, ka autora brīvība ir bijusi ierobežota tostarp ar vēlmi sekot vispārējai tendencei dizaina jomā (iepriekš 37. punktā minētais spriedums Sakaru iekārtas lietā, 52. punkta beigu daļa). Vispārējā tiesa noraidīja šo apgalvojumu, norādot, ka vispārējai tendencei dizaina jomā ir nozīme, lielākais, tikai saistībā ar attiecīgā dizainparauga uztveri no estētiskā viedokļa un tā tātad var, iespējams, ietekmēt ražojuma, kurā ir izmantots šis dizainparaugs, komerciālos panākumus (iepriekš 37. punktā minētais spriedums Sakaru iekārtas lietā, 58. punkts).
95 Līdz ar to Vispārējā tiesa ir vienīgi noraidījusi tēzi, ka vispārējo tendenci dizaina jomā varētu uzskatīt par autora brīvību ierobežojošo faktoru, jo tieši šī autora brīvība ļauj tam atrast jaunas formas, jaunas tendences vai arī ieviest kaut ko jaunu pastāvošās tendences ietvaros.
96 Vispārējā tiesa iepriekš 37. punktā minētajā spriedumā Sakaru iekārtas lietā savukārt nemaz nevēlējās teikt, ka attīstības līmeņa piesātinātības situācijai nav nekādas nozīmes saistībā ar dizainparauga individuāla rakstura izvērtēšanu. Tā vienīgi izslēgusi no individuāla rakstura izvērtēšanas jebkādus apsvērumus, kas attiecas uz izskatāmā dizainparauga estētiku vai ražojuma, kurā šis dizainparaugs ir izmantots, komerciālajiem panākumiem (šajā ziņā skat. iepriekš 37. punktā minēto spriedumu Sakaru iekārtas lietā, 58. punkta beigu daļa).
97 No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka, lai gan apstrīdētajos lēmumos ir skaidri minēts prasītājas arguments par attīstības līmeņa piesātinātību un šim argumentam ir nozīme saistībā ar apstrīdēto dizainparaugu individuāla rakstura izvērtēšanu, šajos lēmumos nav ietverts nekāds pamatojums saistībā ar šo apgalvojumu.
98 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru pienākums norādīt pamatojumu, kura mērķis ir, pirmkārt, sniegt attiecīgajai personai pietiekamu norādi, lai noteiktu, vai tiesību akts ir pamatots vai arī tajā, iespējams, ir pieļauta kļūda, kas ļauj apstrīdēt akta spēkā esamību Savienības tiesā, un, otrkārt, ļaut šai tiesai veikt šī akta tiesiskuma pārbaudi (Tiesas 2003. gada 2. oktobra spriedums lietā C‑199/99 P Corus UK/Komisija, Recueil, I‑11177. lpp., 145. punkts, un iepriekš 90. punktā minētais spriedums apvienotajās lietās Dansk Rørindustri u.c./Komisija, 462. punkts), ir būtisks Savienības tiesību princips, no kura var atkāpties tikai imperatīvu apsvērumu dēļ (skat. Vispārējās tiesas 2005. gada 29. septembra spriedumu lietā T‑218/02 Napoli Buzzanca/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑267. un II‑1221. lpp., 57. punkts un tajā minētā judikatūra).
99 Šajā situācijā, no kuras izriet, ka, izņemot šā sprieduma 59.–61. punktā minētos kļūdainos vērtējumus, Apelāciju padome nav sniegusi apstrīdēto lēmumu pamatojumu attiecībā uz jautājumu, kuram taču ir nozīme saistībā ar apstrīdēto dizainparaugu individuāla rakstura izvērtēšanu, ir jāatceļ apstrīdētie lēmumi, ciktāl ar tiem apstrīdētie dizainparaugi ir atzīti par spēkā neesošiem, un jānoraida šīs prasības pārējā daļā.
Par tiesāšanās izdevumiem
100 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā ITSB spriedums galvenokārt ir nelabvēlīgs, tam ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus atbilstoši prasītājas prasījumiem.
101 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 4. punkta trešajai daļai persona, kas iestājusies lietā ITSB prasījumu atbalstam, savus tiesāšanās izdevumus segs pati.
102 Turklāt prasītāja lūdza piespriest personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt izdevumus, kas tai radušies administratīvajā procesā ITSB. Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Reglamenta 136. panta 2. punktu nepieciešamos izdevumus, kas lietas dalībniekiem ir radušies, izskatot lietu Apelāciju padomē, uzskata par atlīdzināmiem tiesāšanās izdevumiem. Tomēr tas neattiecas uz izdevumiem, kas radušies procesā Anulēšanas nodaļā. No tā izriet, ka prasītājas lūgums piespriest personai, kas iestājusies lietā un kam spriedums ir nelabvēlīgs, atlīdzināt izdevumus, kas radušies administratīvajā procesā ITSB, var tikt apmierināts vienīgi attiecībā uz nepieciešamajiem izdevumiem, kas prasītājai radušies procesos Apelāciju padomē.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (otrā palāta)
nospriež:
1) atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju trešās padomes 2010. gada 2. novembra lēmumus lietās R 1451/2009‑3 un R 1452/2009‑3, ciktāl ar tiem atzīti par spēkā neesošiem dizainparaugi Nr. 000593959‑0001 un Nr. 000593959‑0002;
2) prasības pārējā daļā noraidīt;
3) ITSB sedz savus, kā arī atlīdzina Antrax It Srl tiesāšanās izdevumus tiesvedībā Vispārējā tiesā;
4) The Heating Company (THC) sedz savus tiesāšanās izdevumus tiesvedībā Vispārējā tiesā un atlīdzina Antrax It izdevumus procesos Apelāciju padomē.
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2012. gada 13. novembrī.
[Paraksti]